Advertise on podcast: Politikas podkāsts

15. Saeimys vieliešonu rezultati ir zynomi: Latgola paruoda cytaidu politiskuos izvēlis ainu nakai puorejā Latvejā – sešuos Latgolys pošvaļdeibuos vālātuoju bolsu augšgolā ir parteja “Latvija pirmajā vietā”, sovpus vysā puorejā vaļstī – “Apvienotais saraksts”. Kū itaids bolsuojums pasoka par sabīdreibys nūskaņuojumu Latgolā, kam juodagrīž viereiba piec vieleišonu, kū paruoda zamuo aktivitate, kaida ir bejuse socialūs medeju ītekme informativajā telpā i kai Latgolys iņteresis nuokušūs četrus godus tiks puorstuvātys Saeimā, saruna ar Latvejis Žurnalistu asociacejis vaļdis prīšksādātuoju i ziņu agenturys LETA redaktori Anastasiju Tetarenko-Supi, latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktori Lauru Melni i LSM Latgolys redakcejis faktu i dezinformacejis puorbaudeituoju Viktoru Andruškeviču. Raidejumu voda Marta Puzāka. Raidejumu verīs LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale.    “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Šī ir bijusi politisko konsultāciju nedēļa: nākamo Saeimu esam izraudzījuši, premjera kandidāts nominēts, vien koalīcijas aprises vēl nav skaidras. Kāda izskatās tālākā perspektīva? Krustpunktā analizē TV3 "900 sekundes" producente, "SESTdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, aģnetūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns, TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas pētnieks Mārtiņš Pričins.

No 1,47 eiro līdz pat 4500 eiro uz vienu skolēnu – tik atšķirīgas ir izmaksas viena augstākā līmeņa eksāmena sagatavošanai. Skaidrs, ka jo vairāk skolēnu eksāmenu kārto, jo izmaksas uz katru ir mazākas. Taču, piemēram, franču valodas augstākā līmeņa eksāmenu, šogad kārtoja tikai viens vidusskolas absolvents, bet eksāmena sagatavošanas izmaksas ir 4500 eiro, līdz ar to viena skolēna eksaminēšana izmaksājusi ļoti dārgi. Līdzīgi ir ar vācu valodas eksāmenu, kuru parasti kārto tikai daži skolēni. Salīdzinoši dārgi – virs simts eiro uz skolēnu valstij izmaksāja arī ģeogrāfijas un programmēšanas eksāmeni, jo tos kārtojuši tikai ap 70 skolēniem. Vai ir jēga turpināt maksāt par šo eksāmenu sagatavošanu, ja no šī mācību gada to kārtošana ir brīvprātīga? Šopavasar pabeigt vidusskolu varēja, kārtojot tikai vienu augstākā līmeņa eksāmenu, kamēr iepriekš tika prasīti divi. Šī iemesla dēļ jo sevišķi skolēnu interese kritās, piemēram, par vēstures eksāmenu: 2025. gadā to kārtoja 500 absolventi, bet šogad tikai 150. Sociālo zinātņu eksāmena kārtotāju skaits kritās no 1319 līdz 591, bet programmēšanas eksāmena – no 217 līdz 77.

Veselības aprūpes tā saucamo divu pakalpojumu grozu principa ieviešana atlikta vēl uz gadu – līdz 2027. gada 31. decembrim. Tā šodien, 8. oktobrī, izskatot grozījumus steidzamības kārtā uzreiz divos lasījumos lēmusi Saeima. Šī principa ieviešanu atliek jau vairākus gadus. Pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām. Savukārt jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts tā saucamais divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu princips. Veselības aprūpes minimums jeb „pamata grozs” tiktu nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Savukārt valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb „pilnais grozs” tiktu nodrošināts cilvēkiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un tiem pacientiem, kuri ir sociāli mazāk aizsargāti – piemēram, bērniem, pensionāriem vai bezdarbniekiem. Savukārt pārējiem pacientiem tiktu paredzēta iespēja valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, iemaksājot brīvprātīgās iemaksas. Šī principa stāšanās spēkā atlikta jau vairākas reizes un arī šodien.

Krustpunktā izvaicājam AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Vīgantu Radziņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un izdevuma "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un  privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām. Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.” Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt. Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.” Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā. Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.” Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Tiem, kuri sargā valsts robežu – robežsargiem, karavīriem un citām amatpersonām –, jābūt pārliecībai, ka par likumīgu šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu viņus nesauks pie kriminālatbildības. Tā uzsver iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības, kurš rosinās precizēt likumu. Tas aktualizēts pēc tam, kad pēdējās dienās bruņoti cilvēki draudēja Latvijas karavīriem un mēģināja ievest Latvijā migrantu grupu no Baltkrievijas. Atkārtoti bojātas arī robežas novērošanas iekārtas. Pirmdienas vakarā vismaz 20 cilvēku grupa trīs maskās tērptu cilvēku vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Kā ziņo Nacionālie bruņotie spēki, grupas pavadoņi bija bruņoti, draudēja Latvijas karavīriem un dzina migrantus Latvijas virzienā. Karavīri robežšķērsošanu apturēja. Taču vairākas stundas vēlāk maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas robežas novērošanas kameras. Pirms robežsargu ierašanās viņi jau bija atgriezušies Baltkrievijā. Tieši šādu situāciju dēļ iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības vēlas precizēt likumu.

Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis vairāk nekā pusi balsu, tādēļ nākamo prezidentu nāksies noteikt vēlēšanu otrajā kārtā pēc trim nedēļām – 25. oktobrī. Bosnijā un Hercegovinā 4. oktobrī pilsoņi balsoja par valsts prezidentūru un nākamā parlamenta sastāvu. Prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņojis, ka viņa partija vēlēšanās ir uzvarējusi.  Savukārt 5. oktobrī Spānijas premjers Pedro Sančess izsludinājis ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad parlaments piektdien noraidīja divus likumprojektus, lai palielinātu īrnieku tiesību aizsardzību un apturētu protestus pret mājokļu dārdzību. Spāņi pie vēlēšanu urnām dosies 29. novembrī. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis, politologs Veiko Spolītis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns.  Spānijā būs pirmstermiņa vēlēšanas Pirmdien, 5. oktobrī, televīzijas tiešraidē Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka ir nolēmis izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 29. novembrī. Opozīcija jau ilgstoši bija aicinājusi Sančesu nekavēties ar vēlēšanu izsludināšanu, jo gandrīz gadu Spānijā ir mazākumvaldība. Katalonijas separātistu partija "Kopā par Kataloniju", kas pirms trim gadiem palīdzēja Sančesam saglabāt premjera amatu, jau pagājušajā gadā paziņoja, ka turpmāk neatbalstīs valdību un nostāsies opozīcijā. Līdz ar to valdības darbs ir faktiski paralizēts, un tā nav spējusi saņemt nepieciešamo atbalstu savām iniciatīvām. Savukārt pēdējais valsts budžets tika apstiprināts vēl tālajā 2023.gadā, un kopš tā laika Spānija faktiski dzīvo ar vairākus gadus vecu budžetu. Tomēr izšķirošais pavērsiens notikumu attīstībā izrādījās pēdējās nedēļās valstī izvērsusies mājokļu krīze. Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi bijusi liela problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un mājokļu cenas būtiski pieaug. Pēdējo desmit gadu laikā vidējā īres maksa valstī gandrīz divkāršojusies, tāpat kā mājokļu cenas. Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi 70 gadus, bet tagad tas bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Kaut arī lielo protestu dēļ kompānija atļāva sievietei dzīvoklī atgriezties, tomēr spriedze nenorima, un sestdien Madridē un citās Spānijas pilsētās protestos izgāja desmitiem tūkstoš cilvēku. Valdība pirmdien rosināja parlamentā lemt par automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumiem, tomēr parlaments priekšlikumus noraidīja, un tad Sančess paziņoja par jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Bosnijā un Hercogovinā vēl augstākās institūcijas Svētdien, 4. oktobrī, pie vēlēšanu urnām devās Bosnijas un Hercegovinas vēlētāji, lai lemtu par savas valsts nākotni. Atšķirībā no citām valstīm, šeit netika vēlēts tikai parlaments. Balsotājiem bija jāievēl vesela virkne institūciju. Vispirms jau federālais parlaments, tad arī Musulmaņu un horvātu federācijas parlaments, Serbu republikas parlaments, un visbeidzot Serbu republikas prezidents, kā arī valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļi. Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra ir trīs locekļu koleģiāla institūcija, kas pilda valsts galvas jeb augstākās izpildvaras funkcijas. Serbu pusē par savas partijas uzvaru paziņojis prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks. Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Lai gan pats Dodiks nekandidēja vēlēšanās, jo ir notiesāts par savu pilnvaru pārsniegšanu un viņam ir aizliegts sešus gadus kandidēt uz prezidenta amatu, viņam joprojām ir liela ietekme Bosnijas Serbu republikā. Tur prezidenta amatu saglabās Dodika atbalstītā kandidāte Žeļka Cvijanoviča. Tāpat amatu saglabās Deniss Bečirovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu. Savukārt horvātu līdere būs Darijana Filipoviča. Brazīlijā neievēl prezidentu ar pirmo reizi Svētdien, 4. oktobrī, Brazīlijā norisinājās prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Lai gan par amatu sacentās 12 kandidāti, tomēr jau sākotnēji bija skaidrs, ka galvenā cīņa izvērtīsies starp pašreizējo prezidentu, kreisi noskaņoto Luisu Ināsiu Lulu da Silvu un labējo senatoru Flāviu Bolsonaru. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultātā neviens no kandidātiem tomēr neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Rezultātā tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25. oktobrī, un vēlēšanu uzvarētājs savu prezidentūras termiņu uzsāks nākamā gada 5. janvārī. 80 gadus vecais Lula šajās vēlēšanās pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu, tiesa, ne pēc kārtas, solīdams, ka turpinās uzsāktās sociālās programmas, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī pievērsīsies Amazones lietusmežu aizsardzībai. Savukārt 45 gadus vecais Bolsonaru, kurš pārstāv Liberālo partiju, savā kampaņā galvenos akcentus lika uz  noziedzību un sabiedrisko drošību, kā arī solīja turpināt sava tēva politisko mantojumu. Viņa tēvs ir bijušais prezidents Žairs Bolsonaru, kurš pie varas bija no 2019. gada līdz 2022. gadam. Pats 71 gadu vecais bijušais prezidents nedrīkst kandidēt uz prezidenta amatu, jo pēc sakāves 2022. gada vēlēšanās par centieniem sarīkot valsts apsvērumu Žairam tika piespriests 27 gadu ilgs cietumsods, ko viņš pašlaik izcieš mājas arestā veselības apsvērumu dēļ. Vēlēšanu rezultāti Bolsonaro izrādījās labvēlīgāki nekā bija prognozēts. Viņš ieguva 56 miljonus jeb 47% derīgo balsu, kamēr Lula saņēma 53 miljonus jeb 45%. Turklāt Bolsonaru politiskais spēks guva panākumus arī parlamenta vēlēšanās, Liberālajai partijai iegūstot lielāko pārstāvniecību abās Kongresa palātās. Sagatavoja Aidis Tomsons un Artis Tomsons.

Turpinās kino nozares un "Apvienotā saraksta" premjera Andra Kulberga strīds par to, vai atteikties no iecerētā tā sauktā straumēšanas platformu nodokļa. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm, ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā kino centra budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 tūkstošus eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Taču Kulbergs uzskata, ka šī summa nav tā vērta, lai bojātu attiecības ar ASV sabiedrotajiem, kas savukārt aizstāv savas straumēšanas platformas. Latvijas Kino producentu asociācijas viedokli Latvijas Radio raidījumā Labrīt skaidroja producente Arta Ģiga. "Mēs visi zinām, ka Latvijā un visā Eiropā darbojas globālās straumēšanas platformas. Šī platformu ekonomika ir jauna veida ekonomika, un tā sagrauj vecās ekonomiskās ķēdes. Tas ietekmē arī kinobiznesu. Ja kino cilvēki uztaisa filmu, tad to rāda kinoteātrī, no tā gūst ieņēmumus, lai varētu veidot nākamās filmas. Ienākot šīm platformām, šī ķēde tiek pārrauta, jo arī Latvijā, sevišķi ņemot vērā, ka mums ir tik labs internets, ar ko mēs visi ļoti lepojamies un to ir brīnišķīgi izmantot, cilvēki vairs neiet uz kino, viņi zina, ka kāda filma tūlīt būs platformā. Tad to labumu sāk gūt platformas, viņas iegūst skatītāju, kino cilvēki pa tiešo vairs ar auditoriju nevar komunicēt un arī saņem mazāk naudas," norāda Arta Ģiga.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī nākamās valdības veidošanu uzticēs līdzšinējam premjeram Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva vēsturiski lielāko mandātu skaitu – 41 deputāta vietu. Prezidents cer, ka valdību izdosies izveidot līdz valsts svētkiem novembrī, taču konkrētu termiņu nenosaka. Pats Kulbergs to vēlas izdarīt iespējami ātri. Savukārt politologi par ticamāko uzskata sadarbību ar pašreizējiem partneriem – Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”, taču paredz diskusijas par ietekmes un atbildības sadali.  Pēc konsultācijām ar visiem sešiem 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vienojies ar Andri Kulbergu no “Apvienotā saraksta”, ka viņš sāks nākamās valdības veidošanu. Priekšā sarunas par koalīcijas sastāvu, atbildības sadali un darāmajiem darbiem. Rinkēvičs norāda, ka partijas respektē vēlēšanu rezultātus un lielākoties atbalsta Kulberga uzņemšanos veidot valdību.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu docētāju politologu Romānu Gagunovu par zemās līdzdalības cēloņiem Saeimas vēlēšanās un demokrātijas auditu Latvijā. 15. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un Latvija, iespējams, turpina būt demokrātiska valsts. Gan vēlēšanu kampaņa, gan jaunākie politiskie procesi rāda, ka Latvijas demokrātijai ir arī apdraudējuma riski – pieaugošs populisms, partiju sastāva vājums, politiskās līdzdalības izmaiņas un politiskā procesa kā nemitīgas kampaņas pieaugums. Viena no tēmām, kuru jūs pēc vēlēšanām analizēsiet, būs jauniešu līdzdalība. Tā vienmēr ir bijusi riskanta grupa vēlēšanu procesa analīzē gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Vai jūs jau zināt, ko domā jauni cilvēki Latvijā par to, kāda varētu izskatīties demokrātija pie mums? Romāns Gagunovs: Ja mēs runājam par jauniešiem, tad viena tendence, kas sāk parādīties, un tas nav specifiski Latvijā, arī ārvalstu kolēģi ir pētījuši citās Eiropas valstīs, ka pieaug jauniešu vidū neuzticība demokrātijai. Tas ir viens no nepatīkamiem signāliem, jo vienmēr mēs uzskatījām, ka jaunieši ir tie, kuri ir tie kvēlākie demokrātijas atbalstītāji. Parasti mēs runājam par gados vecākiem cilvēkiem, kuri varbūt nejūt to savu lomu demokrātijā. Bet tas, ka jauniešu vidū parādās šādas tendences, tas nav labs signāls. Redzēsim, kā tas ir Latvijā.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienās runājam par visnotaļ svarīgu tematu mums un mūsu makiem, cenšoties saprast kas gaidāms ir nākamājā apkures sezonā, apskatot, kā Eiropas gāzes tirgus funkcionē šodien. Pirms pieciem gadiem, ja vēlējāmies saprast, kā darbojas Eiropas gāzes tirgus, būtībā bija jāskatās vienā virzienā – uz austrumiem. Krievijas gāze pa gadu desmitiem būvētu cauruļvadu tīklu plūda uz rietumiem. Vēl 2021. gadā Krievija Eiropas Savienībai piegādāja vairāk nekā 150 miljardus kubikmetru gāzes, bet tad Krievija iebruka Ukrainā. Sekoja spēcīga enerģētikas krīze. Eiropai ļoti īsā laikā bija jāpārveido sistēma, kas bija veidota gadu desmitiem. Piecus gadus vēlāk Eiropas gāzes karte ir gandrīz apgriezta otrādi un kopš 2021. gada aptuveni 40% Eiropas gāzes starpsavienojumu punktu virziens un plūsma ir mainījusies. Tāpēc, tuvojoties vēl vienai ziemai, ir vērts uzdot konkrētu jautājumu: kur šobrīd atrodas Eiropas gāzes tirgus?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēsta, ka provizoriski deviņas politiskās organizācijas, par kurām nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, nākamgad no valsts budžeta kopumā saņems aptuveni 6,2 miljonus eiro. Jaunā Saeima ir ievēlēta un mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām – dažas valsts naudu zaudēs, bet citas saņems lielāku finansējumu. Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, rekordfinansējumu nākamajos gados saņems "Apvienotais saraksts", bet bez valsts finansējums paliks tie politiskie spēki, kuri nav pārvarējuši 2 % barjeru. Valsts naudu politiskajām partijām piešķir uz četriem gadiem un partijas šo naudu drīkst tērēt biroja un darbinieku uzturēšanai, semināriem un politiskajai aģitācijai. "Apvienotais saraksts" (AS) pēc uzvaras vēlēšanās varēs saņemt maksimāli pieļaujamo finansējumu no valsts budžeta. Partijai no valsts ik gadu pienāktos vismaz divi miljoni eiro, bet, tā kā valsts budžeta nauda gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas, līdz ar to nauda šim sarakstam nākamgad būtu 1,3 miljoni eiro. "Latvija pirmajā vietā" varētu saņemt vairāk nekā 900 tūkstošus eiro, "Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši" – 850 tūkstošus, Nacionālā apvienība – vismaz 690 tūkstošus eiro un vairāk nekā pusmiljonu – „Progresīvie”- un "Jaunā Vienotība". Vismaz 200 tūkstošus eiro valsts naudas nākamgad saņems arī viena no jaunpienācējām – "Mēs mainām noteikumus".

15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar neredzēti augstu rezultātu vienai no partijām, vienlaikus šajās vēlēšanas bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte. "Apvienotais saraksts" ir ieguvis 41 mandātus, tālu aiz sevis atstājot citas partijas. "Apvienotā saraksta" pārstāvji saka to paši, ko pirms vēlēšanām – prioritāri runās ar esošās koalīcijas partijām un valdība tur arī sanāktu. Jautājums tikai, uz kādiem nosacījumiem?  Par vēlēšanu rezultātiem, vēlētāju aktivitāti, kā arī gaidāmo valdības veidošanu Krustpunktā diskutē politoloģe Līga Stafecka, politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

Lielais vēlētāju atbalsts "Apvienotajam sarakstam" bija sagaidāms, tomēr rezultāts šim politiskajam spēkam ir fantastisks, tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda eksprezidents Valdis Zatlers. Viņš arī atzina, ka šī jaunā situācija rada jaunus riskus un grūtības. Turpmāk daudz izšķirs, kurš vadīs deputātu lielo frakciju Saeimā, lai veidotu vienotu komandu. "Noteikti būs mēģinājumi šo frakciju šķelt, atšķelt kādus cilvēkus no tās. Tā ir politika, ar to jārēķinās," norāda Zatlers. -- Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 5. oktobrī, sāks sarunas ar pirmajām četrām no sešām 15. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Pirms Rinkēvičs Rīgas pilī tiksies ar vēlēšanu uzvarētājiem - "Apvienoto sarakstu".