Advertise on podcast: Izmisuma zonā

Kad ģimenē ienāk bērns ar īpašām vajadzībām, aizņemtībā vecāki nepamana citu bērnu bailes no sava īpašā brāļa vai māsas, nepamana, ka viņiem vajag vairāk uzmanības. Kā palīdzēt ģimenēm līdzsvarot savstarpējās attiecības?

Raidījums atgriežas pie projekta "Izmisuma zonā", ko Latvijas Radio īstenoja pirms diviem gadiem, un skaidro, kādā situācijā pašlaik ir paliatīvā aprūpe Latvijā.

Par paliatīvo aprūpi esam daudz runājuši. Veselības ministrijā saka, ka viņi aktīvi strādā, lai situāciju uzlabotu. Vai tā patiešām ir?

Gada sākumā solīja, ka no 1. jūlija neārstējami slimu pacientu šķidro ēdināšanu apmaksā valsts.Veselības ministrija aprēķinājusi, ka šim nolūkam gadā nepieciešami 735 tūkstoši eiro.

Turpinām runāt par paliatīvo aprūpi Latvijā – kas jādara un kas tiek darīts, lai šī aprūpe kļūtu labāka un pieejamāka. Saeimas sociālo un darba lietu komisija ziemā uzdeva ministrijām veikt vairākums pasākumus šajā jomā. Vai darbs turpinās arī pandēmijas apstākļos un kā ārkārtējā situācija valstī ir ietekmējusi paliatīvo aprūpi Latvijā?

Krustpunktā šodien runājam par tematu, ko daudz esam apsprieduši projekta „Izmisuma zonā” ietvaros, un tā ir paliatīvā aprūpe. Un šoreiz sarunā par atbalstu paliatīvās aprūpes pacientu tuviniekiem.

Paliatīvā aprūpe izmisuma zonā iedzen visus iesaistītos. Bieži vien, aprūpējot smagi slimu tuvinieku, tu zaudē darbu, neturpini uzkrāt darba stāžu un līdz ar to arī kļūsti sociāli neaizsargāts un nekrāj savai vecuma pensijai. Kaut neliels atspaids ir atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti. Invaliditātes grupa sniegtu, piemēram, finansiālu atspaidu, bet tās nokārtošana nereti ir vairāku mēnešu jautājums.

Lai informētu sabiedrību par valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām, Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un Labklājības ministriju ir izstrādājusi informatīvus bukletus jeb ceļvežus par paliatīvo aprūpi gan pieaugušajiem, gan bērniem.

2019. gada agrā pavasarī raidījums Krustpunktā sāka pētīt paliatīvo aprūpi. Projektā "Izmisuma zonā" tika izvirzīti vairāki mērķi, kas ir jāsasniedz – pieejama informācija, vairāk paliatīvās aprūpes nodaļu, normāla aprūpe mājās, vairāk ārstu, grozījumi likumos, finansējums. Labdarības maratona “Dod Pieci!” pēdējā dienā ir skaidrs, ka pat Veselības ministrijas solīto bukletu slimnīcās vēl nav. Tomēr, kā skaidro projekta aizsācēja Evija Unāma, svarīgi, ka sabiedrība ir iesaistījusies. Tas ļauj cerēt, ka izdosies.

Uzklausām tuvinieku pieredzes stāstus par centieniem nodrošināt saslimušos ģimenes locekļus ar pārtiku enterālai barošanai un skaidrojam, kādēļ reizēm slimniekiem vienīgā iespēja, lai nenomirtu badā, ir speciālā medicīniskā pārtika.

Situācijas, kad tuvinieki rūpējas par kādu smagi slimu ģimenes locekli, mēdz būt smagas, un reizēm tas ir jādara ilgstoši. Taču kurš rūpējas par pašu kopēju psihoemocionālo līdzsvaru un kur saņemt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama, skaidrojam raidījumā.

Kā noteikt ģimenes prioritātes, ja kādam no ģimenes locekļiem ir ilgstoši nepieciešama paliatīvā aprūpe un kādu palīdzību visbiežāk lūdz šādas ģimenes?