
Advertise on podcast: Kolnasāta
This podcast has
500 episodes
Language
LatvianPublisher
Latvijas Radio 1Explicit
No
Date created
2019/11/13
Latest episode
2026/11/14
Average duration
17 min.
Release period
4 days
Description
"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.
Unlock Kolnasāta podcast Email contact info,
Listeners & Audience details
Email contact information
Direct podcast contact details

Listeners
Audience numbers & engagement insights

Audience details
Podcast Insights

Social media
Check Kolnasāta social media presence
Podcast episodes
Check latest episodes from Kolnasāta podcast
Muzykys žvyrs: par grupys „Kapļi” albumu „Ašņa Dasys”
2026/11/14
Rubrikā „Muzykys žvyrs” muziks Ingars Gusāns, ari Sovvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki.
Itūreiz par grupys „Kapļi” albumu „Ašņa Dasys”, kas izdūts 2015. godā. Albumā īkļautys 10 dzīsmis, kas ir ar humoru i sovpateigu pasauļa redzīni pīpiļdeits pīdzeivuojums. Albumam izvālātais nūsaukums ir taišni kai iedīņs, kuru kotru dīnu naād, tik svātku reizēs, tok itei muzyka var izbalansēt rudiņa tymsu i skumeigumu pa vokorim. Vīns nu vysu laiku daudzveideiguokūs albumu alternativajā muzykā, kas ir izguojs latgalīšu muzykys viesturē, kur sasasauc kai džezs, tai poetiskais roks. „Kapļi” sevi sauc par poetiskuo roka apvīneibu. Runojūšais vokalists Raibīs ir vīns nu grupys lideru, kura teksti ir tikpat spieceigi kai muzyka. Niu grupa „Kapļi” jau kaidu laiku pajukuse i vaira jūs dzīsmis dzeivajā navar dzierdēt, tok var baudeit īrokstus, cikom situaceja taida, kas zyna, kai dzeive īsagrīž.
Muziks Mareks Gusāns par „Sovvaļnīcismu” i smogumu latgalīšu muzykā
2026/11/14
Jaunais muziks Mareks Gusāns jau kaidu laiku zynoms latgalīšu muzykā. Tok napaseņ izguoja pyrmais blekmetala albums latgaliski „Sovvaļnīcisms”, pi kura kūpā ar sovu tāvu, muziki Sovvaļnīku, struoduoja ari Mareks Gusāns. Pretmeti i puorsteigumi – blekmetals izdūts ari kasetis formatā – pīruoda, ka Latgola var skanēt vysaiž, ari pavysam smogi. Albumā ir divejis dzīsmis ar Mareka muzyku, i sarunā jis stuosta par sovim mekliejumim i vierteibom Latgolys muzykā: „Mums ir vyss, suocūt nu repa, beidzūt ar metalu. Popmuzykys mums ir drupeit mozuok, bet vysleidza mums ir eistyn plašs, kvalitativs sortiments.”
Itai lobuok: guņs
2026/11/14
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.
Itūreiz, kai lobuok saceit vuordu „uguns”. Itai lobuok – guņs.
Vajadzātu turētīs pi sova vuorda – guņs, par pīmāru, ugunīgs – guneigs. I, kas interesanti, vysi vuordi saīt ar meikstynuojumu, tik gunkurs bez meikstynuojuma – guņs, guņsgrāks, guņsdziesiejs, bet gunkurs.
Osvaldam Kravaļam ir ryndys par tū, ka tu vysu dareisi sovys zemis lobā, tod tovs gunkurs naizdziss:
Mīļoj tāvu zemi, mīļoj, bruoleit boltais,
Mīļoj muotis volūdu un… vyss,
Tod tev zvīgdams atskrīs kumeļs koltais
Un tovs gunkurs kolnā naizdziss.
Trausluo ašņarite: kai [iz]dzeivoj i muzicej Rēzeknis orkestris
2026/11/07
Pyušamūs instrumentu orkestris “Rēzekne” jau 35 godus ir profesionals kolektivs, tok juo muzykaluos saknis īt daudz dziļuok – orkestra suokums atrūnams jau 20. godu symta 50. godūs. Kolektivs ir atsateistejs nu Tautys pyutieju orkestra par profesionalu orkestri, i nu 2013. goda jis dzeivoj Latgolys viestnīceibā GORS. Tikū kai izskaniejs 35. jubilejis koncerts “Sveika, Rēzekne!”, kur sasatyka orkestra niulejī, bejušī i ari gostu muziki.
Nasaverūt iz īrūbežuotim finansialim izaicynuojumim i īvārojamu olgu samazynuošonu pādejūs godūs, orkestris turpynoj sovu darbeibu i atteisteibu. Tys ir stuosts par tradiceju sorguošonu i kulturys [iz]dzeivuošonu cauri laikim i varom. Kotrys muzykals kolektivs ir sovā ziņā trausla i sorgojama vīneiba, saruna par muzyku, cylvākim i orkestra dzeivi ar pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” vadeituoju i dirigentu Aleksandru Maslovu, Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, orkestra muzikim Anselmu Opincānu i Arni Krancānu.
Suprātkys Vyškūs (divys dalis)
2026/10/24
„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom.
Itūreiz aicynojam īpazeit Augšdaugovys nūvoda Vyškus, kas atsarūn Vyšku, Dubnys i Dotkys azaru krostūs. Vyškūs dorbojās Latgolys Industrialuo tehnikuma programa, kur bibliotekā sasateikam ar vītejim ļaudim, kab vaira izzynuotu par vakariešonom i večerinkom Vyškūs, lynu pūsminīka dorbim, kuosa uorsteišonu ar loju i cytom sadzeiviskom byušonom.
Suprātkuos Vyškūs pīsadola: Dubnys pogosta folklorys kūpys „Atzola” vadeituoja Marija Umbraško, nazkodejuo vetuorste i kulturys noma vadeituoja, niu pensionare Janīna Beke (Beķe), nazkodejuo zemis lītu specialiste, niu pensionare Anna Gundega, nūvodpietnīks i Vyšku bibliotekys vadeituoju Jānis Strods, pensionare i deju kolektiva „Magones” dalineica Valentīna Andiņa, viesturis, geografejis i biologejis školuotuojs Jānis Suveizda.
Diktats latgalīšu rokstu volūdā 2026. Klausīs ite!
2026/10/17
Jau par tradiceju oktobra vydā palykuse Vaļsts volūdys dīnys svieteišona, deļtuo, prīcojūtīs par latvīšu volūdys boguoteibu, kotrys interesents ir aicynuots puorbaudeit sovys zynuošonys i pīraksteit diktatu latgalīšu rokstu volūdā.
Dasmytais diktats latgaliski skanēs Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” sastdīnis, 17. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs, kai i video formatā jū varēs nūsavērt Latvejis Sabīdryskuo medeja portalā LSM.lv, REplay.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.
Diktatu skaiteis Dailis teatra akters Aldis Siliņš, bet tekstam itūgod izalaseits 1921. godā latgaliski puorlyktuos i izdūtuos Kārļa Skalbis literaruos puorsokys “Miļzs” (Milzis) fragments.
Diktata teksts – puorsokys “Miļzs” fragments – latgalīšu rokstu volūdā precizāts, īvārojūt 2007. godā apstyprynuotūs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus.
Kod diktats byus izskaniejs, tekstu varēs puorbaudeit portalūs lakuga.lv i LSM.lv.
Latgalīšu volūdys diktata tekstu var raksteit tīšsaistis formā, ka ir gribiešona, var īsnēgt jū klaidu puorbaudeišonai. Tū var izdareit ite: ej.uz/ltgdiktats2026.
Video formatā diktatu verīs ite: LSM Latgale
Diktatu latgalīšu rokstu volūdā reikoj LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet atbolsta LSM, Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu i Vaļsts kulturkapitala fonds.
Akters Aldis Siliņš par latgalīša ideņtitati, spāku i atbiļdeibu
2026/10/17
Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau dasmytais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā.
Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Dailis teatra akters Aldis Siliņš, kurs piec diktata stuosta par personeiguos atbiļdeibys izajimšonu, deļtam ka „tu esi atbiļdeigs par tū vuordu, kū tu pasoki”, i par sovu byušonu Latgolā i latgalīšu volūdā: „Lai voi kaidā volūdā tu runuotu, juoīsaklausa sevī, juobyut atbiļdeigam pret sevi, i sevi napazaudēt itymā vysā. Vysa tei atmosfera, kurā es asu audzs, īt nu tīnis, tys munu strukturu veidoj.”
Aldis Siliņš izaudzs Reigā, tok saknis jam ir nu Latgolys, Viļānu pusē, kur veiduojusēs i juo īškejuo byuteiba: „Kas ir latgalīts, vīnolga tei ir vide, kur tu esi izaudzs. Tī ir vacuoki, kas audzynoj, i jī vuicejušīs nu sovu vacuoku, i tuos ir attīceibys, doba, vyss, kur tu esi izaudzs, tys veidoj tovu dūmuošonys veidu.”
Muna Latgola: Rudiņs pūrā ar Annu Macāni
2026/10/10
„Kolnasātā” atsagrīž rubrika par i ap Latgolys apceļuošonu – ar jaunu autoru, nūsaukumu i cytim rakursim. Iz prīšku aptyvai reizi mienesī latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnaliste i ceļuošonys entuziaste Renāte Lazdiņa rubrikā „Muna Latgola” aizvess iz kaidu vītu Latgolā, kū redzēt i pīdzeivuot, kur varbyut jau reizi byuts, tok vysod var atsagrīzt, kas Latgolai dūd eipašu kruosu i sovpateibu, kurys īraudzeit sovom i cyta acim.
Itūreiz dūsimēs iz Teirumnīku pūru, kū izstaiguosim kūpā ar gidi Annu Macāni.
Rudiņs, mygla, Teirumnīku pūrs i opols ezereņš vydā, „oi, kaida skaista ir, ka vokorūs atej, tod, kod mīreigs tys ezereņš, vysi kūki spīgelejās iudinī. Nu, kai puorsoka,” soka Anna Macāne. Teirumnīku pūru pyrma 25 godu kai unikalu ekoturysma vītu sauleitē izcēle japuoņu zynuotnīki. 2001. godā ite izveiduota pūra styga ar kūka laipom. Ite vīnā vītā ir treis pūra veidi miniaturā – augstais syunu pūrs, puorejis pūra nūgoboli i zamais ci zuoļu pūrs. Ite aug dabeiguo leluo dzērvine, zīd andromeda ar spylgti rozā zīdenim, ārkausa kasandra boltim zvanenim, vaivierņu zvaigzneitis i reizem ite var redzēt jiurys ereli augši lidojam puori.
Itai lobuok: spaņs
2026/10/10
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.
Itūreiz par vuordu „spaņs”.
Spaņs – mums spaņs beja, i spaņs byus. Spani, prūtams, suokumā beja kūka.
Spaņs, spaņa, spaņam, spani.
Viedris lai palīk austrummolai, ka tī kurs grib jū lītuot, lai jū lītoj. Tys ir teirā krīvu īspaidā.
Ka tuoļuok iz Vydzemi pabrauktu, tī jau taipat spannis, spaņgis, jim jau ari vysaidi varianti ir, bet tikai ituos saknis.
Inese Ruka: latgaliskais kai saimis mīlesteibys volūda
2026/10/10
Latgalīte Inese Ruka ir lauksaimineica nu Augšdaugovys nūvoda Dubnys pogosta, kura jau daudzus godus dzeivoj uorpus Latgolys, Smiļtenis nūvodā, i audzynoj divejus četrgadnīkus. Latgalīšu volūda Inesis saimē ir mīlesteibys volūda: „Ka es naasu dīnā runuojuse latgaliski, tod tei dīna nav pylnviertiega. Latgaliskuo volūda asociejās ar sātys sajiutu, ar saimis sajiutu, ar sirds, ar dvēselis syltumu. Tys, kas munā pyrmajā saimē beja da munai tagadejai saimei. Kod es ar bārnim runoju latgalīšu volūdā, es varu raudzeit sovā veidā koč kai nūdūt tū ļūbesteibu na par volūdu, bet par tū sajiutu, kas asociejās, ka tu dzierdi itū volūdu.”
Latgaliskais ci kaidys cytys volūdys akcents ir kai eksotika, par kuru nav juosakaunej, i vairuoku volūdu lītuošona juos saimē dabiski sadzeivoj, atrūnūt ari dabisku vidi latgaliskajam.
Impulss sarunai ar Inesi Ruku ir 17. oktobrī Reigā gaidomais latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pasuokums saimem „Vierzeiba. Saimu dīna”, kur varēs baudeit kūpā byušonu latgaliskā vidē, runuot par volūdys lītuošonu saimē, ar bārnim i satikt ari cytas saimis, kam latgalīšu volūda ir daļa nu kasdīnys. Iz tīni planavoj dūtīs ari Inese.
Vija Škestere i Anna Strode: Latgolys gūdu goldi i saimineicys cauri laikim
2026/10/03
Politika kai jau politika, a ēst gribīs vysim. Šudiņ vēlejam 15. Saeimu, i zynomā mārā vieliešonys ir politikys svātki – ar dūšonūs iz īcierkni, sasatikšonu i rezultatu gaideišonu. Gūdu saimineicys Vija Škestere (Šķestere) i Anna Strode Rēzeknis nūvoda Rogovkā stuosta kai par gūdu iedīnim Latgolā, tai ari par ēst gatavuošonys tradicejom cauri paaudzem, kaidi iedīni iz vysa vaira pateik latgalīšim, bez kaidu iedīņu nav īsadūmojams svātku golds i kas juozyna gūdu saimineicom, vuorejūt galis ruletus i studini, sīnūt sīra i capūt capumus.
Viesture latgalīša acim: Varim sasnēgt vālātuoju aktivitati kai 1. Saeimys vieliešonuos?
2026/09/26
Tyvojūtīs 15. Saeimys vieliešonom 2026. gods 3. oktobrī, rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz pošu pyrmūs Saeimys vieliešonu, eipašu viereibu dagrīžūt Latgolai.
1.Saeimys vieliešonys Latvejā nūtyka 1922. gods 7. i 8. oktobrī. Vieliešonom dasaceja 88 kandidatu sarokstus nu 31 partejis. Kūpumā vieliešonuos dasadaleja 800 840 piļsūņu, kas beja 82,2 % nu vysu bolsa tīseigūs.
Itai lobuok: pyune
2026/09/26
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.
Itūreiz, kai lobuok saceit „pyune” ci „škiuņs”, itai lobuok – pyune.
Agruok beja pyune, kur sīnu likt. Škiuņs ir jaunuoku laiku realeja, i pyune ir naviņ Latgolā, pūne ir ari Kūrzemē. Škiuņs – tys ir dreižuok vydzemnīku vuords.
Pyunis palyka naaktualys, i tod varbyut nu pyunis kurs taiseja škiuni deļ džeza voi vēļ kuo naviņ, cytys funkcejis pīškeira vacajam kuormam, tai jau daudz kur ir.
Annele Slišāne: Latgalīšu literatura atsateista
2026/09/26
Školuotuoja, literate nu Zīmeļlatgolys Annele Slišāne septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā piec žurejis viertejuma i skateituoju bolsuojuma trejuos kuortuos uzvarēja pīktajā latgaliski rokstūšūs autoru dzejis saceņseibā aba slamā “Rogovkys dzejis voga 2026”.
Daudzim Annele Slišāne ir zynoma kai tekstilmuokslineica ar juos plotai izskaniejušū Latvejis symtgadei veļteitū projektu #100dečiLatvijai, juos deču stuosti izdūti ari gruomotā, audio formatā, zeimu volūdā i Braila rokstā. Cyti Anneli zyna kai rakstneicu ar juos gruomotom „Tuoraga stuosti” (2020, 2021). Annele ir uzvarējuse ari Latgolys prozys skaitejumu konkursā, sajāmuse „Kilogramu kulturys” i Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”. 2023. godā Rogovkys dzejis slamā 1. vītu Annele Slišāne daleja kūpā ar Vinsentu Kūkoju, itūgod „Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuojis gūds jai pylnā apjūmā.
Eisai piec apbolvuošonys Annele dalejuos sovuos mīra, puorsteiguma i dziļa gondarejuma sajiutuos, izsverūt, ka brauce na sasaceņst, bet pasadaleit ar sovim jaunajim dzejūlim. Dzejūļus Annele roksta speciali dzejis slamam, „taidus, kas atīt rudinī, septembrī”. Annelei ir svareigi raksteit par Latgolys vierteibom, „par tū dziļumu, kam vēļ nav ni regipss, ni eiro remonts guojs puori. Par tom emocejom, dzeivis ziņu, kas vēļ ir sasaglobuojuse latgalīšūs, i tū sapeit kai taidu ceļuojumu, ka tys sasapiņs ari ar kulturviesturyskū i kulinarū montuojumu. Maņ beja stuosts par skuobūs kuopustu zupys vuoreišonu i caur tū es atguoduoju i sapynu vysu kūpā — tū dzeivis ziņu, nūslāpumus, tū eistumu. Raksteit par tū, ka tys tev nav pazuds, i tys ir deļ kuo brauc iz Latgolu ļauds, ka jī ite jiut tū eistumu kai dobā, tai cylvākūs, nūtykumūs.”
Itai lobuok: skraideit, ryukuot, byzuot
2026/09/19
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.
Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „skraideit”, itai var – ryukuot, byzuot, bizinēt.
Ryukuot, ryukalēt – tys ir skraideit vīnam piec ūtra. Tys lobs vuords, jū var lītuot.
Byzuot – tys jau nūzeimis puornasums par tū, ka tai par lūpim parosti mes sokom. Kai senejūs laikūs, kab gūvs dreižuok atītu iz sātu, ganeņš izdora tai, ka juos tī suoc byzuot, bizineja, ari tai soka, sabyzynoj juos tai, ka juos eistyn matās, skrīn vīna par ūtru dreižuok iz klāvu. Ganeņš prīceigs skrīn pakaļ i soka mamai, ka navarēja jūs nūturēt, a patīseibā pats ir izdarejs. Tū var izdareit ari dīzgon vīnkuorši, jam tikai vajaga pi tuo gūvu bareņa stuovūt, tai vīgleņai bzzz, bzzz i gūvs reagej iz itū eistyn.
Podcast reviews
Read Kolnasāta podcast reviews
Podcast sponsorship advertising
Start advertising on Kolnasāta relevant audience podcasts
You may also like to advertise on these Podcasts

4.41164993
Extratime
Major League Soccer

4.8815227
ArtCurious Podcast
Jennifer Dasal/ArtCurious

4.9328581397
REAL AF with Andy Frisella
Andy Frisella

3.99071574
20/20
ABC News

4.91366715
The Learning Leader Show With Ryan Hawk
Ryan Hawk

4.92110505
the bossbabe podcast
Natalie Ellis

4.3387182001
The Megyn Kelly Show
SiriusXM

4.948019420
The Shawn Ryan Show
Shawn Ryan

4.5185359
Who, When, Wow!
Tinkercast | Wondery

4.6688781131
Armchair Expert with Dax Shepard
Armchair Umbrella


