Advertise on podcast: SIRDS SARUNAS

Šajā epizodē sarunājamies ar psiholoģi un KBT terapeiti Gunitu Kleinbergu par to, kā bērnības pieredze turpina dzīvot mūsos arī pieaugušā vecumā.Runājam par bērnībā neapmierinātām pamatvajadzībām — pēc drošības, pieņemšanas, mīlestības un piederības — un kā to trūkums var pārvērsties emocionālos ievainojumos, kas ietekmē mūsu attiecības, pašvērtējumu un veidu, kā reaģējam uz stresu.Gunita skaidro, kā bērnībā veidojušies uzvedības un izdzīvošanas modeļi var turpināt darboties arī pieaugušo dzīvē, bieži vien mums to pat neapzinoties. Tāpat sarunā pieskaramies emociju regulēšanai — kā mācīties atpazīt savas sajūtas, saprast to cēloņus un veidot veselīgākus veidus, kā ar tām tikt galā ikdienā.Šī saruna būs īpaši vērtīga tiem, kuri vēlas labāk saprast sevi, savas attiecības un to, kā pagātne ietekmē mūsu šodienu — un kā iespējams dziedēt, augt un kļūt emocionāli brīvākiem.

Madara Senkane ir ļoti radoša un iedvesmojoša personība – radošo tekstu autore, topošā psiholoģe un atbalsta grupas vadītāja sievietēm, kuras piedzīvo neauglību. Vēl Madara ir sieva savam vīram un mamma meitai. Madara piekrita šai sarunai tikai pēc meitas adopcijas apstiprināšanas tiesā. Šajā dziļi personīgajā un godīgajā sarunā Madara runā par tēmām, par kurām apkārtējie bieži klusē — neauglības pieredzi, adopciju un mātes identitāti pēc ilgstoša, emocionāli un fiziski smaga ceļa līdz bērnam. Saruna ir par garu, smagu un bailīgu nodaļu Madaras ģimenes dzīvē, par aizkustinājumu, laimi un izaicinājumiem adopcijas ceļā un par drosmi spert soli nezināmajā. Šī sirds saruna ir par dzīvesspēku, izturību, ievainojamību un cerību. Par to, kā atgūt sevi pēc pieredzēm, kuras apkārtējiem bieži vien paliek neredzamas un par to, ka ceļš pretim bērnam var būt ļoti dažāds — bet vienmēr dzīvi mainošs un satricinošs.

Anna Turka 12 gadu laikā savā ģimenē ir uzņēmusi 13 audžubērnus. Piedzīvojusi izdegšanu darbā sociālajā dienestā, Anna pieņēma lēmumu savas zināšanas un laiku veltīt grūtībās nonākušajiem bērniem, dāvājot viņiem ģimeni un rūpes.  Šajā sirsnīgajā sarunā Anna dalās savā audžuģimenes pieredzē, atklāti stāsta par izaicinājumiem, rūpējoties par ļoti smagi cietušiem bērniem un to, kā viņa gatavo bērnus aiziešanai patstāvīgajā dzīvē jau nākamajā dienā pēc pilngadības sasniegšanas. Anna ar smaidu un apbrīnojamu vieglumu stāsta gan par priekiem un uzvarām bērnu dzīvēs, gan arī zaudējumiem un šķiršanās brīžiem.  Lai gan sarunas laikā Anna vairākkārt uzsver, ka būt par audžuģimeni uztver kā darbu, nepamet sajūta, ka aiz šķietami racionālās un disciplinētās pieejas bērnu aprūpei, ir ļoti silta sirds un milzīga atbildība sava aicinājuma un bērnu priekšā. Par ģimeni ar “podziņu telefoniem”, audžubērniem, kuri no nesekmīgajiem kļūst par “gada skolēniem” un pusaudžiem, kuriem mājās jāierodas līdz plkst. 21:00. Vai tas tiešām ir iespējams? Klausies Annas stāstu un esi iedvesmots! Vairāk par konferenci - www.palidzibareniem.lv

Kāda ir tēva nozīme bērna dzīvē? Ko nozīmē būt tēvam bērnam, kurš ienāk ģimenē nevis piedzimstot, bet atnākot ar savu līdzšinējo pieredzi, atmiņām un reizēm arī sāpēm?  Vai vīrietis, kļūstot par adoptētāju vai audžutēvu, maina tikai bērnu ikdienu – vai arī pats sevi? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim kopā ar sarunas viesiem - trīs drosmīgiem un viediem vīriem un tēviem – Arti Lejiņu, Andri Pavlovu un Kasparu Prūsi.  Tēvi dalās ar savu personīgo ceļu – no pirmās domas par adopciju vai audžutēva lomu līdz brīdim, kad bērns ienāca mājās. Viesi dalās ar savu personīgo ceļu, atklāj pirmās emocijas un šaubas, kā arī stāsta par attiecību veidošanu, uzticēšanos un ikdienas mazajām tradīcijām, kas padara ģimeni stipru. Šis stāsts ir par mīlestību un to, kā bērns maina vīrieti un dzīvi. Šī saruna ir par drosmi, kas maina ne tikai bērna, bet arī paša tēva dzīvi. Tā ir iedvesma ikvienam, kurš domā par adopciju vai audžutēva lomu – un atgādinājums, ka īsts tēvs rodas nevis dokumentos, bet sirdī.

Inta Lākute ir klīniskais un veselības psihologs, eksistenciālās terapijas speciālists apmācībā. Personīgajā dzīvē Inta ir piedzīvojusi prātam grūti aptveramus zaudējumus - Inta ir mamma četriem pāragri dzimušiem un mirušiem dēliem. Un tie neesot vienīgie Intas dzīves zaudējumi. Mātes dienā vīrs Intai vienmēr dāvina ziedus, jo viņa IR mamma. Par saviem zaudējumiem un piedzīvoto viņa runā ar lielu cieņu, pateicību un siltumu. Taču tā tas nav bijis vienmēr. Par vēlmi sodīt savu ķermeni un nomirt; par nometni, kas bijis pagrieziena punkts Intas dzīvē un atlabšanā. Par dzīvesspēku, līdzjūtību pret sevi un reproduktīvās traumas pārrakstīšanu. Inta pārsteidz, iedvesmo un ļauj noticēt, ka dzīvesspēku ir iespējams trennēt un ir iespējams rast jaunu pamatu zem kājām un piepildījumu laulībai arī pēc zaudējumiem.

Intas Dobeles adopcijas stāsts sākās pusotra gada vecumā, kad viņu no Rīgas adoptēja uz Liepāju. Par to, ka viņa ir adoptēta, Inta uzzināja vien 27 gadu vecumā. To, ka ir citādāka un atšķirīga no vecākiem, Inta jutusi jau agrīni –emocionālāka, skaļāka un impulsīvāka nekā viņas ģimene. Bet, kāpēc?  Par tēta slimību, kas mudinājusi uzdrošināties un uzdot vecākiem jautājumus, par šķietami parastu darba dienu, kas mainīja visu. Par divām dzimšanas dienām, vārdiem, tautībām un identitāti un ilgstošu terapiju, kas palīdzējusi pieņemt notikušo. Par to, cik būtiska ir atklātība attiecībās un, kam patiesībā pieder bērna stāsts. Saruna ar Intu liks aizdomāties katram, kurš ir uzņēmis vai vēl plāno uzņemt ģimenē bērnu. Inta ir iedvesmojoša, drosmīga un dzīvesspēka pilna. Neskatoties uz piedzīvoto, viņa iedvesmo – “Mani adoptēja un tas ir bijis milzīgs ieguvums!”

Ja esi domājis par iespēju uzņemt ģimenē bērnu, ja šaubies, vēlies uzzināt vairāk par iespējām, citu pieredzi un dzirdēt tos, kuri šo soli jau spēruši, noklausies “Sirds sarunu vakara” ierakstu. Atklāta dalīšanās ar pieredzēto, motivāciju, bažām un svētībām, kā arī atbildes uz jautājumiem.Savas ģimenes pieredzē dalās četras brīnišķīgas sievietes - Maija Kavosa (adoptētāja), kuru daudzi jau pazīst no mūsu “Sirds sarunu” raidieraksta epizodes, Vēsma Sandberga (Atbalsta cengtrs “Tilts” sociālā darbiniece, adoptētāja) un divas brīnišķīgas audžumammas - Madara Stepiņa un Dace Lejiņa.

Kārlis Kārkliņš, draudzes "Mājvieta" mācītājs, Latvijas kristīgās alianses bāreņiem projektu vadītājs, vīrs, tēvs un audžutēvs. Savu pirmo audžubērnu Kārlis ar sievu Ruti uzņēma 2017. gadā. Kopš tā brīža īsākus un garākus laika posmus abi ir bijuši audžuvecāki pieciem bērniem. Dažādi audžubērnu stāsti, ļoti atšķirīgas pieredzes - viss piedzīvotais ir bagātinājis ne tikai Kārļa izpratni par emocionāli traumētu bērnu vajadzībām, bet arī veicinājis personīgo izaugsmi, apzinātību un spēju pielāgoties. Šī pieredze ir vairojusi ari neapmierinātību par netaisnību un šī brīža realitāti - bērnu skaits ārpusģimenes sistēmā nesamazinās un audžuģimeņu skaits sarūk. Šī iemesla dēļ viņi abi ar sievu aktīvi darbojas, lai vairotu sabiedrības informētību, izgaismotu šo bērnu un ģimeņu sāpes un vajadzības un arī praktiski atbalstītu katru, kurš sper soli pretim bērnam. Kārlis ir sirsnīgs un atklāts, viņš atzīst: "Uzņemt svešu bērnu savā ģimenē — tas ir milzīgs solis. Tam ir jānobriest. Ne katrs to var izdarīt tagad. Mums pašiem ar sievu šis ceļš bija ilgs." Saruna par ceļu, ko izvēlēties, par to, kā katrs var atsaukties aicinājumam palīdzēt bāreņiem, par personīgo pieredzi un motivāciju un arī par dusmām, aiz kurām patiesībā slēpās dziļas skumjas par šķiršanos. www.palidzibareniem.lv www.majvieta.lv www.majvieta.lv/soma-ar-domu/ kaktinsh.wordpress.com/

Munise Ronberga, biedrības “Tabitas sirds” projektu koordinatore, mamma 5 bērniem, viesģimene. Munise uzauga kopā ar audžubērniem. Vecāku piemērs, brāļu un māsu pieredze, no ģimenes mantotā gatavība atsaukties vajadzībai, rūpēties par grūtībās nonākušajiem, veidojusi vērtības un skatījumu uz pasauli. Kā stāties pretīm ļaunumam un uzdrīkstēties mainīt bērna dzīvi pat, ja tas ir tikai šķietams piliens bezgalīgā jûrā? Kāda nozīme ir primārajai piesaistei un ko nozīmē emocionālā amputācija? Par personīgo pieredzi, motivāciju un iespējām palīdzēt. Drosmīgi, atklāti un no sirds. Lai šī saruna ar Munisi iedvesmo arī tevi. Seko biedrības "Tabitas Sirds" darbam Rīgā - https://www.facebook.com/TabitasSirdsRiga/

Sandra Baltruka ir Latvijas Kristīgās alianses bāreņiem valdes locekle un Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes kalpošanas bērnu namā vadītāja.  Kopš 2015.gada Sandra kopā ar Ģertrūdes draudzes brīvprātīgo komandu regulāri apciemo bērnus un jauniešus vienā no Latvijas bērnu namiem. Pacietīgi un uzticami, ilgojoties bērniem dāvāt to, ko diemžēl neiespēj īstermiņa labdarības projekti  - laiku, uzmanību un paliekošas attiecības – brīvprātīgie ir līdzās viņu priecīgajos un reizēm arī ļoti skumjajos brīžos. Ģertrūdes mājas lapā ir rakstīts, ka kalpošana bērnunamos noteikti ir viena no draudzes sirsnīgākajām misijām. Bet kā tā izskatās praktiski un ar ko ir jārēķinās, dodoties uz bērnunamu? Kā notiek sagatavošajās šādai misijai? Vai jebkurš var pieteikties? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem klausies „Sirds sarunā” ar Sandru. Vairāk informācijas par iespējām iesaistīties brīvprātīgajā darbā Latvijas Kristīgās alianses bāreņiem mājas lapā: https://palidzibareniem.lv/

Silva Atvara ir PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mamma, ģimenes psiholoģijas centra “Līna” mācību procesa koordinatore un trīs bērnu mamma. Silva stāsta, kas ir PEP mamma, kādu atbalstu tā ikdienā var sniegt ģimenei ar mazuli, kas notiek PEP mammas vizītē un kā PEP mamma var būt noderīga tieši uzņemošajām ģimenēm.  Sarunas laikā Silva dalās arī ar personīgo pieredzi, piedzīvojot grūtības izveidot saikni ar savu pirmdzimto bērnu, kā arī lieliski izskaidro, kādēļ par piesaisti vajadzētu mazāk runāt, bet vairāk to praktizēt.  Kāda ir piesaistes loma un ietekme uz pašvērtējumu, noturību pret stresu un spēju veidot attiecības? Kādēļ bērni raud? Vai viņi manipulē ar mums? Ko darīt, ja izmēģināts un piedāvāts šķietami viss, taču raudāšana turpinās? Ko nozīmē uzklausīta raudāšana un kādam līdzās jābūt pieaugušajam, lai bērnu atbalstītu un mierinātu – atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem sadzirdi „Sirds sarunā” ar Silvu. Vairāk par ģimenes psiholoģijas centru Līna un podkāstā minētajām grāmatām meklē www.lina.lv

Maija ir pasniedzēja Rīgas Tehniskajā Universitātē un Vidzemes Augstskolā, laulībā ar vīru viņa ir 17 gadus, no kuriem lielāko daļu ir pavadījusi mācoties pieņemt savu reproduktīvo traumu, jeb neauglību. Šobrīd Maija ir mamma diviem brīnišķīgiem bērniem - adoptētam dēlam un aizbildnībā pieņemtai meitiņai. Pavisam nesen Maija ir ieguvusi doktora grādu sociālajās zinātnēs. Saruna ar Maiju ir atklāta, dziļa un pārsteidzoša. Tā neatstāj vienaldzīgu un rosina pārdomas. Maijas valoda ir plūstoša un bagāta un viņas minētie piemēri ir uzskatāmi un praktiski. Sarunas laikā Maija dalās par savu neauglības pieredzi, sērošanas procesu un ceļu līdz adopcijai, par drosmi ieskatīties savas dvēseles dziļumos, atzīt sev un otram, ka patiesībā nevēlas turpināt savu dzimtu. Maija atklāti stāsta par pēc adopcijas piedzīvoto “pēcdzemdību” depresiju, ēšanas traucējumiem, perfekcionismu, iekšējo konfliktu un sevis pieņemšanu. Par šaubām, pieņemot lēmumu adoptēt bērnu un nenobīšanos no ārstu noteiktajām diagnozēm. Maijas pārdomas par savu bērnu bioloģiskajiem vecākiem pauž cieņu un pateicību. Pāri visam šis ir stāsts par dvēseles nakti, pēc kuras reiz ataust diena un vairs nav nosodījuma ne pret sevi, ne otru. Maijas stāsts ir iedvesmojošs. Tas ir stāsts par dzīvesspēku un cerību. Maija nebeidz pārsteigt.

Rute Kārkliņa kopā ar vīru audzina trīs bērnus un jau vairākus gadus darbojas kā audžuģimene. Šīs un savas agrīnās bērnības pieredzes dēļ, viņa īpaši tuvu izjūt sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu un īpaši bērnu dzīves stāstus. Rute ar aizrautību lasa grāmatas un ar apbrīnojamu vieglumu un vienlaikus dziļumu raksta stāstus. Rute ir ieguvusi izglītību komunikācijas zinātnē, beigusi Literāro akadēmiju. “Ellīgi skaisti noslēpumi” ir autores pirmais stāstu krājums. Stāstu grāmatas nosaukums ⁠“Ellīgi skaisti noslēpumi”⁠ izvēlēts tāpēc, ka bieži vien cilvēki slēpj savas sāpes, un, tās slēpjot, ciešanas vairojas un aug augumā, līdz kļūst neizturamas. Tas ir aicinājums būt atvērtiem un ticēt, ka gaisma cilvēku dzīvēs uzvarēs tumsu, ja mēs būsim cits citam. Par Rutes pieredzi uzņemot ģimenē audžubērnus, par 12 stāstu varoņiem un to dzīvēm un to, kā ciešanas var kļūt par vērtīgāko pieredzi un svētību, klausies “Sirds sarunas” epizodē. Rute kopā ar vīru kalpo draudzē “Mājvieta”  un veido saturu Latvijas Kristīgās alianses bāreņiem mājas lapā: ⁠https://palidzibareniem.lv/⁠ Vairāk par Rutes un Kārļa Kārkliņu audžuģimenes pieredzi lasi:  ⁠https://kaktinsh.wordpress.com/⁠

Sirds Saruna ar Amandu Banisteri. Amanda ir amerikāniete. No saulainās Teksasas viņa ir pārcēlusies uz Latviju un jau 8 gadus dzīvo Rīgā. Amanda brīvi runā latviski un sauc Latviju par savām mājām. Pēc izglītības profesionāla dejotāja un antropoloģe, pēc sirds aicinājuma mentors, draugs, drošs pieaugušais “neredzamo” bērnu dzīvēs. Amanda ir dibinājusi kristīgu bezpeļņas organizāciju “Lighthouse”, kas strādā ar pilngadību sasniegušiem jauniešiem, kuri uzauguši bērnu namos vai audžuģimenēs. “Lighthouse” mērķis ir atbalstīt šos jauniešus, lai tie spētu izveidot pilnvērtīgu, stabilu un kvalitatīvu pieaugušā cilvēka dzīvi, lai spētu nostāties uz savām kājām. Kādas ir šo “neredzamo” jauniešu vajadzības, kāpēc Amanda un viņas komanda katru nedēļu mērķtiecīgi dodas uz “Origo” un kādi ir veidi, kā katrs no mums var iesaistīties un palīdzēt, uzzini, klausoties sarunu ar Amandu. Sarunu vada Dace Rence. Uzzini vairāk par “Lighthouse”

Sirds saruna ar mākslas terapeiti Marutu Linužu. Par Marutas personīgo ceļu līdz terapijai un lēmumu studēt vizuāli plastisko mākslas terapiju. Par mākslas terapijas veidiem un to, vai tā ir piemērota katram. Par bailēm no radošuma un vērtējuma, par emociju regulāciju un iespējām risināt problēmas, izmantojot mākslas terapiju. Par terapiju kā atbalstu zaudējuma, depresijas vai citu dzīves pārbaudījumu gadījumā un to, kā mākslas terapija var palīdzēt uzņemošajai ģimenei un bērnam regulēt emocijas, pārdzīvot un pieņemt zaudējumus.  Maruta Linuža ir ārstniecības persona, kas  ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpē un mākslas terapeita profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vizuāli plastiskajā mākslas terapijā. Maruta ir padziļināti pētījusi emociju regulācijas prasmju stratēģijas, kā arī digitālo tehnoloģiju izmantošanu emociju regulācijas prasmju pilnveidē.  Iepriekš Maruta darbojusies pedagoģijā, strādājusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā iniciatīvā “Lielas rūpes par mazajiem”. Maruta vada mākslas terapijas sesijas atbalsta centra „Tilts” ģimenēm un bērniem. Sarunu vada Dace Rence.