Advertise on podcast: Nākotnes kapitāls

Viens jautājums, viens uzņēmums, vieni un tie paši finanšu dati. Tomēr mākslīgā intelekta rīks dažādos brīžos un dažādās dienās parādīs dažādas akcijas mērķa cenas. Ar šādu piemēru finanšu analītiķis Kaspars Peisenieks lekcijās studentiem demonstrē, kas notiek, ja akciju analīzi uztic mākslīgajam intelektam. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viņš stāsta, kur MI rīki investoram patiešām ietaupa laiku un kur tie var novest lamatās.

Vēl pirms gada šķita, ka drīzumā kredītu maksājumi varētu sarukt, taču tagad finanšu tirgi rēķinās ar jaunu procentlikmju kāpumu. Līdz nākamā gada beigām tās varētu pieaugt vēl par aptuveni vienu procentpunktu. To diktē ģeopolitiskā spriedze – karš Irānā un traucētā kuģošana pasaules tirdzniecības ceļos ir sadārdzinājusi naftu. Augošās energoresursu izmaksas nenovēršami sāk parādīties mūsu ikdienas tēriņos un pakalpojumu rēķinos. Kā šādos apstākļos pasargāt savu kapitālu un rīkoties investoriem, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" eksperts Oļegs Andrejevs. Raidījuma otrajā daļā vadītāji tradicionāli atskatās uz saviem investīciju portfeļiem un apspriež divas vērtīgas grāmatas.

Vairums jauno investoru par nodokļiem sāk domāt divos brīžos – vai nu tad, kad pirmo reizi pārdod akciju, vai arī tad, kad pastkastītē iekritusi vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta. Otrais variants ir nepatīkamāks, raidījumā "Nākotnes kapitāls" atzīst sertificēta nodokļu konsultante un zvērināta revidente Santa Zvejniece. Viņas padoms ir vienkāršs: par nodokļiem jāpadomā, pirms sākam ieguldīt. Taču, ja ir gadījies otrādi, – visu vēl var salabot!

"Esmu latvietis parastais," par sevi saka komunikācijas profesionāle un privātā investore Marija Vorkule. Viņai tas nozīmē, ka nekustamais īpašums šķiet droša lieta, akcijas un obligācijas – ne. Viņa zina, ka eksperti tam nepiekrīt, taču, ņemot vērā deviņdesmitos un 2008. gadu, uzticēšanās trūkumu sauc par saprotamu. Ar šo pārliecību galvā viņa ar vīru 2022. gadā nopirka dzīvokli Tenerifē par 54 000 eiro. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" sieviete stāsta, ko šis ceļš izmaksāja, kāpēc otro īpašumu Spānijā vairs nepirka un kāpēc pirmie ETF viņas portfelī parādījās tikai tagad.

Kad runā par investīcijām, pirmās domas ir Volstrīta, sasvīduši vīrieši kreklos, papīri gaisā, pirkt un pārdot. Pēdējos gados finanšu pratības sarunās šo ainu ir aizstājis kas daudz mierīgāks – regulārs ikmēneša pārskaitījums pasaules indeksa fondā, ko dara automātiski un par ko nav jādomā. Taču pastāv arī trešais ceļš, kurā profesionāli pārvaldnieki katru dienu meklē konkrētas kompānijas un labākos brīžus ieguldīt. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" par to, ko šis ceļš prasa un ko "investors parastais" var pamācīties, stāstīja Pauls Miklaševičs.

Augusts finanšu tirgos pagāja nervozi. Visi vēroja un aizvien vēro, vai mākslīgā intelekta burbulis plīsīs. Nesen Eiropas Centrālās bankas ekonomistu grupa publicēja bloga ierakstu, kurā secina, ka vēsturiskā pieredze ar iepriekšējām tehnoloģiskajām revolūcijām liek gaidīt korekciju – arī tad, ja šodienas cenas godīgi atspoguļo to, cik ļoti mākslīgais intelekts pārveidos sabiedrību. Paralēli kriptovalūtas nīkuļo un dārgmetālu tirgū atgriezies saprāts. Par to visu raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda investori.

Pirmo reizi kopš 90. gadu privatizācijas Latvijā valstij piederošs uzņēmums laiž savas akcijas brīvā tirgū. No 10. līdz 19. jūnijam ikviens Baltijas iedzīvotājs var pieteikties "LAU Infra Grupas" akcijām un kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumā, kas uztur valsts autoceļus, būvē infrastruktūru un ražo materiālus. Notikums ir vēsturisks un vietējam kapitāltirgum svarīgs. Par uzņēmuma finanšu rādītājiem, nākotnes plāniem un vietu Latvijas un Baltijas tirgos "Nākotnes kapitāla" speciālizlaidumā stāstīja valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un valdes loceklis Armands Beiziķis.

Par finanšu pratību Latvijā pēdējos gados runā arvien vairāk – raidierakstos, sociālajos tīklos, skolās un banku kampaņās. Tomēr eksperti atzīst, ka sabiedrības paradumi mainās lēnāk, nekā gribētos. Lai gan investoru skaits aug un interese par ieguldījumiem pieaug, liela daļa cilvēku joprojām uzskata, ka investēšana ir sarežģīta, riskanta vai domāta tikai turīgajiem. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par to diskutēja “SEB bankas” Baltijas uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītāja Aija Miķelsone un “Investoru festivāla” organizatore Inta Buša.

Pērn Baltijas obligāciju tirgum bija rekorgads – uzņēmumi piesaistīja gandrīz septiņus miljardus eiro. Tomēr daudziem privātajiem investoriem Latvijā vārds "obligācijas" joprojām asociējas ar kaut ko sarežģītu, paredzētu tikai bankām un turīgiem investoriem. Realitāte ir cita: obligāciju cenas sākas no 100 eiro, kupona likmes svārstās ap 8–10 % un emisiju saraksts kļūst arvien plašāks. Par to, kāpēc Latvijas uzņēmēji un investori vēl aizvien tikai mācās izmantot šo instrumentu, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "Signet Bank" "Investment Banking" pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare un tehnikas nomas uzņēmuma "Storent" finanšu direktore un valdes locekle Baiba Onkele.

"UniLab Defence" vadītājs Andris Baumanis un "BuildIt" pārstāvis Zigmārs Reklaitis raidījumā "Nākotnes kapitāls" skaidro, kāpēc aizsardzības akciju tirgus kritums vēl nenozīmē burbuli un kāpēc lielākās iespējas slēpjas piegādes ķēdē, nevis pašos slavenajos vārdos.

Pasaules tehnoloģiju giganti pēdējā gada laikā ir paziņojuši par investīcijām mākslīgā intelekta infrastruktūrā simtiem miljardu apmērā. "Google", "Microsoft", "Meta" un "Amazon" kapitālieguldījumu prognozes 2026. gadam pārsniedz 700 miljardus dolāru - par 77 % vairāk nekā pērn. Tikmēr atmiņas mikroshēmu ražotāji "Samsung", "SK Hynix" un "Micron" jau ir pārdevuši praktiski visu šī gada augstas joslas atmiņas (HBM) ražošanas jaudu, un pasūtījumi par 2027. gadu jau ir sākušies. Vai tas ir burbulis pirms plīšanas vai pirmais laikmeta posms? Raidījumā "Nākotnes kapitāls" investore Monika Diāna Cālīte par to sarunājās ar pasniedzēju un mākslīgā intelekta ieviešanas praktiķi Edvīnu Elfertu.

Kamēr aptuveni 60 % amerikāņu aktīvi investē un sistemātiski vairo savu bagātību, Eiropā šo ceļu iet tikai katrs piektais. Latvijā – vēl mazāk: tikai 17 % iedzīvotāju iegulda finanšu tirgos. Vienlaikus vairāk nekā puse latviešu saka, ka vēlētos sākt investēt nākamo gadu laikā, bet nezina, kā to izdarīt. Par šo plaisu un to, kā Igaunijā dibinātā investīciju platforma "Lightyear" cenšas to mazināt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Martins Soks. Intervija notiek angļu valodā.

Lielākā daļa Latvijas investoru – neatkarīgi no tā, vai viņi izmanto "Revolut", "Interactive Brokers" vai kādu citu platformu, – lielāko daļu savas naudas tur ASV akcijās. Tas nav nejaušs lēmums: ASV tirgi pēdējos gados ir uzrādījuši izcilu sniegumu, tur ir pasaulē zināmākie uzņēmumi, un pat pensiju 2. līmeņa fondi dažkārt iegulda 70 % aktīvu ASV. Taču ko darīt, ja gribas vairāk? Vai morālu apsvērumu dēļ. Vai vienkārši tāpēc, ka diversifikācija – ne tikai pēc sektora, bet arī pēc ģeogrāfijas – ir pamats gudram portfelim. Par to raidījumā stāsta SEB bankas eksperts Oļegs Andrejevs.

Veselība ir vienīgā nozare, kuras klients ir ikviens – agrāk vai vēlāk. Tā ir arī viena no nozarēm, kurā tehnoloģijas ir ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa, bet no idejām līdz tirgum nonāk ļoti maz kas. Globālais digitālās veselības tirgus aug ar katru ceturksni, un tomēr – vai parastais investors var tajā visā orientēties? Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par veselības tehnoloģiju investīciju iespējām un slazdiem stāstīja Sigvards Krongorns – cilvēks, kurš nozarē pavadījis desmit gadus gan kā jaunuzņēmējs, gan kā riska kapitālists.

Turīgie klienti, kuriem padomus dod investīciju baņķieri un citi eksperti, dažkārt var kalpot par barometru, kas atklāj, kur tad vēji pūš naudas pasaulē. "Swedbank" jaunākie dati atklāj, ka turīgo klientu ieguldījumi pirmo reizi pārsnieguši noguldījumus, bet kopumā tikai 6 % bankas klientu investē. Kā mainās Latvijas investoru paradumi, un kur viņi liek naudu globālās nenoteiktības laikmetā?