Advertise on podcast: Eiro fokusā

Diskusijas par kodolenerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, tostarp Latvijā, kļūst arvien plašākas. Kā skaidro enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis, lēto ražošanas avotu pieejamība kaimiņvalstīs sāk samazināties, un kodolenerģētika ir kļuvusi salīdzinoši ekonomiski pievilcīga. Tikmēr ziemeļos plānus kaļ kaimiņi igauņi.

Latvijā strauji aug elektroskrejriteņu jeb ar elektromotoru aprīkotu transporta līdzekļu popularitāte. Tos piedāvā 5 - 6 uzņēmumi. Ja kāds no tirgus aiziet, vietā nāk cits. Viens no lielākajiem skrejriteņu iznomātājiem Latvijā ir uzņēmums "Bolt", kas iznomā skrejriteņus 10 lielākajās Latvijas pilsētās un pēdējā gada laikā dubultojis lietotāju skaitu. Izstrādājot elektroskrejriteņu darbības regulējumu, pērn veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Aug arī negadījumu skaits, kuros cieš gan skrejriteņu lietotāji, gan gājēji, bet pašvaldības policija visvairāk sūdzības saņem par skrejriteņu novietošanu tiem nepiemērotās vietās.  

Rīgas ostā pašlaik darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos. Un Rīgas osta ir vienīgā, kur var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Tomēr ar jahtām atceļojušos tūristus Rīga neuzskaita, tāpēc nav zināms, ādu labumu sniedz jahtu ostu attīstība. Savukārt Jūrmalā, kas izšķīrusies šogad netīrīt Lielupes grīvu, kārtīgas tūristu jahtas ienākt nevar nemaz.

Recesijas riski met arvien lielāku ēnu ne tikai pār Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī pār Eiropu. Izskanējuši pieņēmumi, ka tieši Eiropai recesijas drauds ir lielāks un tā ir neaizsargātāka. Iemesli jau bieži pieauktie – Krievijas izraisītais karš Ukrainā, cenu pieaugums īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas.

"Latvenergo" uz pusotru mēnesi pazeminās ūdens līmeni Daugavā, lai Pļaviņu HES veiktu remontdarbus, tas negatīvi ietekmēs ūdens tūrisma biznesu Koknesē.  

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Baltijas jauno talantu programma "Sievietēm zinātnē" un Baltijas zinātņu akadēmijas un "L’Oreal balvas" saņēma septiņas jaunās zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Latvijā karjeru zinātnē uzsāk vairāk sieviešu nekā vīriešu un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Bet sievietēm piedzimst bērni, līdz ar to daļa zinātnē vairs neatgriežas, tāpēc vīrieši ieņem augstākus amatus un kļūst par projektu vadītājiem biežāk nekā sievietes.

Astoto gadu Daugavpils dome sniedz finansiālu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem grantu programmā "Impulss". Šī grantu programma ir atvērta tiem pilsētas uzņēmumiem, kas darbojas ne ilgāk par diviem gadiem, spēj piedāvāt inovatīvas biznesa idejas – jaunus produktus un pakalpojumus, un radīt pilsētā jaunas darba vietas. Uzņēmums var pretendēt uz summu līdz 10 000 eiro, un šogad uz šādu atbalstu bija iesniegti 34 pieteikumi, no tiem septiņi atbalstīti.

Pāris gadu laikā cena par hektāru lauksaimniecības zemes augusi par piecsimt eiro, bet desmit gadu laikā ir vismaz trīskāršojusies, Zemgalē sasniedzot pat desmit tūkstošus eiro par hektāru. Turklāt karš Ukrainā un uzņēmēju vēlme attīstīt atjaunojamos energoresursus rada apstākļus arī turpmākam cenu kāpumam.

Līdz ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem, kabeļtelevīzijas operatoriem nākas meklēt risinājums, ar ko šos kanālus aizstāt. Latvijas Radio aptaujātie komersanti neslēpj, ka klientu vidū valda arī neapmierinātība un ir arī tādi patērētāji, kas no pakalpojuma atsakās.

Nekustamā īpašuma attīstītāji "VPH grupa" bijušajā Rīgas Piena kombināta teritorijā, Valmieras ielā, plāno būvēt jaunu tirdzniecības parku. Šī vieta Rīgas centrā jau vēsturiski bijusi piena pārstrādes un ražošanas teritorija. Pēc „Rīgas piensaimnieka” pievienošanas „Rīgas piena kombinātam”, ražošana no Valmieras ielas tika pārcelta uz Bauskas ielu, līdz ar to pārdošanā nonāca rūpnīcas ēkas un zeme. "VPH grupa" gatavojas jauna tirdzniecības parka izveidē investēt 40 miljonus eiro un ir pārliecināti, ka jaunais projekts, kas atrodas starp dzelzceļu, Valmieras un Bruņinieku ielu, palīdzēs uzlabot arī apkārtējā rajona kvalitāti.

Pirmos soļus finanšu pratībā var apgūt jau bērnudārza vecumā, piedaloties, piemēram, konkursā „Mana vārdnīciņa”. Tajā tādus finanšu terminus kā nauda, budžets un tirgus mēģina izskaidrot bērns kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Šogad gandrīz 800 skolēni piedalījās finanšu pratības konkursā „Mana vārdnīciņa” un rakstīja biznesa pasakas. Kā liecina aptaujas, Latvijas iedzīvotāju zināšanas par finanšu jomu ir līdzīgas kā citās Eiropas valstīs, tomēr zināšanām neseko atbilstoša rīcība.

Apstiprināti 54 pašvaldību investīciju projekti mērķdotāciju saņemšanai 37 miljonu eiro apmērā. Projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas. Ir vietvaras, kurās atbalstīti vairāki projekti un vienlaikus ir tādas, kuras nav atbalstīts neviens. Pašvaldību ministrija galvenokārt izvērtējusi vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu. Kādas investīcijas pašvaldības plāno un kā būvniecības cenas varētu ietekmēt projektus?