Advertise on podcast: Skaļāk

Operators Edgars Bite izvadā mūs pa LTV ēkas gaiteņiem, pagrabu, studijām un liftiem. Klausies fragmentus no mūsu ekskursijas.  Emīlija Beate Bite, Evija Balta, Haralds Jānis Vanags, Adrians Zimins, Studentu medijs Skaļāk Skaties visu multimediālo stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/aiz-kulisem-latvijas-televizija

In this episode of Media & Society, we move the lens from journalism students to those who increasingly shape the demand for journalism itself: young, digitally native media audiences. How do they encounter news today? Who do they trust? And what responsibility comes with having a platform in an online-first infospace? Our guests — Kristiāna Grāmatiņa, a podcaster with a background in health tech and IT, and Laura Rannaväli, a cross-media student and content creator — reflect on trust, responsibility, and the blurred lines between audience, creator, and media actor in the social media age. Together, they discuss why many young people meet news first on platforms like TikTok and Instagram, why professional journalism still matters, and how small “seeds” of media awareness can be planted where the next generation already spends its time.   The podcast series is hosted by Līga Ozoliņa, a PhD student at Rīga Stradiņš University and a researcher at the Social Sciences Research Centre. Theme song: Jeremy Blake, Science Montage, Youtube audio library The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the Scientist Grant 'Making Sense of Media: A Non-Media-Centric and Open-Ended Approach to the Study of Media-Related Experiences and Perceptions' (No. RSU-ZG-2024/1-0007), which is carried out under the project 'RSU Internal and RSU with LASE External Consolidation' (No. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005). The project is funded by the European Union Recovery and Resilience Facility and the state budget of the Republic of Latvia. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Commission. Neither the European Union nor the European Commission can be held responsible for them.

Šis audio fragments ir ieraksts no baleta mēģinājuma. Skan Pētera Čaikovska "Ziedu valsis".  Šis stāsts nav mēģinājums izskaidrot, kas patiesībā notiek ar dejotājiem aiz skatuves. Mēs to nezinām. Mēs redzam tikai fragmentus – ķermeņus, kas gatavojas darīt savu darbu. Tā ir telpa ārpus skatuves ierastā zelta rāmja un ārpus skatītājiem pierastā skatpunkta. Kā fotogrāfi mēs šeit ieņemam starppozīciju. Mēs esam klātesoši, bet nepiederīgi. Mums ir spēja spēja būt kā ēnai uz sienas – netraucēt, neiesaistīties, tikai pamanīt un fiksēt mirkļus, kas nepieder izrādei, bet ir tās priekšnoteikums. Mēs ieraugām to, kas paliek ārpus skatītāja redzesloka, bet veido pamatu perfekti noslīpētam rezultātam. Keita Zariņa, Lauma Beļska, Aleksa Šumina, Studentu medijs Skaļāk Uz visu stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/en-coulisse-balets-arpus-kadra

Katrai sievietei ir savs stāsts – vienai bērniņš piedzimis pavisam nesen, citai – pirms vairākiem gadiem. Katra pieredze ir atšķirīga, tomēr viņas vieno kas ļoti būtisks: ķeizargrieziena rēta kā liecība par to, kā viņu bērni nāca pasaulē. Ilona Amanda Pētersone, Nauris Dorobļajs, Anete Ozola, Marta Bērziņa, Studentu medijs Skaļāk  Izstāde "Ķermeniskās ainavas" skatāma no 2026. gada janvāra līdz maijam RSU Anatomijas muzejā un Studentu medijā Skaļāk: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/kermeniskas-ainavas-multimediala-izstade

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Karlīnai ir 19 gadi. Viņa ir pabeigusi Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmu un, absolvējot skolu, plānoja turpināt attīstīties nozarē ārzemēs, taču tas neizdevās. Karlīna par to ļoti pārdzīvoja, bet ar laiku saprata, ka ir daudz gadu priekšā, lai piepildītu savus sapņus.

Ātrais ēdiens ir kļuvis par neatņemamu steidzīgas ikdienas sastāvdaļu — tas ir ātrs, ērts un vienmēr pa rokai. Skrienot no viena pienākuma uz nākamo, mēs bieži pat nepamanām brīdi, kad roka sniedzas pēc burgera vai frī kartupeļiem. Bet vai tā ir apzināta izvēle, vai tikai ieradums, ko diktē nogurums, stress un laika trūkums? Šajā audiostāstā dzirdēsi godīgas, nefiltrētas atbildes no cilvēkiem, kurus anonīmi uzrunājām ar vienkāršu jautājumu: “Kāpēc tu ēd fast food?” No “man nav laika gatavot” līdz “man tas vienkārši garšo” — katram savs iemesls, katram sava patiesība. Taču saruna ar uztura speciālisti Inesi Liepiņu-Ašmani iedod šim stāstam dziļāku slāni. Viņa skaidro, kas patiesībā notiek mūsu ķermenī pēc šādām maltītēm: kā mainās cukura līmenis asinīs, kā reaģē smadzenes un kāpēc pēc īslaicīga sāta bieži seko nogurums, aizkaitināmība vai vēlme ēst vēl. Tas nav stāsts par aizliegumiem vai vainas sajūtu. Tas ir aicinājums apstāties un padomāt — kā ikdienas ēšanas paradumi ietekmē mūsu pašsajūtu, enerģiju un dzīves kvalitāti. Marta Kristapsone un Laura Dancīgere. Studentu medijs Skaļāk Rīgas Stradiņa universitātes Studentu medijs Skaļāk ir kā laboratorija, kur mēs - topošie fotogrāfi, multimediju speciālisti, žurnālisti un sabiedrisko attiecību speciālisti – vingrināmies meistarībā. Nāc un paskaties! Meklē mūs sociālajos medijos: Instagram, Spotify, Youtube, TikTok, Facebook un Bluesky. Klausies citus līdzīgus stāstus 

Kā telefonkrāpnieki spēj tik veiksmīgi izkrāpt ievērojamas naudas summas no iedzīvotājiem un kā izkrāptā naudas apjoma palielināšanās saistās ar notiekošo valstī un pasaulē?  Sociālantropologi RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un docētājs Andris Saulītis sarunā diskutē par to, vai un kā telefonkrāpniecība Latvijā ir mainījusies laika gaitā un kādas mūsu sabiedrības iezīmes un norises tajā ietekmē to, cik daudz cilvēku iekrīt šo krāpnieku lamatās.  Viens no galvenajiem telefonkrāpnieku ieročiem ir afektīvā stāvokļa jeb pastiprinātu, sakāpinātu emociju izmantošana, lai ietekmētu un pārliecinātu cilvēku par sev vēlamo. Tāpat tiek izmantots arī institūciju aizsegs, radniecības saišu nozīme, bailes par savu īpašumu, ar kā palīdzību krīzes situācijā iespējams manipulēt pat ar tiem, kuri ikdienā ir pārliecināti par savām spējām atpazīt un noraidīt telefonkrāpnieku mēģinājumus izkrāpt viņu līdzekļus.  Klausies sarunu un uzzini, kā antropoloģiskās pētniecības daudzveidība un iedziļināšanās spēj sekmēt mūsu pašu sabiedrībā nozīmīgu norišu un aktualitāšu skaidrošanu, lai izprastu problēmas, ar ko saskaramies, un uzlabotu mūsu labklājību.  Vai vēlies palūkoties plašāk, izprast cilvēku savstarpējās attiecības un norises sabiedrībā? Studē sociālo antropoloģiju maģistra programmā RSU! Uzzini vairāk šeit: https://www.rsu.lv/studiju-programma/sociala-antropologija

ZAB Sorainen jurists Elvis Grinbergs stāsta par savu ceļu uz starptautisko strīdu risināšanu un darbu šķīrējtiesās enerģētikas, transporta un investīciju lietās. Epizodē iezīmējas izvēles, kas veido jurista karjeru - no studijām un prakses līdz specializācijas atrašanai plašajā tiesību laukā. Paralēli profesionālajai pasaulei atklājas arī Elvja radošā puse kā DJ BK Rīgas Zeļļi mājas spēlēs. Epizode paredzēta studentiem, jaunajiem juristiem un ikvienam, kurš meklē līdzsvaru starp ambiciozu karjeru un personīgajām interesēm.