
Advertise on podcast: Grāmatu stāsti
This podcast has
277 episodes
Language
LatvianPublisher
Latvijas Radio 3 - KlasikaExplicit
No
Date created
2022/02/10
Latest episode
2026/11/14
Average duration
14 min.
Release period
9 days
Description
No 2025. gada janvāra raidījums "Grāmatu stāsti" kļuvis divreiz garāks. Ēterā tas ir ik piekto sestdienu, iekļaujoties jaunajā slejā "Klasika +" un lielāku uzmanību veltot analītikai. Tāpat šajā sadaļā rindojas pārraides, kuras vēsta par jaunākajām grāmatām un citām svarīgām aktualitātēm literatūras jomā.
Unlock Grāmatu stāsti podcast Email contact info,
Listeners & Audience details
Email contact information
Direct podcast contact details

Listeners
Audience numbers & engagement insights

Audience details
Podcast Insights

Podcast episodes
Check latest episodes from Grāmatu stāsti podcast
Literatūra un internets
2026/11/14
Strauji attīstoties mākslīgajam intelektam, it visās dzīves sfērās jaušamas pārmaiņas, kuru apjomu vēl nespējam aptvert. Pirms digitālā vide ir mainījusies līdz nepazīšanai, ir īstais brīdis palūkoties uz literatūras un interneta attiecību vēsturi.
Lai atskatītos uz literatūrai auglīgām tiešsaistes kopienām tūkstošgades sākumā, apspriestu literatūras vietu mūsdienu algoritmu pārvaldītajā internetā un paprātotu par literatūras un interneta attiecībām nāktotnē, Roberts Vilsons "Grāmatu stāstos" sarunājas ar rakstnieku un filozofu Ilmāru Šlāpinu, grāmatu apskatnieci Kristīnu Pīkenenu un dzejnieci Elīnu Vendiju Rībenu.
Akvilina Cicēnaite: Rakstīšana ir mans veids, kā būt
2026/11/11
Aizvadītas nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Rīgas grāmatu svētki. Lielu un mazu interesentu bija ļoti daudz. Tāpat kā grāmatu. Kā jau ierasti šādos svētkos pulcējās mūsu lasošā sabiedrības daļa, kas iepazina grāmatas, satiekot to radītājus.Tradicionāli Rīgā viesojas ārzemju rakstnieki, kuru grāmatas nesen iznākušas latviešu valodā. Ciemiņu vidū bija arī romāna "Angļu valodas vārdnīca" autore Akvilina Cicēnaite. Lietuviešu rakstnieces un tulkotājas veikums izdots Jāņa Rozes apgādā, grāmatu latviskojusi Dace Meiere, kura tulko arī Liegas Piešiņas sarunu ar lietuviešu rakstnieci.
Akvilina Cicēnaite: "Viena no svarīgākajām tēmām grāmatā "Angļu valodas vārdnīca" ir neiztulkojamība. Centieni rakstīt, tātad atrast vārdus, kas visprecīzāk un labāk izteiktu to, ko domāju, to, ko jūtu, reizēm šķiet nepietiekami. Lai kā censtos un pūlētos, nav iespējams atrast tos īstos vārdus. Tik un tā rakstīšana ir tieši mans veids, kā būt. Valoda ir mans galvenais darbarīks, es dzīvoju valodā, un tas ir vissakarīgākais veids, kā es spēju būt, pastāvēt - rakstot."
Rikarda Mesnere: Grāmata "Kur dzīvo vārds" ir par ilgošanos pēc vārda
2026/11/04
Rikarda Mesnere piecu gadu garumā rakstīja savas dzimtas stāstu. Tapa 500 lappušu apjomīgs vēstījums, kuru autore spēcīgi noīsināja. 2027. gadā tas tiks izdots arī angliski, bet latviski tas tulkots, jo ģimenes vēsture aizved līdz Rīgai. Grāmatu "Kur dzīvo vārds" no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece un tā iznākusi izdevniecībā "Aminori". Tas ir Rikardas Mesneres debijas romāns, kas Vācijā ir saņēmis dažādas balvas. Laikraksts "Die Zeit" to iekļāvis gada 100 labāko vācu valodā iznākušo grāmatu izlasē. Kolektīvās atmiņas atspoguļojums detaļās ir ļoti emocionāls un dažāds. Arī muzikāls. Un tieši tāpēc Liegas Piešiņas saruna ar Rikardu Mesneri sākās ar dziedāšanu. Rikardas sacīto tulkojusi Līva Trektere.
„Grāmata nav tik daudz par savas identitātes vai izcelsmes noskaidrošanu, bet drīzāk par to, kā dažādas lietas savienojas caur mazām detaļām,” stāsta Rikarda Mesnere. Piemēram, vecvecāku mazais katliņš var aizvest pie cita stāsta, kas lasītāju galu galā ved uz Rīgu un atklāj jaunas ģimenes vēstures šķautnes. Autore atzīst, ka pašai ģimenes pagātne ilgu laiku bijusi miglā tīta, jo valodas, kurās runājušas iepriekšējās paaudzes, līdz viņai nav nonākušas, tāpēc grāmatas tapšanā nozīmīga loma bijusi arī arhīvu materiāliem, liecībām un ģimenes atmiņām. Rakstīšanas procesā autore centusies dot vietu dažādiem vēstures avotiem – gan dokumentiem, gan fotogrāfijām, gan vectēva ierakstītajām dziesmām. Mesnere atklāj, ka viņai bijis grūti distancēties no šī stāsta, jo viņa joprojām dzīvo vecvecāku dzīvoklī, kurā savā ziņā turpina būt klātesoša arī ģimenes pagātne. „Stāsts mani nesa uz priekšu, un es īsti nevarēju no tā atkāpties,” viņa saka. Pētījumi un grāmatas rakstīšana ļāvuši ne tikai apvienot atsevišķas atmiņu un vēstures liecības, bet arī no jauna paraudzīties uz ģimenes stāstu, kura daudzas daļas iepriekš palikušas neizstāstītas.
Noras Ikstenas „Bezgalības”: saruna ar izdevēju Daci Sparāni-Freimani
2026/10/28
No 12. līdz 17. oktobrim Rīgā – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” telpās Rīgā, Mārstaļu ielā 6 un Ikšķilē norisinājās rakstniecei Norai Ikstenai veltīta notikumu nedēļa “NORAS MĀJA”. Tās bija sešas dienas, kurās caur literatūru, mūziku, kino, sarunām, atmiņām un satikšanos turpinājās Noras Ikstenas dzīves svinēšana. Tostarp notika divu Noras Ikstenas grāmatu atvēršanas. Šorīt iepazīsim vienu no tām. Tās nosaukums "Bezgalības". Ar izdevniecības "Dienas grāmata" vadītāju Daci Sparāni-Freimani sarunājās Liega Piešiņa.
Kurzemes hercogu galma zudušais spožums. Saruna ar Imantu Lancmani
2026/10/21
2023. gada 27. septembrī Kuldīgas Mākslas namā, dažas dienas pēc tam, kad Kuldīga tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis lasīja lekciju, kas kļuva par pamatu nesen iznākušai grāmatai "Kurzemes hercogu galma spožums un Kuldīgas pils". Fantastisks piedzīvojums, kas ļauj iepazīt mūsu kultūras vēsturi. Ar Imantu Lancmani sarunājās Liega Piešiņa.
Kuldīgas pils savulaik bijusi viena no greznākajām Kurzemes hercogu rezidencēm, taču līdz mūsdienām no tās saglabājies pavisam maz. Imants Lancmanis atklāj, kā senie inventāra apraksti, vēsturiskie attēli, hercogu portreti un arheoloģiskie atradumi ļauj iztēloties zudušās pils krāšņumu un Kurzemes hercogistes galma dzīvi. Sarunā arī par grāmatas tapšanu un tās mākslinieces Katrīnas Vasiļevskas ieguldījumu, kā arī Imanta Lancmaņa nākamajām iecerēm – grāmatām par Mežotnes un Elejas pilīm un Kurzemes muižu arhitektūru.
Literatūra un politika. Literātu pēcvēlēšanas diskusija
2026/10/10
Tūlīt pēc 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu noskaidrošanas Roberts Vilsons raidījumā "Grāmatu stāsti" uz sarunu par literatūru, politiku un pilsonisko līdzdalību aicina dzejnieci un žurnāla "Satori" redaktori Agnesi Radziņu, filozofi un Latvijas Universitātes pētnieci Līvu Rotkali, kā arī rakstnieku Māri Bērziņu. Raidījuma fonā – vēsturiskas vēlēšanas ar zemu aktivitāti un pārdomas par demokrātijas vērtību.
Sarunā viesi diskutē par to, ko literatūra sniedz sabiedrībai un kā tā ietekmē pilsonisko apziņu – vai dzeja un proza spēj mainīt valsts pārvaldi, vai arī tās galvenā nozīme ir atspoguļot un reflektēt kopīgo pieredzi? Tiek skarts arī jautājums par brīvās gribas ilūziju, autoru atbildību, izdevēju izvēlēm un propagandas riskiem literatūrā. Raidījums ievelk arī aktuālās diskusijās par Stambulas konvenciju, valodas lomu politikā un komunikācijas grūtībām starp varu un sabiedrību. Vai literatūra un filozofija spēj mainīt sabiedrību vai tomēr tikai palīdz to izprast? Klausieties raidījumu un meklējiet atbildes kopā ar raidījuma viesiem!
Raidījuma producente – Baiba Nurža.
Vai dzīvi nesagraus viens aplams sitiens? Par grāmatu "Veseris" sarunājamies Dainu Grūbi
2026/09/30
Dzejniece, rakstniece, redaktore un tulkotāja – tā raksturojama Daina Grūbe. Pirms desmit gadiem iznāca viņas pirmais romāns "Ducis cara rubļu jeb No svētdienas līdz svētdienai". Lasītāji novērtēja viņas stāstnieces talantu un tas mudināja turpināt rakstīšanu. Tagad Daina Grūbe ir ne tikai sešu grāmatu autore, bet arī redaktore vairāk nekā 50 grāmatām. Nesen apgādā "Zvaigzne ABC" iznākusi viņas grāmata "Veseris".
Veseris ir visnotaļ noderīgs darbarīks, vai ne? Ar to var paveikt daudz laba un vērtīga. Taču nedod Dievs, ja tas trāpa ne tur, kur vajadzētu! Tāds belziens var sagraut ne tikai visu, kas apkārt, bet arī pašu cilvēku, kura rokas ir turējušas šo rīku. Vai šī vēstījuma galvenais varonis Ardis Veseris, pavisam jauns, bet jau pieaudzis (vai pieaudzis?) vīrietis, tiks galā ar sava uzvārda uzlikto smagmi? Vai viņa dzīvi nesagraus viens aplams sitiens?
Leldes Kovaļovas veiksmes stāsts
2026/09/23
"Maksas sērotāja" ir rakstnieces un producentes Leldes Kovaļovas astotā grāmata, kas nonākusi pie latviešu lasītājiem. Iepriekšējo grāmatu popularitāte mudinājusi apgādu "Zvaigzne ABC" izdot to lielā metienā – desmittūkstoš eksemplāros.
Leldes Kovaļovas veiksmes stāsts noteikti saistīts ar veiksmīgo mijiedarbību starp viņas rakstītajiem detektīvromāniem un filmām, kuru pamatā ir Leldes izlolots stāsts. Ar Leldi tad arī tiekamies "Klasikā", un visupirms par to, kas mainījies kopš 2019. gada, kad iznāca viņas pirmais romāns "Bezvēsts pazudušās".
Baltkrievu literatūra tuvplānā. Māra Poļakova par romānu “Kam nāci tu, vilks”
2026/09/09
Daudziem lasītājiem tulkotājas Māras Poļakovas vārds, ieraudzīts grāmatā, ir mudinājums to izlasīt. 2014. gadā situācija Ukrainā viņai bija stimuls apgūt ukraiņu valodu, lai latviešu lasītāji varētu iepazīt ukraiņu literatūru. Līdz šim paveiktais ļauj izbaudīt kaimiņu kultūras bagātību. Šajā reizē iepazīstam baltkrievu literatūras darbu, ko tulkojusi Māra Poļakova, bet vispirms Liega Piešiņa pajautāja par jauno grāmatu sēriju, kurā iznākusi Evas Vežnavecas romāns "Kam nāci tu, vilks?".
Viesturs Radovics: Atmiņas ir pārbaudāms, bet ļoti dzīvs vēstures avots
2026/09/02
1. septembrī Latvijas Okupācijas muzejā notika žurnālista un vēsturnieka Viestura Radovica iepriekš nepublicētu, dokumentāli biogrāfisku stāstu krājuma "Pāris centimetru dzīves" atvēršanas svētki.
"Latvijas Mediju" izdotajā grāmatā vēstīts par 15 latviešu leģionāriem, kuru dzīves likteņus neatgriezeniski izmainīja Otrais pasaules karš. Žurnālists un vēsturnieks Viesturs Radovics saticis un intervējis vīrus, kuri jaunības gados nonāca kara frontē un pēc daudziem gadiem atklāti stāsta par bailēm, draudzību, izdzīvošanu, nejaušībām un zaudējumiem.
Liega Piešiņa tikās ar krājuma "Pāris centimetru dzīves" autoru Viesturu Radovicu.
Raimonda Staprāna memuāri “46 epizodes ar un bez ironijas”
2026/08/26
1989. gada 15. jūnija "Rīgas Balsī" ir publicēts Raimonda Staprāna sacītais: "To ir grūti pateikt, kas es esmu rakstnieks vai gleznotājs. Varbūt abi divi. Tas ir milzīgi garš stāsts. Gleznošana ir tāda ļoti ierobežota procedūra. Lai gūtu lielāku sajēgu, šķita, ka kaut kas būtu jāraksta. Otrkārt, latviešu lieta mani interesē Visa latviešu tautas traģēdija, kurā esam iejaukti, kurā esam līdzgaitnieki. Tā nekad nav devusi mieru. Tas arī lika to lugu man rakstīt."
1950. gadā bija pirmā Raimonda Staprāna personālizstāde. 20. gs. 60. gados viņš pievērsies literatūrai, rakstījis lugas angļu valodā, vēlāk arī latviešu valodā. 1998. gadā izdots lugu krājums "Četras dienas jūnijā un citas lugas". Lugas iestudētas latviešu teātros, galvenokārt Laimoņa Siliņa izveidotajā un vadītajā Sanfrancisko Mazajā teātrī, kurā darbojies arī kā scenogrāfs. Pašlaik Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir apskatāma viņa personālizstāde "Klusuma arhitektūra" un pirms pāris nedēļām apgādā "Aminori" izdota Raimonda Staprāna atmiņu grāmata "46 epizodes ar un bez ironijas". Liega Piešiņa tikās ar šīs grāmatas literāro redaktori un pēcvārda autori Ievu Struku, kura piedalījusies arī scenārija tapšanā Pētera Krilova dokumentālajai filmai "Sarkanais šķūnis" par Staprānu, kas kinoteātros būs skatāma oktobrī.
Ieva Struka: "Rediģējot tekstu, likās interesanti saredzēt, kur veidojas disharmonija starp to, ko viņš ir uzlicis uz papīra attiecībā pret pasauli, un to, kādu es viņu satiku un ieraudzīju, jo tie ir atšķirīgi skatījumi. Ir jāsamierinās, ka mēs sevi redzam citādāk, nekā kāds cits mūs redz. Pāri visam, protams, ir personības lielums. Vienmēr ļoti interesanta tēma ir pienākums un tiesības. Mākslinieka pienākums pret sevi un savu patiesības izpratni un izjūtu ir tieši tik svarīgs Raimondam Staprānam, ka viņam ir arī tiesības uz savu redzējumu un savu skatījumu. Mums, savukārt, ir tiesības ar to iepazīties."
Latvietis smejas klusām, bet trāpa precīzi – Janīna Kursīte-Pakule par humoru
2026/08/19
"Latviešiem humora izjūta ir, tikai tā nav tik skaļa un uzkrītoša kā dienvidu tautām," uzskata literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule, kura jaunajā grāmatā "Medus un etiķis" pievērsusies latviešu humoristiskās dzejas un satīras tradīcijai. Ideja par šādu pētījumu radusies pakāpeniski – gan klausoties asprātīgos stāstos ceļojumos, gan vēlāk, strādājot Saeimas Ētikas komisijā. "Likās – sliktāk vairs nevar būt," viņa atzīst, skaidrojot, ka tieši tad atgriezusies pie savas senākās pētniecības intereses – dzejas. Pētot humora saknes, Kursīte-Pakule nonākusi līdz pat "Pēterburgas Avīžu" laikam, kad satīra kļuva par vienu no veidiem, kā latvieši apzinājās savu vietu Eiropas tautu vidū.
Grāmatas autore uzsver, ka humors un satīra nav tikai izklaide, bet sabiedrībai nepieciešams instruments. "Satīra ir tā, kas novērš reālu agresiju," viņa atzīmē, atgādinot, ka arī visgrūtākajos laikos smiekli palīdzējuši pārdzīvot ikdienas grūtības. Kursīte-Pakule norāda, ka mūsdienās publiskajā telpā nereti netrūkst skaistu vārdu, bet pietrūkst satura, un tieši humors spēj atmaskot tukšrunību. "To var atdzīvināt tikai satīra, tikai humors un veselīga pašironiska attieksme," uzsver grāmatas autore. Pēc viņas domām, sabiedrībai vajadzētu vairāk smieties par to, kas nav kārtībā, nevis tikai žēloties: "Tās ierūsējušās vietas jānotīra ar humora krītu!"
"Ceļš pie Margrietas ir arī ceļš pie mums pašiem" – iznāk grāmata par Margrietu Celmiņu
2026/08/12
Apgāds "Dienas Grāmata" laidis klajā mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles veidoto izdevumu "Margrieta Celmiņa. Gleznotāja. Dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs. Glezniecība tuvplānā", kas veltīts vienai no spilgtākajām Vilhelma Purvīša skolas pārstāvēm. Sarunā ar Liegu Piešiņu autore atzīst, ka Margrietas Celmiņas (1897–1983) vārds ilgus gadus palicis Latvijas mākslas vēstures perifērijā, jo pēc izsūtījuma un politiskajām represijām viņas atgriešanās mākslas apritē bijusi lēna. "Mani fascinē tas, ka viņa ir reizē ļoti stipra personība. Caur vēstulēm var redzēt viņas spēku un pašpietiekamību, bet vienlaikus arī ļoti lielu smalkumu, pazemību un labestību," stāsta Kristīne Ogle.
Grāmatas tapšanā nozīmīgu lomu spēlējis bagātīgais dokumentālais mantojums – vēstules, fotogrāfijas, zīmējumi un piezīmes, kas ļāvuši izsekot mākslinieces dzīves gaitām dažādu laikmetu griežos. Ogle uzsver, ka, neraugoties uz represijām un izsūtījumu, Celmiņa garīgi nav tikusi salauzta: Pētniece arī atzīst, ka darbs pie grāmatas bijis personisks ceļojums, jo tajā atbalsojušies arī viņas pašas dzimtas likteņi: "Pētot Margrietas dzimtas likteņus, tas bija ceļš pie Margrietas un reizē arī ceļš pie manis un visas mūsu tautas."
"Es nerakstu žanros, es rakstu cilvēkos" – Meldra Vītola par savu jauno detektīvromānu
2026/08/05
Rakstniece Meldra Vītola, kuras jaunākais romāns "Paradīze zemes virsū" pievēršas psiholoģiskai spriedzei un noslēpumiem, atzīst, ka iedvesma darbam radusies sarunās par sazvērestību teorijām. "Man par to gribas kaut ko uzrakstīt. Tā varētu būt tā iedvesma, ko es meklēju," stāsta autore, piebilstot, ka viņas darbos būtiskākais vienmēr ir cilvēks un viņa izvēles. "Es nerakstu žanros, es rakstu cilvēkos. Man ir cilvēku psiholoģija, un tad žanrs ir tikai fons," sarunā uzsver rakstniece.
Autore atklāj, ka rakstīšanas procesā varoņi bieži vien sāk dzīvot paši savu dzīvi un aizved stāstu negaidītos virzienos. "Man tie varoņi vienkārši dzīvo savu dzīvi," saka Meldra, piebilstot, ka visvairāk viņu interesē cilvēku psiholoģija un attiecības. Savukārt par rakstīšanu kopumā viņa atzīst: "Es rakstu un tādā veidā ceļoju gan pa pasauli, gan pa cilvēkiem, izzinu tos." Rakstniecei jau top arī jauni darbi – gan trilleris, gan stāsts ar fantāzijas ievirzi par Amerikas pamatiedzīvotājiem.
Lietuviešu rakstniece Kotrīna Zīle: Romāns "Mīļotie kauli" ir mana pasaka pieaugušajiem
2026/07/22
Latviešu lasītājiem jau pazīstama lietuviešu rakstniece, ilustratore un dizainere Kotrīna Zīle, kuras darbiem raksturīgs folkloras, mitoloģijas un mūsdienu realitātes savijums. Pēc jaunajiem lasītājiem adresētajām grāmatām "Samainītais" (2019) un "Dvēsele sviestmaižu kārbiņā" (2023) latviski izdots arī viņas pirmais romāns pieaugušajiem "Mīļotie kauli". Visas trīs grāmatas, tāpat kā "Klasikā" skanošo sarunu, no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Romāna centrā ir kādas sievietes dzīvesstāsts. Savā sekcijā viņa glabā trīs vīriešu kaulus, un šis šķietami neparastais motīvs kļūst par ieeju maģiskā, atmosfēriskā pasaulē, kur sastopas guļamrajonu ikdiena, lauku folklora, atmiņas, jūtas un jautājumi par dzīves galīgumu.
No bērnu literatūras pie pieaugušo romāna
Kotrīna Zīle intervijā Liegai Piešiņai atklāj, ka pāreja no bērnu un jauniešu literatūras uz romānu pieaugušajiem bijusi dabiska.
Līdz šim viņa rakstījusi dažāda vecuma lasītājiem, tāpēc brīdī, kad radies stāsts pieaugušajiem, nav bijis šaubu, ka tas jāuzraksta.
"Mīļotie kauli" ir viņas septītā grāmata, un autore atzīst, ka tā drīzāk bijusi nevis žanra maiņa, bet gan došanās dziļāk cilvēka pieredzes un dzīves jautājumu izzināšanā.
Dzīves ritums folkloras spogulī
Viens no svarīgākajiem romāna slāņiem ir folklorā sastopamais cilvēka dzīves un dabas ciklu ritējums. Kotrīnai Zīlei bijis būtiski atgādināt gan sev, gan lasītājiem par rituāliem un svētkiem, kas pavada cilvēka dzīvi.
Rakstniece norāda, ka folklorā atspoguļojas ne vien gadalaiku maiņa, bet arī lielie cilvēces notikumi, kas atkārtojas dažādos laikmetos.
Arī motīvi par gatavošanos karam vai aiziešanu karā tautas tradīcijās parādās atkal un atkal, atgādinot par vēstures ciklisko dabu.
Sievietes pieaugšana un cilvēka galīgums
Autore atzīst, ka romānā nozīmīga vieta atvēlēta sievietes pieredzei un nobriešanai. Maģiskā reālisma forma ļāvusi šīs tēmas atklāt niansētāk un simboliskāk.
Ne mazāk svarīga ir nāves un cilvēka galīguma tēma. Rakstniece uzskata, ka mūsdienu cilvēks bieži aizmirst apstāties brīžos, kad nepieciešams sērot, atcerēties vai vienkārši izdzīvot nozīmīgus dzīves notikumus.
"Seno baltu rituālu atcerēšanās nav saistīta ar mēģinājumu atdzīvināt senās ticības, bet gan ar iespēju palēnināt dzīves tempu un no jauna apzināties būtisko," uzsver Kotrīna Zīle.
Interese par mitoloģiju nāk no bērnības
Lai gan interese par mitoloģiju nostiprinājusies studiju laikā Viļņas Mākslas akadēmijā, tās saknes meklējamas daudz agrāk.
Rakstniece uzaugusi daudzstāvu māju rajonā un sevi raksturo kā pilsētas bērnu. Taču viņas tēvs aizrautīgi interesējies par senajām paražām, lasījis teikas un nostāstus, rotaļājies ar senajiem rituāliem un svētkiem.
"Daudzstāvu mājā satilpa viss – gan no laukiem atceļojušās senās būtnes, gan svētki, ko kādreiz svinēja laukos," stāsta autore.
Trolejbuss kā kopienas simbols
Romānā nozīmīga loma atvēlēta arī daudzstāvu namiem un trolejbusam. Lai gan darbība notiek mūsdienās, Kotrīna Zīle atzīst, ka grāmatā dzīvo arī viņas bērnības 90. gadu pasaule.
"Gan trolejbuss, gan daudzstāvu nams ir vietas, kur veidojas kopiena. Mūsdienās cilvēki dzīvo cieši līdzās, tomēr bieži vien zaudējuši savstarpējo saikni. Trolejbuss savukārt atgādina, ka joprojām esam daļa no kopīgas sabiedrības," teic autore.
Teksts, kas nepārtraukti virzās uz priekšu
Lasītāji nereti ievēro Kotrīnas Zīles tekstu dinamiku un darbības vārdu pārpilnību. Rakstniece neslēpj, ka viņai svarīgs ir kustībā esošs stāsts.
"Man šķiet, ka par cilvēka jūtām nevajag stāstīt tieši. Lasītājam tās jāatklāj pašam. To parāda darbības, sīkās ikdienas lietas un izvēles," viņa skaidro.
Tāpēc, lai arī teksts ir blīvs un piesātināts ar neparastiem tēliem un vārdiem, autores iecere bijusi radīt strauju, uz priekšu virzošu stāstījumu.
Grāmata, kas izrādījās tuvāka lasītājiem, nekā autore gaidīja
Rakstot "Mīļotos kaulus", Kotrīna Zīle bijusi pārliecināta, ka tā būs nišas grāmata šauram lasītāju lokam. Viņa atzīst, ka rakstījusi pirmkārt sev, nedomājot par auditorijas gaumi. Tomēr Lietuvā romāns guvis plašu atsaucību, īpaši lasītāju vidū vecumā no 25 līdz 50 gadiem.
"Es pat domāju, ka teksts ir diezgan nelasāms. Bet man pašai tas patika, un ar to man pietika," ar smaidu atceras autore.
Par uzticību, kārdinājumiem un mīlestību
Svarīga vieta romānā atvēlēta uzticības tēmai. Viens no spilgtākajiem tēliem ir Luks – harismātisks personāžs, kurš sevī apvieno gan kārdinājumu, gan mīlestības spēku. Rakstniece viņu raksturo kā sava veida pravieti, kuram cilvēki vēlas sekot, bet kurš pats nespēj pilnībā tikt galā ar savu ietekmi uz citiem.
Autore atzīst, ka tēla veidošanā izmantoti arī atsevišķi evaņģēliju motīvi, taču viņu vairāk interesējis jautājums par mīlestību un cilvēku attiecībām, nevis reliģiska interpretācija.
Pasaka pieaugušajiem
Lai gan romānā netrūkst skarbu tēmu, nāves motīvu un sarežģītu attiecību, Kotrīna Zīle uzskata, ka visas viņas grāmatas savā būtībā ir pasakas.
Arī "Mīļotie kauli" ir pasaka pieaugušajiem – stāsts par cilvēkiem, viņu ievainojamību, spēju mīlēt, kļūdīties un meklēt savu vietu pasaulē, kur līdzās sadzīvo gan mūsdienu daudzstāvu nami, gan senā baltu mitoloģija.
Podcast reviews
Read Grāmatu stāsti podcast reviews
Podcast sponsorship advertising
Start advertising on Grāmatu stāsti relevant audience podcasts
You may also like to advertise on these Podcasts

4.510879779
The Joe Budden Podcast
The Joe Budden Network

4.611699506
The Bulwark Podcast
The Bulwark

4.711530393
Matt and Shane's Secret Podcast
Matt McCusker & Shane Gillis

4.72577183
Smosh Reads Reddit Stories
Smosh

4.975261756
Small Town Murder
James Pietragallo, Jimmie Whisman

4.71325596
Bulwark Takes
The Bulwark

4.8583398
Didn't I Just Feed You
Stacie Billis and Meghan Splawn

4.4503509
Warfare
History Hit

4.8296932000
Fantasy Footballers - Fantasy Football Podcast
Fantasy Football

4.712851555
True Crime All The Time
Emash Digital