Advertise on podcast: Zinātnes vārdā

Raidījums par datiem un to analīzi. Saruna, kuras vajadzību katalizēja 1. aprīlī žurnālā Nature publicēts raksts, ka ne visas sociālo zinātņu žurnālos publicētās datu analīzes izdodas atkārtot (izdodas, rupji vērtējot, 75%). Vai tas ir daudz vai maz? Ko darīt, lai reproducējamība būtu labāka? Lai par to runātu, uz raidījumu atnāca Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes sociālo zinātņu tenūrprofesore Inta Mieriņa. Bet vajadzēja arī skatu no malas. Kur vēl labāku kā fiziķa viedokli? Tāpēc sarunā piedalījās arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Fizikas nodaļas asociētais profesors Guntars Kitenbergs. Bet raidījuma vadītājs Ivars Austers sēdēja uz diviem krēsliem - vadīja sarunu un brīžiem atcerējās, ka ir pētnieks sociālajā psiholoģijā.  

Kā materiālzinātne glābj dzīvības? Kas ir dziļās tehnoloģijas? Cik gadu laikā zinātniska ideja nonāk veikala plauktā? Kas ir pamatā zinātnes komercializācijai? Vai jauniešus interesē fizika? Kas ir BioPhoT un kā tas palīdz industrijai sadarboties ar zinātni? Kā novērtēt, vai zinātniska ideja būs pārdodama? Kas ir tīrtelpas? Kāpēc nepieciešami fundamentālie pētījumi? Pie kādām inovācijām strādā latviešu zinātnieki? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar inženierzinātņu doktoru, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vecāko ekspertu inovācijās Jāni Latvelu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas tas ir - viena šūna, kodola nav, bet izdara vairāk kā liela daļa daudzšūņi? Jā, uzminējāt - tā ir baktērija. Tas nekas, ka baktērijām ir tikai viena šūna, tā pati bez kodola. Baktērijas ietekmē visu dzīvo uz Zemes. Tās sadarbojas. Mēdz būt altruistiskas (un izraisīt slimības, jā, visam ir ēna). Baktērijas spēj ražot dažādas vielas, bez kurām pašas varētu izdzīvot. Ražotās vielas var būt ļoti vērtīgas, kā pretvēža vai pretmalārijas preparātus. Par to raidījumā stāstīs Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece Anete Borodušķe. Jā, starp citu, baktērijas spēj grauzt akmeņus. Par to apmēram sarunas vidū. Lai šo tēmu nepalaistu garām, klausieties visu raidījumu.  

Kāds ir mērogojams biznesa modelis? Vai tehnoloģijas atņems tev darbu? Ar ko digitalizācija atšķiras no digitālās transformācijas? Vai mākslīgajam intelektam ir jūtas un apziņa? Kādi ir 9 digitālās transformācijas posmi? Kādēļ jaunieši ir pārlieku gatavi digitālajai ekonomikai? Vai darbinieki ir vainīgi pie zemas produktivitātes? Kā Latvijā sokas ar digitalizāciju? Par šiem un citiem jautājumiem par tehnoloģiju apguvi ražojošos uzņēmumos runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku, zinātņu doktoru Miku Dubicki. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Asfalts ir visās malās. Un paliek aizvien vairāk. Ne vienmēr labs. Kā asfaltu uzlabot? To var darīt visos tā dzīves posmos - pētot laboratorijā. Pētot lauka eksperimentos. Izmantojot īpašas smērvielas. Un pievienojot vecu riepu gabaliņus. Ievietojot tajā viedās kapsulas. Un vēl, un vēl. Raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna ar Viktoru Haritonovu, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru, kurš darbojas visos asfalta uzlbošanas posmos. Un palīdz uzlabot ne tikai Latvijas, bet arī ASV un Šveices ceļu segumu. No Radio NABA puses sarunāsies Ivars Austers.  

Kā radio pirms simts gadiem ienāca Latvijā? Kā šodien atkārtojas mediju vēsture? Kā mainījušies mikrofoni un runāšana mikrofonā? Kā pārvarēt mikrofona fobiju? Kāda ir mūsu ikdienas multimedialitāte? Kas īsti ir nelineārie mediji? Kā algoritmu vadīts saturs atšķiras no lineārajiem medijiem? Kas raksturo kvalitatīvus medijus? Kam vajadzīgs sabiedriskais medijs? Kā mediju un varas attiecības var apdraudēt demokrātiju? Un kādēļ viss joprojām ir kārtībā, kamēr vien skan radio? Par šiem un citiem ar grāmatu "Latvijas radio - 100. 100+ stāsti" saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesori Vitu Zelči un žurnālistu, komunikācijas zinātnes doktora grāda kandidātu Raivi Vilūnu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Šonedēļ  par to, kā Latvija modelē savu ceļu uz klimatneitralitāti, ko atklāj jaunais aprites ekonomikas indekss, un kāds tam sakars ar izglītību. Par šīm tēmām saruna ar Dzintru Atstāju, ilgtspējas profesori, Agitu Baltbārdi, AS CleanR grupas valdes locekli, Eiropas Klimata pakta vēstnesi Latvijā, un Ievu Kalvi, RSU docenti. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas ir visaptverošā drošība? Kāpēc rīdzinieki negatavojas krīzēm? Kas ir svarīgākais 72 stundu somā? Kā atšķiras sieviešu un vīriešu gatavība krīzēm? Kāpēc pilsētnieki krīzes gadījumā ir neaizsargātākie? Par ko uztraucas Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāji? Kāpēc sabiedrības gatavība krīzēm ir Baltijas jūras reģiona ne atsevišķas valsts jautājums? Kur meklēt tuvāko radio? Kā sevi pasargāt krīzes gadījumā? Par šiem un citiem jautājumiem par gatavību krīzēm dažādās Baltijas jūras reģiona pilsētās runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījuma institūta vadošo pētnieci un Stokholmas augstskolas Drošības un noturības centra Zviedrijā asociēto pētnieci Ievu Birku. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ja dzirdam par 3D druku, tad prātā nāk plastmasas detaļas, parasti mazas. Bet drukāt var arī betona priekšmetus. Un pat mājas. Raidījumā viesosies Rīgas Tehniskās universitātes 3D betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka. Saruna ne tikai par to, ka betons ir drukas materiāls, bet arī par betonu kā materiālu, kas piesaista C02. Raidījumu vada Ivars Austers.

Ko fizika māca par nenoteiktību? Kā meditācija palīdz mazbērnu audzināšanā? Kādēļ Eiropa pieļauj karu Ukrainā? Ar ko koncentrēšanās atšķiras no apzinātības? Vai meditācija var tikt izmantota kā ārstniecības metode? Kā Latvijai kļūt par līderi Baltijas valstu vidū? Kas notiek smadzenēs meditācijas laikā? Kā zinātne palīdz prognozēt nākotni? Kā atpazīt nopietnu tekstu no ezotērikas? Cik novirzienu ir budismā? Kā vadīt savu prātu? Par šiem un citiem jautājumiem par meditāciju kā atbildi nemierīgai pasaulei runāsim ar fizikas profesoru, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāju un grāmatas "Meditācija racionāliem prātiem" autoru Mārci Auziņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kāpēc ķērpis ir superorganisms? Kādēļ ceļa malas īpaši patīk invazīvām sugām? Kā iesaistīties briologu grupā? Cik tauriņu sugu dzīvo Latvijā? Ko dara zaļie un ko baltie biologi? Kā lamatās noķert kameni? Kas cilvēkus attur no meža? Kā uzskaita sūnu sugas? Ar ko sākas rūpes par dabu? Par šiem un citiem jautājumiem par sūnām, mežu un projektu „Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi” (Nr. lzp-2023/1-0558) runāsim ar brioloģi, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava” pētnieci Lindu Gerru-Inohosu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai salīdzinoši vienkārši redzes un telpas uztveres uzdevumi var tikt lietoti agrīnai neirodeģeneratīvu procesu diagnostikai? Parasti par diagnostiku šo smago saslimšanu gadījumā domā kā par krietni sarežģītāku mērījumu izmantošanu. Latvijas Universitātes profesors Jurģis Škilters un Jānis Jātnieks (RSU un PSKUS) raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīs ko šai ziņā ir noskaidrojuši savos pētījumos. Raidījumu vadīs Ivars Austers.  

Kāda ir enerģētiskās drošības trilemma? Kāda ir Norvēģijas veiksmes formula? Kāpēc vajadzēja atslēgties no BRELL elektroapgādes loka? Kādēļ doktorantūras process ir nozīmīgāks par tēmu? Kurā enerģētikas jomā esam starp labākajiem pasaulē? Kāpēc Latvijā nesokas ar vēja parku būvniecību? Kā turpmākajos gados attīstīt Baltijas valstu enerģētiku? Kādas lamatiņas enerģētikas jomā bija izlikusi Krievija? Kā pieņemt labus lēmumus enerģētikā? Par šiem un citiem ar enerģētiku saistītiem jautājumiem runāsim ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vecāko tirgus uzraudzības ekspertu, zinātņu doktoru enerģētikā un vides inženierzinātnē (Rīgas Tehniskā universitāte) Reini Āboltiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Tas, ka visiem jākustas, to jau neviens nemēģina apšaubīt. Nez vai pats Cērčils ticēja tam, ko it kā esot teicis: „Enerģijas jātaupa. Nekad nestāvēt, kad var apsēsties, un nekad nesēdēt, kad var apgulties.” Un tas bija sen, ja arī tā bija. Mūsdienās sporta zinātne pierādījusi – jākustas. Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes sporta zinātnes pētnieces Līga Plakane un Zane Šmite zina, kā pareizi kustēties, jo vienkārši “vairāk”, vienmēr nenozīmē “labāk”. Un viņas neturēs sveci zem pūra. Raidījumā būs daudz ļoti praktisku, zinātnē balstītu zināšanu par pareizu kustēšanos. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kā mainās pasaules varas poli? Kas ir aukstās teorijas? Kā negribot tu iesaisties ārpolitikā? Kāds ir Krievijas modus operandi? Vai zinātnieks var būt neatkarīgs no savas valsts? Kā gūt pārskatu par pasaulē notiekošo? Kurā laika posmā Latvijai ir vislielākie sasniegumi? Kā atšķirt ideoloģiju no teorijas?  Par šiem un citiem ar ārpolitiku saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Ārlietu ministrijas ārpolitikas ekspertu padomes priekšsēdētāju un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru un vadošo pētnieku Kārli Bukovski.  Raidījumu vada Ieva Siliņa.