Advertise on podcast: Nākotnes kapitāls

Kiberdrošība vairs nav tikai IT speciālistu niša – tā kļuvusi par būtisku valstu drošības un ekonomikas sastāvdaļu. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viesojās IT un kiberdrošības speciālists Kirils Solovjovs, kurš paralēli tehniskajam darbam jau vairākus gadus aktīvi investē. Sarunā viņš atklāj gan savu investora ceļu, gan to, kā drošības situācija pasaulē ietekmē viņa lēmumus.

Pagājušais gads finanšu tirgos noslēdzās pārsteidzoši spēcīgi, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, tarifu draudiem un politisko retoriku, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu neticama. Kā raidījumā “Nākotnes kapitāls” uzsvēra “SEB bankas” eksperts Oļegs Andrejevs, tirgi demonstrējuši pragmatisku pieeju, lielā mērā ignorējot politiskos paziņojumus.

Latvijā finanšu pratība joprojām ir viens no vājākajiem posmiem ceļā uz turīgāku sabiedrību. Lai gan investēšana un uzkrāšana pēdējos gados kļūst arvien populārāka, pamata izpratne par to, kā nauda aug, joprojām ir ierobežota. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aija Brikše atklāj – salikto procentu principu saprot vien kāda trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tostarp arī skolotāju zināšanas pieklibo.

Aplūkojot tādu investīciju banku kā “Goldman Sachs”, “Morgan Stanley”, “JPMorgan” un citu prognozes, redzams, ka ASV akciju tirgum – īpaši “S&P 500” indeksam – 2026. gadā tiek solīta izaugsme 12–18 % robežās. Tas ir būtiski virs ilgtermiņa vēsturiskā vidējā, kas simt gadu griezumā bijis ap 7–8 % gadā. Šīs prognozes pašas par sevi neveido realitāti, bet tās ietekmē investoru uzvedību, jo daudzi tirgus dalībnieki tieši uz tām arī orientējas.

Gada noslēguma raidījumā “Nākotnes kapitāls” pie galda atgriezās raidījuma veidotājs un bijušais vadītājs Konstantīns Kuzikovs – šoreiz ar ļoti praktisku atskaiti par pēdējā pusgada lielāko lēmumu: viņš gandrīz pilnībā “izkāpis” no individuālajām akcijām un “platformu džungļiem”, lai pārietu uz vienkāršāku, pasīvāku modeli. Motivācija esot pavisam vienkārša – mazāk stresa un vairāk paredzamības ģimenes finansēs.

Latvijā aizvien vairāk cilvēku sāk domāt par uzkrājumiem un ieguldīšanu, tomēr daļā sabiedrības joprojām ir dziļi iesakņojies teiciens “parāds nav brālis” un aizdomīgums pret naudas pelnīšanu. “SEB bankas” vadītāja Latvijā Ieva Tetere raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, kā mainās attieksme pret naudu, kāpēc bagātību nevajadzētu demonizēt un ko uzņēmēju noskaņojums saka priekšā par 2026. Gadu.  

Kriptovalūtu pasaulē var nopelnīt, ne tikai spekulējot ar digitālo naudiņu cenām, bet arī piedāvājot pakalpojumus un produktus kriptovalūtu “racējiem”. Latvijas uzņēmums “Powermining” iekaro pasaules tirgus, piedāvājot iekārtas “Bitcoin” (BTC) ieguvei, un nesen pabeidzis darbu pie īpaša projekta, kur “rakšanā” iegūtais siltums tiks konvertēts kādas pašvaldības apsildīšanai. Uzņēmuma līdzīpašnieks Kristaps Mors stāsta par biznesu un dalās pārdomās par ieguldīšanu šajās monētās. 

Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fonds – vairāk nekā 50 miljonu eiro instruments, ko izveidojušas Latvijas un Lietuvas attīstības bankas kopā ar privātajiem partneriem, – solās beidzot iedot “grūdienu” reģiona nīkulīgajam akciju tirgum. Fonds uzņēmumiem palīdzēs tikt līdz biržai, bet investoriem – cerams – pie jauniem stāstiem. Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja fonda veidotāji. 

Pasaules ekonomika 2025. gada nogalē atgādina mašīnu, kurai vienlaikus tiek piespiesta gan gāze, gan bremze. No vienas puses – Trampa tarifi un politiskā nenoteiktība, no otras – mākslīgais intelekts, milzīgi aizsardzības tēriņi un vēl arvien visai labas darba tirgus tendences. Par spriegumu starp riskiem un izaugsmes dzinējiem raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Gads pēc “Kalve Coffee” debijas biržā nav pavadīts laiski. Piesaistītais kapitāls pārtapis jaunās adresēs Baltijā, rūpnīcas jauninājumos un e-komercijas platformā, kas no “mājasdarba” soli pa solim kļūst par pilnvērtīgu pārdošanas kanālu ārpus Latvijas. “Pats IPO mums deva reputāciju un uzticības garantu... Finansējums ļauj ātrāk virzīties uz mērķiem,” saka vadītājs un līdzdibinātājs Gatis Zēmanis.

Atkritumu apsaimniekošana un ar to saistītās jomas ir pakalpojumi, kurus, ja viss kārtībā, retais pamana vai aizdomājas. Tomēr šī joma ir kļuvusi par ārkārtīgi svarīgu gan privātpersonām, gan zaļo mērķu īstenotājiem. Par to, kā arī par uzņēmuma emitēto obligāciju piedāvājumu raidījumā “Nākotnes kapitāls” runāja Juris Gulbis, “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs, un Gatis Buls, grupas finanšu direktors. Sapnis par atgriešanos pie vienas atkritumu kastes gan nepiepildīsies

“Vislabākā pensiju sistēma ir tā, kur cilvēkam vismazāk jādomā,” saka “SEB Life & Pension Baltic” vadītājs Arnolds Čulkstēns. Latvijā gan pagaidām ir otrādi – pārdomājam, vilcināmies un zaudējam ienesīgumu. Arī nodokļi nepalīdz. Tikmēr kaimiņos jau tuvākajos gados būs redzamas nepārdomātu politikas eksperimentu sekas.

Latvijā informācija par naudu un ieguldīšanu ir pieejama vairāk nekā jebkad, taču līdz ar pārbagātību aug arī apjukums. “Nākotnes kapitāla” sarunā personīgo finanšu mentore Egija Veisa skaidro, kā tikt pāri “analīzes paralīzei”, kāpēc drošības spilvens ir pirmais solis un kā vienkārša, disciplinēta pieeja ar indeksu fondiem un 3. pensiju līmeni palīdz būvēt kapitālu ilgtermiņā. Viņas vēstījums ir skaidrs: “Kad saproti, ko nozīmē saliktie procenti, mainās domāšana – peļņa sāk pelnīt peļņu. Un grafiks kļūst iespaidīgs.”

Pēc trīs gadu buļļu tirgus un jauna rekorda oktobrī “S&P 500” atdeve 2025. gadā joprojām ir pozitīva, bet izteikti svārstīga, un investoru fokuss pārbīdās uz trešā ceturkšņa peļņas sezonu un izmaksām, nevis skaļiem virsrakstiem. Šāda fona apstākļos “Swedbank” finanšu institūciju un kapitāla tirgus vadītājs Baltijā Andris Lāriņš atgādina par vienkāršiem, bet dzelžainiem principiem: diversificēt, skaitīt komisijas maksas un pārbaudīt idejas pret realitāti, nevis pret FOMO.

Raidījumā “Nākotnes kapitāls” šonedēļ viesojās riska kapitāla investors un “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš – viens no Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas veidotājiem un “TechHub Rīga” līdzdibinātājiem. Sarunā viņš iezīmēja virzienus, kuros vērts skatīties tehnoloģiju investoriem, runāja par mākslīgā intelekta nākotni, robotiku un biomedicīnas uzplaukumu, kā arī par Baltijas iespējām kļūt par nākamo “start-up” lielvalsti.