Advertise on podcast: Krustpunktā

Kad runa ir par darba tirgu, paveras ļoti neviendabīga aina. Vieni runā par darba roku trūkumu, cits gadiem nevar atrast savām prasmēm un vajadzībām atbilstošu darbu. Kas notiek mūsu darba tirgu, kādas pārmaiņas tur būtu nepieciešamas, par to diskutējam Krustpunktā.  Analizē Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna, Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departamenta direktore Vineta Leončika, Saeimas Sociālo darba lietu komisijas deputāte Jana Simanovska un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne. Sociālajos medijos pēdējās dienās diskusiju ir izraisījusi kokrūpniecības koncerna "Stiga RM" īpašnieka Andra Ramoliņa sacītais kolēģiem portālā "Delfi", ka nepieciešamas izmaiņas bezdarbnieka statusa un pabalstu piešķiršanas kārtībā. Viņaprāt, pabalstu vajag piešķirt ne vairāk kā trīs mēnešus ar strauji dilstošu samaksu, jo viņa uzņēmumā tā jau esot norma, ka strādnieki pēc deviņu mēnešu darba paņem brīvu vasaru, lai pēc tam atgrieztos. Tikmēr bauda garu atvaļinājumu uz bezdarbnieku pabalsta rēķina. Vai tiešām situācija darba tirgū ir tik dramatiska? Uzņēmēji bieži sūdzas, ka nav, kas strādā. Tas ir arī viens no lielajiem argumentiem, runājot par nepieciešamību darbaspēku importēt. Ņemot vērā to, ka topošā valdība sola īpašu uzmanību pievērst uzņēmēju vajadzībām, gribam saprast, kāda ir reālā situācija darba tirgū. Varbūt ir pienācis laiks revidēt arī kādu likumisko bāzi, kas regulē darbinieku sociālās tiesības?

Oktobra sākumā uz Latvijas – Baltkrievijas robežas notika nepatīkami incidenti, kad tika sabojāti vairāki elektrības skapji, kas nepieciešami robežas novērošanai. Īsi pirms tam pārdesmit cilvēku lielu migrantu grupu pār robežu bija dzinuši bruņoti maskās ģērbti pavadoņi, kas draudēja mūsu karavīriem un apmētāja viņus ar akmeņiem. Par to visu atbildību uzņēmās mazpazīstams grupējums, kas sevi sauca par "Melnajiem rusiem", bet eksperti uzreiz minēja, ka aiz tiem darbojas specdienesti. Krustpunktā runājam par to, kāda situācija ir uz mūsu robežas, arī par to, cik veiksmīga ir operācija „Vilkatis”, kas sākta jau augustā un ir pagarināta līdz gada beigām. Diskutē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsnieks Guntars Strazdītis, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Raimonds Bergmanis un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.

Vidustermiņa vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs saspringti gaida visā pasaulē, jo pēc tām būs redzams, vai ASV prezidents Donalds Tramps varēs darboties tikpat neierobežoti, kā līdz šim. Trampa paziņojumi par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu un izdarītais spiediens uz Ukrainu daudziem kārtējo reizi liek uzdot jautājumu, kurā pusē ASV īsti atrodas? Citi mierina, ka pēc 3. novembra situācija mainīsies. Par to Krustpunktā runājam plašāk ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.

Iespējamā mazākuma valdības veidošana un nākamā Valsts kancelejas vadītāja izvēle – ir šonedēļ vieni no apspriestākajiem tematiem. Tāpat svarīgi arī notikumi, kas tā vai citādi skar Ukrainu. ASV prezidenta paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas iegādi ir radījis bažas par Latvijas stratēģiskā partnera rīcību. Bet mēs paši arī neesam tikuši skaidrībā ar Krievijas graudu tranzītu, premjers tagad saka, ka to šobrīd nevar aizliegt. Par nedēļas aktualitātēm runājam kopā ar žurnālistiem Krustpunktā. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.

Krustpunktā uzmanības centrā ir Valsts policijas darbs. Izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.

Vēlēšanas ir aizvadītas, tomēr jautājumi par to norisi arvien ir aktuāli. Vai sistēmā ir kas jāmaina, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Centrālās vēlēšana komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts Digitālās attīstības aģēntūras direktors Valdis Pusvācietis, IT speciālists Ilmārs Poikāns un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Kad vēlēšanu naktī parādījās pirmās satraukuma ziņas no iecirkņiem, īsti nevarēja saprast, kas noticis. Cilvēki neko nedara, daži guļ. Drīz tā neapmierinātība pieauga, jo vēlēšanu komisiju locekļi bija saņēmuši norādi nevērt vaļā urnas un pagaidām neko nedarīt, vienkārši gaidīt. Gaidīšana ieilga, un kad bija pagājušas jau trīs stundas, tad pienāca ziņa, ka mazu daļu urnu beidzot drīkst vērt vaļā. Tad visi sasparojās. Pēc tam šo ziņu atsauca un atkal bija jāgaida. Kad pienāca pusnakts, iecirkņos bija jau tāda pamatīga burkšķēšana: kādi mēģināja brīvajās vietās gulēt, citi sprieda, ka vairs šajā darbā nepiedalīsies turpmāk, ja reiz tāds bezjēdzīgs haoss. Beigu beigās jau viss atrisinājās, vēlēšanu rezultāti ir saskaitīti, un tie izrādījās tik interesanti, ka par šīm problēmām arī daudzi piemirsa. Tomēr jautājumi ir palikuši -kāpēc otrās vēlēšanas pēc kārtas mēs sastopamies ar pamatīgu sajukumu? Kādi secinājumi ir jāizdara, lai to nepārvērstu par "tradīciju"?

15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji saka, ka viens no nākamās valdības pamatuzdevumiem būs ievērot stingru budžeta disciplīnu. Bet, ko tas nozīmē praktiski - kurus tēriņus plānots samazināt, varbūt plānots celt kādus nodokļus? Un kādiem kompromisiem gatavi iespējamie sabiedrotie nākamajā valdībā? Krustpunktā diskutē "Apvienotā saraksta" finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols, Nacionālās apvienības valdes loceklis Ģirts Lapiņš, partijas "Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un "Jaunās Vienotības" 14. Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Četru gadu laikā nonākt līdz sabalansētam budžetam, jeb budžetam bez parāda ir vēlēšanu uzvarētāja "Apvienotā saraksta" apņemšanās. Šogad deficīts ir pāri par 1,8 miljardiem eiro. Pakāpeniski samazinot aizņemšanās apjomu, runa ir par milzīgām summām, un jautājums ir, kur līdzekļus atrast – izdevumu samazinājumos vai nodokļu palielināšanā? Kā risinājums bieži tiek minēta ekonomikas izaugsme, bet dažādi stimulēšanas pasākumi arī nav pāris gadu jautājums tik liela efekta sasniegšanai. Fiskālā disciplīna ir viens no nosacījumiem, kā tiks izvēlēti koalīcijas partneri. Tādēļ uz diskusiju aicinājām gan valdības veidotāju, gan partijas, kuras minētas kā potenciālie partneri vai izteikuši vēlmi tādi kļūt, lai skaidrotu, ko varētu darīt budžeta sabalansēšanai un uz ko ir gatavi parakstīties potenciālie partneri.

Pēcvēlēšanu noskaņas turpinām runāt par politiku. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāju Aināru Šleseru.

Šī ir bijusi politisko konsultāciju nedēļa: nākamo Saeimu esam izraudzījuši, premjera kandidāts nominēts, vien koalīcijas aprises vēl nav skaidras. Kāda izskatās tālākā perspektīva? Krustpunktā analizē TV3 "900 sekundes" producente, "SESTdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, aģnetūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns, TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas pētnieks Mārtiņš Pričins.

Krustpunktā izvaicājam AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Vīgantu Radziņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un izdevuma "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu? Ar žurnālistiem tie lielākoties nerunā un informāciju sniedz skopi. Vai pietiek vienkārši ar sabiedrības uzticēšanos dienestiem? Krustpunktā analizē Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš. Mēs regulāri uz raidījumu esam aicinājuši Valsts drošības dienesta vadītāju, lai varētu viņam uzdot jautājumus, un mums parasti sarunu atsaka. Arī tad, ja piekrīt runāt, intervijas bieži vien ir nevērtīgas, jo biežākā atbilde ir, ka tas ir noslēpums, par to mēs runāt nevaram. Ja pieminam slepenos dienestus Latvijā ir bijis tikai viens izņēmums, un tas bija laiks, kad Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā tika izraudzīts Jānis Kažociņš, latvietis, kurš bija skolojies Lielbritānijā. Viņš nevairījās no sarunām, bija gatavs atbildēt uz vairāk jautājumiem nekā jebkad iepriekš. Tad šķita, brīnums, ka ne viss ir jāslēpj. Bet  pēc viņa termiņa beigām situācija pamazām iegriezās ierastajās sliedēs. Tagad atkal esam turpat, kur iepriekš - neko zināt nedrīkstam. Kā lai šādā slepenības atmosfērā pārliecināmies, ka drošības dienesti strādā tiešām labi, ka tur zina, ko dara, un ka situācija ir pilnībā kontrolēta? Tādi jautājumi regulāri rodas, saņemot kārtējo klusēšanas devu. Tāpēc nolēmām raidījumā pārrunāt, cik tālu šai slepenībai ir jābūt, ko darīt tad, ja sāk rasties arvien vairāk bažu un šaubu?

Rīgā ik dienas iebrauc desmitiem tūkstoši transportlīdzekļu, lielākoties vieglās automašīnas. Liela daļa ir Pierīgas iedzīvotāji, kas ik dienas brauc uz darbu galvaspilsētā. Veidojas sastrēgumi, bet tiklīdz notiek kādi lielāki remontdarbi, sastrēgumi veidojas vēl pamatīgāki, gan radot zaudējumus, gan palielinot piesārņojumu. Gaidāmais Valnšu tilta remonts rada pamatotu satraukumu, tiek meklēti risinājumi līdz pat jauna pagaidu tilta būvniecībai, kas izmaksātu dārgi. Kā Pierīgas pašvaldības iesaistās šo sarežģīto jautājumu risināšanā un vai iesaistei jābūt arī finansiālai? Par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa un arhitekte, pilsētplānotāja Sarmīte Barvika.

15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar neredzēti augstu rezultātu vienai no partijām, vienlaikus šajās vēlēšanas bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte. "Apvienotais saraksts" ir ieguvis 41 mandātus, tālu aiz sevis atstājot citas partijas. "Apvienotā saraksta" pārstāvji saka to paši, ko pirms vēlēšanām – prioritāri runās ar esošās koalīcijas partijām un valdība tur arī sanāktu. Jautājums tikai, uz kādiem nosacījumiem?  Par vēlēšanu rezultātiem, vēlētāju aktivitāti, kā arī gaidāmo valdības veidošanu Krustpunktā diskutē politoloģe Līga Stafecka, politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar neredzēti augstu rezultātu vienai no partijām. Pašreizējā premjera Andra Kulberga pārstāvētais "Apvienotais saraksts" ir ieguvis 42 mandātus, tālu aiz sevis atstājot esošās koalīcijas partnerus Nacionālo apvienību un "Jauno Vienotību", kam provizoriski ir 10 un septiņi mandāti. Zaļo un zemnieku savienība nākamajā Saeimā neiekļūst vispār. Opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā" kā otrās vietas ieguvējs saņem 17 mandātus, jaunpienācējs "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" – 15, bet "Progresīvie" – 9 mandātus. Tā liecina līdz šim apkopotā Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem. Krustpunktā speciālizlaidumā kopā ar ievēlēto partiju līderiem vērtējam iespējamos jaunās valdības scenārijus. Diskutē Edvards Smiltēns no "Apvienotā saraksta", Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības", Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem", Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā" un Edgars Dārznieks no "Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši".

2026. gada Saeimas vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās vēlēšanas un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Studija politoloģe Iveta Kažoka un Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš. Sazināmies ar Arvilu Ašeradenu no "Jaunās Vienotības"; vēlreiz ar Latvijas TV žurnālistu Dāvidu Freidenfeldu, kurš raksturo situāciju vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. -- Vēlēšanu nakts: Provizoriskos rezultātus vērtē Romāns Gagunovs un Māris Antonēvičs. Vēlēšanu nakts: Studijā Nellija Ločmele, Māris Antonēvičs un Lelde Metla-Rozentāle. Vēlēšanu nakts: Analizē Lelde Metla-Rozentāle, Jānis Ikstens un Atis Rozentāls. Vēlēšanu nakts: Provizoriskos rezultātus vērtē Ieva Strode un Atis Rozentāls. Vēlēšanu nakts: Provizoriskos rezultātus vērtē Iveta Kažoka un Eduards Liniņš.