Advertise on podcast: Drošinātājs

In the village of Velyka Omeľiana in western Ukraine, the first women’s volunteer fire brigade in the country was created during the war – it is made up of teachers, medics, cultural workers and representatives of other professions who had never planned to do this kind of work, but now fill the gap left after the village’s men went to the front. Brigade member Tetiana Omelianchuk, in a conversation with Dīvs Reiznieks, talks about callouts to fires, providing first medical and psychological aid, the initial skepticism that turned into respect, and the team’s motto: “If not us, then who?”    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Veļika Omeļjanas ciemā Ukrainas rietumos kara laikā izveidota pirmā sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde - tajā strādā skolotājas, mediķes, kultūras darbinieces un citu profesiju pārstāves, kuras nekad nebija plānojušas šādu darbu, bet nu aizpilda vajadzību, kas radusies, ciema vīriem dodoties uz fronti. Vienības dalībniece Tetjana Omeļaņčuka sarunā ar Dīvu Reiznieku stāsta par izsaukumiem uz ugunsgrēkiem, pirmo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, skepsi, kas pārtapusi cieņā, un komandas moto: “Ja ne mēs, tad kurš?”   Savukārt Rihards iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Kādēļ Tramps lūdza un Putins piekrita īsajam pamieram triecieniem enerģētikas infrastruktūrai? Cik nozīmīga ir Baltijas valstu vienošanās par militārās mobilitātes zonas izveidi? Agresorvalstu sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs.   Epizodes gaita: 00:29 Ievads 03:27 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:12 Rute Kijivā. Ko NATO dod Ukrainai? 10:23 Īsais pamiers starp krieviju un Ukrainu – Trampa cerība novērst uzmanību no iekšpolitikas un Epstīna failiem.  15:16 Cik nozīmīga ir Baltijas valstu vienošanās par militārās mobilitātes zonas izveidi?  20:20 Agresorvalstu sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs. 26:11 EXPLAINER: Kā sievietes Ukrainā arvien vairāk sāk strādāt profesijās, kas iepriekš tika uztvertas kā tipiskas vīriešu profesijas.. 31:00 Piesakām šīs epizodes galveno viešņu Tetjanu Omeļaņčuku – Ukrainā pirmās, pilnībā no sievietēm veidotās brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības dalībnieci.  32:11 Sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība kā spēcīgs noturības un kopienas atbildības simbols 33:02 Sākoties pilna mēroga iebrukumam vienas nakts laikā viss mainījās. Sievietēm nācās uzņemties atbildību par kopienas drošību. 35:26 Vienību veido sievietes bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā 36:10 Tipiska diena, kad jādodas palīgā.  37:28 Apkārtējo skepticisms izzudis, tā vietā nācis savstarpējs respekts. 39:08 Vienība – kā emocionālā atbalsta sistēma. 40:04 Sieviešu vienības plusi, salīdzinot ar kolēģiem vīriešiem. 41:28 būt noderīgām situācijās, kad citi ir izmisumā, - tā, iespējams, ir visaugstākā balva. 42:43 gaidīt līdz atnāks nelaime, - tā ir slikta stratēģija. 43:57 Laiks sagraut stereotipus par to, ko var vai nevar sievietes. 44:50 Kā karš ietekmējis Velika Omeļjanas ciemu 46:30 Šobrīd savā komūnā darbojamies kā vienota komanda. 46:47 Mūsu spēks ir vienotībā. 47:42 Sarunas beigas. 50:48 Rakstiet mums [email protected] 51:01 Padalieties ar šo interviju un epizodi.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

«Технологічно Україна є чи не найсильнішою у світі, адже пристрої тестуються й використовуються в реальних бойових умовах. У ворога є маса, у нас - якість і креативне застосування. Але нам потрібно й надалі зростати, розвиватися та адаптуватися, щоб і в майбутньому захистити себе від атак. Адже не нападатимуть лише на підготовлену й сильну державу». Так в розмові з Ріхардом Плуме говорить гість цього тижня подкасту «Drošinātājs» – Ігор Береговенко, співзасновник української компанії військових технологій Air3F, яка забезпечує військових на фронті різними системами.   Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Tehnoloģiski Ukraina ir teju spēcīgākā pasaulē, jo ierīces tiek testētas uz izmantotas reālos kaujas apstākļos. Ienaidniekam ir masa, mums - kvalitāte un radošs pielietojums. Bet ir jāturpina augt, attīstīties un pielāgoties, lai arī nākotnē pasargātu sevi no uzbrukumiem. Jo neuzbruks tikai sagatavotai un spēcīgai valstij." Tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis Ihors Berehovenko, Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmuma Air3F līdzdzibinātājs, kurš ar dažādām sistēmām apgādā karavīrus frontē.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Vai Ukrainas, Krievijas, ASV sarunas ir butaforija? Ukrainai labas ziņas frontē; ASV militārais atbalsts Latvijai - neskaidrs.   Epizodes gaita:  00:29 Ievads 02:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:57 Vai Ukrainas, krievijas, ASV sarunas ir butaforija? 07:20 Ukrainai labas ziņas frontē. 08:45 Kāpēc ASV nepieprasa pārtraukt krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai? 09:51 ASV militārais atbalsts Latvijai nākotnē neskaidrs. 17:55 Rihards un Dīvs norāda uz zīmīgām izmaiņām Ukrainas un krievijas miera sarunu delegācijās. 20:12 Jociņš par miera sarunām un Budanovu.  20:51 KONTEKSTAM: Ukrainas militārās industrijas pievilcība rietumu partneru acīs un ko tas nozīmē reālajā dzīvē. 24:31 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmuma Air3F līdzdzibinātāju Ihoru Berehovenko. 26:25 Ar ko nodarbojas Air3F. 27:50 pagrieziena punkts frontē bija dronu adaptācija kaujas operācijām.  28:49 tehnoloģiju attīstības temps ir ļoti ātrs. Katrai pretinieka darbībai ir pretpasākums. 31:05 militārās tehnoloģijas attīstības ziņā Ukraina šobrīd viena no spēcīgākajām pasaulē. 31:56 krievijas priekšrocība ir masveidība.  33:16 Kas Ukrainai pietrūkst? 34:20 Dronu jomā Ukraina šobrīd spēj gandrīz visas komponentes saražot pati. 35:29 Ukraina ir tehnoloģiski attīstītāka par krieviju. Panākumu atslēga – radošums un produktu pielāgošana konkrētām vajadzībām kaujas laukā.  37:09 Nākamais pagrieziena punkts varētu būt sauszemes robotizēto sistēmu strauja attīstība. 40:29 Vai tehnoloģijas var aizstāt karavīrus kaujas laukā? 42:04 Mākslīgā intelekta loma jaunajās kaujas tehnoloģijās un tā attīstības potenciāls. 43:43 Air3F ir vidēja izmēra uzņēmums un kā tas attīstījies.  45:21 Ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai laielākā daļa uzņēmumu jau sen rēķinās un ir tai sagatavojušies. 46:17 Visi Air3F galapatērētāji ir militārā joma 47:10 Air3F eksportam šobrīd neražo, bet ir tam gatavi.  48:09 Valsts attieksme pret militāro tehnoloģiju eksportu 48:44 Pirmā prioritāte – nodrošināt savējos, bet eksports palīdzētu valsts ekonomikai. 49:15 Izacinājumi.  50:53 Tikai sagatavotai, spēcīgai valstij neuzbruks. 52:30 sieviešu iesaiste aizsardzības industrijā. 53:07 Kā tiek sagatavoti nākotnes speciālisti. 54:12 Sarunas beigas. 54:33 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 54:57 Klausītāja jautājums par Kanādas premjera runu Davosā. 56:58 Rakstiet mums [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

The concept of extremism is usually associated with violent radicalism, terrorism, or incitement to violence, but in the russian context this notion has been redefined. In practice, we see that in the Russian-occupied territories the concept of extremism is used not to combat violence, but to enforce loyalty. It is about obedience. It is also about suppressing and erasing Ukrainian identity.  This is how this week’s guest of “Drošinātājs”, Mariia Krasnenko - an expert at the Ukrainian Civic Education Center “Almenda” - describes the situation in Russia’s occupied Ukrainian territories in her conversation with Dīvs Reiznieks.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Ekstrēmisma jēdziens parasti tiek attiecināts uz vardarbīgu radikālismu, terorismu vai aicinājumiem uz vardarbību, taču Krievijas kontekstā šis jēdziens ir pārdefinēts. Praksē redzam, ka Krievijas okupētajās teritorijās ekstrēmisma jēdziens tiek izmantots nevis cīņā pret vardarbību, bet gan lojalitātes nodrošināšanai. Tas ir par paklausību. Tas ir arī par ukraiņu identitātes apspiešanu un iznīdēšanu. Tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Marija Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” eksperte.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:. Kā transatlantiskās nesaskaņas Grenlandes jautājumā ietekmē Ukrainu? Ko no NATO vienotības saļodzīšanās secināt Krievijai?  Vai Ukrainas partneriem Eiropā jāveido alianse bez amerikāņiem?    Epizodes gaita:    00:30 Ievads 02:19 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:45 Kā NATO šķelšanās ietekmē Ukrainu? 11:01 Kā tas ietekmēs Ukrainas miera sarunas un arī praktisko palīdzību? 13:06 Vai tagad eiropiešiem būs vēl kritiskāka vēlme pirkt Ukrainai ieročus ASV? Un vai var nepirkt par spīti, ka esam apvainoti, ja Ukrainai vajag un paši saražot nevaram...? 15:17 Vai jāveido jaunas alianses? 20:02 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. 20:54 EXPLAINER: Aukstā laika efekts uz fronti un civiliedzīvotājiem Ukrainā, kurus ar jaunu degsmi terorizē krievija. 29:12 Piesakām šīs epizodes viesi – Mariju Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” experti. 30:26 Marijas pateicības vārdi Latvijai. 32:01 Par dzīvošanu bez elektrības un ūdens. 33:12 Krievija pārdefinē “ekstrēmisma” jēdzienu un ļaunprātīgi izmanto to, lai vajātu ikvienu, kas nepiekrīt sistēmai. 36:24 Ziedot.lv – krievijas acīs – ekstrēmistiska organizācija. 37:36 Rusofobija kļuvis par oficiālu, juridisku terminu un kļūst par juridisku, kā arī politisku instrumentu. 39:33 Kādi ir praktiski aizliegumi, kas vērsti uz ukrainiskuma iznīdēšanu. 42:48 Krievijas drošības spēki izstrādājuši sistēmu, kas strādā, lai iegūtu informāciju par citādi domājošajiem. 44:09 Skolotāju loma skolēnu izsekošanā. 46:50 kā palīdzēt okupācijā esošajiem jauniešiem un sasniegt tur dzīvojošos cilvēkus. 49:50 Bērni teroristu sarakstā un psihiatriskajās slimnīcās. 52:20 Krievija izmanto visus instrumentus, lai iznīcinātu ukraiņu identitāti. 53:43 kurš atbalsta Ukrainu, kurš krieviju okupētajās teritorijas.  55:24 Kāda ir un būs krievijas politikas ilgtermiņa ietekme uz okupācijā esošajiem cilvēkiem? 56:34 Ko Ukraina dara, lai sagatavotos cilvēku reintegrācijai. 58:26 saruna beidzas. 58:46 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:00:40 Padalieties ar šo interviju un epizodi  1:01:06 “Ierakumu sveču gatera” aicinājums nosūtīt paciņas bērniem Ukrainā. 1:02:45 rakstiet mums: [email protected]  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Brīvajā laikā, kuru nozogam ģimenēm, mēs būvējam maršruta taksometrus regulāriem reisiem "uz elli un atpakaļ" - mašīnas, ar kurām frontes mediķi evakuē ievainotos karavīrus no uguns zonas līdz stabilizācijas punktiem." sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis, inženieris un brīvprātīgais Imants Šķērstens, kurš kopā ar domubiedriem pārbūvē un pielāgo automašīnas karavīru evakuācijai frontē Ukrainā.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Krievija izmanto auksto laiku un palielielina triecienus par Ukrainu, cerot panākt ukraiņos bezcerību; Vai ASV ekonomiskās intereses varētu kļūt par Ukrainas drošības garantijām? Irānas notikumu ietekme uz situāciju Ukrainā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

«Я готую латвійський холодний суп у Києві найкраще з усіх!» – каже гість цього тижня подкасту «Drošinātājs» – художник і педагог, що мешкає в Києві, Едуард Межуліс. Його мати, Лаума Межуле, більшу частину життя прожила в Україні, багато років працювала перекладачкою в посольстві Латвії в Києві і перед відходом з цього світу також написала книгу про своє життя. У розмові з кореспонденткою Латвійського радіо в Україні Індрою Спрянце – про зміни в суспільстві, культурі та зв’язки з Латвією.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Es vislabāk par visiem Kijivā gatavoju latviešu auksto zupu!" saka Drošinātāja šīs nedēļas viesis - Kijivā dzīvojošais mākslinieks un pedagogs Eduards Mežulis, kura māte Lauma Mežule mūža lielāko daļu nodzīvojusi Ukrainā, daudzus gadus nostrādājusi Latvijas vēstniecībā Kijivā par tulku un pirms aiziešanas no šīs saules arī sarakstījusi grāmatu par savu dzīvi. Sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Ukrainā Indru Spranci - par izmaiņām sabiedrībā, kultūrā un saitēm ar Latviju.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Eiropieši šokā par jauno ASV Nacionālās drošības stratēģiju - cik nopietns apdraudējums tas ir ASV un Eiropas turpmākajām attiecībām? Vai ASV politika veicinās Eiropas federalizāciju? Ko darīt Ukrainai brīdī, kad Donalds Tramps paziņo, ka galveno uzmanību veltīs notikumiem ASV iekšienē?    Epizodes gaita:  00:29 Ievads 03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:41 Pasaules ziņās visu pārējo aizēno notikumi, kas saistīti ar Venecuēlu. Ko tas nozīmē Ukrainai? 08:42 Ko Latvijas drošībai nozīmētu ASV iebrukšana Grenlandē? 12:32 Lielās pārbīdes Ukrainas varas augstākajos ešelonos - ko tas var liecināt par notikumu attīstību? 15:04 Bijušās Kanādas ārlietu ministres iecelšana Zelenska padomnieces amatā. 16:00 Vai Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa paredz kara beigas jau šogad? 20:00 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto un uzceļ eiropiešu aktivitātes sadarbībā ar Ukrainu. 22:03 EXPLAINER: Kādiem vēl nebijušiem ieročiem būtu jānonāk Ukrainas rokās 2026.gadā. 25:10 Ukrainas armijas akūta problēma – cilvēkresursu trūkums. 30:08 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Kijivā dzīvojošo mākslinieku un pedagogu Eduards Mežulu. 31:53 Eduards par savu latvisko izcelsmi 32:40 Aukstās zupas meistars 33:45 Ko cilvēks aizmirst un ko neaizmirst. 34:16 Eduards par savu mātu – Laumu Mežulu un to kā viņa nonāca un palika Ukrainā. 36:00 par savu dzīvi līdz šim. 37:10 par pilna mēroga iebrukuma sākumu. 38:14 Ukraiņi kļuvuši saliedētāki, bērni – nopietnāki. 39:00 Katram sabiedrībā kaut kas jādara Bruņoto spēku labā. 40:20 Kara ietekme uz Ukrainas kultūru. 45:00 “krievu pasaules” ekspansija Ukrainā notika jau sen un kā to ietekmējis karš? 49:14 Galvenais ir saglabāt Ukrainu kā valsti. 52:13 Vienošanās ar putinu – bezjēdzīgas. 53:27 Labākais ir iespēja pašam piedalīties izstādēs.  55:03 Kritušie Ukrainas mākslas pasaules dalībnieki. 57:26 Par gleznošanu – ko cilvēki glezno visvairāk? Aktuālais teātros. 1:00:03 Par mammu un viņas sarakstīto grāmatu. 1:04:19 Sarunas beigas. 1:05:46 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Šajā nedēļā "Drošinātājā" saruna ar Grandānu ģimeni, kas pazīstami kā "4 ceļo gardi". Tēvs Jānis un dēls Kārlis šovasar ar riteni mēroja 1600 kilometrus garo ceļu līdz Odesai, par spīti tam, ka Kārlis tobrīd bija vien 13 gadus vecs. Šis nebija pirmais Grandānu brauciens uz kara skarto valsti. Sarunā ar Dīvu Reiznieku par to, kas licis iemīlēties Ukrainā un kādēļ viņi nebaidās doties uz Ukrainu, lai tādejādi izrādītu arī atbalstu šai valstij.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Cik spēcīgas un praktiskas varētu būt rietumu drošības garantijas Ukrainai? Vai Ukrainas intensīvie triecieni Krievijai var ietekmēt miera sarunas? Kas stāv aiz Beļģijas iebildumiem par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam?    Epizodes gaita:  00:29 Ievads 01:48 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 2:52 Cik spēcīgas un praktiskas varētu būt Rietumu drošības garantijas Ukrainai? 10:46 Vai Ukrainas intensīvie triecieni Krievijai var ietekmēt miera sarunas? 12:22 Kas stāv aiz Beļģijas iebildumiem par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam? 15:45 EXPLAINER: Eiropas sešu punktu drošības plāns Ukrainai  18:23 ES vilcināšanās sankcionēt Rosatom kodolsektoru. 20:56 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Grandānu ģimene un projekts “4 ceļo gardi”. 23:12 Kā pirmais brauciens uz Ukrainu 2023. gadā Ļvivas pusē pamainīja ģimenes domāšanu un lika Ukrainu sajust kā otrās mājas. 25:01 Lētā auto ekspedīcija līdz Melnajai jūrai un idejas dzimšana – atkārtot maršrutu ar velosipēdiem, sākotnēji domājot par Harkivu. 27:38 Drošības un mērķa korekcijas – atteikšanās no Harkivas maršruta un velo brauciena sasaistīšana ar ziedojumu vākšanu Odesas skolas pazemes klasēm. 28:28 Sabiedrības un uzņēmumu reakcija Latvijā – jautājumi “kāpēc jums to vajag”, nevēlēšanās atklāti nostāties Ukrainas pusē un bailes zaudēt klientus. 30:00 Drošība ceļā un ģimenes filozofija – maršruta plānošana pa salīdzinoši drošākiem reģioniem, gaisa trauksmju ievērošana un pārliecība, ka jādzīvo ar domu “viss būs labi”. 33:58 Kārļa skatījums – kā pusaudža vecumā iemīlēties Ukrainā, piedzīvot karu caur ceļojumiem un kā uz to reaģē draugi un skolotāji Latvijā. 36:00 Ukraiņu viesmīlība un cilvēcība – omītes ar bulciņām, robežsargi un autovadītāji, kuri apstājas, lai palīdzētu diviem velobraucējiem no Latvijas. 37:26 Simtiem kilometru pa vācu gūstekņu būvēto bruģi, lēto velosipēdu izturība un Ukrainas vidienes ikdienas realitāte. 38:52 Mūsdienu Ukraina ļoti attīstīta – QR ēdienkartes, strauja objektu atjaunošana, radoša pilsētu atmosfēra un “atgriešanās bērnībā un cilvēcībā”. 41:53 Veloceļojums kā abpusēja iedvesma – latviešu klātbūtne ukraiņiem kā signāls “jūs neesat vieni”, bet Grandānu ģimenei – emocijas un stāsti, kas maina dzīves skatījumu. 45:41 Latvijas pēdas Ukrainā – nejaušas satikšanās ar cilvēkiem, kam ir saistība ar Latviju. 50:09 Ziedojumu mērķis un rezultāts – 6000 eiro Odesas skolas pazemes klašu remontam un cerība, ka tajās bērni varēs droši mācīties gaisa trauksmju laikā. 52:31 Projekts “Latvijas–Ukrainas skolu dvīņošana” – ideja par draudzīgām skolām, kopīgām tiešsaistes stundām, vēstulēm un ukraiņu bērnu ciemošanos Latvijā pēc kara. 55:54 Aicinājums Latvijas skolām un klasēm pieteikties skolu dvīņošanas projektam. 56:43 Sarunai pievienojas mamma Dita un meita Dārta – mammas stāsts par sākotnējo satraukumu, ārsta pārbaudēm un ģimenes WhatsApp čatu ar izsekošanas aplikāciju. 58:45 Nākamie plāni un ģimenes raksturs. 1:01:48 Kāpēc tieši Ukraina ir valsts, kurā Grandānu ģimene atgriežas atkal un atkal – radošums, cilvēcība un gaiša atmosfēra arī kara apstākļos. 1:03:04 Dārtas prieks par jaunām vietām, nogurums no atkārtotiem maršrutiem un vēlme, lai katrā ceļojumā būtu kaut kas nebijis. 1:04:39 Kāpēc pēc kara braukt uz Ukrainu – iedvesma, daba, kalni, virtuve un sajūta, ka latvietis tur jūtas gaidīts un saprasts. 1:06:00 Aicinājums paspēt iepazīt Ukrainu pirms pilnīgas integrācijas ES – zemākas cenas un kvalitatīvi vietējie produkti, kas nākotnē var mainīties. 1:07:01 Jaungada ceļojuma plāns. 1:07:55 Aicinājums klausītājiem – sūtīt paciņas un ziedojumus ukraiņu bērniem un karavīriem, sazinoties ar Grandānu ģimeni sociālajos tīklos. 1:09:18 Sarunas beigas. 1:10:01 kur atrast “4 ceļo gardi” sociālajos tīklos. 1: 10:55 Rakstiet mums [email protected] 1:11:03 Šī gada pēdējā epizode, nākamā - 8. janvārī.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

«Це було як у фільмі жахів - пил, дим, сирени, сльози. Ти біжиш допомагати… Я вже думав, що діти загинули. На щастя, ні. Але ми втратили колегу, і це було дуже важко пережити.» Так розповідає гість цього тижня - Максим Пономаренко, завідувач відділення урології Національної дитячої спеціалізованої лікарні «Охматдит». У розмові з Ріхардом Плуме він пригадує день, коли в лікарні вибухнула крилата ракета, запущена pосією, а також пояснює, як постійна загроза впливає на роботу лікарів найбільшої дитячої лікарні України та на будні маленьких пацієнтів.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

"Tas bija kā šausmu filmā - putekļi, dūmi, sirēnas, asaras. Tu skrien palīdzēt… Man jau šķita, ka bērni būs gājuši bojā. Par laimi, nē. Taču mēs zaudējām kolēģi, un to bija ļoti grūti pārdzīvot." Tā stāsta šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis - Ukrainas nacionālās bērnu specializētās slimnīcas "Okhmatdyt" uroloģijas nodaļas vadītājs Maksims Ponomarenko.  Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš atceras dienu, kad slimnīcā eksplodēja krievijas palaista spārnotā raķete, un stāsta, kā nepārtrauktie apdraudējumi ietekmē Ukrainas lielākās bērnu slimnīcas ārstu darbu un mazo pacientu ikdienu.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Eiropieši šokā par jauno ASV Nacionālās drošības stratēģiju - cik nopietns apdraudējums tas ir ASV un Eiropas turpmākajām attiecībām? Vai ASV politika veicinās Eiropas federalizāciju? Ko darīt Ukrainai brīdī, kad Donalds Tramps paziņo, ka galveno uzmanību veltīs notikumiem ASV iekšienē?    Epizodes gaita: 00:29 Ievads 02:27 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:30 Kas ir Nacionālā drošības stratēģija, kas ir tās autori un kāda ir tās loma? 07:38 Izmaiņas, salīdzinot ar Trampa pirmās prezidentūras stratēģiju. 08:30 Šis ir politiskās nostājas dokuments un nav saistošs. ASV Kongresā ir cits dokuments, kurā paustas Eiropai un Latvijai daudz draudzīgāka nostāja un ir saistoša prezidenta administrācijai. 10:30 Kremlis uzslavē jauno stratēģiju kā atbilstošu kremļa nostājai.  ASV uzbrauciens Eiropai. 12:20 Eiropas nākamie soļi. 16:05 Vai ASV politika veicinās Eiropas federalizāciju? 17:33 Ironisks aspekts Trampa stratēģijā. 19:10 Ko darīt Ukrainai? 21:33 Šobrīd notiek cīniņš par to kāda būs republikāņu partija tuvākajā nākotnē. 23:00 Ļoti daudzi Amerikā nepiekrīt šai jaunajai stratēģijai. 24:15 Rihards par Trampa un Zelenska “šaha spēle” 26:05 KONTEKSTAM: Cik daudz krievijas uzbrukos cietusi Ukrainas veselības aprūpes nozare? 27:05 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ukrainas Nacionālās bērnu specializētās slimnīcas “Okhmatdyt” uroloģijas nodaļas vadītāju Maksimu Ponomarenko. 30:28 Maksims par dienu, kad Ukrainas lielākā bērnu slimnīca cieta krievijas raķešu uzbrukumā. 35:45 Bailes pārvērtās vēlmē nākt uz darbu un palīdzēt tiem, kuri jūtas slikti. 38:00 Slimnīcas atjaunošana turpinās. 38:43 Pacientu šobrīd ir tik pat cik pirms pilna mēroga iebrukuma, ir problēmas ar personāla apjomu. 40:07 Par darbu gaisa trauksmes laikā. 43:39 Pozitīvs noskaņojums šajā darbā ir obligāts. 44:38 Kā tiek strādāts ar bērniem, lai mazinātu viņu satraukumu. 45:52 Sadarbība ar ārvalstu kolēģiem. 49:17 Izdegšana ārstu vidū pārsvarā nav aktuāla. 49:57 Kā Maksims kļuva par ārstu un kādēļ turpina šo darbu “Okhmatdyt” slimnīcā 52:00 Sarunas beigas. 52:20 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 52:33 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Just 25 kilometers from the russian border, in Kharkiv – a city regularly shelled by rockets and drones – a new theatre has been born in the midst of war. “In peaceful, comfortable times, art rarely develops – it often starts to ‘grow moss’. In hard times, on the contrary, you must put in a lot of effort to create anything, and that’s exactly when real art can emerge,” says this week’s guest of “Drošinātājs”, Анастасія Несміян, director of Kharkiv’s independent theatre «Очерет», in a conversation with Dīvs Reiznieks. Listen to the interview to find out how people try to keep their sanity by playing theatre.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" ("The Fuse"), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

25 kilometrus no Krievijas robežas Harkivā - pilsētā, kuru regulāri apšauda raķetes un droni, kara laikā piedzimis jauns teātris. “Mierīgos, ērtos laikos māksla reti attīstās - tā bieži vien sāk “iesūnot”. Grūtos laikos, gluži otrādi, ir jāpieliek daudz pūļu, lai kaut ko radītu, un tieši tad var rasties īsta māksla,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs nedēļas “Drošinātāja” viešņa Anastasija Nesmijana, Harkivas neatkarīgā teātra «Очерет» direktore. Noklausies sarunu un uzzini, kā cilvēki mēģina saglabāt veselo saprātu, spēlējot teātri.    Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Ko Zelenska sabiedrotā Andrija Jermaka aiziešana no amata nozīmē sarunām par mieru Ukrainā? Vai Ukrainas veiktajiem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā ir tikai ieguvumi vai tomēr arī riski? ASV administrācijas varas centrs atrodas Floridā. Kā tas ietekmē Ukrainas miera procesu?    Epizodes gaita: 00:30 Ievads 03:04 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:50 Ko Zelenska sabiedrotā Andrija Jermaka aiziešana no amata nozīmē sarunām par mieru Ukrainā? 09:23 Ukrainas triecieni Krievijas un “ēnu flotes” kuģiem Melnajā jūrā – ieguvumi, riski un Turcijas loma. 12:42 ASV administrācijas varas centrs atrodas Floridā. Kā tas ietekmē Ukrainas miera procesu? Amerikas sūtnis Vitkovs, kā arī Kušners un Rubio - Floridas politiskais “trijstūris” Ukrainas miera sarunās. 17:25 Rubio ambīcijas 2028. gada prezidenta vēlēšanām un kāpēc viņš nesteidzas saistīt savu karjeru ar Ukrainas karu. 20:26 Kopsavilkums par dažām citām skaļākajām ziņām, kas saistītas ar Ukrainu – Vācijas un NATO paziņojumi, Vitkova vizītes Maskavā. 21:34 EXPLAINER: Wall Street Journal pētījums “Make money, not war” par Trampa sabiedroto biznesa plāniem Krievijā pēc kara. 24:30 Par to, kā karš kļūst par fonu ziņu virsrakstos un kāpēc Drošinātājs atgriežas pie “parastā cilvēka” perspektīvas. 25:07 Piesakām šīs epizodes viesi - Anastasiju Nesmijanu – Harkivas neatkarīgā teātra «Очерет» (“Očeret”) direktori.  27:10 Kāpēc kara laikā Harkivā tika dibināts jauns teātris – cilvēku alkas pēc kultūras un meistardarbnīcas, kas pārtop teātra kolektīvā. 29:50 Kā «Очерет» teātris izdzīvoja elektrības atslēgumu un bombardēšanas laikā un izauga par 30 cilvēku brīvprātīgo trupu? 32:48 Vai teātra uzdevums kara laikā ir aizmirst karu vai tieši runāt par to – māksla kā telpa, kur uz brīdi pārstāt domāt par iebrukumu. 35:16 «Очерет»  repertuārs – ukraiņu klasika, režisora oriģināllugas un karavīra sarakstīta traģikomēdija par sievietēm, kas gaida mīļotos no frontes. 37:47 Vai «Очерет» ir amatieru vai profesionāļu teātris – brīvprātīgi aktieri, kuri strādā “no sirds”, nevis algas dēļ. 39:15 Kā top teātra jaunās telpas kultūras centrā “Druk” – aktieri, draugi un vectēvs kopā būvē skatuves grīdu. 41:32 Kā līdzsvarot ziedojumus starp teātri un armiju – “vispirms bruņotie spēki, pēc tam kultūra”. 43:24 Harkiva 25 km no Krievijas robežas – dzīve rajonos, no kuriem redzama Belgoroda un ikdienu nosaka regulāri uzbrukumi. 45:32 Skatītāju drošība – likums par pasākumiem virs 50 cilvēkiem, patvertne pagrabā un izrādes pārtraukšana sirēnu laikā. 46:30 Kas ir Kultūras un kopienas centrs “Druk” – restaurācija, galerijas, koncerti, 3D darbnīca un elektroniskās mūzikas pasākumi. 48:07 Kāpēc ukraiņi kara laikā turpina iet uz kafejnīcām un teātri – normāla dzīve nenormālos apstākļos kā veids saglabāt veselo saprātu. 50:01 Kāpēc «Очерет»  izrādes ir ukraiņu valodā. 50:26 Kā Krievijas kultūras dominance Harkivā pirms kara nomainīta ar pilnīgu pāreju uz ukraiņu valodu kultūrā. 53:32 Kā karš maina Harkivas kultūras dzīvi un kāpēc māksla grūtos laikos kļūst spēcīgāka. 54:33 Vai «Очерет»  ir tikai kara laika projekts – plāni ilgtermiņam un teātris kā liela ģimene. 56:46 Atgādinājums neaizmirst par cilvēkiem Harkivā – dzīve, projekti un lepnums par paveikto, pat fonā skanot sirēnām. 57:33 Gaisa trauksmes sirēna intervijas noslēgumā – saruna beidzas. 57:50 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:01:24 “Integrācijas kvadrātmetri” – LSM pētījums par to, kā ukraiņi pērk mājokļus Latvijā un veido nākotni šeit. 1:02:30 Noslēgums – Padalieties ar šo interviju un epizodi un rakstiet mums: [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Because of Russia’s invasion, Ukraine currently has the largest amount of construction debris in Europe. That is why scientists and practitioners from Western Europe and Ukraine have joined forces and expertise in a single project to find ways to turn the rubble of war-destroyed buildings into new, sustainable materials that can be used to rebuild Ukraine and make the construction sector greener and more modern. Rihards Plūme talks to two representatives of the “S3 Reconstruction of Ukraine” consortium - Roman Puchko and Kostiantyn Patsaliuk.   Через російське вторгнення в Україні зараз найбільший обсяг будівельних відходів у Європі. Тому, об’єднавши зусилля та знання, в одному проєкті зійшлися науковці та практики із Західної Європи та України, щоб знайти способи перетворити руїни зруйнованих війною будівель на нові, сталi матеріали, за допомогою яких можна буде відбудовувати Україну, роблячи будівельну галузь «зеленішою» та сучаснішою. Ріхардс Плуме розмовляє з двома представниками консорціуму «S3 Reconstruction of Ukraine» - Романом Пучком та Костянтином Пацалюком.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs