1502218696
Pievienotā vērtība

Advertise on podcast: Pievienotā vērtība

Rating
★★★★★
5
from
1 reviews
This podcast has
260 episodes
Language
Latvian
Explicit
No
Date created
2020/03/10
Latest episode
2026/11/16
Average duration
17 min.
Release period
12 days

Description

Raidījumā skaidrojam un analizējam sabiedrībai svarīgākos notikumus ekonomikā Latvijā un pasaulē, lai vairotu sabiedrības zināšanas par ekonomikas procesiem un ikviens kļūtu gudrāks personīgo finanšu pārvaldībā.

Unlock Pievienotā vērtība podcast Email contact info,
Listeners & Audience details

Email contact information

Direct podcast contact details

Listeners

Audience numbers & engagement insights

Audience details

Podcast Insights

Social media

Check Pievienotā vērtība social media presence


Podcast episodes

Check latest episodes from Pievienotā vērtība podcast


Remonta pakalpojumi kā biznesa iespēja; kā ielikt labdarību naudas izteiksmē
2026/11/16
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par jaunām biznesa iespējām un arī par to, kā ielikt naudas izteiksmē labdarību.  Reizēm regulējums nozīmē iespējas biznesam, ne tikai liekus sarežģījumus. Vienu iespēju rada Eiropas nosacījumi, kas paredz, ka precēm jābūt remontējamām – ka tās nedrīkst apzināti veidot tādas, ka mazākā ķibele liek mantu izmest atkritumos. Uz kādām precēm tas attieksies, to konferencē „Latvija – valsts bez atkritumiem” skaidroja Laura Kaimiņa, Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta galvenā juriste. Likums stāsies spēkā jau šī mēneša beigās un potenciāli viena no interesantākajām ietekmēm varētu būt remonta pakalpojumu tirgus attīstība. Pēdējos gados, vismaz no patērētāja viedokļa raugoties, remontēt reti kad bija vērā ņemama iespēja, vieglāk nopirkt jaunu. Likuma izmaiņas paredz, ka ražotājs nevar, piemeram, ierobežot to, kam pieejamas rezerves daļas un kurš drīkst remontēt preces. --   Pievienotajā vērtībā mēs bieži runājam par ieguldīšanu, naudas pelnīšanu un maksimālā labuma gūšanu no tā, kas mums ir, gan vairojot, gan tērējot. Bet par vienu lietu gan neesam, šķiet, nekad vēl runājuši – par ziedošanu. Un vēl jo mazāk par ziedošanas efektivitāti. Bet patiesībā tā arī ir lieta, kur vērts paskatīties – cik lielu labumu nes mūsu labdarība? „Ziedo efektīvi” ir platforma, kas mēģina uz labdarību paraudzīties tieši no efektivitātes viedokļa un „Ziedo efektīvi” pārstāvis Sandris Ādminis piekrīt – Latvijā par to līdz šim runājam maz.
Kā padarīt labāku kapitāla tirgu Latvijā un Baltijā?
2026/11/09
"Es pat pārlasīju savu pērnā gada uzrunu un bija kārdinājums vienkārši nolasīt to vēlreiz – pārbaudīt, vai jūs atceraties? Jo viss ir tieši tikpat aktuāls kā pirms gada." Ar šādu vaļsirdīgu atzīšanos aizvadītajā nedēļā "Nasdaq" Baltijas biržu vadītājs Kārels Ots atklāja piekto Baltijas kapitāla tirgus konferenci. Atklāti un tieši pasakot, ka gada laikā uz priekšu pavirzījies ir visai maz un viņaprāt pieci soļi, kas būtu jāizdara, lai Baltijas kapitāla tirgus attīstītos ir visai skaidri un par tiem jau runāts iepriekšējās konferencēs. Pirmkārt, nepieciešams izveidot vienotu Baltijas kapitāla tirgu ar skaidru mērķi un atbildīgo par tiem; kotēt biržā vismaz valsts uzņēmumu mazākuma daļas; panākt, lai Baltijas lielie jaunuzņēmumi kotētu savas akcijas arī mājas tirgos; reģionu padarīt nevis par riskantu robežtirgu, bet gan pozicionēt kā attīstības tirgu. Savā ziņā jaunums ir darāmo darbu piektais punkts - ir laiks izveidot Baltijas indeksu fondu.
Eiropas ekonomikas nākotnes skatījums un kāda sena nozaru pretstāve Latvijā
2026/11/02
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par Eiropas ekonomikas nākotnes skatījumu un par kādu senu nozaru pretstāvi Latvijā.   Vispirms par lēmumu, kurš tieši vai netieši ietekmē visu makus. Eiropas Centrālā banka aizvadītajā nedēļā lēma nemainīt procentu likmes. Noguldījumu likme paliek 2,5 procenti. Bet tajā pašā dienā nāca otra ziņa. ECB prezidente Kristīne Lagarda paziņoja, ka agrāk nekā paredzēts aizies no amata. Jau nākamā gada 7. februārī, deviņus mēnešus pirms viņas astoņu gadu termiņa beigām. Kāpēc aiziet? Jo nespējot vairs klusēt un nespējot palikt neitrāla. Viņu interesējot patiesība, bet patiesība bieži vien esot izkropļota un pretrunu pilna.  Bet ar pašu ECB viss esot kārtībā, un vispār – viņas vietā atradīšot vēl labāku, saka pati Lagarda.  -- Latvijas ekonomikā un biznesā ir pāris „cīņas”, kurām beigas neredz, tik arvien jaunus konfliktus. Viena no tām – par līzsvaru starp dabas aizsardzību un mežsaimniecību. Daba ir jāsargā – tam grūti nepiekrist. Ekonomika ir būtiska un mežsaimniecība ir viens no Latvijas trumpjiem – arī par šo ir grūti strīdēties. It īpaši, tādēļ, ka paļauties uz tranzītu vai uz kapitālu īsti nevaram, Tā konferencē „Resursu anatomija: Kā līdzsvarot dabu, biznesu un sabiedrību?” uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Eiropas digitālais maks: šogad to nepaspēs ieviest
2026/10/26
Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz Eiropas digitālo maku un identitāti. Kā mums un Eiropai kopā sokas ar to ieviešanu? Jau šobrīd skaidrs, ka iecerētajā termiņā to ieviest nepaspēs. Eiropas Komisija pirms pieciem gadiem solīja dāvanu gaidāmajos Ziemassvētkos – iespēju izmantot Eiropas digitālās identitātes maku. Drošu lietotni viedierīcēm, kas ļautu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā ērti glabāt, pārvaldīt un uzrādīt savus personas datus, dokumentus un digitālos apliecinājumu, piemēram, vadītāja apliecību, veselības apdrošināšanu, izglītības dokumentus, sertifikātus. Turklāt pēc datu minimizēšanas principa, piemēram, pierādot savu vecumu, būtu iespēja uzrādīt tikai vecuma kategoriju, neatklājot visu dzimšanas datumu, vārdu, uzvārdu un citus datus, turklāt risinājums darbotos visā Eiropas Savienībā. Visām valstīm šobrīd jau bija praktiski jābūt tam gatavām, bet ir skaidrs, ka Ziemassvētkos dāvanas nebūs. Šobrīd nav sertificēts neviens digitālā maka risinājums un reti kura valsts ir izdarījusi mājasdarbu no savas puses konferencē „Techitory” skaidro uzņēmuma „Zetes” Mobilās identitātes produktu menedžeris Gērts Pīters.
Rēķini par siltumu daudzviet Latvijā būs lielāki nekā iepriekš
2026/10/19
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par siltumapgādi un cik tā mums izmaksā, kā arī par sociālo uzņēmējdarbību. Ir klāt tas laiks, kad daudzu mājsaimniecību budžetiem nāksies sarauties, jo rudens ir ne tikai skaists, bet nes līdzi arī apkures rēķinus. Un šogad tie daudzviet būs lielāki nekā iepriekš – vismaz, ja vērtē tarifus. -- Izmantot biznesa metodes, ražot preces vai sniegt pakalpojumus un radīt sociālo ieguvumu, nevis fokusēties uz peļņu – jau vairākus gadus Latvijā ir sociālie uzņēmumi un sociālā uzņēmējdarbība. Šobrīd Latvijā šādu uzņēmumu ir ap 330. Bet darboties šajā uzņēmējdarbības jomā nav vienkārši. Tas izskanēja arī sociālajai ekonomikai veltītajā konferencē.
Programmētāju un dizaineru darbs strauji mainās mākslīgā intelekta ietekmē
2026/10/12
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par profesijām, kuras visvairāk ietekmē mākslīgais intelekts. Programmētāji un dizaineri ir starp tiem, kuru darbs mainās vistraujāk un to loma tradicionālā izpratnē gan sarūk, gan strauji transformējas. Rūpnieciskās revolūcijas un tehnoloģiju attīstība, automatizācija vēsturiski visbūtiskāk ietekmēja fiziska darba veicējus, mākslīgais intelekts savukārt pārveido "datoru un biroja krēslu klasi", teikts jaunākajā vadības konsultāciju "McKinsey" globālās domnīcas pētījumā. Ietekmētāko profesiju augšgalā ir informācijas tehnoloģiju, programmētāju un dizaineru profesijas. Dizainerus nevalstiskā organizācija Pasaules ekonomikas forums ierindo starp apdraudētākajām un straujāk izzūdošajām profesijām mākslīgā intelekta ietekmē. Dizaina vadības, lietotāja pieredzes un produkta stratēģijas eksperte Līga Lētiņa apliecina, ka darba tirgū tā jau ir realitāte. Darba tirgus un prasmju kopums, kas nepieciešams informācijas tehnoloģiju industrijā šobrīd mainās strauji, tam piekrīt arī "Rīga TechGirls" un "StartSchool" vadītāja Anna Andersone, taču līdz ar straujajām pārmaiņām parādās jaunas iespējas.
Mākslīgā intelekta radītie riski finanšu sistēmai
2026/10/05
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par riskiem, kurus mākslīgais intelekts rada vai varētu radīt pavisam tuvā nākotnē mūsu finanšu sistēmai. Nākamajos gados viens no būtiskākajiem riskiem Eiropas finanšu sistēmai ir mākslīgais intelekts - tā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konferencē galvenajā uzrunā uzsvēra Eiropas centrālās bankas vadītāja un arī kolēģijas vadītāja Urzula fon der Leiena. Ikviens, kas kaut ko darījis ar māksligo intelektu ir piedzīvojis, ka tas reizēm pārprot norādījumus vai pats izdomā un dara ko pilnīgi citu. Un ja iedomājas, ka šādi rīkojas mākslīgā intelekta aģenti, kam uzdots rīkoties ar mūsu naudu. Lielāka autonomija - lielāki riski, saka Leiena. Tāpat vēl nezinām, kā MI aģentu piedalīšanās tirgū plašā mērogā mainīs to, kā vispār veidojam finanšu pakalpojumus. Antonio Gomes, OECD Finanšu un uzņēmējdarbības lietu direktorāta direktora vietnieks, uzskata, ka šīs izmaiņas ir neizbēgamas.
Darba samaksas pārredzamības direktīva: klusēšanai par algu jābeidzas
2026/09/28
Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kas ir darba samaksas pārredzamības direktīva, kura visai drīz nonāks arī Latvijas likumos. Ko un kā tā mainīs un vai tad jēga gatavoties laikus? Iedomājieties situāciju: divi cilvēki sēž blakus vienā birojā, dara vienu un to pašu darbu un viens no viņiem saņem par pāris simtiem eiro vairāk mēnesī. Ne tāpēc, ka strādā labāk. Vienkārši tāpēc, ka reiz labāk sarunājās par algu. Līdz šim šī bija privāta, klusa lieta, jo par algu Latvijā runāt nav pieņemts. Bet Eiropas Savienība saka – šai klusēšanai jābeidzas. Runa ir par darba samaksas pārredzamības direktīvu, vienu no vērienīgākajām pārmaiņām Eiropas darba tiesībās pēdējās desmitgadēs.  Direktīvas būtību skaidro Darbinieku labumu platformas "Beneflo" vadītājs Baltijā un Polijā Juris Zalāns un talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra" vadītāja Evija Šalte.
Pētījums: Darbinieku ilgstoša prombūtne veselības problēmu dēļ ietekmē ekonomiku
2026/09/21
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik mums visiem izmaksā slimošana. Jā, konkrēto skaitli ir visai grūti aprēķināt. Mūsu problēma ir darbaspēks – un ne tikai tas, ka demogrāfija nepielūdzami samazina pieejamos resursus. Bet arī tas, ka cilvēki, kuri ir darbaspējīgā vecumā, nespēj strādāt veselības problēmu dēļ gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi krietni pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās. Un to jau jūt darba devēji, rāda pētījums par veselību kā ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Prezentējot pētījumu, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsver – ietekmi jūtam jau šobrīd.  Slimojoša darbinieka ietekme ir plaša un riski – krietni lielāki nekā iedomājamies pirmajā mirklī, uzsver Marāne. Turklāt dati arī rāda, ka darbinieku problēmas bieži nav īslaicīga saslimšana, bet nopietna, ilga prombūtne.
Ģeopolitiskie riski uzņēmējdarbībā rada gan izaicinājumus, gan paver iespējas
2026/09/14
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ģeopolitiskajiem riskiem un to, kā tie maina uzņēmējdarbību, kādi ir jaunie izaicinājumi un arī  kādas iespējas paver. Vai mēs Latvijā spējam pielāgoties riskiem un izmantot šīs iespējas? Pēdējos septiņos gados pasaule mainās ļoti ātri un neparedzami – Covid pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā, ģeopolitiskā konkurence, tehnoloģiju attīstība. Un visas šīs norises tieši pārraksta uzņēmējdarbības noteikumus un to, kas ir vai nav svarīgi. Aizvadītajā nedēļā notika tradicionālā Rīgas konference, kur galvenokārt uzmanība bija pievērsta drošībai, aizsardzībai, politikai. Taču kā ievads tai un izmantojot to, ka Rīgā pulcējas augsta ranga amatpersonas, norisinājās arī Rīgas konferences Biznesa forums. „Viss, uz ko un kā uzņēmumi koncentrējās un strādāja pēdējos 30 gados, ir šobrīd strauji mainījies,” saka Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pārstāvis un bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Katlers.
Enerģijas cenu kāpums ne visus biržas uzņēmumus ietekmē negatīvi
2026/09/07
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam interesantām tendencēm un jaunumiem, kas parādās Baltijas biržas uzņēmumos. Šoreiz plašāk par to, kā uzņēmumus ietekmē situācija enerģētikā. Starp citu, ne visiem tas nāk par sliktu. Piemēram, enerģētikas termināļu operatora "KN Energies" pārstāvis saka - cenu lēcieni viņu klientiem nozīmē arī ieguvumus. Savukārt uzņēmumam "Virši" cenu kāpums nozīmējis nopietnu konkurenci par patērētājiem. Arī biržas jaunpienācējs "LAU Infra Grupa" jūt izmaksu pieaugumu, jo viņu biznesā svarīgas ir bitumena cenas, kas līdz ar pārējiem naftas produktiem aug.
Valdība neakceptē vēja parka būvniecības ieceri; tas saceļ vētru nozarē
2026/08/31
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par vēju, enerģētiku, investīcijām un politiku. Valdības lēmumu neakceptēt “K2 Ventum” vēja parka ieceri ir sacēlis vētru nozarē. Izskatās, ka bez tiesāšanās neiztiks un ne viens vien investors turpmāk daudz vairāk padomās par politiskajiem riskiem, pirms sāks ko attīstīt. Aizvadītajā nedēļā valdība lēma neakceptēt “K2 Ventum” plānoto vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, lai gan tas izgājis pilnu ciklu visās saskaņošanās un ietekmes uz vidi izvērtējumā saņēmis pozitīvu atzinumu. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā – nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana un saglabājas atšķirīgi juridiskie viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Zemkopības un ekonomikas ministriem atšķirīgs viedoklis, savukārt Tieslietu ministra ieskatā tiesvedības procesi ir teju garantēti. Valdības lēmums pārsteidzis arī Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētāju Alni Bāliņu.
Tas ir izdevies! "LAU Infra group" akcijas publiskā piedāvājumā
2026/06/15
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par pirmo valstij piederošo uzņēmumu, kurš īsteno publisko akciju piedāvājumu. Tas ir Latvijas autoceļu uzturētājs jeb "LAU Infra group". Par ceļu līdz publiskajam akciju piedāvājumam un uzņēmuma plāniem, mērķiem, ambīcijam un arī cerībām runājam ar tā valdes priekšsēdētāju Vilni Vitkovski.  Kamēr pasaulē uzmanība pievērsta Elona Maska "SpaceX" publiskajam piedāvājumam, bet pie mums uzmanības centrā ir "LAU Infra grupa" jeb bijušais Latvijas autoceļu uzturētājs. Pēc daudzu gadu ilgas runāšanas par to, ka vajadzētu kādus valsts uzņēmumus virzīt uz biržas pusi, beidzot tas ir noticis. Līdz 19. jūnijam ikviens interesents var pieteikties uzņēmuma akciju iegādei. Lai gan nav bijis pašmērķis būt pirmajiem un paveikts ne bez grūtībām, bet tas ir izdevies, sarunā saka "LAU Infra grupas" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis.
Likuma izmaiņas ietekmēs kā pārdevējus, tā pircējus publiskajos iepirkumos
2026/06/08
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kas mainīsies publiskajos iepirkumos, kā arī pētām, kas notiek ar nekustamo īpašumu tirgū laikā, kad notikusi arī daļēja atgriešanās strādāt birojos.  Darbinieki atkal atgriežas birojos un pieprasījums pēc darba telpām pieaug. To saka nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji. Tajā pašā laikā vērojama  vēl cita tendence – koplietošanas biroju modelis sevi daļēji ir izsmēlis. Par izmaiņām biroju telpu pieprasījumā, prognozēm un to, kā ģeopolitika ietekmē arī biroju telpu tirgu, stāsta Sandra Dieziņa. -- Jau šonedēļ spēkā stājas izmaiņas publisko iepirkumu likumā. Par tām esam jau runājuši raidījumā un visticamāk, runāsim vēl un vēl, jo tie būtiski dažos aspektos maina to, kā strādāt gan tiem, kas lietas pērk, gan tiem, kas piedalās iepirkumos un ir “pārdevēju” pozīcijā. Viena no izmaiņām pašos pamatos – likuma mērķī, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vadītāja Monta Drebniece seminārā par plānotajām izmaiņām.
Topošā arodbiedrība vēlas sakārtot jautājumus būviecības nozarē
2026/06/01
Raidījumā Pievienota vērtība pievēršamies būvniecības nozarei. Runājam par arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares problēmām, tās sakārtot un transformēt vēlas jaundibināma arodbiedrība.  Būvniecības nozare ir ir viens no jebkuras ekonomikas pamata dzinējspēkiem. Lai gan pagājuši jau 30 gadi, Latvijā tās veiksmes pamati – arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares – joprojām dzīvo 90. gados, par to pārliecināti ir jaundibināmās arodbiedrības pārstāvji un topošās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Žieds. Problēmu nozarē ir daudz un par tām ļoti maz runā. Viena no sāpīgākajām ir dempings, katrs plēšas par sevi un rezultātā cieš visa sabiedrība un ekonomika. Viens no topošās arodbiedrības galvenajiem mērķiem ir atgriezt arhitektu nozīmi un prestižu būvniecības procesā.  Mēs nebūsim tā arodbiedrība, kura dodas streikot, skaļi piketēt un stāvēt ar plakātiem pie Ministru kabineta, tas būs drīzāk aizliegts, piebilst Žieds. Mērķis ir apvienot nozares, vienoties par to, kas ir kvalitatīvs darbs, un to, cik tas maksā. Pārstāvēt nozari arī lēmumu pieņēmēju līmenī, lai izskaustu, tādas lietas, kā projektu konkursus bez jebkādas atlīdzības.

Podcast reviews

Read Pievienotā vērtība podcast reviews


5 out of 5
1 reviews

Podcast sponsorship advertising

Start advertising on Pievienotā vērtība relevant audience podcasts


What do you want to promote?