Advertise on podcast: Kolnasāta

„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom. Itūreiz aicynojam īpazeit Augšdaugovys nūvoda Vyškus, kas atsarūn Vyšku, Dubnys i Dotkys azaru krostūs. Vyškūs dorbojās Latgolys Industrialuo tehnikuma programa, kur bibliotekā sasateikam ar vītejim ļaudim, kab vaira izzynuotu par vakariešonom i večerinkom Vyškūs, lynu pūsminīka dorbim, kuosa uorsteišonu ar loju i cytom sadzeiviskom byušonom. Suprātkuos Vyškūs pīsadola: Dubnys pogosta folklorys kūpys „Atzola” vadeituoja Marija Umbraško, vetuorste Janīna Beke (Beķe), nazkodejuo zemis lītu specialiste, niu pensionare Anna Gundega, nūvodpietnīks i Vyšku bibliotekys vadeituoju Jānis Strods, pensionare i deju kolektiva „Magones” dalineica Valentīna Andiņa, viesturis, geografejis i biologejis školuotuojs Jānis Suveizda.  Sarunys turpynuojums ar vyškuonim gaidoms cytā raidejumā.

Jau par tradiceju oktobra vydā palykuse Vaļsts volūdys dīnys svieteišona, deļtuo, prīcojūtīs par latvīšu volūdys boguoteibu, kotrys interesents ir aicynuots puorbaudeit sovys zynuošonys i pīraksteit diktatu latgalīšu rokstu volūdā. Dasmytais diktats latgaliski skanēs Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” sastdīnis, 17. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs, kai i video formatā jū varēs nūsavērt Latvejis Sabīdryskuo medeja portalā LSM.lv, REplay.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Diktatu skaiteis Dailis teatra akters Aldis Siliņš, bet tekstam itūgod izalaseits 1921. godā latgaliski puorlyktuos i izdūtuos Kārļa Skalbis literaruos puorsokys “Miļzs” (Milzis) fragments. Diktata teksts – puorsokys “Miļzs” fragments – latgalīšu rokstu volūdā precizāts, īvārojūt 2007. godā apstyprynuotūs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus. Kod diktats byus izskaniejs, tekstu varēs puorbaudeit portalūs lakuga.lv i LSM.lv. Latgalīšu volūdys diktata tekstu var raksteit tīšsaistis formā, ka ir gribiešona, var īsnēgt jū klaidu puorbaudeišonai. Tū var izdareit ite: ej.uz/ltgdiktats2026. Video formatā diktatu verīs ite: LSM Latgale Diktatu latgalīšu rokstu volūdā reikoj LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet atbolsta LSM, Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu i Vaļsts kulturkapitala fonds.

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau dasmytais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Dailis teatra akters Aldis Siliņš, kurs piec diktata stuosta par personeiguos atbiļdeibys izajimšonu, deļtam ka „tu esi atbiļdeigs par tū vuordu, kū tu pasoki”, i par sovu byušonu Latgolā i latgalīšu volūdā: „Lai voi kaidā volūdā tu runuotu, juoīsaklausa sevī, juobyut atbiļdeigam pret sevi, i sevi napazaudēt itymā vysā. Vysa tei atmosfera, kurā es asu audzs, īt nu tīnis, tys munu strukturu veidoj.” Aldis Siliņš izaudzs Reigā, tok saknis jam ir nu Latgolys, Viļānu pusē, kur veiduojusēs i juo īškejuo byuteiba: „Kas ir latgalīts, vīnolga tei ir vide, kur tu esi izaudzs. Tī ir vacuoki, kas audzynoj, i jī vuicejušīs nu sovu vacuoku, i tuos ir attīceibys, doba, vyss, kur tu esi izaudzs, tys veidoj tovu dūmuošonys veidu.”

„Kolnasātā” atsagrīž rubrika par i ap Latgolys apceļuošonu – ar jaunu autoru, nūsaukumu i cytim rakursim. Iz prīšku aptyvai reizi mienesī latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnaliste i ceļuošonys entuziaste Renāte Lazdiņa rubrikā „Muna Latgola” aizvess iz kaidu vītu Latgolā, kū redzēt i pīdzeivuot, kur varbyut jau reizi byuts, tok vysod var atsagrīzt, kas Latgolai dūd eipašu kruosu i sovpateibu, kurys īraudzeit sovom i cyta acim. Itūreiz dūsimēs iz Teirumnīku pūru, kū izstaiguosim kūpā ar gidi Annu Macāni. Rudiņs, mygla, Teirumnīku pūrs i opols ezereņš vydā, „oi, kaida skaista ir, ka vokorūs atej, tod, kod mīreigs tys ezereņš, vysi kūki spīgelejās iudinī. Nu, kai puorsoka,” soka Anna Macāne. Teirumnīku pūru pyrma 25 godu kai unikalu ekoturysma vītu sauleitē izcēle japuoņu zynuotnīki. 2001. godā ite izveiduota pūra styga ar kūka laipom. Ite vīnā vītā ir treis pūra veidi miniaturā – augstais syunu pūrs, puorejis pūra nūgoboli i zamais ci zuoļu pūrs. Ite aug dabeiguo leluo dzērvine, zīd andromeda ar spylgti rozā zīdenim, ārkausa kasandra boltim zvanenim, vaivierņu zvaigzneitis i reizem ite var redzēt jiurys ereli augši lidojam puori.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu „spaņs”. Spaņs – mums spaņs beja, i spaņs byus. Spani, prūtams, suokumā beja kūka. Spaņs, spaņa, spaņam, spani. Viedris lai palīk austrummolai, ka tī kurs grib jū lītuot, lai jū lītoj. Tys ir teirā krīvu īspaidā. Ka tuoļuok iz Vydzemi pabrauktu, tī jau taipat spannis, spaņgis, jim jau ari vysaidi varianti ir, bet tikai ituos saknis.

Latgalīte Inese Ruka ir lauksaimineica nu Augšdaugovys nūvoda Dubnys pogosta, kura jau daudzus godus dzeivoj uorpus Latgolys, Smiļtenis nūvodā, i audzynoj divejus četrgadnīkus. Latgalīšu volūda Inesis saimē ir mīlesteibys volūda: „Ka es naasu dīnā runuojuse latgaliski, tod tei dīna nav pylnviertiega. Latgaliskuo volūda asociejās ar sātys sajiutu, ar saimis sajiutu, ar sirds, ar dvēselis syltumu. Tys, kas munā pyrmajā saimē beja da munai tagadejai saimei. Kod es ar bārnim runoju latgalīšu volūdā, es varu raudzeit sovā veidā koč kai nūdūt tū ļūbesteibu na par volūdu, bet par tū sajiutu, kas asociejās, ka tu dzierdi itū volūdu.” Latgaliskais ci kaidys cytys volūdys akcents ir kai eksotika, par kuru nav juosakaunej, i vairuoku volūdu lītuošona juos saimē dabiski sadzeivoj, atrūnūt ari dabisku vidi latgaliskajam.  Impulss sarunai ar Inesi Ruku ir 17. oktobrī Reigā gaidomais latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pasuokums saimem „Vierzeiba. Saimu dīna”, kur varēs baudeit kūpā byušonu latgaliskā vidē, runuot par volūdys lītuošonu saimē, ar bārnim i satikt ari cytas saimis, kam latgalīšu volūda ir daļa nu kasdīnys. Iz tīni planavoj dūtīs ari Inese.

Politika kai jau politika, a ēst gribīs vysim. Šudiņ vēlejam 15. Saeimu, i zynomā mārā vieliešonys ir politikys svātki – ar dūšonūs iz īcierkni, sasatikšonu i rezultatu gaideišonu. Gūdu saimineicys Vija Škestere (Šķestere) i Anna Strode Rēzeknis nūvoda Rogovkā stuosta kai par gūdu iedīnim Latgolā, tai ari par ēst gatavuošonys tradicejom cauri paaudzem, kaidi iedīni iz vysa vaira pateik latgalīšim, bez kaidu iedīņu nav īsadūmojams svātku golds i kas juozyna gūdu saimineicom, vuorejūt galis ruletus i studini, sīnūt sīra i capūt capumus.

Tyvojūtīs 15. Saeimys vieliešonom 2026. gods 3. oktobrī, rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz pošu pyrmūs Saeimys vieliešonu, eipašu viereibu dagrīžūt Latgolai. 1.Saeimys vieliešonys Latvejā nūtyka 1922. gods 7. i 8. oktobrī. Vieliešonom dasaceja 88 kandidatu sarokstus nu 31 partejis. Kūpumā vieliešonuos dasadaleja 800 840 piļsūņu, kas beja 82,2 % nu vysu bolsa tīseigūs.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai lobuok saceit „pyune” ci „škiuņs”, itai lobuok – pyune. Agruok beja pyune, kur sīnu likt. Škiuņs ir jaunuoku laiku realeja, i pyune ir naviņ Latgolā, pūne ir ari Kūrzemē. Škiuņs – tys ir dreižuok vydzemnīku vuords. Pyunis palyka naaktualys, i tod varbyut nu pyunis kurs taiseja škiuni deļ džeza voi vēļ kuo naviņ, cytys funkcejis pīškeira vacajam kuormam, tai jau daudz kur ir.

Školuotuoja, literate nu Zīmeļlatgolys Annele Slišāne septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā piec žurejis viertejuma i skateituoju bolsuojuma trejuos kuortuos uzvarēja pīktajā latgaliski rokstūšūs autoru dzejis saceņseibā aba slamā “Rogovkys dzejis voga 2026”.  Daudzim Annele Slišāne ir zynoma kai tekstilmuokslineica ar juos plotai izskaniejušū Latvejis symtgadei veļteitū projektu #100dečiLatvijai, juos deču stuosti izdūti ari gruomotā, audio formatā, zeimu volūdā i Braila rokstā. Cyti Anneli zyna kai rakstneicu ar juos gruomotom „Tuoraga stuosti” (2020, 2021). Annele ir uzvarējuse ari Latgolys prozys skaitejumu konkursā, sajāmuse „Kilogramu kulturys” i Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”. 2023. godā Rogovkys dzejis slamā 1. vītu Annele Slišāne daleja kūpā ar Vinsentu Kūkoju, itūgod „Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuojis gūds jai pylnā apjūmā. Eisai piec apbolvuošonys Annele dalejuos sovuos mīra, puorsteiguma i dziļa gondarejuma sajiutuos, izsverūt, ka brauce na sasaceņst, bet pasadaleit ar sovim jaunajim dzejūlim. Dzejūļus Annele roksta speciali dzejis slamam, „taidus, kas atīt rudinī, septembrī”. Annelei ir svareigi raksteit par Latgolys vierteibom, „par tū dziļumu, kam vēļ nav ni regipss, ni eiro remonts guojs puori. Par tom emocejom, dzeivis ziņu, kas vēļ ir sasaglobuojuse latgalīšūs, i tū sapeit kai taidu ceļuojumu, ka tys sasapiņs ari ar kulturviesturyskū i kulinarū montuojumu. Maņ beja stuosts par skuobūs kuopustu zupys vuoreišonu i caur tū es atguoduoju i sapynu vysu kūpā — tū dzeivis ziņu, nūslāpumus, tū eistumu. Raksteit par tū, ka tys tev nav pazuds, i tys ir deļ kuo brauc iz Latgolu ļauds, ka jī ite jiut tū eistumu kai dobā, tai cylvākūs, nūtykumūs.”

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „prāca”. 1960. goda žurnalā „Dzeive” tyka publicāts pa daļom Dektera latgalīšu eposs „Dorvas cīma ļaudis”. I tī ir taids teikums: „Napraseju, goreigs tāvs, napraseju nu juos ni kapeikys. Kod jau par breivu, tod jau par breivu. Ari muna prāca par breivu.” Prāca – tys ir dorbs. Prāca 19. godu symtā īt nu poļaku volūdys. Prācavuot, prācavnīks, prācavuotuojs – tys ir struoduot, dorbuotīs, struodnīks, darbinīks. Kod tu suoc lītuot vuordus i zyni sinonimus, tu vari pats sev individuali izsprīst, kurā gadīnī runuot vuordu dorbs, a kuramā prāca.

Akters Juoņs Krūņs (Jānis Kronis) i dramaturgs Juoņs Golubovs (Jānis Golubovs) itamā vosorā pabeja vairuokuos ekspedicejuos Latgolā, raudzeidami saprast, kas veidoj latgalīša ideņtitati. Latgolā savuoktī stuosti niu transformiejušīs teatra „Kvadrifrons” Juoņa Kroņa monoizruodē „Apjukušais bārns”, kas sovu pymrizruodi pīdzeivuoje Reigā jau 20. septembrī, tok rodūšuo komanda planavoj izruodis ari Latgolā. Kū nūzeimej byut latgalīšam, cik vīglai ci gryuts kotram iz tū ir atbiļdēt. Latgaliskū ideņtitati gryuši īlikt vīnā konkretā definicejā, jei ir kai mekliejumu process, kas kotram veidojās nu viesturis, kulturys i personeiguos pīredzis. Juoņam Krūņam „volūda ir cīši svareiga. Jū raudzeit lītuot piec īspiejis vaira, bet kai ar tū izīt, tys ir cyts vaicuojums. Tys ir koč kas, kas paleidz dūmuot i nūdūt tū izjiutu sev, sovim bārnim i cytim.” Juoņam Golubovam – „volūda i saime. Mama, paps, dzeds i baba, jī ir vysutyvuokī latgalīši, ar kurim dīndīnā uzturu kontaktu. Maņ caur tū rysynojās” latgalīša ideņtitatis vaicuojums. Izruode nav dokumentals faktu atsuostejums, tī daudzu cylvāku stuosti i uzskoti savīnuoti vīnā vyspuorynuotā latgalīša tipažā, „kurs var puorstuovēt koč kaidā ziņā vīnu nūteiktu redzīni,” izsver Juoni.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „skraideit”, itai var – ryukuot, byzuot, bizinēt. Ryukuot, ryukalēt – tys ir skraideit vīnam piec ūtra. Tys lobs vuords, jū var lītuot. Byzuot – tys jau nūzeimis puornasums par tū, ka tai par lūpim parosti mes sokom. Kai senejūs laikūs, kab gūvs dreižuok atītu iz sātu, ganeņš izdora tai, ka juos tī suoc byzuot, bizineja, ari tai soka, sabyzynoj juos tai, ka juos eistyn matās, skrīn vīna par ūtru dreižuok iz klāvu. Ganeņš prīceigs skrīn pakaļ i soka mamai, ka navarēja jūs nūturēt, a patīseibā pats ir izdarejs. Tū var izdareit ari dīzgon vīnkuorši, jam tikai vajaga pi tuo gūvu bareņa stuovūt, tai vīgleņai bzzz, bzzz i gūvs reagej iz itū eistyn.

Septembris skaņ latgaliski – tai jaunū sezonu aizsuokuse Latgolys viestnīceiba „Gors”, eipaši izceļūt latgalīšu volūdu, Latgolys kulturu i cylvākus. Pavysam dreiži, 18. septembrī, tī pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos ari muzykalais stuosts „Poema par O. R.”, kas īzeimēs latgalīšu rakstnīka, pedagoga, dirigenta, komponista i sabīdryskuo darbinīka Ontona Rupaiņa 120. jubileju, reizē atkluojūt ari 14. Storptautyskū teatra festivalu „Soli pa solim”. Ontona Rupaiņa personeiba ītekmiejusi daudzus procesus latgaliskajā kultūrā, koru kusteibā i muzykys atteiteibā Latgolā. Muzykalais izvadums nu jauna dasadūrs temom, kas vys vēļ aktualys – par identitati, atbiļdību, kūpeibys spāku i cylvāka vītu sovā zemē. Pi muzykaluos poemys par Ontonu Rupaini struodoj divejis pedagogis – Latgolys viestnīceibys „Gors” vadeituoja, komponiste Ilona Rupaine i dirigente Lāsma Zunda. Rodūšais process veicynoj jaunīšu izaugšonu, „kūpumā komanda ir aptyvai pīcdesmit cylvāku, kas aktivi pīsadola izruodē. Caur itū izruodi Latgolys jaunīšim pošim ir īspieja ari apsazynuot i īpazeit sovus prīškguojiejus muzykā i Latgolys kulturys veiduošonā,” izsver Lāsma, koč i vuiceibu vide ir cīši svareiga, tok „taišni praktiskuo koncertdarbeiba i seviški sadarbeibā ar komponistim, ar režisori, tys vyss atteista vēļ vairuok, nakai vuiceibu process.”  Izruodē akteri ir jaunīši i dzīž jaunīšu kors, deļtam ka izruodis mierkis ir paruodeit jaunekleigu, dzeiveigu Ontonu Rupaini, stuosteit „par jaunu cylvāku, kas ar sovu divritini brauc pa Latgolys cīmim, organizej korus, dūmoj par itū cylvāku atteisteibu, muzykalū atteisteibu, roksta sovus romanus,” muzykalajā poemā īsaver Ilona Rupaine. „Muzykaluo poema nav gara, i eistineibā ituos poemys laikā mes varim tikai tai īsavērt caur durovu aili Ontona Rupaiņa dzeivē, i taidus golvonūs pīturys punktus īraudzeit,” sacynoj Lāsma Zunda.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „kert”, itai var – giut, kert, čert. Giut ir taida iz prīšku vierzeiba, lai koč kū dabuotu. Giun zivs Latgolā. Inetai Atpilei-Juganei gruomota beja „Otkon giunu sapynus”. Navar saceit, ka kert Latgolā nikur nalītoj, cyti soka ari čert – kert voi čert. Apčert vīnam ūtru. Vīns ūtru apčer. Cyti saceis – apker. Par teirumu, kur daudzi zuolis vysaidys dasakēre. Dasakert voi dasačert, tys ir vysleidza, jī obeji mums ir. Ka myusu daudzi paliks, ka mes naītu mozumā, tod mes pi daudz kuo vēļ dasagiutu, i dasakartu, i dasačartu.