Advertise on podcast: Ģimenes studija

Ja skolēns ilgāku laiku nav bijis skolā, slimojis vai devies ar vecākiem kādā ceļojumā, atgriežoties skolā, viņu sagaida dubulta slodze, jo iekavētā viela  ne tikai jāapgūst, bet jāizpilda arī neuzrakstītie pārbaudes darbi. Kā skolotājs var palīdzēt skolēnam šādās situācijās un vai skolās būtu jādomā, kā t as veiksmīgāk risināt? Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas "Veselības psiholoģija" direktore, izglītības psiholoģe Zane Gulbe, Rīgas centra humanitārās vidusskolas fizikas skolotāja un jauno pedagogu kuratore nodibinājumā "Iespējamā misija" Eva Ramuse, Rīgas 64.vidusskolas direktors Edgars Zīverts, Saldus vidusskolas matemātikas skolotāja Egita Zariņa. Ierakstā uzklausām Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas matemātikas skolotāju Laimu Baltiņu un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāju Sanitu Baijeri.

Kas palīdz vecākiem pārvarēt attiecību krīzes un nenonākt līdz lēmumam par šķiršanos? Uzklausām pieredzes stāstus un speciālistu skatījumu uz to, kā stiprināt pāra attiecības un pārvarēt grūtības ģimenes dzīvē. Ģimenes studijā sarunājas ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš, sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete un ar savu personīgo pieredzi dalās Dana Gulbe, divu bērnu mamma, attiecībās ar vīru ir 20 gadus.

Tumšie rudens un ziemas rīti ietekmē bērnu miegu un spēju pamosties. Raidījumā meklējam praktiskus risinājumus, kas ģimenēm palīdzētu rītus padarīt vieglākus. Tāpat skaidrojam, kā Latvijā virzās jautājums par vēlāku mācību stundu sākumu, rūpējoties par skolēnu labsajūtu. Aplūkojam divu skolu – Bauskas Valsts ģimnāzijas un Kalnciema vidusskolas – pieredzi, skaidrojam, kādi ir pirmie secinājumi par pārmaiņām un vai vēlāks mācību sākums atvieglojis skolēnu ikdienu? Uzklausām arī pašu skolēnu un viņu vecāku viedokļus. Ģimenes studijā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega ārste-pediatre Marta Celmiņa, "Uzvedība.lv" vadītāja, pedagoģe Līga Bērziņa, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore Inita Nagņibeda un Kalnciema vidusskolas direktores vietniece attīstības jautājumos Jeļena Grīsle.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Oskara Moroza. Kinoteātros no 16. oktobra skatāma piedzīvojumu fantāzijas spēlfilma bērniem "Kristofers un divu pasauļu atslēga". Oskars ir filmas režisors, un šī ir viņa pirmā režisētā spēlfilma. Viņš ir arī tās montāžas režisors, komponists un sadarbībā ar mākslinieku Māri Lagzdiņu veidojis mākslīgā intelekta radīto pasaku pasauli. Oskars pats veica arī aktieru atlasi. Tas prasījis tik daudz laika, ka viņa sievai Laurai Stepānei filmas tapšanas laikā vairāku gadu garumā bieži bija jāveido savs dienu, arī brīvdienu piepildījums, jo darbs pie filmas paņēma gandrīz visus Oskara Moroza spēkus un arī laiku. Oskars un Laura ir arī divu meitu – 17 gadus vecās Frīdas un 14 gadus vecās Grētas vecāki. Un varētu teikt, ka arī viņa meitas līdzdarbojušās filmas tapšanā, jo tētis viņām bieži jautājis, kā uztver filmu, kā pusaudži sarunājas savā starpā, un uzdevis arī citus jautājumus. Saruna par ģimenes ikdienu filmas tapšanas laikā, kā viņi jūtas tagad, kad filma sākusi savu ceļu pie skatītājiem un vai Oskars jau domā par nākamo filmu.

Reičela Kantero ir no Kubas, Ronalds Kovačs – no Latvijas. Viņi satikās Kubā īsi pirms pandēmijas, gandrīz uzreiz apprecējās, bet pēc tam divus gadus pavadīja šķirti katrs savā dzimtenē. Tagad abi veido ģimeni šeit un kubiete Reičela ir iemācījusies latviski tik daudz, ka kopā ar vīru piekrita par savu satikšanos, kā arī dzīvi un ikdienu Latvijā pastāstīt Ģimenes studijā.

15. oktobrī visā pasaulē klusi tiek iedegtas sveces par bērniem, kuriem nebija lemts piedzimt. Tāpēc Ģimenes studijā runājam par to, kā ģimenēm pieņemt, ka kaut kas tāds noticis un kāds ir un kāds varētu būt sabiedrības atbalsts. Projekta "Dzīve un sēras" koordinatore Sindija Bergmane, biedrības "Debesmanna" dibinātāja Iveta Parravani, nāves dūla Ilze Tigule un psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste, ģimenes psiholoģijas centra "Līna" dibinātāja, arī grāmatas "Mazulis nepiedzima" autore Vita Kalniņa. Ar savu stāstu dalās divu bērnu mamma Elza, kurai ir arī divi zvaigžņu bērni.

Kāds īsti būs ģimenes vērtību un veselībpratības moduļa saturs sociālajās zinībās pamatizglītības posmā, par kuru pēdējā laikā tik daudz diskutēts sociālajos medijos. Vai bažām par iespējamu ideoloģisku ievirzi mācību saturā ir pamats? Ģimenes studijā skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina, sociālo zinību skolotājs, Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange, Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes loceklis, Intelekta attīstības centra vadītājs tētis Oskars Grīslis, Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta pētnieks Edmunds Vanags un Latvijas izglītības un zinātnes darbnieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Mēģinājumi skolās runāt par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem faktiski vienmēr izraisa asus strīdus par to, ko īsti būtu jāmāca? 2023. gadā tika publicēts metodiskais materiāls "Seksuālā izglītība: jautājumi un atbildes", kurā tika ietverti arī jautājumi par psiholoģisko un fizisko dzimumu, transseksuālismu un citiem šāda veida jautājumiem. Sabiedrības sašutuma dēļ materiāls tika izņemts no apgrozības. Salīdzinoši nesen asas diskusijas izraisīja Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātais materiāls "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumu audzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā". Tajā tika uzsvērts, ka vairāk jārunā par laulību, attiecību kopšanu, piedošanu, pacietību, bērnu radīšanu un dzimumu lomām kā vērtībām. Tagad atkal sašutuma vilnis, un šoreiz par ģimenes vērtību un veselību, pratības moduļa iecerēto saturu sociālajās zinībās, un sarunas par to, ka trūkst skaidrības, ko tajā īsti iecerēts mācīt, un vai tā vairāk būs saruna par vērtībām vai par veselībprātību. Kādas zināšanas šajā jomā īsti vajag mūsdienu skolēnam?

Zādzības, narkotisko vielu lietošana un glabāšana, huligānisms, vardarbība – Valsts probācijas dienests ikdienā strādā ar bērniem un jauniešiem vecumā no 11 līdz 25 gadiem, palīdzot mainīt uzvedību un mazināt atkārtotu likumpārkāpumu risku. Raidījumā skaidrojam, kā šis darbs notiek praksē, kādas ir lielākās grūtības jauniešu resocializācijā un kāda nozīme šajā procesā ir ģimenei, skolai, speciālistiem un sabiedrībai kopumā. Ģimenes studijā analizē Valsts probācijas dienesta vecākā speciāliste Evita Haritoviča, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pārstāve Agnese Igaune, kā arī Bērnu un pusaudžu resursu centra vadītāja un bērnu psihiatre Anete Masaļska.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt skaidrākas kvalitātes prasības tālmācībai un izglītībai ģimenē. Būtiskākās izmaiņas paredz skaidrākas kvalitātes un atbalsta prasības tālmācībai, skolas un vecāku atbildības sadalījumu, kā arī pašvaldību iesaisti īpašo apstākļu izvērtēšanā, ja vecāki izvēlas bērnam izglītības apguvi ģimenē vai tālmācībā 1.–6. klasē. Raidījumā skaidrojam, ko šīs izmaiņas nozīmēs vecākiem, bērniem un izglītības iestādēm? Studijā Tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktore Ilze Beļinska, biedrības "Latvijas Tālmācības centra" vadītāja Guna Jākobsone-Šņepste, Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Pilskalne. Uzklausām arī vecāku pieredzi un pārdomas. Sarunā pievienojas Guna Kise, četru bērnu mamma ar pieredzi bērnu izglītošanā ģimenē, un Inese Mekša, piecu bērnu mamma ar ilggadēju pieredzi tālmācībā.

Ģimenes studija tiekas ar Mariju un Niku Grīnbergiem. Viņi ir jauna ģimene, šovasar apprecējušies, gaida savu pirmo atvasīti un ir pārliecināti, ka der viens otram. Jo ir gan iepazinuši viens otru, gan saskaņojuši viedokļus svarīgos jautājumos – cik bērnus vēlamies, kur gribam dzīvot un citus. Un svarīgākais – viņi abi ir ķīmijas skolotāji. Darbu, kā jau skolotāji, viņi nes uz mājām, bet tā viņiem ir iespēja grūtos brīžos pajautāt savam vistuvākajam cilvēkam, kā tu risinātu šo situāciju vai kā tev šķiet, kā šo pastāstīt tā, lai ieinteresētu savus skolēnus. Sarunā spriežam gan par to kā izvēlējušies skolotāja profesiju, gan par to, kā tas ir, ka ģimenē abi ir skolotāji.

Nesen klajā nākusi titulētā basketbolista un basketbola trenera Valtera grāmata "Dumpinieka talanta apliecība". Tā pievēršas bērnu un jauniešu attīstībai sportā, agrīnas specializācijas riskiem un vecāku un treneru ietekmei. Sarunā ar Ģimenes studiju Valters dalās savā sportista un trenera pieredzē, vērtē Latvijas bērnu un jauniešu sporta sistēmas problēmas un skaidro, kā palīdzēt jaunajiem sportistiem attīstīt savu potenciālu. -- Valdis Valters ir viens no izcilākajiem Latvijas basketbolistiem - deviņkārtējs Latvijas čempions, pasaules un divkārtējs Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā, 1981. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs un FIBA Slavas zāles dalībnieks.

Ne mazums diskutēts, kādus riskus bērnu sportā rada agrīna specializācija. Tomēr vairums vecāku un treneru Latvijā turpina ierasto ceļu, jo ātrāk, jo labāk. Vēlams arī augstāk, tālāk un stiprāk. Kam jānotiek, lai skatījums mainītos par labu vispusīgai bērnu fiziskai attīstībai? Ģimenes studijā analizē Latvijas basketbola izlašu fizioterapeits un fiziskās sagatavotības eksperts, tai skaitā bērniem, Latvijas Universitātes lektors, "Swedbank" Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Jaunatnes basketbola treneru izaugsmes programmas vēstnesis Ivars Ikstens, psiholoģiskās sagatavotības terneris, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta akadēmijas docētājs, sporta zinātņu doktors Aleksandrs Astafičevs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta ārste Eva Krasovska un Liepājas Sporta spēļu skolas vecākais hokeja treneris, "SPURTS" izveidotājs un vadītājs Maksims Bogdanovs. Ierakstā uzklausām Valdi Valteru, jo nesen klajā nākusi viņa grāmata "Dumpinieka talanta apliecība". Piedāvājam arī noklausīties visu sarunu ar Valdi Valteru.

Speciālisti brīdina, ka Latvijā joprojām par maz runājam par kaitējošu seksualizētu uzvedību nepilngadīgo vidū. Pētījumi liecina, ka katrā trešajā bērnu seksuālās izmantošanas gadījumā pāri darītājs ir kāds cits nepilngadīgais. Tomēr kaitējoša seksualizēta uzvedība nav tikai fizisks kontakts un nav īsti arī vardarbība. Kā ar to sadzīvot laikā, kad internetā pieejams teju viss un teju visiem? Kādu ietekmi tas atstāj? Ģimenes studijā diskutē centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode, Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Anda Saļūna, sociālantropoloģe un Latvijas Universitātes docente Zane Linde-Ozola un Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Vita Vīlistere.

Iesnu un klepus sezona uzņem apgriezienus, tāpēc Ģimenes studijā runājam par to, kādu kārtību nosaka dažādas izglītības iestādes audzēkņiem slimošanas laikā un pēc atveseļošanās atgriežoties skolā vai bērnudārzā. Vai ārsta zīme ir obligāta un kā to iegūst? Apspriežam pieredzes stāstus, problemātiku un labo praksi. Sarunājas Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sniedze Brakovska, Bērnu slimnīcas pediatre, Akūtā ambulatorā centra vadītāja Zane Līkopa, ģimenes ārsts Jēkabpilī, ģimenes medicīnas pasniedzējs Latvijas Universitātē, arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Guntis Balodis un Ādažu vidusskolas direktores vietniece Sigita Martinsone.

Latvijā vīrieši pedagoga profesijā joprojām ir izteiktā mazākumā. 2025. un 2026. mācību gadā pirmsskolās no 11,5 tūkstošiem pedagoģisko darbinieku tikai 151 ir vīrietis, turklāt lielākā daļa no viņiem ir sporta skolotāji. Arī skolās situācija būtiski nemainās – 2025. gadā 86,5 %% skolotāju ir sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kāpēc tik maz vīriešu izvēlas pedagoga profesiju, kas viņus motivē strādāt izglītībā un vai skolu vadībai izdodas viņus piesaistīt? Starptautiskajā skolotāju dienā Ģimenes studijā viesojas pirmsskolas "CreaKids" Babītes filiāles vadītājs Kristers Vitjažkovs, Rīgas Mediju un mākslas tehnikuma matemātikas skolotājs Kaspars Pakulis, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolotājs Francisko Nunez Romero Olmo, kā arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors un skolotājs Oskars Kaulēns.