Advertise on podcast: Kā likums!

Mājas vizītkarti veido ne tikai sakopta ēkas fasāde un piemājas teritorija, bet arī koplietošanas telpas, kuras visiem dzīvokļu īpašniekiem pieder vienādās daļās. Lai koplietošanās telpās nevaldītu bezsaimnieka atmosfēra vai kāda viena iedomāts privātīpašnieciskums, kopības pienākums ir izveidot un pieņemt mājas iedzīvotājiem saprotamu koplietošanas telpu lietošanas kārtību. Kā to organizēt – šajā raidieraksta epizodē stāsta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja DACE VĀRNA.

Pirms neilga laika hakeru kiberuzbrukumos notika divas vērienīgas un viena mazāka datu noplūde no valsts uzturētajiem reģistriem, un ļaundaru rīcībā ir nonākuši personas dati par vairāk nekā pusi valsts iedzīvotāju. Šādā situācijā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82. pants paredz tiesības cietušajam no datu pārziņa un apstrādātāja par nodarīto kaitējumu prasīt atlīdzību. Par datu noplūdes riskiem, potenciālajām sekām, juridisko pamatojumu un iespēju no iestādēm prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzību šajā raidieraksta epizodē iztaujājam zvērinātu advokātu LAURI KLAGIŠU.

Kā veidot izpratni un veicināt dzīvokļu īpašnieku piederību un iesaisti sava daudzdzīvokļu nama uzturēšanā, atjaunošanā un saglabāšanā? Kāds ir labs pārvaldnieks un kāpēc nama pārvaldīšana nenozīmē avāriju novēršanu – par to šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē LV portāls izvaicāja Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” pārstāves DACI VĀRNU un ALEKSANDRU CIMBALI.

Kāda mūsdienās valsts vēsturei ir nozīme tiesību jaunradē un valsts politikā? Vai vēsture veido tiesības, vai, gluži otrādi, tiesības veido un sargā valsts vērtības un vēsturi? Vai sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos ir pamats ierobežot personas brīvību, piemēram, apšaubīt Latvijas valstiskuma nepārtrauktību vai padomju okupācijas noziegumus? Sarunu festivālā “Lampa”, diskusijā “Tiesībpratības stafete”, LV portāls mudināja uz sarežģītām valsts tiesību tēmām paraudzīties no, iespējams, neierasta skatpunkta. Kā tas notika, klausies arī raidierakstā “Kā likums!”.

Ieklausīties pacientā, viņa tuviniekos, medmāsās, ārstos, sociālajos darbiniekos un daudzos citos garajā ārstniecības ķēdē iesaistītajos un tikai tad rakstīt valsts plānu, lai soli pa solim cīnītos par tajā noteikto uzdevumu izpildi. Ar šādu mērķi Veselības ministrija ir īstenojusi plašu sabiedrības līdzdalības projektu psihisko saslimšanu un atkarību ārstēšanas atbalsta pasākumu plāna izstrādei. Ko tas ir devis? Vai sekos izmaiņas, kas palīdzēs psihisko saslimšanu un atkarību pacientiem labāk orientēties pakalpojumu “džungļos”? Par pētījumā gūto pieredzi un secinājumiem klausieties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar projekta īstenotājiem.

Vietnē Likumi.lv no 2001. gada 29. jūnija ikvienam ir brīvi pieejami Latvijas valsts tiesību akti. Vietnes izveidotājs un uzturētājs no tās pirmsākumiem ir valsts kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis”. Kad aiz muguras ir 25 darba gados uzkrāta pieredze, mērķtiecīgi īstenoti dažādi attīstības projekti, tostarp pašu spēkiem pārveidota vietne, atskats pagātnē ļauj novērtēt paveiktā darba nozīmi. Citu Eiropas Savienības valstu oficiālo izdevēju vidū Latvijas tiesību aktu vietne var lepoties ar lietotājam ērtu funkcionalitāti un gaumīgu dizainu. “Gadsimta sākumā internetā un bez maksas pieejami tiesību akti – tas bija liels notikums!” raidieraksta “Kā likums!” sarunā secina VSIA “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese LUSTE.

Likumā noteiktam personu lokam ir paredzētas tiesības saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu – juridisko palīdzību, proti, konsultāciju, procesuālo dokumentu sagatavošanu, juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un tiesā. Savukārt personām, kas atzītas par cietušajām kriminālprocesā, valsts izmaksā kompensāciju. Kāda ir atbildīgās iestādes – Tiesu administrācijas (TA) – pieredze šo pakalpojumu nodrošināšanā? Kas jāņem vērā, piesakoties palīdzībai, un kādas kļūdas visbiežāk tiek pieļautas, pieprasot šos pakalpojumus? Par to raidieraksta sarunā stāsta TA pārstāves EGITA LAPA un INGA OZOLA.

Pirms pusotra gada īstenotajai parādu piedziņas reformai ir vairāki ieguvumi: piedziņas kārtība kļuvusi saudzīgāka un parādniekam labvēlīgāka, pieaudzis maksājumu skaits, kā arī aktivizējusies piedziņa lietās, kas ilgstoši bijušas bez virzības. Tāpat palēnām veidojas labāka komunikācija starp parādnieku un tiesu izpildītāju – tieši šo aspektu LZTI padomes priekšsēdētāja vietniece, zvērināta tiesu izpildītāja IVETA KRUKA uzsver kā galveno panākumu atslēgu sekmīgai parādsaistību dzēšanai.

Ja vecāki izlemj iet katrs savu dzīves ceļu, jāvienojas ne tikai par kopīgā bērna dzīvesvietu un uzturēšanu, bet arī kārtību, kā turpmāk mamma vai tētis, kas ikdienā nebūs klātesošs, tiksies un uzturēs attiecības ar dēlu vai meitu. Saskarsmes tiesību nozīme un izmantošanas kārtība ir tēma, kas daudziem vecākiem rada neizpratni gan par savām tiesībām, gan pienākumiem. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē ieskatīsimies LV portāla lasītāju jautājumos, tiesu atziņās un gaidāmajās likuma izmaiņās.

Situācijas, kas saistītas ar mantas novēlēšanu vai saņemšanu, reti kuru atstāj vienaldzīgu. Ko der zināt par 2025. gadā ieviesto mantojuma tiesību reformu, kā nepalaist garām informāciju par mantojuma atklāšanos un kāpēc nav ieteicams atlikt dokumentu, kas skar īpašumtiesības, kārtošanu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Uzturlīdzekļi bērnam jau daudzus gadus nemainīgi ir viena no populārākajām tēmām, par kuru interesējas LV portāla lasītāji. Lai gan likums ir bezkaislīgs un bez jebkādām atkāpēm nosaka absolūtu vecāku pienākumu uzturēt savus bērnus, dzīvē notiek dažādi un jautājumu tomēr netrūkst. Kam, kāpēc, kādā apmērā un cik ilgi – par to un citiem jautājumiem, kas iesūtīti LV portāla redakcijai par uzturlīdzekļu regulējumu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Ikvienam var gadīties saslimt. Ja cilvēks strādā un ir sociāli apdrošināts, proti, ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņam likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt slimības pabalstu. Tomēr, kā apliecina LV portāla tematiskajā sadaļā “E-konsultācijas” iesūtītie jautājumi, ne viss ir tik vienkārši. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē aplūkosim dažādus ar darbnespējas lapu A un B saistītus tiesiskā regulējuma aspektus, ko, iespējams, vērts zināt katram.

Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē pievērsīsim uzmanību parādsaistībām un to piedziņai. Kādi ar parādu piedziņu saistītie jautājumi visbiežāk interesē LV portāla lasītājiem, un kādus secinājumus par tiem atklāj Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums?

Katrs darba ņēmējs, visticamāk, kaut ko būs dzirdējis par Darba likumu, taču, aplūkojot dažādās ar darba attiecībām saistītās dzīves situācijas tuvāk, redzams, ka šī joma ir daudz plašāka. Atlasot tiesību aktus pēc tēmām vietnē Likumi.lv, redzams, ka darba tiesībās ir saistoši gandrīz piecdesmit likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē dažādus ar nodarbinātību saistītus jautājumus, sākot ar nodokļu nomaksu un sociālajām garantijām, veselības pārbaudēm, darba drošību un beidzot ar komandējumiem, darba braucieniem, trauksmes celšanu u. c. Jautājumi par darba tiesībām nemainīgi, no gada uz gadu, ir arī populārākā LV portāla satura sadaļas – “E-konsultācijas” – tēma. Tajā publicēts vairāk nekā piecarpus tūkstoši atbilžu par tiesisko regulējumu dažādās ar darba tiesībām saistītās dzīves situācijās. Saites uz raidierakstā minētajām publikācijām apkopotas LV portālā.

Mūsdienās ir viegli pieejami dažādi finanšu pakalpojumi, kas ļauj iegūt nepieciešamo naudas summu, lietu vai pakalpojumu, noslēdzot līgumu par pakāpenisku aizdevuma atmaksu. Arī nelielas finanšu saistības veido personas kredītvēsturi, kas var ietekmēt aizņemšanās iespējas nākotnē. Kas ietilpst personas kredītvēsturē, kā tā tiek vērtēta un kur meklēt informāciju par savu kredītvēsturi, skaidrojam šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.