Advertise on podcast: Kā likums!

Ja vecāki izlemj iet katrs savu dzīves ceļu, jāvienojas ne tikai par kopīgā bērna dzīvesvietu un uzturēšanu, bet arī kārtību, kā turpmāk mamma vai tētis, kas ikdienā nebūs klātesošs, tiksies un uzturēs attiecības ar dēlu vai meitu. Saskarsmes tiesību nozīme un izmantošanas kārtība ir tēma, kas daudziem vecākiem rada neizpratni gan par savām tiesībām, gan pienākumiem. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē ieskatīsimies LV portāla lasītāju jautājumos, tiesu atziņās un gaidāmajās likuma izmaiņās. 

Situācijas, kas saistītas ar mantas novēlēšanu vai saņemšanu, reti kuru atstāj vienaldzīgu. Ko der zināt par 2025. gadā ieviesto mantojuma tiesību reformu, kā nepalaist garām informāciju par mantojuma atklāšanos un kāpēc nav ieteicams atlikt dokumentu, kas skar īpašumtiesības, kārtošanu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Uzturlīdzekļi bērnam jau daudzus gadus nemainīgi ir viena no populārākajām tēmām, par kuru interesējas LV portāla lasītāji. Lai gan likums ir bezkaislīgs un bez jebkādām atkāpēm nosaka absolūtu vecāku pienākumu uzturēt savus bērnus, dzīvē notiek dažādi un jautājumu tomēr netrūkst. Kam, kāpēc, kādā apmērā un cik ilgi – par to un citiem jautājumiem, kas iesūtīti LV portāla redakcijai par uzturlīdzekļu regulējumu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Ikvienam var gadīties saslimt. Ja cilvēks strādā un ir sociāli apdrošināts, proti, ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņam likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt slimības pabalstu. Tomēr, kā apliecina LV portāla tematiskajā sadaļā “E-konsultācijas” iesūtītie jautājumi, ne viss ir tik vienkārši. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē aplūkosim dažādus ar darbnespējas lapu A un B saistītus tiesiskā regulējuma aspektus, ko, iespējams, vērts zināt katram.

Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē pievērsīsim uzmanību parādsaistībām un to piedziņai. Kādi ar parādu piedziņu saistītie jautājumi visbiežāk interesē LV portāla lasītājiem, un kādus secinājumus par tiem atklāj Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums?

Katrs darba ņēmējs, visticamāk, kaut ko būs dzirdējis par Darba likumu, taču, aplūkojot dažādās ar darba attiecībām saistītās dzīves situācijas tuvāk, redzams, ka šī joma ir daudz plašāka. Atlasot tiesību aktus pēc tēmām vietnē Likumi.lv, redzams, ka darba tiesībās ir saistoši gandrīz piecdesmit likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē dažādus ar nodarbinātību saistītus jautājumus, sākot ar nodokļu nomaksu un sociālajām garantijām, veselības pārbaudēm, darba drošību un beidzot ar komandējumiem, darba braucieniem, trauksmes celšanu u. c. Jautājumi par darba tiesībām nemainīgi, no gada uz gadu, ir arī populārākā LV portāla satura sadaļas – “E-konsultācijas” – tēma. Tajā publicēts vairāk nekā piecarpus tūkstoši atbilžu par tiesisko regulējumu dažādās ar darba tiesībām saistītās dzīves situācijās. Saites uz raidierakstā minētajām publikācijām apkopotas LV portālā.

Mūsdienās ir viegli pieejami dažādi finanšu pakalpojumi, kas ļauj iegūt nepieciešamo naudas summu, lietu vai pakalpojumu, noslēdzot līgumu par pakāpenisku aizdevuma atmaksu. Arī nelielas finanšu saistības veido personas kredītvēsturi, kas var ietekmēt aizņemšanās iespējas nākotnē. Kas ietilpst personas kredītvēsturē, kā tā tiek vērtēta un kur meklēt informāciju par savu kredītvēsturi, skaidrojam šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Vai darba devējs drīkst darba samaksas vietā izsniegt dāvanu karti vai apmaksāt ceļojumu? Kāpēc aprēķinātā darba alga nesakrīt ar darba līgumā nolīgto? Šie ir tikai daži no neskaitāmiem jautājumiem par darba samaksu, kas ikdienā tiek iesūtīti LV portāla “E-konsultāciju” sadaļā. Kas ir un kas nav darba samaksa, un kāpēc minēto ir svarīgi zināt – par to šajā raidieraksta “Kā likums!” sarunā ar Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāju Daci Stivriņu. 

Pēc neliela pārtraukuma atsākam sarunas par un ap tiesībām ikdienā. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar LV portāla autoriem un pieaicinātajiem ekspertiem ieskatīsimies tiesiskajā regulējumā un likumdošanas jaunumos, kas ietekmē katru no mums.    Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē runājam par tiesībpratību. Lai noskaidrotu, kā sabiedrība vērtē savas zināšanas un pieejamo informāciju par tiesībām un pienākumiem, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Berg Research” šovasar veica pētījumu “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums”. Raidierakstā uzzināsiet par pētījuma rezultātiem un secinājumiem. Cik tiesībpratīgi esam? Kas pārsteidza, bet par ko nevajadzētu uztraukties? Kas ietekmē mūsu tiesībpratības līmeni, un ko varētu darīt, lai to celtu?

Nepilngadīga pacienta ārstniecība no 14 gadu vecuma ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. Praksē šī Pacientu tiesību likuma norma paredz atkāpes, jo katrā gadījumā ir jāizvērtē arī pacienta briedums un bērna labākās intereses, kuras ievērot ir gan vecāku, gan ārstniecības personu pienākums. Kā tās salāgot? Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāni KARĪNU PALKOVU un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāju SIGNI KORITKO pievērsīsimies nepilngadīgu pacientu tiesībām un to piemērošanai praksē.

Ne vienmēr ārstniecība norit sekmīgi. Ja pacients uzskata, ka tās laikā veselībai ir nodarīts kaitējums vai tika pārkāptas viņa kā pacienta tiesības, pastāv iespēja pēc palīdzības ar lūgumu izvērtēt situāciju vērsties Veselības inspekcijā vai Ārstniecības riska fondā. Sarunā ar Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāju LAURU ŠĀBERTI raidierakstā “Kā likums!” skaidrosim par abu institūciju atbildību pacientu tiesību īstenošanā.

Drīzumā būs aizritējis pirmais pusgads, kopš 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, ar kuriem ievērojami papildinātas pacientu tiesības iesaistīties ārstniecības procesā un saņemt par to informāciju. Izmaiņas regulējumā var raksturot kā cieņpilnu un kvalitatīvu komunikāciju starp pacientu un ārstniecības pakalpojuma sniedzēju. Jaunās likuma normas, visticamāk, jau tiek piemērotas praksē, tādēļ sarunā ar Latvijas Ārstu biedrības konsultanti, zvērinātu advokāti ILZI VILKU raidierakstā “Kā likums!” skaidrojam būtiskāko, kas jāzina pacientiem.

Šī gada 1. oktobrī stājā spēkā jauna parādu piedziņas kārtība. Daudziem šis ir bijis neziņas, baiļu un sašutuma pilns laiks. Pēc praktiķu teiktā, izmaiņas jau ir “iegājušas sliedēs”. Izdarīti arī pirmie secinājumi, taču nopietns jaunā tiesiskā regulējuma efektivitātes izvērtējums plānots pēc pusotra gada. “Tikai praksē varējām saprast, par ko mūsu klienti visvairāk satraucas, saņemot jauno tiesu izpildītāja rīkojumu,” raidieraksta “Kā likums!” sarunā atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja IVETA KRUKA.  

Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU.

Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus? Par pacienta un tuvinieku tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju klausieties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU.