Advertise on podcast: Rīta intervija

Partijas „Latvija pirmajā vietā” piedāvājums Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam kļūt pat Latgales reģiona līderi Saeimas vēlēšanās ir Žannas Darkas faktors. Tā partija parāda, ka Bartaševičs ir cietējs, jo nesaņēma drošības pielaidi valsts noslēpumam. Radīts mīts, ka ar šo mēru izrēķinās politiskā elite un to izmanto partijas reklāmai. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle. Tas parādot katras partijas ideoloģiju, jo Ogres mēra Egila Helmaņa gadījumā politoloģe pieļauj, ka viņa pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai pirms vēlēšanām ir izdevīgāk pielaides jautājumu līdz galam neatrisināt.

Cilvēku tirdzniecība nav pagātne un tā ir kļuvusi vēl aktuālā nekā tajos gados, kad darbojies šobrīd skaļi izskanējušais Džefrijs Epstīns. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja "Centra "Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite. Tehnoloģiju, sociālo tīklu un citu platformu attīstība ļauj viegli noslēpt personu datus un cilvēku tirdzniecība kļuvusi par vēl lielāku industriju. Noziegumu īstenotājus notvert ir kļuvis vēl grūtāk.

No jaunajiem skolotājiem, kas skolojušies programmā "Mācītspēks" 94% absolventu palikuši pedagoģijā. To Latvijas Radio intervijā sacīja profesore, Latvijas Universitātes pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Skolotājs" direktore Ieva Margeviča-Grinberga. Šie absolventi ir strauji kāpuši pa karjeras kāpnēm kļūstot par izglītības pārvalžu vadītājiem, direktoriem un viņu vietniekiem. -- No šodienas līdz pat 2. martam var pieteikties darba vidē balstītajām studijām „Macītspēks”. Kandidātiem ir jābūt augstākajai izglītībai.

“Lieliskas darba un studiju iespējas Krievijā!” – ar šādiem solījumiem Krievija pēdējos mēnešos aktīvi cenšas uzrunāt iedzīvotājus valstīs ar zemāku ienākumu līmeni, īpaši Āfrikā. Daudzi šādu programmu dalībnieki realitātē nonāk Krievijas armijā un dronu ražotnēs. To, kā šī shēma darbojas, pirms laika pētīja Latvijas Radio dezinformācijas pētniece un faktu pārbaudītāja Anete Bērzkalne. Šoreiz viņa meklējusi atbildes, kā to ir iespējams novērst un vai mēs, Baltijas valstu iedzīvotāji, arī varam ko ietekmēt, sarunājoties ar Igaunijas nevalstiskās organizācijas „Mondo” pārstāvi Kelli Ēku. Mūsdienās procesi vienā pasaules daļā var negaidīti ietekmēt notiekošo pat tūkstošiem kilometru attālumā. Tā piemēram, nelabvēlīgi dzīves apstākļi Āfrikas valstīs var radīt priekšnoteikumus tam, ka cilvēki labākas dzīves meklējumos attopas Krievijas armijas mašinērijā, kas kalpo tās karam Ukrainā.  Kelli Ēka: "Mondo" ir Igaunijas nevalstiskā organizācija, un mēs strādājam attīstības sadarbības, humānās palīdzības un arī globālās izglītības jomās. Mēs darbojamies 11 valstīs, kā arī pašā Igaunijā, un mēs patiesībā mēģinām diezgan daudz sadarboties arī ar saviem Baltijas kolēģiem. Tas, ar ko mēs ļoti daudz nodarbojamies Igaunijā, ir sabiedrības informēšana par to, kāpēc Igaunijai, bet arī citām Baltijas valstīm, būtu jāiesaistās attīstības sadarbībā un humānajā palīdzībā; kāpēc mūsu darbs ir nepieciešams un kāpēc tas, ko darām, būtu jāatbalsta. Iemesls, kāpēc mēs uzskatām, ka pat tad, ja esam mazas valstis, mums ir jāstrādā ar attīstības sadarbības un humānās palīdzības jautājumiem, ir tas, ka tikai pirms 25 gadiem, jau pat pirms 26 gadiem – pati Igaunija saņēma humāno palīdzību un attīstības sadarbības atbalstu. Mēs esam redzējuši, cik lielu labumu tas ir devis, un cik ļoti tas ir palīdzējis mūsu valstij. Tagad ir mūsu pienākums dot atpakaļ un parādīt solidaritāti, dzīvojot šajā globālajā pasaulē.

Kāpēc Baltijas valstis spēja atjaunot valstiskumu pēc 50 gadiem padomju okupācijā un kādas paralēles vērojamas Krievijas rīcībā pret Baltijas valstīm un Ukrainu? Uz šādiem jautājumiem atbildes sniedz Rīgas Juridiskās augstskolas profesores Inetas Ziemeles grāmata, kuras nosaukumu latviski varētu tulkot kā „Valsts nepārtrauktība un pilsonība: Baltijas valstis un Krievija. Pagātne, tagadne un nākotne kā to nosaka starptautiskās tiesības.” Latvijas Zinātņu akadēmija to atzinusi kā vienu no pērnā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem kā unikālu juridiskās pētniecības darbu. Grāmata iznākusi angliski starptautiskā izdevniecībā „Brill”. Tas gan ir papildināts izdevums, kura pirmā versija par šo tēmu iznāca jau pirms 20 gadiem. Par valstu tiesībām gadsimtu mijā un mūsdienās ar Inesi Ziemeli sarunājās Ilze Kuzmina. Kāpēc bija svarīgi pie šīs tēmas atgriezties un kas šajā laika posmā ir mainījies? Ineta Ziemele: Pirmām kārtām pirms 20 gadiem mūsu, Baltijas valstu, prasība par valsts nepārtrauktību un tas, ka mēs risinājām pilsonības jautājumu, starptautiskajā sabiedrībā tika diezgan pamatīgi apstrīdēts. Tas bija iemesls, kāpēc ķēros klāt pie šīs tēmas un sāku to šķetināt. Es arī gribēju saprast, kādi ir standarti un kā mums vajadzēja darboties. Svarīgi saprast pēc 20 gadiem, vai mūsu skatījums uz mūsu vēsturi, tiesiskajām prasībām, risinājumiem pēc okupācijas ir pieņemts, ir nostiprinājies [starptautiskajā sabiedrībā]. Tas ir ļoti labs laika posms, jo ir arī izveidojusies valstu prakse, kura toreiz, kad es sāku strādāt pie šī temata, bija ļoti minimāla. Līdz ar to šī grāmata ir jauna tādā ziņā, ka tā revidē tos pirmos mēģinājumus [pastāvēt uz valsts kontinuitāti], kā arī faktiski nostiprina un konsolidē Baltijas valstu pozīciju starptautiskajās tiesībās un attiecībā pret Krieviju, kura, protams, visam nepiekrīt. Šobrīd otrs lielais iemesls [grāmatas izdošanai] ir ļoti svarīgs arī Ukrainas kontekstā, tajā, kā Krievijas Federācija, piemēram, okupēja Krimu. Jā, tā ir okupācija, pat ja viņi uzskata, ka to anektējuši, bet pēc manas analīzes un pēc Baltijas valstu piemēra tā ir okupācija. Tāpat pieminēta arī situācija ar Krievijas pilsonības uzspiešanu okupētajās teritorijās. Ar valodas jautājumu Ukrainā tāpat ir ļoti daudzas paralēles. Es tās arī nedaudz grāmatā ieskicēju, norādot, ka konkrēti šis aspekts, vai šī tēze ir svarīga Ukrainas situācijā.

Situācija Ukrainā tiešām ir ļoti sarežģīta. Tā Radio rīta programmā teica Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Viņš teica, šī ir neparasti auksta ziema, bet Ukrainā - tā kā tā ir vairāk uz Dienvidiem, mājas nav siltinātas. Iedzīvotāji cieš no aukstuma un dēvē to par krievu izraisītu Holodomoru. Nekas neliecina, ka Krievija gatavotos pārtraukt uzbrukumus, bet ukraiņi lūdz Dievu, ilgojas, bet īstas ticības uz drīzu mieru nav, sacīja vēstnieks.

Runas par NATO izjukšanu un drīzām beigām ir pārspīlējumi, un gandrīz 80 gadu laikā kopš tās izveides NATO ir bijusi jēdzīgākā starptautiskā organizācija, kas turklāt pārdzīvojusi vairākas krīzes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš teica, ka Davosas tikšanās rezultāts saistībā ar Grenlandes lietu jau rāda, ka pārvarēta būs arī šī NATO krīze.

Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados katru gadu samazināsies par 18 tūkstošiem cilvēku, un pēc 15 gadiem mūsu valstī dzīvos 1,6 miljoni iedzīvotāju. Tādu ainu atklāj domnīcas LaSER jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pētījums par to, kāda būs kļuvusi Latvija un tās iedzīvotāju struktūra demogrāfisko pārmaiņu ietekmē. Demogrāfe un pētījuma autore Zane Vārpiņa intervijā Latvijas Radio sacīja, ka dzimstība vēl samazināsies, taču stabilizēsies.

True crime jeb patieso noziegumu stāsti kļuvuši par ļoti pieprasītu mediju saturu. Filmas, seriāli, raidījumi un podkāsti ar patieso noziegumu izpēti ir skatītāko un klausītāko topu virsotnēs. Un interese tikai turpina pieaugt. Pamazām arī latviešu valodā tiek radītas patieso noziegumu filmas un raidījumi*. Tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja Rūta Treija jau vairākus gadus dažādās Latvijas pilcētās vada izklaidējošas lekcijas par noziegumiem un noziedznieku prātiem. Lekcijas ir labi apmeklētas un raisa plašu interesi. Tāpēc žurnāliste Dace Krejere aicināja Rūtu Treiju uz sarunu par patieso noziegumu žanra popularitāti. -- *Latvijas Sabiedriskais medijs ir radījis audio deketīvu "Plānās sienas", "Tet" šonedēl sāka jauno sezonu ar dokumentālā raidījuma "Nozieguma rekonstrukcija" pirmo sēriju, kā arī prezentēja gaidāmo dokumentālo izmeklēšanas seriālu "Bez pēdām. Anna Jansone".

Šodien, 23. janvārī, Saeimas rīkotā konferencē dažādu jomu speciālisti runās par to, kādi ir galvenie riski un kā nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas. Vislielākais risks dažādām krāpšanām un dziļviltojumiem ir pēdējās dienās pirms vēlēšanām un tieši vēlēšanu dienā, bet tāpat svarīgs ir priekšvēlēšanu laiks, kas oficiāli sāksies jūnijā. Būtībā priekšvēlēšanu kustība sākusies jau tagad. Tā uzskata Mākslīgā intelekta centra padomes priekšsēdētāja un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa. Latvijas Radio rīta programmā Bāliņa sacīja, ka tehnoloģiju pārsteidzošā attīstība liek vēlētājiem attīstīt kritisko domāšanu un būt uzmanīgiem:

Pēdējos mēnešos ir daudz runāts par mazākuma valdību, tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica partijas "Progresīvie" līderis Andris Šuvajevs, komentējot viedokļu atšķirības koalīcijā. Šuvajevs atzina, ka šobrīd Zaļo un Zemnieku savienība vairāk tuvojas opozīcijai un arī gadījums ar Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstu Trampa atbalsta vēstulē ir nepieņemams, it īpaši Barikāžu atceres laikā.

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un zemnieku savienība) parakstītā vēstule Nobela komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam, neatsauksies uz Latvijas drošības situāciju. Tā domā Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga. Viņa atzina, ka diez vai Latvijas amatpersonu šāda veida dokumenti ietekmēs prēmijas pieķiršanu vai nē. Vienlaikus Struberga uzsvēra, ka amatpersona šajā situācijā pauž visas valsts nostāju.

Latvijas mazā atvērtā ekonomika, protams, ir pakļauta visam, kas notiek apkārt, un tagad var rasties papildus bažas. Tā, jautāts par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem Eiropai un to iespējamo ietekmi uz Latviju, sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede. Viņš uzsvēra, ka Eiropai būtu jāpaliek nelokāmai un jādemonstrē arī sava nostāja.

Šodien, 19. janvārī, Šveices pilsētā Davosā sāksies ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums. Tas pulcēs aptuveni trīs tūkstošus dalībnieku – gan politiskos līderus, gan dažādu jomu, piemēram, ekonomikas un zinātnes jomu pārstāvjus. Īpaša uzmanība forumā būs pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš nedēļas nogalē paziņoja, ka ASV noteiks papildu muitas tarifus tām Eiropas valstīm, kas pretosies viņa iecerei pārņemt Grenlandi ASV kontrolē. Trešdien, 21. janvārī, forumā paredzēta Trampa uzruna. Tramps jau vairākkārt izteicies, ka vēls Grenlandi iegūt ASV kontrolē un neizslēdz arī militāra spēka pielietošanu. Latvijas Ārpolitikas institūta Drošības programmas vadītājs Imants Lieģis ir pārliecināts, ka Grenlandes jautājumu vēl joprojām var risināt sarunu ceļā.

Vēsturnieks Toms Ķikuts decembrī izvēlēts par jauno Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vadītāju. Patlaban norit darbs pie Rīgas pils atjaunotajā daļā ierīkotās ekspozīcijas un par tās tapšanu un nākotnes plāniem, kā arī par muzeja apmeklētājiem, krājuma pētniekiem, kā arī par barikāžu laiku un tā atceres nozīmi, plašāk  sarunā ar Tomu Ķikutu.