Advertise on podcast: Rīta intervija

21. un 22. oktobrī notiks jau devītais digitalizācijas un savienojamības forums "Techritory 2026". Tā centrālā tēma šogad - kas kontrolē Eiropas un Latvijas kritiskos datus? Foruma “Techritory” ekosistēmas direktors Neils Kalniņš Latvijas Radio uzsvēra, ka ir svarīgi savus kritiskos datus droši pārvaldīt pašiem.

Tuvākajā laikā gaidāma Latvijas nacionālās aviokompānijas „airBaltic” darbinieku kolektīvā atlaišana, un tas ir vissarežģītākais gaidāmais process. To intervijā Latvijas Radio sacīja „airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Konkrētu atlaižamo skaitu viņš atteicās minēt. Pašu darbinieku masveida aiziešana no kompānijas nenotiekot. Tāpat kompānija cerējusi īstenot masveida darbinieku pārcelšanu uz nepilnu slodzi, tā mazinot atlaišanas, bet tas nav izdevies. Martinovs minēja, ka šobrīd rit arī flotes samazināšana un līdz gada beigām būšot 36 lidmašīnas. Taču līdz 2030. gadam pakāpeniski plānots floti palielināt līdz 40 lidmašīnām. -- Nacionālā aviokompānija „airBaltic” piedzīvo vienu no būtiskākajām pārmaiņām uzņēmuma vēsturē. Jaunais biznesa plāns paredz mazāku floti, šaurāku maršrutu tīklu un arī darbinieku skaita samazināšanu. Šobrīd aviokompānija ASV sākusi finanšu restrukturizācijas procesu jeb tā dēvēto "Chapter 11", lai pārkārtotu savas finanšu saistības un piesaistītu jaunu finansējumu.

Krievija grib panākt Ukrainā humanitāro katastrofu. To intervijā Latvijas Radio atzina pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis un militārais analītiķis Igors Rajevs. Viņš norādīja, ka Ukrainas pretošanās un uzbrukumi Krievijas mērķiem turpināsies, taču Krieviju tie ietekmējot mazāk, nekā tas, ko Krievija nodarot Ukrainai.

Izmaiņas administratīvo sodu apmaksā ir nepieciešamas, lai valstī mazinātu birokrātiju. To intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts Uģis Mitrevics no Nacionālas apvienības. Ir jāmaina nosacījums, ka sods obligāti jāapmaksā mēneša laikā, pretējā gadījumā uzreiz iesaistās parādu piedzinēji ar ievērojamiem soda procentiem. Mitrevics min, ka šo jautājumu šobrīd skata Saeimā un ir rosinājums soda apmaksas termiņu pagarināt līdz gadam. Priekšlikumu vidū ir arī rosinājums ātras apmaksas gadījumā ļaut samaksāt vien 80% no piespriestā soda.

Cena, par kādu varētu izpirkt LMT un "Tet" uzņēmumu daļas no "Telia" kompānijas, ir komercnoslēpums, par ko vēl joprojām rit sarunas. To šorīt Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Valsts uzņēmumi esot novērtēti un tie esot gatavi izteikt savu cenas piedāvājumu un vairākos sarunu posmos pirkuma cena esot panākta būtiski zemāka nekā tirgus cena, par kādu notiek šāda veida darījumi.

Kremļa stratēģija Ukrainā joprojām ir nemainīga un balstīta gan militārajos uzbrukumos, gan informatīvajā spiedienā uz Rietumiem. To intervijā Latvijas Radio pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākā pētniece un direktora vietniece Elīna Vrobļevska. Maskava nav atmetusi savas militārās ambīcijas un tas ir redzams pēc uzbrukumu apjoma, īpaši Kijivai. Un informatīvajam spiedienam par labu spēlē Amerikas Savienotās valstis.

Šobrīd ir laiks izdarīt izvēles, lai saprastu, kas būs nākamā gada budžeta prioritātes. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Viņa prognoze par tā pieņemšanu ir janvāra beigas situācijā, ja tajā iekļauj arī reformu plānu.

Nedēļas nogalē, 11. oktobrī, Slovēnijā vienlaikus notiks četri referendumi – viens saistošs, trīs konsultatīvi. Pirmais no tiem paredz pilnvaru palielināšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijām, otrā referendumā tiks balsots par sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību, bet trešajā –  par balsstiesību piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem Slovēnijas vietējās vēlēšanās. Un visbeidzot, ceturtais referendums vaicās iedzīvotājiem, vai būtu nepieciešams atcelt obligāto abonēšanas maksu, no kuras tiek finansēta Slovēnijas sabiedriskā raidorganizācija "RTV Slovenia". Šīs iniciatīvas autori uzskata, ka abonentmaksa uzliek mājsaimniecībām lieku finansiālu slogu, savukārt pretinieki bažījas, ka valsts finansējums varētu padarīt sabiedrisko mediju ievainojamu politiskā spiediena priekšā. Slovēnijas sabiedriskais medijs pēc savas uzbūves ir ļoti līdzīgs arī Latvijas Sabiedriskajam medijam. Tāpēc referenduma priekšvakarā Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis viesojoties Ļubļanā, uz sarunu aicināja Slovēnijas Radio vadītāju Mirko Štularu.

Jebkurā metrā no Latvijas - Baltkrievijas robežas 172,9 kilometriem varam sagaidīt nelikumīgu tās šķērsošanu, un situāciju pašlaik nevar vērtēt kā mierīgu. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Viņš teica, ka starp šonedēļ agresīvajiem robežpārkāpējiem atklāts tāds, kurš iepriekš Latvijā jau bija ticis pa tuneli, bet šoreiz pāri robežai kopā ar citiem pārkāpis pa trepēm. Pujāts cer uz likumdevēja steidzamu atbalstu, lai robežsargus atbrīvotu no kriminālatbildības, ja pret pārkāpējiem pielietoti ieroči.

Turpinās kino nozares un "Apvienotā saraksta" premjera Andra Kulberga strīds par to, vai atteikties no iecerētā tā sauktā straumēšanas platformu nodokļa. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm, ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā kino centra budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 tūkstošus eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Taču Kulbergs uzskata, ka šī summa nav tā vērta, lai bojātu attiecības ar ASV sabiedrotajiem, kas savukārt aizstāv savas straumēšanas platformas. Latvijas Kino producentu asociācijas viedokli Latvijas Radio raidījumā Labrīt skaidroja producente Arta Ģiga. "Mēs visi zinām, ka Latvijā un visā Eiropā darbojas globālās straumēšanas platformas. Šī platformu ekonomika ir jauna veida ekonomika, un tā sagrauj vecās ekonomiskās ķēdes. Tas ietekmē arī kinobiznesu. Ja kino cilvēki uztaisa filmu, tad to rāda kinoteātrī, no tā gūst ieņēmumus, lai varētu veidot nākamās filmas. Ienākot šīm platformām, šī ķēde tiek pārrauta, jo arī Latvijā, sevišķi ņemot vērā, ka mums ir tik labs internets, ar ko mēs visi ļoti lepojamies un to ir brīnišķīgi izmantot, cilvēki vairs neiet uz kino, viņi zina, ka kāda filma tūlīt būs platformā. Tad to labumu sāk gūt platformas, viņas iegūst skatītāju, kino cilvēki pa tiešo vairs ar auditoriju nevar komunicēt un arī saņem mazāk naudas," norāda Arta Ģiga.

Investīciju piesaiste Latvijā norit veiksmīgi un šogad tiks sasniegti pat maksimāli mērķi. To Latvijas Radio intervijā stāstīja Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Investori saredz daudz iespēju mūsu valstī, atzīst Jāgere.

Uzņēmējdarbībā pats svarīgākais ir stabilitāte. Tā šorīt Latvijas Radio uzsvēra Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš kā pozitīvu minēja to, ka aizvadītajā politiskajā ciklā nav mainījies nodokļu slogs. Eksports, investīcijas un mazāka birokrātija - šos punktus Rostovskis min kā galvenos ekonomikas straujākai izaugsmei. Savukārt, jutīgajam jautājumam par darbaspēka migrāciju Rostovskis aicina veidot konkrētus noteikumus, piemēram izstrīdēties un veidot skaidru politiku turpmākajiem pieciem gadiem, citādi uzņēmēji nevar plānot.

Jebkurš Krievijas spēlētājs Nacionālajā hokeja līgā ir reklāma agresorvalsts izvērstajam karam Ukrainā - tā uzskata viens no visu laiku labākajiem hokeja vārtsargiem pasaulē čehs Dominiks Hašeks. Viņš ir viens no retajiem visaugstākā līmeņa sportistiem, kurš nebaidās skaļi runāt par krievu zvērībām Ukrainā un to sasaisti ar notiekošo sporta laukumos. Jau dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Hašeks uzrakstīja atklātu vēstuli NHL vadībai, kas pēc šī soļa ar viņu vairs nerunā. Nesen diktatora Vladimira P****a partijas “Vienotā Krievija” aģitācijas video filmējās NHL kluba Vašingtonas “Capitals” līderis Aleksandrs Ovečkins. Arī par to Hašekam ir spēcīgs viedoklis. Dominiku Hašeku uz sarunu aicināja Mārtiņš Kļavenieks.

Kolektīvā klusēšana padomju režīmā kļuva par normu – viens otram nevaicāja ne par vēsturi, ne par ģimenes gaitām pirms kara. Tā klusums bērniem no Trešā reiha ģimenēm palīdzēja slēpties, bet tai grupai, kurā bija bērni no padomju karavīriem, – atcerēties savus tēvus –, stāsta Latvijā dzimušais, bet ASV augušais Latvijas Universitātes doktors Oskars Gruziņš.  Amerikas Savienotajās Valstīs Gruziņš studējis vēsturi un žurnālistiku, bet maģistra grāds saņemts jau Eiropā – Briselē, kur mācījies starptautiskās attiecības. 2014. gadā atgriezies Latvijā un sociālo zinātņu doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē, pētot dzīvesstāstus tiem, kuru tēvs bijis kādas okupācijas armijas karavīrs. Pētījumu procesā radījis pat jaunu terminu "apspiedošā atmiņa". Tā apspiež visu, kas nesaskan ar režīma identitāti un liek paust to, kas iekļaujas režīma naratīvā. Baidoties no padomju terora, cilvēki atteicās no savām morālajām vērtībām un piedalījās režīma stutēšanā. Piemēram, viens no pētījumam intervētajam padomju laikā bija skolotājs, un viņš pats sevi sauca par vēstures viltotāju. Plašāk par izpētīto Oskaru Gruziņu iztaujāja Latvijas Radio žurnāliste Ilze Kuzmina.

Šodie,24. septembrī, Rīgā jau sesto reizi notiek kiberdrošības un tehnoloģiju forums “CyberShield”, kas pulcē Latvijas un ārvalstu kiberdrošības ekspertus, kā arī augsta līmeņa Eiropas kiberdrošības institūciju pārstāvjus. Šogad uzmanības centrā ir Latvijas un Eiropas kibernoturība, sadarbība kiberincidentu gadījumos, mākslīgā intelekta radītie izaicinājumi un reāli kiberuzbrukumi. “Tet” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks stāsta, ka kiberapdraudējumu apjoms nemitīgi pieaug.