Advertise on podcast: Radio Marija Latvija

Par prieku un gavēni. Kā cīnīties par prieku šajā laikā, kad prieks tiek izaicināts? Randiņš ar Bībeli Raidījuma vadītājs: Māris Veliks Vēlies labāk saprast Svētos Rakstus, bet nezini, ar ko sākt? Tavā draudzē nav Bībeles studiju pulciņa, bet Tu vēlētos tādu apmeklēt? Nevari atrast Svēto Rakstu komentārus latviski? Ja tā, tad “Randiņš ar Bībeli” ir Tava skanošā neklātienes Bībeles studiju iespēja – dinamiska, mūsdienīga un aktuāla! Iepazīst dažādas Bībeles grāmatas kopā ar “savedēju” Māri Veliku! 📍 Raidījums skan katru piektdienu, plkst. 16:00 🎧 Vairāk par raidījumu šeit: rml.lv/randins-ar-bibeli 📻 Veidi, kā mūs dzirdēt: rml.lv/klausies

Tā saka Kungs: “Nolādēts ir vīrs, kurš paļaujas uz cilvēku un miesā saskata savu spēku un kura sirds atkāpjas no Kunga. Jo viņš būs līdzīgs kailam krūmam tuksnesī, viņš neredzēs, kad pienāks laime, bet mājos svelmainās tuksneša vietās, sāļainā un neapdzīvotā zemē. Svētīgs ir vīrs, kas paļaujas uz Kungu; un Kungs būs viņa cerība. Viņš līdzināsies kokam, kas iestādīts ūdeņu malā un kas savas saknes laiž līdz valgmei. Viņš nebīsies, kad iestāsies tveice: viņa lapas būs zaļas, sausuma gadā viņam nenāksies raizēties, un nekad viņš nepārstās nest augļus. Sirds ir nodevīgāka par visu un neprātīga. Kas to izdibinās? Es, Kungs, izdibinu sirdi un izpētu nieres, un ikvienam atmaksāju pēc viņa gaitām un pēc viņa darbu augļiem.” /Jer 17, 5-10/ Pravietis Jeremijs saka, ka nolādēts tas, kurš atkāpjas no Dieva, bet svētīts ir tas, kurš paļaujas un cer uz Kungu. Tas ir kā koks pie ūdens. Kurš tad nosaka, kurš ir svētīts, kurš nolādēts? Par laimi man un tev tas, kurš izpēta sirdis, ir Kungs. Viņš atmaksā katram no mums kā esam pelnījuši. Cik labi, ka Dievs ir tas, kurš atmaksā! Cik labi, ka tas ir Dievs, jo Viņš redz visskaidrāk un vispilnīgāk. Šodien varam dzīvot kā tie, kuri ir svētīti. Vakardiena ir pagājusi, rītdiena vēl nav pienākusi, tāpēc šodien dzīvosim tā, lai patiktu Dievam. Kāds(-a) tu šobrīd esi Dieva priekšā? Ko tu vari darīt šodien darīt, lai dzīvotu kā tas, kurš ir svētīts?

Šodien runājam par lūgšanu, kas ir Mises centrs un kulminācija. Euharistiskā lūgšana iesākas ar prefāciju, par kuru vari uzzināt iepriekšējā katehēzē. Šodien runājam par pārējām šīs lūgšanas daļām. Šeit tu vari uzzināt kas ir Euharistija, epiklēze, konsekrācija, anamnēze, doksoloģija. Tāpat pr. Andris mums skaidro kā šīs lūgšanas laikā pieskaņot savu sirdi. Pāvests Francisks 2018. gada katehēžu ciklā, komentējot šo lūgšanu, mums atgādina, ka tā mūs mudina uz trim attieksmēm: pateicību vienmēr un visur, sevis dāvāšanu par upuri citiem, kā arī uz komunijas veidošanu ar citiem.

Ienaidnieki sacīja: “Nāciet un sazvērēsimies pret Jeremiju! Jo priesterim gan jau nepietrūks pamācības un gudriniekam padoma, nedz pravietim valodas. Nāciet un satrieksim viņu ar mēli un nevienu viņa vārdu neņemsim vērā!” Kungs, paskaties uz mani un ieklausies manu pretinieku balsī! Vai tad ar ļaunu tiks atmaksāts par labu, ka viņi ir izrakuši bedri manai dvēselei? Piemini, ka es stāvēju Tavā priekšā, lai par viņiem sacītu labu un novērstu no viņiem Tavas dusmas. /Jer 18, 18-20/ Šodien varam pievērst uzmanību pravieša Jeremija jautājumam vai labais jāatmaksā ar ļaunu? Svētais Pāvils norāda, ka ļaunuma sākums atrodams jau pie Ādama, bet ļaunums nāk arī no mums, jo visi grēkojam. Psalmists saka: "es noziedzībā esmu dzimis un grēkā mani ir ieņēmusi mana māte." Mēs daļēji paši esam atbildīgi par ļaunuma pastāvēšanu. Ja vairs nebūtu grēcinieku, nebūtu grēka; ja nebūtu grēka, tad kāds gan ļaunums varētu vēl pastāvēt? Ja nebūtu naida, nekārtības, skaudības, melu, egoisma, tad viss ļaunums vairs nepastāvētu, tā būtu prieka, miera, mīlestības un dzīvības valstība. Tā būtu kā paradīze. Ļaunums daļēji nāk no mums pašiem un ir atkarīgs no tā kā to uztveram. Dažreiz paliek nepanesamu ciešanu un sāpju smagums, taču cerības un tīcības spēks mūs var stiprināt cīņai. Šīs cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēj Dieva spekā sagraut mūrus. Dievs vienmēr liek uzvarēt savam spēkam mūsu nespēkā, ja savu nespēku veltām Kristum. Jēzus mūs nepieviļ. Viņš aicina nezaudēt drosmi, jo ir uzvarējis pasauli. Šī cerība stiprina ticību un dod spēku pretoties grēkam. Kā es piedzīvoju savu grēcīgumu? Kā esmu piedzīvojis Dieva spēku savā nespēkā? Kad pēdējo reizi biju uz grēksūdzi?

Šodien turpinām sarunu par Mises otro daļu - Euharistisko liturģiju. Kad ir sagatavotas upurdāvanas, tad seko pati Euharistiskā lūgšana, kuru Misāles ievads sauc par Mises kulmināciju un centru. Šī lūgšana iesākas ar prefāciju. Tā ir kā ievadlūgšana, kurā slavējam Dievu un teicam Viņu par pestīšanas darbu konkrētā liturģiskā laika kontekstā. Pr. Vjačeslavs mums skaidro kāds ir prefācijas vēstījums, kāda ir tās vēsture, cik šādas lūgšanas ir atrodamas mūsu liturģijā. Noslēgumā runājam par dziedājumu Svēts, svēts, svēts, ar kuru noslēdzas prefācija un turpinās Euharistiskā lūgšana.

Klausieties Kunga Vārdu jūs, Sodomas lielvīri, mūsu Dieva Likumam atveriet ausis jūs, Gomoras ļaudis! “Mazgājieties, esiet tīri! Aizvāciet prom no manām acīm savu darbu ļaunumu! Beidziet nekrietni rīkoties, mācieties darīt labu – meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajam, atbalstiet bāreni, aizstāviet atraitni! Tad nāciet, spriedīsim tiesu!” saka Kungs. “Kaut arī jūsu grēki būtu kā karmīns, tie kļūs balti kā sniegs, un, kaut arī tie būtu sarkani kā purpurs, tie kļūs kā vilna. Ja jūs iegribēsiet un paklausīsiet, jūs baudīsiet zemes labumus, bet, ja pretosieties un mani ievedīsiet dusmās, tad jūs aprīs zobens. Jo Kunga mute tā ir teikusi.” /Is 1, 10.16-20/ Sodoma Bībelē apzīmē visu, kas saistīts ar grēku un bezdievību. Par šo pilsētu lasām jau Radīšanas grāmatā, kur Dievs sūta eņģeļus pie Lota, lai izvestu viņu no pilsētas. Neparasti, ka Lots pirms tam pretojas šiem eņģeļiem. Šīs dienas Sv. Rakstu fragments saka: "Mazgājieties, esiet tīri." Tas ir aicinājums uz grēksūdzi, kas ir gavēņa svarīgākais uzdevums. Mēs ilgojamies, lai Dievs mūs šķīstī no mūsu netaisnības. Vienlaicīgi grēku nožēla ir saistīta ar atteikšanos no grēka un apņemšanos laboties. Šeit parādās manas sirds pretestība. Dievs aicina mācīties darīt labu, meklēt taisnību, aizstāvēt apspiesto un palīdzēt visneaizsargātākajiem. Viņš aicina uz šādu rīcību, jo pats tā vienmēr dara. Dievs vienmēr ir cietēju pusē. Viņa žēlsirdībā var patverties ikkatrs, kurš meklē glābšanu. Mums ir svarīgi atzīt, ka nevaram eksistēt bez Viņa. Dievs saka, ka, ja paklausīsim, mēs varēsim baudīt zemes labumus. Šī žēlsirdības avota priekšā man ir jānometas uz ceļiem, jāapguļas, lai varētu dzert no šī avota. Tikai padodoties Dievam, es piedzīvoju to, ka mani asinsarkanie grēki tiek balināti un šķīstīt Jēzus Kristus, Dieva Jēra asinīs. Kura joma manā sirdī šodien ilgojas visvairāk tikt Dieva mazgāta un šķīstīta?

Šodien katehēzēs sākam aplūkot Mises otro daļu - Euharistisko liturģiju. Šī liturģija sākas ar upurdāvanu sagatavošanu. Tās laikā mēs pateicamies Dievam par visām dāvanām, kuras no Viņa saņemam un kuras varam veltīt Viņam kā upuri. Tāpat mēs esam aicināti sadarboties ar Dievu, veltot šīs dāvanas Viņam. Ticīgie, kas piedalās Misē caur šīm dāvanām ieliek Dieva rokās paši savas dzīves, priekus un bēdas, lūgšanas un darbus un vieno to visu ar Kristus upuri, kas nesa pestīšanu. Šī Mises daļa aicina mūs arī ikdienā visu, ko darām, veltīt Dieva godam un darīt pēc labākās sirdsapziņas.

Ak, Kungs, lielais un bijājamais Dievs, kas saglabā derību un žēlsirdību tiem, kas Tevi mīl un ievēro Tavus baušļus! Mēs grēkojām, noziedzāmies, mēs rīkojāmies bezdievīgi un sacēlāmies, un atkāpāmies no Taviem baušļiem un Taviem likumiem. Mēs neklausījām Taviem kalpiem praviešiem, kas Tavā vārdā runāja ar mūsu ķēniņiem un augstmaņiem, ar mūsu tēviem un ar visiem zemes ļaudīm. Tev, Kungs, ir taisnība, bet mums kauns sejā, kā tas ir šodien Jūdas vīriem un Jeruzalemes un visa Izraēļa iedzīvotājiem, tiem, kas ir tuvumā, un tiem, kas ir tālu prom visās zemēs, uz kurām Tu viņus izdzini viņu noziegumu dēļ, ko viņi darīja pret Tevi. Kungs! Kauns sejā mums, mūsu ķēniņiem, mūsu augstmaņiem un mūsu tēviem, jo mēs grēkojām pret Tevi. Bet pie Kunga, mūsu Dieva, ir žēlsirdība un piedošana, kaut gan mēs pret Viņu sacēlāmies un neklausījām Kunga, mūsu Dieva, balsij, ka mēs staigātu pēc Viņa Likuma, ko Viņš mums deva caur saviem kalpiem praviešiem. /Dan 9, 4b-10/