Advertise on podcast: Nākotnes pietura

Tuvojas izskaņai gada otrais mēnesis februāris, kad ziema pamazām atdod savas pozīcijas un svinam Meteņus, kad ļaujamies romantikai un svinam Valentīndienu, kad, akcentējot radio lomu sabiedrības saliedēšanā,  izglītošanā un informācijas apmaiņā, atzīmējam Pasaules radio dienu. Bet bez tam šomēnes Latvijā tiek īpaša uzmanība pievērsta retajām slimībām un, lai par tām informētu, norisinās Reto slimību dienas. Pasaulē sastopamas ap 6000 - 8000 dažādu reto slimību, ar kurām Eiropā sirgst aptuveni 30 miljoni cilvēku, bet pasaulē to skaits sasniedz pat 300 miljonus. Pērnā gada nogalē Latvijas Reto slimību reģistrā bija reģistrēti 14 882 iedzīvotāji ar 1511 dažādām reto slimību diagnozēm.

Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā būs viens no dzīvības avotiem - ūdens. Tas ir katrā cilvēka ķermeņa šūnā un kopumā veido ap 60% no mūsu ķermeņa masas.  Vēl vairāk, pāri par 90%, ūdens ir gurķos, ledussalātos, seleriju kātos, redīsos, tomātos, paprikā, arbūzos, zemenēs un greipfrūtos. No Bībeles zināms, ka Dievs Pasaules radīšanas trešajā dienā radījis ūdeni, parādījušās jū­ras, upes un ezeri. Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī,  tas sedz 70,8% Zemes virsmas. Latvijā ūdens klāj 2367 km2 lielu platību, un tas ir 3,66% no visas valsts teritorijas. Pie mums ir vairāk nekā 12 000 upju, bet ezeru, kas lielāki par 1 ha, skaits ir  2256. Turklāt, kā stāsta senas teikas, liela daļa Latvijas ezeru radušies no negaisa mākoņiem, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ nolaidušies uz zemes.

Kad ziema mūs jau nedaudz nogurdinājusi, kad sniegs vairs ne tuvu nešķiet svaigs, mirdzošs un balts, kad pelēcīgajā ainavā ar zaļiem akcentiem izceļas vienīgi egles un priedes, „Nākotnes pieturā” aicināsim sajust vasaru ar krāsu pārpilnību, tomēr vispirms pavasari - ar plaukstošo lapu smaržu, kad citu koku vidū uzmirdzēs arī Latvijas Dendrologu biedrības iebalsotais šī gada varonis - zemais bērzs. Ja tā lieli brāļi - āra un purva bērzs var lepoties ar savu stalto augumu un balto tāsi, tad zemais bērzs ir neliels krūms, kas var sasniegt līdz 2 metru augstumu, un tā miza ir brūna. Gada koks 2024 Latvijā sastopams samērā reti – pārsvarā valsts austrumu un ziemeļu daļā, pārejas un zāļu purvos, pārmitros zālājos, pārpurvotos ezeru krastos un mitros, skrajos mežos, un tā eksistenci apdraud pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem, kā arī mitrāju nosusināšana un pārveidošana.

Kamēr aerodinamikas pētnieki aizvien cenšas atminēt mīklu - kā kamene spēj šķietami neiespējamo - pacelties spārnos un lidot, tikmēr tikpat neizskaidrojams fakts, ka LR2 jau daudzus gadus popularitātes zenītā ir grupas „Roja” hits „Kamenes deja”. Turpretī pasaules meistarīgākie vijolnieki un ģitāristi joprojām sacenšas Ginesa rekordu pārspēšanā - kuram izdosies ātrāk nospēlēt Rimska - Korsakova virtuozo skaņdarbu „Kamenes lidojums”. Savukārt Latvijas Entomoloģijas biedrība kameni atzinusi par savu šī gada simbolu un 2024. gada kukaini. Turklāt - nevis vienkārši kameni, bet Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauto un īpaši aizsargājamo lielacu kameni.

Astrologi 2024. gadu sauc par Pūķa gadu, zoologi - par stirnas, entomologi - par  lielacu kamenes, mikologi - par zilzaļās hlorociborijas, bet ornitologi - par mazā zīriņa gadu. Pagaidām gan šī gada spārnoto galveno varoni klātienē vēl nevaram sumināt,  tas bauda sauli un siltumu kaut kur Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē, bet Latvijā ieradīsies tikai aprīlī. Vasarā mazo zīriņu varēsim sastapt ūdenstilpju tuvumā - jūras piekrastē un Daugavas ielejas saliņās. Viņa ēdienkartē ir sīkas zivtiņas, vēžveidīgie un citas veselīgas jūras veltes, tāpēc liekais svars viņam nedraud - tas sver tikai apmēram 45 gramus (tikpat, cik biezpiena sieriņš „Kārums”). Latvijas piekrastes liedagos ligzdojošo mazo zīriņu populācija cilvēku un dzīvnieku traucējumu dēļ ir apdraudēta, pēdējos gados tā nepārsniedz 70 līdz 100 pārus. Vēršot uzmanību uz piekrastēs ligzdojošo putnu aizsardzību, ikviens tiek aicināts iesaistīties sabiedriskajā zinātnē, reģistrējot savus novērojumus portālā Dabasdati.lv, turklāt Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsludinājusi arī gada putna zīmējumu konkursu “Saudzēsim mazo zīriņu”.

Tie, kas ziemas nogurdināti var priecāties, ka tumšākais laiks jau garām, jo, salīdzinot ar gada īsāko dienu - 22. decembri, nu jau diena krietni, gandrīz par stundu pastiepusies garumā - tās ilgums jau 7 stundas 34 minūtes. Tātad dodamies gaismas virzienā, un tieši tāds nosaukums - „Gaismas virzienā” ir „Nākotnes pieturas” viešņas veidotajai interneta vietnei jeb blogam, kurā var smelties informāciju par meditācijām, semināriem un pasākumiem.

„Nākotnes pieturas” uzmanības centrā šoreiz tas, kas nāk no Bolīvijas, Argentīnas vai Čīles, un, lai arī tā klātbūtni tiešā veidā pat nemaz nemanām, tomēr aktīvi lietojam ikviens. Jo, kaut gan viena no vieglākajiem metāliem, „baltā zelta” – litija atradnes un raktuves galvenokārt koncentrējas Dienvidamerikā, tomēr pasaulē litijs ir plaši pieprasīts, tas tiek pielietots mobilo telefonu, elektromobiļu, hibrīdmobiļu un portatīvo datoru akumulatoru ražošanā, tas atrodams elektrovelosipēdos un elektriskajos skrejriteņos, dronos un citos bezpilota lidaparātos, bezvadu austiņās, portatīvajos skaļruņos, LED lukturīšos un citās apgaismojuma ierīcēs. Litija jonu akumulatori uzlādējas ātrāk, to kalpošanas laiks ir ilgāks un tiem ir lielāks jaudas blīvums, kas nodrošina ilgāku darbības laiku un mazākus izmērus. Litijs spēlē svarīgu lomu „zaļās” jeb atjaunojamās enerģijas jomā.

Savā simtajā dzimšanas dienā Latvija saņēma vērienīgu dāvanu - Nacionālās enciklopēdijas digitālo versiju, un tās pirmsākumos elektroniskajā vietnē www.enciklopedija.lv bija gandrīz 800 šķirkļu, kuru tapšanā tikuši iesaistīti vairāki simti dažādu jomu vadošie speciālisti. Saturu papildināja fotogrāfijas, tabulas, grafiki, kartes, audio un video ieraksti. Pērnā gada nogalē Nacionālās enciklopēdijas digitālā versija svinēja savu piekto jubileju, un bija lepna, ka piecu gadu laikā tās apjoms nu jau ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 4 191 šķirkli. Vairojies arī lietotāju skaits, kopējam enciklopēdijas skatījumu skaitam tuvojoties 10 miljoniem.

Klāt gada noslēdzošā „Nākotnes pietura”. Pirms pieturēt nākamajā, 2024. gadā - mazs šī gada rezumē: Raidījumos iepazinām Gada augu- parasto purvpapardi, Gada sūnu-Vulfa sfagnu un Gada galveno putnukora solisti-  lakstīgalu, interesējāmies par pūču spīdēšanu, ūpju aizsardzību, viendienītēm, zooplanktonu, sienāžiem un citiem taisnspārņiem, priecājāmies par rododendriem, lasījām ķiršus, sēnes un enciklopēdiju. Aplūkojām kultūrvēsturiskos akmeņus, ģerboņus, senās rotas, ornamentus, krēslus , karogus, fotopastkartes un  latviešu tautastērpus. Aicinājām uz Apvidvārdu talku un  noskaidrojām vārddarināšanas paņēmienus.

Vārds „drošība” ir jēdziens, kas aizvien biežāk parādās mūsu ikdienā, sadzīvē un sarunās. Vai varam būt pārliecināti par mūsu valsts drošību un drošu nākotni, vai pietiekoši droša ir interneta vide, cik droši jūtamies uz sniegotā ceļa, kas ir lielāks drauds mūsu drošībai - sniega blāķiem klātie jumti vai apledojušās ietves un cik droša ir pārtika mūsu pusdienu šķīvī? Vēl ir cita veida drošība, iespējams, ne tik acīm redzama un pamanāma   - vai mūsu plaušām drošs ir gaiss, kuru elpojam, vai pietiekoši drošs mūsu muguras veselībai ir krēsls, kurā ilgstoši sēžam, cik labvēlīga un droša ir vide, kurā dzīvojam un strādājam?

„Jau iepriekš atvainojos es, tas nav zem kontroles - mūs visus vada DNS” - tā skan piedziedājums Aijas Andrejevas pirms 10 gadiem par hitu kļuvušajā dziesmā „DNS”. Par DNS var ne tikai dziedāt - tas noder arī noziegumu atklāšanā. Pagājušā gadsimta 80tajos gados britu ģenētikas pētnieks Aleks Džefrijs nāca klajā ar ideju, ka cilvēku atšķirīgo DNS kā pierādījumu identifikācijas nolūkos var izmantot kriminālistikā. Bet DNS atklājumu pirmsākumi meklējami jau tālajā 19. gadsimtā, kad šveicietis  Fridrihs Mišers no strutās esošajām leikocītu šūnām izdalīja kodolus tajos atrada no olbaltumvielām atšķirīga vielu, kurā ir daudz fosfora un maz sēra, un to nosauca par nukleīnu. Vēlākie pētījumi apliecināja, ka nukleīna sastāvā ir divu veidu nukleīnskābes- dezoksiribonukleīnskābe un ribonukleīnskābe. Pagājušā gadsimta vidū amerikāņu molekulārbiologs Džeimss Votsons kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu izpētīja DNS jeb dezoksiribonukleīnskābes molekulas struktūru un par to saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Centrālā statistikas pārvalde tikko klajā nākusi ar ziņu, ka, izrādās, gandrīz piektā daļa Latvijas sieviešu pēc laulībām izvēlas nemainīt uzvārdu. Kas tad ir uzvārds? Tas ir personvārds, kas norāda uz cilvēka piederību noteiktai ģimenei, dzimtai. Uzvārdi ir vēsturiska personvārdu kategorija, kas dažādās valodās un tautās izveidojusies dažādos laika posmos. Eiropā to veidošanās sākusies vēlīnos viduslaikos (11.–13. gs.), un pirmie uzvārdi tikuši saistīti ar valdnieku un dižciltīgo dzimtām.