Advertise on podcast: Pievienotā vērtība

Raidījumā Pievienotā vērtība dodamies izbraucienā ar autonomu pašbraucošu auto pa Rīgas ielām un aprunājamies ar uzņēmuma "Bliq" dibinātāju, kurš būvē šādus auto Eiropā un cenšas panākt, lai tie likumīgi un droši drīkstētu būt ielās. 

Inovācijas – tas nav tikai par strādāšanu labāk. Tas bieži vien ir faktors, kas palīdz uzņēmumam izdzīvot. It īpaši laikā, kad pasaulē viena krīze nomaina otru, pārmaiņas ir ātrākas nekā brīžiem šķiet spējam tikt līdzi un par Latvijas uzņēmumiem bieži vien to vien dzirdam, ka mūsu uzņēmumu spēja radīt ko jaunu un ieviest inovācijas klibo un atpaliek. “Vērtējot, cik inovatīvi ir Latvijas uzņēmumi, uz statistiku vien paļauties nevajadzētu,” – tā asociācijas “Latvijas Koks” sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu organizētajā konferencē par bioekonomiku un inovācijām uzsver AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. “Latvijā ir mazliet vairāk par 30 % inovatīvu uzņēmumu. Katrs trešais kaut ko dara, un visi pārējie neko nedara. Jā, tas tā ir. Es aizeju pie zobārsta, un normālas urbšanas iekārtas ir katrā trešajā, pat divas trešdaļas min urbjmašīnu ar pedāli. Mīļie cilvēki, nav jau tiem uzņēmumiem motivācijas statistikas pārvaldē dot datus." Arī mēs paši reizēm pārāk šauri skatāmies uz to, kas īsti ir inovācija, pieredzē dalās Gundars Skudriņš no Vides risinājumu institūta.  “Esmu redzējis, ka bieži vien inovāciju tankos atnāk jauneklis, kurš grib audzēt ķiplokus. Un tajā brīdī žūrijā sakapātu ķiploku audzējam nav izskaidrojuma, tāpēc principiāli viņš tur un viņš var iet mājās, bet ķiploku audzēšana var uztaisīt miljonu biznesu, eksportējot produktus un tamlīdzīgi.” Kā tad domāt par inovācijām, lai nepalaistu garām iespēju sākt vai audzēt biznesu līdz miljonu apgrozījumam? Viens no risinājumiem ir domāt citos mērogos – ne vienmēr gaidīt uz apjomīgām, galvu reibinošām izmaiņām, konferencē iesaka inovāciju stratēģijas uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone. “Inovācija ir process, jo izgudrojums tas ir notikums. Mēs kaut ko izgudrojumam, bet, ja tas netiek ieviests, pieņemsim, abos tīklos reāli izgudroja kaut kādus, manuprāt, 30 gadus pirms mēs sākām izmantot inovāciju. Tā bija tikai tajā brīdī, kurā tas kļūst par procesu, kurā kāds to izmanto un kurā tas uzlabo arī mūsu dzīvi. Ja mēs gribētu pie tādām pavisam formulām, paiet, skatoties uz, teiksim, mums kā uzņēmumiem, organizācijām vai iestādēm, tad tā pavisam īsi mums ir produkta inovācijas. Kas ir tas, ko mēs visbiežāk saprotam jaunas lietas, ko mēs ražojam jaunas lietas, ko mēs darām un mums. Bet tas, kas visbiežāk maina mūsu ikdienu, tās ir procesa inovācijas.” Inovāciju atslēga Latvijā ir cilvēki, vai ne? Skudriņš uzskata, ka līdz galam īsti nē.  “Latvijas valstij saka, ka tie ir cilvēki. Nē, tas nav cilvēks. Cilvēki ir Polijā, Vācijā, Francijā – visur ir cilvēki. Mums ir jāskatās un tiešām objektīvi jānovērtē, kas ir tas mūsu competitive advantage, un tie nav cilvēki. Mums ir forši cilvēki, bet arī Polijā ir forši cilvēki. Vācijā ir Polijas cilvēki – visur ir forši cilvēki. Un vēl Ķīnā viņu ir daudz vairāk. Tā ka es gribētu teikt – ir jāpasaka un tad jāskatās uz to, uz ko tad mēs izvēlēsimies likt. Viņa atbilde par to, kas ir Latvijas konkurētspējas priekšrocība – daba un tīra vide.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ēnu ekonomiku un tās apkarošanas plānu. Valsts kontroles kritika un secinājumi, ka plānā nav ambīciju un ar lielgabalu tiek šauts pa zvirbuļiem, sacēla pamatīgu emociju vētru gada sākumā. Tagad, kad emociju putekļi nosēdušies, lūkojam saprast, ko un kā šajā plānā varbūt vajag mainīt. Diskusijā “Ko un kā mainīt valsts pieejā ēnu ekonomikas ierobežošanai?” Valsts kontrole nāca klajā ar lietderības revīzijas ziņojumu par šo tēmu un secinājumi nebija glaimojoši.  Plāni tiek izstrādāti plānu pēc, tāpēc, ka iepriekšējais ir beidzies un lielākoties tie īsti neko neparedz sasniegt, turklāt mērķi nav jēdzīgi izmērāmi, prioritātes apšaubāmas, vērtē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.  Par laimi, šis nav ziņu raidījums, līdz ar to var atļauties teikt visai tieši, ar viedokli un attieksmi – izskatās, ka kritiku Finanšu ministrija ignorē joprojām, par jaunām lietām gatavi padomāt vien pie nākamā plāna izstrādes un turpināt tādā pašā garā kā līdz šim, jo Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ticis pie vārda, lielākoties atkārto, ka kolēģi ministrijā strādā labi, visiem paldies, plāns ir labs, tikai Saeima nepareizi balso.  Teju zem katra Valsts kontroles vārda parakstās un atbildi parādā Finanšu ministrijai nepaliek Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Apakškomisijas ikdiena paiet darbā ar visām tām nozarēm, kuras plānā ignorētas, savukārt, tā kā tās nav plānā, tad tās ignorē arī valdība.  Šai kritikai pievienojas arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Viņaprāt, dažkārt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi beigu beigās apkaro pašu ekonomiku, jo ir vērsti uz sodīšanu, papildu regulāciju, papildu atsaitēm, sertifikātiem. Bet gadījumos, kad šos labi iecerētos pasākumus bez sodīšanas pātagas pavada arī kādi motivējoši “burkāni”, labumi ir vai nu novēloti vai vispār pazūd procesā.  Ir jābeidz izlikties, ka plāns strādā, tā būtu daudz veselīgāka pieeja – tiešs ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Teorētiskā, pētnieciskā, aprakstošā daļa ēnu ekonomikas apkarošanas plānam tiešām ir laba, tam pievienojas vadošais ēnu ekonomikas pētnieks Latvijā Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Arnis Sauka. Viņaprāt, bez tādas vispārīgas kritikas, ka vajag pārskatīt un darīt labāk, ko Valsts kontrole veltījusi Finanšu ministrijai kā plāna autoriem, daudz vērtīgāki būtu bijuši konkrēti ieteikumi, padomi, rīcības, kas diemžēl izpaliek. Tāpat, pētnieks secina, ka, ja Finanšu ministrijai liek apkarot ēnu ekonomiku, tad likumsakarīgi sanāk kontrolējoši un represīvi. 

Šobrīd ir maz investīciju projektu Latvijā, kas raisītu tik karstas diskusijas, kā vēja enerģijas parki un to būvniecības vietas. Jo lielāks potenciālais vēja parks, jo karstākas diskusijas. Arī iebildumu ir vairāk, saka Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes locekle Inga Āboliņa. Iedzīvotāju pretestības vai citu iemeslu dēļ Latvijā vēja enerģiju saražojam mazāk nekā pie kaimiņiem, atgādina Jānis Ločmelis, „ELWIND” projekta nodaļas vadītājs. Varbūt saprātīgai un ātrākai atjaunīgās enerģijas attīstībai ir jāuzlabo veids, kā uzņēmēji runā ar vietējo sabiedrību vai varbūt jāmaina visa sistēma? Novērots, aktīvisti, kas iestājas pret vēja parku būvniecību, ir tie paši gan Vidzemē, gan Kurzemē. Bet nevar noliegt, ka arī aptauju dati rāda, ja cilvēkiem jautā par Latvijas enerģētisko neatkarību, atbalsts ir liels, neviens īsti negrib būt atkarīgs no draudzīgāka vai pavisam nedraudzīga kaimiņa. Arī atjaunīgo enerģiju atbalstām. Bet, ja vēja parku plāno būvēt tuvumā, tad attieksme kļūst daudz kritiskāka. Vai šo “ne manā pagalmā” attieksmi palīdz pārvarēt maksājumi par vēja parkiem tiem, kas dzīvo to tuvumā, un vietējai pašvaldībai?

Raidījumā uzsvars uz obligācijām – aktuālais piedāvājums šobrīd tirgū ir no „Apollo grupas”. Par konkrēto piedāvājumu un kā vispār investoriem izvērtēt un iegādāties obligācijas saruna ar vienu no vadošajiem emisiju izplatītājiem Baltijā – „Signet Banku”. Aizvadītais gads Baltijas un Latvijas kapitāla tirgū bija izteikts obligāciju rekordgads ar labiem rezultātiem un rekordaugstām piesaistītās naudas summām uzņēmumu izaugsmei, un tendence turpinās. Šobrīd tirgū investoriem ir iespēja parakstīties uz Baltijas valstīs un Somijā strādājošās izklaides un ēdināšanas „Apollo grupas” piecu gadu obligācijām.  Ar „Apollo grupu” iepazīstina emisijas izplatītāja – „Signet Bankas” Investīciju pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare. Vienas obligācijas nominālvērtība 500 eiro, gada ienesīgums 7%. Tas varbūt nav pats saistošākais ienesīguma procents, bet jāatceras, ka bieži vien potenciālā peļņa iet roku rokā ar risku.  „Apollo grupas” obligāciju piedāvājums ir tēmēts tieši uz Baltijas tirgu, vietējiem iedzīvotājiem un investoriem. Janvare norāda, ka tas ir arī savā ziņā labs sākuma punkts tiem, kuri domā par ieguldījumiem, bet nav to sākuši, jo uzņēmums ir viegli saprotams, ikviens reāli redz, ko un kā tas dara. 

Latvija ir tik liela, cik ir, un lai augtu, uzņēmumiem agri vai vēlu jāskatās uz eksportu. Tā ir arī, raugoties uz uzņēmumiem ar valsts un pašvaldības kapitālu. Un bieži vien tirgi ārpus Latvijas ir vienīgais, kas var sargāt no biznesa sarukšanas. Arī "Latvenergo" pēc enerģētikas tirgus atvēršanas konkurencei devās ar savu piedāvājumu pie kaimiņiem.  Par pieredzi stāsta  Mārtiņš Čakste, "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs. Bet kā doties uz ārvalstu tirgiem? Bieži vien mazāk piesauktā metode ir kļūt par ārvalstu uzņēmumu īpašniekiem – tos nopirkt un iekļaut zināšanas un prasmes savā uzņēmumā. Šāda pieredze ir arī LMT, stāsta Ingmārs Pūķis, LMT grupas valdes loceklis. Un, kad atrasta sava vieta ārvalstu tirgū, svarīgi savstarpēji palīdzēt un atbalstīt. Paskatoties, kā citu valstu uzņēmumi to dara, ir acīmredzams, ka tas strādā, uzsver Uldis Biķis, "Latvijas finiera" padomes vadītājs.  Tā trīs uzņēmumu pārstāvji. Bet viss gan nav tik vienkārši, it īpaši uzņēmumiem ar valsts kapitālu. Uzņēmēju teiktajā dzirdams, ka eksports un izaugsme bieži vien notiek par spīti valsts uzstādījumiem, nevis pateicoties tiem.

Valsts parāds Latvijā ir teju puse no iekšzemes kopprodukta. Lūkojam saprast, vai tā ir problēma un cik tālu ir kritiskais slieksnis, pēc kura iestājas “viss slikti”. No „dzīvot uz parāda nav labi”, līdz „bez aizņemšanās izaugsme ir lēna”. No „bankām jāierobežo kreditēšana un jābūt atbildīgākām”, līdz „bankām jāveicina kreditēšana un jāuzņemas vairāk riska”. No „naudas nav un nebūs”, līdz „naudas ir tik daudz kā nekad”. Apmēram tā īsumā un ar krietnu devas ironijas var raksturot Latvijas ekonomisko un valsts parāda stāstu. Neapstrīdams fakts ir – pēdējo 20 gadu laikā valsts parāds ir trīskāršojies no aptuveni 15% līdz 48% no iekšzemes kopprodukta.

Šī ir tāda ziema, kāda nav bijusi vairākus gadus, gan temperatūras, gan ilguma dēļ. Daudziem tas nozīmē nepatīkami augstus rēķinus jau janvārī, un februāris, visticamāk, neatpaliks. Arī elektrības cena biržā šajās nedēļās ir salīdzinoši augsta. Un tieši šīs svārstības ir tās, kas zināmā mērā kavē attīstīt enerģijas ražošanas projektus. 

Raidījumā Pievienotā vērtība šajā reizē par bankām, uzņēmumiem un kreditēšanu. Skaidrojam, vai šajā ziņā ir kādas pozitīvas izmaiņas Latvijā, vai arī naudas pieejamība izaugsmei joprojām ir problēma. Nav nedz slikti, nedz labi un dzīvojam fiziski un ekonomiski nemierīgos laikos, tā  tikšanos ar Valmieras puses uzņēmējiem iesāk Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.  Notiek tektoniskas pārmaiņas ģeopolitiski un šobrīd tā īsti sagatavoties, paredzēt, kur tieši kas un kā trāpīs un kur sāpēs, nav iespējams. Vienīgais saprātīgais risinājums ir domāt, kā veselīgi augt. Un viens no ekonomikas izaugsmes riteņiem, kurš Latvijā vismaz vēl nesen buksēja, bija kreditēšana. Tā auga lēnāk nekā ekonomika.  Tagad savu artavu kopējai ekonomikas izaugsmei un kredītu pieejamībā ir radījusi arī pārkreditēšanas iespēju iniciatīva. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm 17% no banku kredītportfeļa jeb 11000 hipotekāro kredītu ir likmes samazinājums vidēji par 0,5 procenpunktiem, un jauniem kredītiem pievienotās likmes virs diviem procentiem praktiski vairs neeksistē. Gadā kredītņēmēji kopā ir ietaupījuši teju 4 miljonus eiro. Nākamie soļi, lūkojoties uzņēmēju virzienā no Latvijas Bbankas puses, ir raudzīties, ko var darīt ar komisijas un pirmstermiņa kredīta atmaksas maksām, kas joprojām ierobežo banku konkurenci un pākreditāciju. Vēl viens pēc Kažāka domām satraucošs rādītājs ir kredītu nodrošinājums un garantijas, ko prasa bankas.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tendencēm Baltijas biržā un mazliet arī par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt tie zvanītāji pa telefonu, kuri mēģina mums pārdot visus iespējamos labumus. Raidījumā daudz runājam par ieguldīšanu un Latvijas kapitāla tirgu. Tur gan tā „deja” brīžiem ir divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ. Vai pat reizēm šķiet, ka divi soļi uz priekšu un trīs atpakaļ. Valsts un pašvaldību uzņēmumi uz publisku kapitāla tirgu dodas gliemeža ātrumā, arī privātie uzņēmumi ir visai piesardzīgi. Bet nav tā, ka nekas nenotiek. Pērngad otrreizējā akciju tirgū, tas ir cilvēkiem pārdodot akcijas vai obligācijas, ir labi signāli, saka Kristiāna Janvare, „Signet Bankas Investment Banking” pārvaldes vadītāja. Uzņēmumu piesardzību „Signet” skaidro ar to, ka tirgus gaida labus piemērus.  Viena no tendencēm – daudzas obligācijas tiek veidotas pieejamākas mazajiem investoriem, kaut vai tā pati obligāciju vērtība ir 1000 vai pat 100 eiro, nevis desmit vai simts tūkstoši un šī tendence turpināsies, uzskata Janvare.  Un jaunie privātie investori visbiežāk pirmo obligāciju pirkumu veic sākotnējās emsiijas laikā, nevis pēc tam, otrreizējā tirgū, pārpērkot obligācijas.  -- Zvanītāji, kuri mēģina pārdot visu iespējamo. Zvana saņēmējam brīžiem nav ne mazākās nojautas, kā viņa numuru uzzinājuši un kā atbrīvoties no šiem apnicīgajiem zvanītājiem. Diemžēl tā joprojām ir realitāte. DVI juriskonsulte Sabīne Simsone, skaidrojot iestādes izdotās vadlīnijas, uzsver ka informācijai ir jābūt.  Protams, arī uzņēmumiem ir nepieciešams šāds veids, kā pārdot savu preci vai pakalpojumu. To drīkst darīt, bet nedrīkst izlikties par nezinīšiem un zvanīt cilvēkiem, kas nav piekrituši šādus zvanus saņemt.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par Eiropu un tās globālo konkurētspēju – par „28. režīmu”, kā to sauc Briselē. Tā ieviešanu kā steidzamu un prioritāru Davosas ekonomikas forumā izziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Skaidrojam, kas tas pa režīmu un kāda no tā jēga? Pasaules ekonomikas forumā Davosā šogad notika daudz interesantu notikumu, galvenokārt, protams, saistīti ar Trampa izgājieniem. Bet, ja pieturamies strikti pie ekonomikas un biznesa pasaules, tad viens no būtiskākajiem, ko gan aizēnoja viss iepriekš minētais, bija Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojums par „28. režīma” ieviešanu, jeb EU-INC. Savā uzrunā Leiena brīdināja, ka “Eiropai ir jāpaātrina savi centieni neatkarības virzienā (..) un šobrīd par to jau ir izveidojusies reāla vienprātība”. Vienprātība pamatlīmenī, jeb mērķos, ko īsti ar EU-INC ir vēlme panākt, būtībā – apstādināt inovāciju un investīciju izaugsmes atpalicību no citiem pasaulē. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par zināšanām un, kā tās pelna vai nepelna naudu. Kā arī par to, kādas mūsu dzīvi ietekmējošas izmaiņas gaidāmas šogad. Par mazliet paredzamākām izmaiņām runājot. Tās sākušās jau 2025. gadā, bet šogad līdz kaut kādam rezultātam būtu jānonāk vairākām nopietnām diskusijām, kas ietekmēs to, kā strādās uzņēmēji un kā dzīvosim arī tie, kas naudu tērē un pelna algotā darbā. Diskusijas par Darba likumu pērn šķiet vairāk dzīvoja pa strupceļiem, darba devējiem un ņēmējiem nespējot nonākt pie kompromisa, bet agri vai vēlu risinājums būs jāatrod. Tur diskusija par virsstundu samaksu un citiem jautājumiem. Bet kā seminārā par izmaiņām norāda „PwC Legal” vadošā partnere Latvijā Anete Puče-Dimitrovska, ir viens interesants jauninājums. Noteikti arī jau pavisam drīz redzēsim to, kā Latvijā ieviesīs direktīvu par vienlīdzīgu darba samaksu un tas darba devējiem varētu mainīt spēles noteikumus.

Raidīums Pievienotā vērtība aizrit kapitāla tirgus un Baltijas biržas zīmē. Atskats, kāds bijis 2025. gads Baltijas un Rīgas biržā un kas būtu jādara, lai nākamie būtu vēl veiksmīgāki. Aizvadītais gads Baltijas kapitāla tirgū jeb biržā ir pagājis obligāciju zīmē, vairāk nekā 60 jaunas obligāciju emisijas, turklāt lielākoties veiksmīgas. Uzņēmumi biržā no investoriem piesaistījuši vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir pusotru reizi vairāk nekā vēl gadu iepriekš, jeb trīs reizes vairāk nekā aizpagājušajā gadā. Par aizvadīto gadu biržā un nākotnes perspektīvām saruna ar Latvijā vienīgās regulētās biržas - "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāju Lieni Dubavu. 

Raidījumā Pievienotā vērtība kā jau pieklājas gada sākumā runājam par nākotnes plāniem un prognozēm un arī par to, kā nodrošināties pret krāpniekiem. 1. janvāris protams ir tikai un vienīgi datums, bet tik un tā gadu mija parasti ir laiks, kad plānojam un skatāmies nākotnē. Sandra Dieziņa jautāja nejauši satiktiem cilvēkiem - kāds, viņuprāt, būs šis gads, par ko domājam, runājot par naudu, un cik optimistiski raugāmies nākotnē? Pasaules mērogā 2026. gads solās būt sarežģīts un mainīgs. Eiropas līmenī vērtējot - reģions ir krustcelēs. Tāds ir konsultantu "EY", iepriekš "Erns and Young" secinājums 2026. gada ģeostratēģiskajā prognozē.  "Eiropa šobrīd ir sarežģītā situācijā un tas nemainīsies 2026. gadā. Galvenais iemesls - pasaule, kurā Eiropas modelis, kā es to sauktu, tas ir modelis, kas balstās ar multilaterālismu, tirdzniecību un likumu varu un tā tālāk un līdz šim ir bijis veiksmīgs, mainās tik pamatīgi un tik ātri, ka Eiropai ir grūti mainīties līdzi." Skaidro Famke Krumbmullere no "EY." Bet kas reāli Eiropai būs jādara šajās krustcelēs un kas noteiks, cik veiksmīgs būs rezultāts?   

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, par ko gadumijā aizdomājas katrs ceturtais strādājošais, kā liecina aptauju dati. Tās ir pārmaiņas dzīvē, ko varētu sniegt kāda jauna nodarbošanās vai darba vietas maiņa. Gan jau teju katram ir kāda mazāka vai lielāka apņemšanās. Tā kā lielu daļu mūsu dzīves aizņem darbs, tad noteikti daļai, kā rāda "Norstat" un personālatlases uzņēmuma "Nextra Latvia" pētījums, ceturtajai daļai ir apņemšanās līdz ar jauno gadu mainīt darba vietu, vismaz cilvēki izskata un apdomā tādu iespēju, stāsta "Nextra" vadītāja Evija Šalte.