Advertise on podcast: Kolnasāta

Politika kai jau politika, a ēst gribīs vysim. Šudiņ vēlejam 15. Saeimu, i zynomā mārā vieliešonys ir politikys svātki – ar dūšonūs iz īcierkni, sasatikšonu i rezultatu gaideišonu. Gūdu saimineicys Vija Škestere (Šķestere) i Anna Strode Rēzeknis nūvoda Rogovkā stuosta kai par gūdu iedīnim Latgolā, tai ari par ēst gatavuošonys tradicejom cauri paaudzem, kaidi iedīni iz vysa vaira pateik latgalīšim, bez kaidu iedīņu nav īsadūmojams svātku golds i kas juozyna gūdu saimineicom, vuorejūt galis ruletus i studini, sīnūt sīra i capūt capumus.

Tyvojūtīs 15. Saeimys vieliešonom 2026. gods 3. oktobrī, rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz pošu pyrmūs Saeimys vieliešonu, eipašu viereibu dagrīžūt Latgolai. 1.Saeimys vieliešonys Latvejā nūtyka 1922. gods 7. i 8. oktobrī. Vieliešonom dasaceja 88 kandidatu sarokstus nu 31 partejis. Kūpumā vieliešonuos dasadaleja 800 840 piļsūņu, kas beja 82,2 % nu vysu bolsa tīseigūs.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai lobuok saceit „pyune” ci „škiuņs”, itai lobuok – pyune. Agruok beja pyune, kur sīnu likt. Škiuņs ir jaunuoku laiku realeja, i pyune ir naviņ Latgolā, pūne ir ari Kūrzemē. Škiuņs – tys ir dreižuok vydzemnīku vuords. Pyunis palyka naaktualys, i tod varbyut nu pyunis kurs taiseja škiuni deļ džeza voi vēļ kuo naviņ, cytys funkcejis pīškeira vacajam kuormam, tai jau daudz kur ir.

Školuotuoja, literate nu Zīmeļlatgolys Annele Slišāne septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā piec žurejis viertejuma i skateituoju bolsuojuma trejuos kuortuos uzvarēja pīktajā latgaliski rokstūšūs autoru dzejis saceņseibā aba slamā “Rogovkys dzejis voga 2026”.  Daudzim Annele Slišāne ir zynoma kai tekstilmuokslineica ar juos plotai izskaniejušū Latvejis symtgadei veļteitū projektu #100dečiLatvijai, juos deču stuosti izdūti ari gruomotā, audio formatā, zeimu volūdā i Braila rokstā. Cyti Anneli zyna kai rakstneicu ar juos gruomotom „Tuoraga stuosti” (2020, 2021). Annele ir uzvarējuse ari Latgolys prozys skaitejumu konkursā, sajāmuse „Kilogramu kulturys” i Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”. 2023. godā Rogovkys dzejis slamā 1. vītu Annele Slišāne daleja kūpā ar Vinsentu Kūkoju, itūgod „Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuojis gūds jai pylnā apjūmā. Eisai piec apbolvuošonys Annele dalejuos sovuos mīra, puorsteiguma i dziļa gondarejuma sajiutuos, izsverūt, ka brauce na sasaceņst, bet pasadaleit ar sovim jaunajim dzejūlim. Dzejūļus Annele roksta speciali dzejis slamam, „taidus, kas atīt rudinī, septembrī”. Annelei ir svareigi raksteit par Latgolys vierteibom, „par tū dziļumu, kam vēļ nav ni regipss, ni eiro remonts guojs puori. Par tom emocejom, dzeivis ziņu, kas vēļ ir sasaglobuojuse latgalīšūs, i tū sapeit kai taidu ceļuojumu, ka tys sasapiņs ari ar kulturviesturyskū i kulinarū montuojumu. Maņ beja stuosts par skuobūs kuopustu zupys vuoreišonu i caur tū es atguoduoju i sapynu vysu kūpā — tū dzeivis ziņu, nūslāpumus, tū eistumu. Raksteit par tū, ka tys tev nav pazuds, i tys ir deļ kuo brauc iz Latgolu ļauds, ka jī ite jiut tū eistumu kai dobā, tai cylvākūs, nūtykumūs.”

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „prāca”. 1960. goda žurnalā „Dzeive” tyka publicāts pa daļom Dektera latgalīšu eposs „Dorvas cīma ļaudis”. I tī ir taids teikums: „Napraseju, goreigs tāvs, napraseju nu juos ni kapeikys. Kod jau par breivu, tod jau par breivu. Ari muna prāca par breivu.” Prāca – tys ir dorbs. Prāca 19. godu symtā īt nu poļaku volūdys. Prācavuot, prācavnīks, prācavuotuojs – tys ir struoduot, dorbuotīs, struodnīks, darbinīks. Kod tu suoc lītuot vuordus i zyni sinonimus, tu vari pats sev individuali izsprīst, kurā gadīnī runuot vuordu dorbs, a kuramā prāca.

Akters Juoņs Krūņs (Jānis Kronis) i dramaturgs Juoņs Golubovs (Jānis Golubovs) itamā vosorā pabeja vairuokuos ekspedicejuos Latgolā, raudzeidami saprast, kas veidoj latgalīša ideņtitati. Latgolā savuoktī stuosti niu transformiejušīs teatra „Kvadrifrons” Juoņa Kroņa monoizruodē „Apjukušais bārns”, kas sovu pymrizruodi pīdzeivuoje Reigā jau 20. septembrī, tok rodūšuo komanda planavoj izruodis ari Latgolā. Kū nūzeimej byut latgalīšam, cik vīglai ci gryuts kotram iz tū ir atbiļdēt. Latgaliskū ideņtitati gryuši īlikt vīnā konkretā definicejā, jei ir kai mekliejumu process, kas kotram veidojās nu viesturis, kulturys i personeiguos pīredzis. Juoņam Krūņam „volūda ir cīši svareiga. Jū raudzeit lītuot piec īspiejis vaira, bet kai ar tū izīt, tys ir cyts vaicuojums. Tys ir koč kas, kas paleidz dūmuot i nūdūt tū izjiutu sev, sovim bārnim i cytim.” Juoņam Golubovam – „volūda i saime. Mama, paps, dzeds i baba, jī ir vysutyvuokī latgalīši, ar kurim dīndīnā uzturu kontaktu. Maņ caur tū rysynojās” latgalīša ideņtitatis vaicuojums. Izruode nav dokumentals faktu atsuostejums, tī daudzu cylvāku stuosti i uzskoti savīnuoti vīnā vyspuorynuotā latgalīša tipažā, „kurs var puorstuovēt koč kaidā ziņā vīnu nūteiktu redzīni,” izsver Juoni.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „skraideit”, itai var – ryukuot, byzuot, bizinēt. Ryukuot, ryukalēt – tys ir skraideit vīnam piec ūtra. Tys lobs vuords, jū var lītuot. Byzuot – tys jau nūzeimis puornasums par tū, ka tai par lūpim parosti mes sokom. Kai senejūs laikūs, kab gūvs dreižuok atītu iz sātu, ganeņš izdora tai, ka juos tī suoc byzuot, bizineja, ari tai soka, sabyzynoj juos tai, ka juos eistyn matās, skrīn vīna par ūtru dreižuok iz klāvu. Ganeņš prīceigs skrīn pakaļ i soka mamai, ka navarēja jūs nūturēt, a patīseibā pats ir izdarejs. Tū var izdareit ari dīzgon vīnkuorši, jam tikai vajaga pi tuo gūvu bareņa stuovūt, tai vīgleņai bzzz, bzzz i gūvs reagej iz itū eistyn.

Septembris skaņ latgaliski – tai jaunū sezonu aizsuokuse Latgolys viestnīceiba „Gors”, eipaši izceļūt latgalīšu volūdu, Latgolys kulturu i cylvākus. Pavysam dreiži, 18. septembrī, tī pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos ari muzykalais stuosts „Poema par O. R.”, kas īzeimēs latgalīšu rakstnīka, pedagoga, dirigenta, komponista i sabīdryskuo darbinīka Ontona Rupaiņa 120. jubileju, reizē atkluojūt ari 14. Storptautyskū teatra festivalu „Soli pa solim”. Ontona Rupaiņa personeiba ītekmiejusi daudzus procesus latgaliskajā kultūrā, koru kusteibā i muzykys atteiteibā Latgolā. Muzykalais izvadums nu jauna dasadūrs temom, kas vys vēļ aktualys – par identitati, atbiļdību, kūpeibys spāku i cylvāka vītu sovā zemē. Pi muzykaluos poemys par Ontonu Rupaini struodoj divejis pedagogis – Latgolys viestnīceibys „Gors” vadeituoja, komponiste Ilona Rupaine i dirigente Lāsma Zunda. Rodūšais process veicynoj jaunīšu izaugšonu, „kūpumā komanda ir aptyvai pīcdesmit cylvāku, kas aktivi pīsadola izruodē. Caur itū izruodi Latgolys jaunīšim pošim ir īspieja ari apsazynuot i īpazeit sovus prīškguojiejus muzykā i Latgolys kulturys veiduošonā,” izsver Lāsma, koč i vuiceibu vide ir cīši svareiga, tok „taišni praktiskuo koncertdarbeiba i seviški sadarbeibā ar komponistim, ar režisori, tys vyss atteista vēļ vairuok, nakai vuiceibu process.”  Izruodē akteri ir jaunīši i dzīž jaunīšu kors, deļtam ka izruodis mierkis ir paruodeit jaunekleigu, dzeiveigu Ontonu Rupaini, stuosteit „par jaunu cylvāku, kas ar sovu divritini brauc pa Latgolys cīmim, organizej korus, dūmoj par itū cylvāku atteisteibu, muzykalū atteisteibu, roksta sovus romanus,” muzykalajā poemā īsaver Ilona Rupaine. „Muzykaluo poema nav gara, i eistineibā ituos poemys laikā mes varim tikai tai īsavērt caur durovu aili Ontona Rupaiņa dzeivē, i taidus golvonūs pīturys punktus īraudzeit,” sacynoj Lāsma Zunda.

Rudiņam pīstuov dzeja, rudums i sarunys. Vallija Platace ir literate, školuotuoja i muokslineica. Daugovpiļs pusē jei ir labi zynoma fotografe, niu vysu septembri juos ceļojūšuo izstuode „Rudiņam pīstuov rudums” apsaverama Kruoslovys bibliotekā. Pārnejuo gods septembrī jei pyrmū raizi dasadaleja „Rogovkys dzejis vogā” i dzejis slamā uzvarēje. Pavysam dreiži, 12. septembrī, Rogovkys dzejis slams nūtiks pīktū reizi, itūgod Vallijas raksteitī vuordi atsagrīzs iz skotuvis jau muzykā grupys „Kei-Rei” pyrmatskaņuojumā, dūdūt tim jaunus ritmus i emocejis. Vallijai Platacei raksteišona i fotografiešona papyldynoj vīna ūtru, „ir taida līta, ka fotografeju es dūmuos daudz bīžuok, nikai rokstu. Maņ ir miļzeiga sumka, kurā maņ vysod ir juonosoj leidza fotoaparats. Ir cīši ratys reizis, kod es nanosoju, i tod vysod ir tai, ka es nūfotografeju dūmuos. Ar vuordim tys tai nastruodoj, partū ka es zynu, ka vuordi tai napazyud kai mirkli, kurus tu īraugi.”

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par Ūgys albumu „LG ir HH” (Latgolā ir hiphops), kas izdūts 2020. godā. Tys ir vīns nu spylgtuokūs pagrīzīņa punktu myusdīnu Latvejis hiphopā. Tys apvīnoj klasiskuo underground repa energeju ar myusdīneigim bītim. Caur osim i teišim tekstim albums stuosta par kasdīnys ceiņom, uzticeibu sovom saknem i lapnumu par sovu nūvodu, taidā veidā palīkūt par unikalu i autentisku daļu nu pošu sātys hiphop skotivis. Albuma augstū muokslinīciskū kvalitati i nūzeimi nūzarē aplīcynuoja juo uzvara Latvejis muzykys īrokstu goda bolvā „Zelta Mikrofons 2021” kategorejā „Lobuokais hiphopa muzykys albums”. Tys kai nūstyprynuoja Ūgys vītu pošu sātys repa elitē, tai ari pīruodeja, ka latgalīšu volūdā radeita muzyka var sasnēgt vysuaugstuokū nūviertiejumu vaļsts mārūgā.   Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „kert”, itai var – giut, kert, čert. Giut ir taida iz prīšku vierzeiba, lai koč kū dabuotu. Giun zivs Latgolā. Inetai Atpilei-Juganei gruomota beja „Otkon giunu sapynus”. Navar saceit, ka kert Latgolā nikur nalītoj, cyti soka ari čert – kert voi čert. Apčert vīnam ūtru. Vīns ūtru apčer. Cyti saceis – apker. Par teirumu, kur daudzi zuolis vysaidys dasakēre. Dasakert voi dasačert, tys ir vysleidza, jī obeji mums ir. Ka myusu daudzi paliks, ka mes naītu mozumā, tod mes pi daudz kuo vēļ dasagiutu, i dasakartu, i dasačartu.

„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom. Itūreiz aicynojam īpazeit Rēzeknis nūvoda leluokū pogostu Gaigalovu. Vīta Lubuona leidzonuma vydā, kur plotumi, iudini, meži i ļauds veidoj Gaigalovys eipašū stuostu. Kūpā ar vītejim runojam par Gaigalovys viesturi, vītvuordim, kulturu i dzeivi ite šudiņ. Gaigalova nazkod saukta ari par Bykovu, ļauds ite struodoj, dzīd dzīsmis, spielej teatri, svietej svātkus i kūp sovys kulturys vierteibys.  Suprātkuos Gaigalovā pīsadola: kulturys pasuokumu organizatore Valentīna Deksne, vītejuo uzjiemieja Sanita Babre, Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure, pogosta bibliotekys vadeituoja Rita Matisone, Gaigalovys īdzeivuotuoju padūmis vadeituoja i uzjiemieja Liene Drule, teatra „Bykovīši” daleibneica Gunta Spīča, jaunīte Ieva Spīča, vītejūs teatru akters Juris Bikse, pensionars i ari vītejūs teatru akters Roberts Voits, Gaigalovys pamatškolys direktore Ināra Ūsite, i muziki, školuotuoji i Muzykys instrumentu muzeja saiminīki Gunārs i Rasma Igauni.

“Kolnasātys” rubrikā “Vuordineica” literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins runuos par vuordu “strupuļs”.

Itūgod paīt 90 godu nu režisora Juoņa Streiča dzimšonys. Martā, piec juo nūīšonys myužeibā, eipašu nūzeimi dabuojs vaicuojums par režisora pamastuo kulturys i goreiguo montuojuma saglobuošonu. Deļtuo dybynuots Juoņa Streiča kulturys fonds, kura prīšksādātuoja ir režisora meita, režisore Viktorija Streiča. Raidejumā “Kolnasāta” jei izsvēre, ka tāva pamastais montuojums ir daudz plotuoks par kinom, gleznom i gruomotom. Taišni tikpat svareigys ir juo idejis, dzeivis prīca, ciļvieceiba i interese par cylvāku. Fonda moto ir: “Nu montuojuma iz jaunradi”, i juo mierkis nav viņ saglobuot jau radeitū, bet dareit, kab Juoņa Streiča pamastais nas īdviesmi ari jaunom paaudzem. Itūšaļt fonda viereibys centrā ir režisora jubilejis goda nūtikšonys. Vīns nu svareiguokūs aizdavumu ir koncertizvaduma “Mans draugs Jānis Streičs” sagataveišona, kas septembrī byus Preiļūs i Reigā. Koncerti nav dūmuoti kai siereigys nūtikšonys, bet kai svātki Juoņa Streiča gorā. Režisors pats asūt gribiejs, lai juo jubileju svietej vysa Latveja. Taipat fonds plānoj eistynuot Juoņa Streiča ideju par pīminis pīminekli Preiļu nūvodā. Viktorija Streiča sarunā atguodynuoja tāva bīži atkuortuotū atziņu: “Ka struodoj, tod navar nasaīt.” Jei skaita, ka taišni dorbs, dzeivis prīca i lobuos viests nesšona cytim ir vierteibys, kas iz vysa lobuok raksturoj Juoņa Streiča dzeivis filozofeju i kurys fonds grib nest tuoļuok.

“Kolnasātys” rubrikā “Itai lobuok” izvaicuosim profesori Lideju Leikumu par tū, kaidus latgalisks vuordus, salykumus ci formys lobuok lītuot. Itū reizi vuords “spaits”.