Advertise on podcast: Globālais latvietis. 21. gadsimts

Dzīvojot ārpus Latvijas saikne ar dzimteni pamazām gaist, tāpēc būtiski ikdienā satikt savējos – runāt latviešu valodā un kopā brīvajā laikā nodarboties ar to, kas tiešām patīk. Un iespējas ir plašas, ne tikai dziedāt korī, dejot tautas deju kolektīvā vai spēlēt teātri. Arī kopā doties pārgājienā, kopā skriet vai, satiekoties attālināti, dziedāt latviešu tautas dziesmas. Par dažām iniciatīvām, kas diasporā uztur latvisko garu, runājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Latvijas Universitātes vadošā pētniece un asociētā profesore Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē Baiba Bela, Beļģiju pārstāv Māris Bērziņš, kurš "TekuTaku Brisele" piedāvā dažādas fiziskās aktivitātes latviešiem un viņu draugiem, no Dānijas Sandra Ardnas, kura reizi mēnesī organizē pārgājienus latviešiem, kuri dzīvo Dānijā, Guna Pētersone Dānijā rīko tematiskās meiteņu nedāļas nogales, savukārt Alise Pabērza ir Ēģiptē izveidojusi kopā ar domubiedriem latviešu kopienas biblotēku Dahabā.

Diasporas  līdzdalība vēlēšanās piedzīvo negatīvu tendenci jau vairākas vēlēšanas pēc kārtas. Šoreiz, neraugoties uz plašākām balsošanas iespējām, no teju divsimt tūkstošiem ārpus Latvijas mītošajiem balsstiesīgajiem vēlēšanās piedalījās vien 11,6%. Kas attur diasporu no balsošanas, kā situāciju var mainīt vai samierināties ar jauno realitāti? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Centrālās vēlēšanu komisijas vadošā eksperte ārējās sadarbības jautājumos Inita Dzene, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Mārīte Kļaviņa, Eiropas latviešu apvienības vadītāja Ilga Švāne un portāla „Baltic Ireland” žurnāliste Inguna Mieze.

Ja cilvēks strādājis ārzemēs un Latvijā atgriežoties turpina strādāt – kā viņam aprēķinās pensiju? Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts meklējam atbildes uz jautājumiem, kas uztrauc diasporu, domājot par dzīvi seniora vecumā, lai ārvalstīs strādājušais varētu atgriezties Latvijā un ar mierīgu sirdi baudīt savas vecumdienas dzimtenē. Diskutē Nodarbinātības valsts aģentūras konsultants EURES jautājumos Andris Segliņš, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze.

Pirms 75 gadiem Londonā dibināja Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru ar mērķi sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu. Šodien šo misiju turpina Eiropas Latviešu apvienība, uzturot dzīvu latvietības garu tālu prom no dzimtenes. Saruna par apvienības pagātnes veikumu un nākotnes izaicinājumiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas līdzšinējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētāja Justīne Dace Krēsliņa (Zviedrija), ELA prezidija locekle, biedrzine Laura Ritenberga-Kindere (Vācija), ELA prezidija locekle, izglītības referende Ilze Atardo (Itālija) un ELA prezidija locekle, Stavangeres latviešu biedrības pārstāve Ieva Valena (Norvēģija). -- Piebilde – sarunas ieraksts tapa mirkli pirms Eiropas Latviešu apvienības kopsapulces un šobrīd jau ir notikušas pārmaiņas – Eiropas Latviešu apvienībai ir jauna priekšsēde Ilga Švāne no Norvēģijas latviešu biedrības, bet Justīne Krēsliņa darbus turpinās kā priekšsēdētājas vietniece. Rosība Eiropas latviešiem turpinās un par to runāsim jau citā reizē.

Latviešu jaunieši ir nozīmīga diasporas daļa, bet cik viņiem ir svarīgi sekot līdzi norisēm Latvijā? Vai viņiem ir  laiks un vēlme sekot līdzi arī ekonomiskai izaugsmei, darba iespējām Latvijā un citiem jauniešiem būtiskiem jautājumiem? Un vai viņi ir pārliecināti, ka politiķi pamana viņu vajadzības un par tām runā vismaz savā priekšvēlēšanu retorikā? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas biedrības "Eiropas jaunieši" priekšsēde Sabīne Irbe, organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāve Aleksa Stirāne, jauniešu veidota laikraksta "Krējums" viens no veidotājiem un redaktors Kārlis Šadris, Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 valdes locekle Rozīte Katrīna Ponne un 3. kursa studente "Erasmus" Roterdamas universitātē, kura šobrīd pavada savu studijas apmaiņu semestri Dublinā, arī biedrības "Eiropas jaunieši" komunikācijas vadītāja Madara Vildere.

Gaidot 15. Saeimas vēlēšanas, aplēsts, ka ārvalstīs mīt 196 tūkstoši balstiesīgo – vairāk nekā Kurzemē vai Latgalē. Kas nozīmē, diasporas politiskās ietekmes potenciāls ir iespaidīgs, tā ir trešā daļa no kopējā balsu skaita Rīgas apgabalā. Par iespējām balsot ārpus Latvijas, gaidāmo aktivitāti un lēmuma pieņemšanu saruna raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Vēl tikai dažas dienas ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi var pieteikties balsošanai pa pastu. Kādi bijuši centieni aktivizēt diasporu, vai šajās Saeimas vēlēšanās citviet dzīvojošo latviešu ieinteresētība piedalīties Latvijas nākotnes veidošanā būs augusi? Diskutē Centrālās vēlešanu komisijas vadītājs Māris Zviedris, Latvijas Pilsoniskā alianses pārstāve Ulla Čonka, portāla "latviesi.com" redaktors Roberts Gorodko un Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Diāna Kārkliņa.

Viņa uz Krētu aizbrauca viena, bet pēc vairāk nekā desmit gadu prombūtnes atgriezās jau četratā – tas ir latvietes un grieķa ģimenes stāsts. Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekas ar Argiriu ģimeni – Lieni un Nikosu un viņu bērniem Mateosu un Artemisu, lai uzklausītu viņu pārcelšanās un iedzīvošanās pieredzes stāstu.

Diaspora un ziedošana dzimtenei ir nesaraujami jēdzieni. Bet, vai būs, kas turpina ziedot, aizejot trimdas paaudzei, kurai palīdzība Latvijai bija personiska dzīves misija? Kā pārvērst filantropijas tradīciju jaunajai diasporai saistošā ziedošanas kustībā? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, Latvijas Universitātes fonda vadītāja Zaiga Pūce, Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Andersons, "Latviešu Fonda" aktīvo projektu lietvede Elizabete Ludvika, kā arī Stella Ludvika-Pitkina.

Teorētiski mācīties latviešu valodu var gan bērni, gan arī pieaugušie visā pasaulē – daudzviet darbojas latviešu valodas un kultūras skolas, kur piedāvā bērniem jau vecumā no trim gadiem apgūt savu vecāku dzimto valodu. Ir arī pieejami kursi jauniešiem un arī pieaugušajiem. Un valodu tagad ērti mācīties arī attālināti. Vai citās valstīs dzīvojošie latvieši izmanto šo iespēju vai arī paļaujas – ja jau latviešu valoda ir ikdienas ģimenes saziņas elements, īpaši mācīties to nevajag? Bet kā tomēr motivēt bērnus un jauniešus atvēlēt laiku latviešu valodas mācībām un kāpēc latviešu valodas skolotāji apgalvo, ka valodu vairs nevar mācīt tā kā agrāk? Raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts sarunājas Latviešu valodas aģentūras direktores vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras latviešu valodas tiešsaistes nodarbību ilggadēja vadītāja, Annas Ziedares vasaras vidusskolas Austrālijā skolotāja Dace Anstrate, Toronto Latviešu skolas vadītāja Ilze Maksiņa, Birmingemas latviešu skolas "Saktiņa" vadītāja, kā arī Lielbritānijas izglītības nozares vadītāja Lita Temostikleusa, Cīrihes un Bāzeles latviešu valodas un kultūras skolas "Auseklis" vadītāja Ilze Šordereta un Adelaides (Dienvidaustrālijas) latviešu skolas pārzine Mārīte Rumpe.

No bēgļu nometnes karotes līdz "Michelin" zvaigznēm – stāsti, kas iepazīstina ar latviešu šefpavāriem pasaulē šobrīd iepazīstami izstādē "Virtuves zvaigznes. Latviešu šefpavāri pasaulē" muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieklausāmies virtuves zvaigžņu stāstos un atklājam latviešu pavāru noslēpumus. Izstādes uzmanības centrā ir deviņi izcili latviešu pavāri un šefpavāri, kuru karjera saistīta ar darbu ārpus Latvijas. Tie ir profesionāļi, kuri ar savām idejām, darbu un pieredzi ietekmējuši kulinārijas vidi gan Latvijā, gan ārpus tās. Izstādes varoņi ir dažādu dzīvesgājumu latvieši – daļa dzimusi diasporā, jo viņu ģimenes savulaik devušās svešumā kā kara bēgļi, bet citi no Latvijas izceļojuši nesen. Izstāde atklāj gan viņu ēdiena filozofiju, gan profesionālos panākumus "Michelin" zvaigžņu restorānos un prestižos konkursos. Izstāde balstīta pašu pavāru sniegtajās intervijās. Tās papildina fotogrāfijas un daudzveidīgs priekšmetu klāsts.  Iepazīt latviešu zvaigznes virtuvē raidījumā palīdz muzeja "Latvieši pasaulē" pārstāves Marianna Auliciema un Danute Grīnfelde. Un arī divi īpaši ciemiņi. Lauma Kilgasa ir izstādes "eksponāts". Viņa ir latviešu pavāre Īrijā, plašu atpazīstamību ieguva, uzvarot kulinārijas konkursā "Ireland’s Next Top Cheff". Lauma ir galvenā šefpavāra vietniece senatnīgajā Kilronanas pilī Īrijā, bet Īrijā ir nokļuvusi uzreiz pēc tam, ka ir absolvējusi Vecbebru profesionālo tehnikumu, tur apguvu ēdināšanas pakalpojumu speciālistes profesiju. Otrs īpašais viesis ir šefpavārs Kaspars Barsukovs no restorāna "Bistro SMØR", kas tikai pusgadu pēc atvēršanas nonāca "Michelin" redzeslokā.

20 gadi pavadīti Īrijā, veidojot un uzturot latviešu kopienas kodolu, vienlaikus darbojoties Eiropas latviešu biedrībā un Pasaules Brīvo latviešu apvienībā. Viņa iedibinājusi virkni paliekošu kultūras norišu. Tā ir Inguna Grietiņa-Dārziņa, kura, ciemojoties Latvijā, viesojas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Latviešu tur patiešām maz, neviens pat lāga nezina, cik mūsu tur ir, jo dzīve rit tik tālu citā pasaulē, bet ciemiņus no Latvijas ciemos gaidām un cenšamies nepazaudēt latvietību, Tā par dzīvi Meksikā stāsta šīs reizes raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts sarunas dalībnieki, lai ļautu mums iepazīt, ko nozīmē būt latvietim Meksikā, šajā krāsainajā un kontrastu pilnajā zemē. Vai latvieši tur ir iemācījušies dzīvot lēnāk un iespējams, svinēt dzīvi? Vai, dzīvojot Meksikā, izdodas laiku pa laikam sastapt arī kādu savējo?  Un cik atvērti stāstīt par Meksiku tautiešiem, kuri gribētu uz šo zemi doties ceļojumā, ir tur dzīvojošie latvieši? Sarunājas Katrīne Freidenfelde, kura dzīvo Mehiko, bet šobrīd viesojas Latvijā, fotogrāfe Eva Šica un grafiskais dizaineris Kristiāns Šics, Monika Jansone dzīvo Montenero un vada ceļojumu aģentūru kopā ar vīru, mūziķe Madara Jauģiete dzīvo Tolukā, mājās viņa ar meitiņu Terēzi sarunājas tikai latviski, tāpēc saka, ka latviešu valodas nepietrūkst.

Mēs tur nejutāmies piederīgi, bet ieguvām drosmi. Tā atzīst Daira un Aivars Liepas, kuri dzimtajās Cēsīs atgriezušies no Norvēģijas un izveidojuši kultūrtelpu ar saukli - "Mākslai nav robežu". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar tetovēšanas meistariem par ceļu mājup un pasaules elpu Cēsīs.

Kristīne Jitaru ir precējusies ar moldāvu, pieņēmusi viņa uzvārdu, taču, kā raksta Kristīne savā feisbuka kontā: "…man un meitai dokumentos ir viens uzvārds, bet vīram – cits. Ne tāpēc, ka mēs tā izvēlējāmies. Ne tāpēc, ka tāds būtu mūsu ģimenes vārds. Bet tāpēc, ka valsts uzskatīja, ka drīkst to pārveidot." Viņa tagad apkopo citu pieredzi un cerot, ka to var mainīt, raksta iniciatīvu portālam Mana balss.lv. Kāpēc ārvalstnieku uzvārdi tiek latvieskoti un kādas problēmas tas rada, par to raidījumā saruna ar iniciatīvas autori Kristīni Jitaru, Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Santu Loginu, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītājas vietnieci Ingu Upīti, ierakstā klausāmies arī Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridisko padomnieci Lauru Lapiņu un Rīgas domes deputāti Inesi Andersoni.

Ja dzīvojot Latvijā ozolu zari, līgo vainags, jāņu siers un ugunskurs ir pats par sevi saprotams, tad kā līgošana iespējama Jaunzēlandē, Argentīnā vai Korejā?  To skaidrojam pirmssvētku raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, izzinot, kā līgošana transformējas prom no Latvijas un kāpēc tā ir tik svarīga svešumā.  Par svētkiem un tradīcijām sarunājas etnomuzikologs un folklorists Ēriks Zeps un zāļu sieva Līga Reitere. Par Jāņu svinēšanu tālu prom Latvijas stāsta Gita Meiere-Nestecka, kura rīko Jāņu svinības Jaunzēlandē, Aira Čekše no Argentīnas un Liena Jakovļeva no Dienvidkorejas. Gita Meiere-Nestecka arī dalās ar siera recepti.  Slinkais ķimeņu Jāņu siers Sastāvdaļas:  * 600 g rupji sarīvēta mocarellas siera * 200 līdz 300 g dāņu fetas siera, sagriezta nelielos gabaliņos * Ķimenes pēc garšas (aptuveni 1 kaudzīte ēdamkarote) Pagatavošana 1. Lielā bļodā sajauc mocarellu, fetu un ķimenes. 2. Liek mikroviļņu krāsnī uz 1 minūti. 3. Izņem un ātri, rūpīgi samaisa. 4. Liek mikroviļņu krāsnī vēl uz aptuveni 1 minūti. 5. Ja masa vēl nav pilnīgi viendabīga un sakususi, karsē vēl īsus intervālus, uzmanoties, lai siers nesaceptos. 6. Gatavo masu liek:     * lēzenās apaļās bļodiņās, vai     * uz marles vai rupja virtuves dvieļa, izveidojot apaļu formu, kas piešķirs skaistu faktūru. 7. Liek ledusskapī atdzist un sacietēt. Vislabāk pagatavot vakarā un atstāt ledusskapī pa nakti. 8. Kad siers pilnībā sacietējis, sagriež šķēlēs un pasniedz. Mazs ieteikums: ja vēlies izteiktāku tradicionālā Jāņu siera garšu, vari pievienot arī nedaudz kūpināta siera vai izmantot stiprākas garšas fetu.