Advertise on podcast: Zinātnes vārdā

Vaicāsiet, vai tad zinātne ir ciet? Nav jau, bet visam klāt netiek. Kāpēc labāk, ja vaļā, nevis ciet? Un ko tas vispār nozīmē? Kam jābūt atvērtam? Un kā to nodrošināt? Par to Ivars Austers sarunāsies ar atvērtās zinātnes pārzinātājiem Latvijas Universitātē (LU): LU bibliotēkas direktoru Uldi Zariņu, LU Zinātnes departamenta direktori Antru Boču un LU bibliotēkas Digitālo resursu un pētniecības pakalpojumu nodaļas bibliotekāri Margaritu Karuli.

Kad un kā ticība kļūst par ieroci? Kā Putins apmāna kristiešus? Ko armijā dara kapelānu dienests? Kas ir “krievu pasaule”? Kā Latvijā novērst rusifikācijas sekas? Kas ir reliģijas diplomātija? Ar ko Kremļa baloži atšķiras no Kremļa vanagiem? Kāpēc Krievijas pareizticīgā baznīca aicina nogalināt? Par reliģijas, politikas un varas mijiedarbību Krievijas karā pret Ukrainu runāsim ar politologu, Latvijas Universitātes pasniedzēju, bloga Latvijasdrosiba.lv autoru un sociālo zinātņu doktoru Andi Kudoru. Raidījumu vada: Ieva Siliņa.

Šis būs mazliet atšķirīgs raidījums. 2026. gada Zinātnieku naktī par saviem pētījumiem stāstīja skolēni. Paklausoties šos stāstus, četrus jaunos skolēnus-zinātniekus uzaicinājām uz raidījumu “Zinātnes vārdā”. Klausieties Ivara Austera sarunas ar Kārli Zaļo par dadaismu un interneta asprātībām, Ernestu Žeiri par šķidruma plūsmas novērtēšanas tehnoloģiju, Katrīnu Grīnfīldi par latvāņu izmantošanu, audzējot sēnes, un Eduardu Dāvi Ziemeli par to, kā asprātīgi mērīt lietus pilienu skaitu un lielumu.

Vai zinājāt, ka Latvijā arheoloģiskajos izrakumos var atrast aptuveni piecu tūkstošu gadu vecas māla trauku atliekas? Un ka tās liecina gan par tā laika ļaužu prasmēm, gan uzvedību, gan ceļojumu maršrutiem. Šajos senajos laikos cilvēki bija ļoti asprātīgi. Tehniskā nozīmē asprātīgi, stāstīto joku pieraksti gan diemžēl pagaidām vēl nav atrasti. Raidījumā Ivars Austers sarunāsies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieci Vandu Haferbergu.

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta arheologi Juris Urtāns un Kaspars Markus Molls meklē senatnes liecības. Bet to jau visi arheologi dara, teiksiet. Jā, bet ir būtiska atšķirība - Juris un Kaspars izrakumus veic arī zem ūdens. Šovasar Indzera ezera Cepurītes salā. Kāpēc zem ūdens? Kā tas notiek? Un ko izdodas atrast? Par to saruna 3. septembra raidījumā “Zinātnes vārdā”. Raidījumu vadīs Ivars Austers. Klausies raidījumu Radio NABA mājaslapā vai LSM arhīvā.

Saules vējš. Saules bura. Ceļojumi kosmosā. Tās nav dzejoļu krājuma tēmas. RTU profesoram Andrim Slavinskim tās nav vienīgi poētiskas metaforas - tā ir pētāma realitāte. Viens no viņa pētījumu virzieniem ir Izliektās telpas teleskops (Curved Space Telescope). Kam tas vajadzīgs, vaicāsiet? Lai ieraudzītu citplanētiešus, metaforiski saka Andris. Klausieties Radio NABA raidījumu “Zinātnes vārdā”, kas šajā reizē veltīts kosmosa izpētes tehnoloģiju attīstībai. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas ir konteksta sabrukums? Kā sociālie mediji izmaina skatījumu uz sevi? Cik tev ir identitāšu? Kā sociālos medijus lietot atbildīgi? Kas ir atspoguļotā patība? Kādēļ pirms ieraksta sociālajos tīklos vajag padomāt sliktāko? Vai digitālais "es" ir īsts? Kā cilvēks pielāgojas sociālo mediju platformām? Ko darīt, ja nepatīk, ko Google par tevi saka? Kas ir postmārketings? Par šiem un citiem jautājumiem par identitātēm sociālo mediju laikmetā runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātnisko asistenti, pasniedzēju un sociālo zinātņu doktori Veltu Skolmeisteri. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Šūnas ir jāpēta, kā gan citādi. Raidījuma Zinātnes vārdā viesim RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošajam pētniekam Kristapam Kļaviņam īpaši interesē metobolisms. Viņš pēta, kas notiek šūnās vielmaiņas procesa laikā, un ko tas mums stāsta par organisma darbību, piemēram, kā tas aug, atjaunojas, vai reaģē vides izmaiņām. Raidījuma metabolisms, ja bioloģijas jēdzienu attiecina uz sarunu, aizveda arī pie plašāka tēmu loka, kā dzīve laboratorijā, zinātnisko rakstu rakstīšana un pētījumu finansēšana. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kādēļ Putins baidās ieskatīties spogulī? Kā amerikāņiem pierādīt, ka Latvija ir "īsta valsts"? Kāda būs nākošā militārās jomas revolūcija? Kāpēc ir veselīgi pārvarēt grūtības? Kā zābaki var palīdzēt diplomātijā? Kādēļ Krievija nav Eiropas daļa? Kas kopīgs ASV un bezpajumtniekiem? Par šiem un citiem jautājumiem par ārpolitiku un pētījumiem drošības jomā runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas direktoru (no 01.06.2026.), Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas ir kokristāli. Nezināt? Tad tieši šis raidījums “Zinātnes vārdā” jums ir jāklausās. Tajā būs saruna ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētnieci un Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Ainu Semjonovu. Bez kokristāliem saruna par to, kā pēdējās desmitgadēs mainījušies pētījumi ķīmijas laboratorijās. Un kas varētu notikt nākamajās desmitgadēs. Sarunu vada Ivars Austers.

Vai alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi tiešām samazina patēriņu? Kādu slazdu Latvijas budžetā veido akcīzes nodoklis? Par ko uztraucas dārgo alkoholisko dzērienu ražotāji? Kādēļ Saeimā būtu nepieciešams vairāk zinātnieku? Kādēļ alkohola patēriņš ir paštaisno cilvēku pašrealizācijas tēma? Kas īsti ir iezīmētais nodoklis un kā tas darbojas praksē? Vai iespējami Jāņi bez alus? Kāda netaisnība pieļauta pret sidru? Kāpēc cara laika Krievijā tika veicināta alkohola lietošana? Vai paradumus mainošais nodoklis sasniedz savu mērķi? Kāds ir latviešu iecienītākais alkoholiskais dzēriens? Kā klimats ietekmē alkohola lietošanas paradumus? Par šiem un citiem jautājumiem par akcīzes nodokļa ietekmi uz valsts budžetu un alkohola patēriņu runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektoru un doktorantu, Nippona fonda un Timermaņa stipendijas ieguvēju Agri Raipali. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai vēstures pētīšana nozīmē rekonstruēt, uzrakstīt trūkstošās daļas kādam dokumentam? - vaicāsiet. Ne gluži. Andris Levāns, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Gustavs Strenga, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors, un Kārlis Krūmiņš, Latvijas Kultūras akadēmijas docents un teātra režisors, raidījumā Zinātnes vārdā stāstīs par Livonijas publisko runu atjaunošanu. Piemēram, kāpēc rekonstruēt humānista Silvio Enea Piccolomini (vēlāk pāvesta Pija II) teikto runu 1454. gada 15. oktobrī Frankfurtes Reihstāgā? Jo jāsaprot, kā šo stundām garo runu uztvēra publika. Tāpēc Kultūras akadēmijas topošie aktieri un režisori teiks senatnes krīzes brīžu runas, publika klausīsies, pētnieki iegūs sapratni, kā runas varētu būt skanējušas. Sarunu vadīs Ivars Austers.

Raidījums par datiem un to analīzi. Saruna, kuras vajadzību katalizēja 1. aprīlī žurnālā Nature publicēts raksts, ka ne visas sociālo zinātņu žurnālos publicētās datu analīzes izdodas atkārtot (izdodas, rupji vērtējot, 75%). Vai tas ir daudz vai maz? Ko darīt, lai reproducējamība būtu labāka? Lai par to runātu, uz raidījumu atnāca Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes sociālo zinātņu tenūrprofesore Inta Mieriņa. Bet vajadzēja arī skatu no malas. Kur vēl labāku kā fiziķa viedokli? Tāpēc sarunā piedalījās arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Fizikas nodaļas asociētais profesors Guntars Kitenbergs. Bet raidījuma vadītājs Ivars Austers sēdēja uz diviem krēsliem - vadīja sarunu un brīžiem atcerējās, ka ir pētnieks sociālajā psiholoģijā.

Kā materiālzinātne glābj dzīvības? Kas ir dziļās tehnoloģijas? Cik gadu laikā zinātniska ideja nonāk veikala plauktā? Kas ir pamatā zinātnes komercializācijai? Vai jauniešus interesē fizika? Kas ir BioPhoT un kā tas palīdz industrijai sadarboties ar zinātni? Kā novērtēt, vai zinātniska ideja būs pārdodama? Kas ir tīrtelpas? Kāpēc nepieciešami fundamentālie pētījumi? Pie kādām inovācijām strādā latviešu zinātnieki? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar inženierzinātņu doktoru, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vecāko ekspertu inovācijās Jāni Latvelu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas tas ir - viena šūna, kodola nav, bet izdara vairāk kā liela daļa daudzšūņi? Jā, uzminējāt - tā ir baktērija. Tas nekas, ka baktērijām ir tikai viena šūna, tā pati bez kodola. Baktērijas ietekmē visu dzīvo uz Zemes. Tās sadarbojas. Mēdz būt altruistiskas (un izraisīt slimības, jā, visam ir ēna). Baktērijas spēj ražot dažādas vielas, bez kurām pašas varētu izdzīvot. Ražotās vielas var būt ļoti vērtīgas, kā pretvēža vai pretmalārijas preparātus. Par to raidījumā stāstīs Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece Anete Borodušķe. Jā, starp citu, baktērijas spēj grauzt akmeņus. Par to apmēram sarunas vidū. Lai šo tēmu nepalaistu garām, klausieties visu raidījumu.