Advertise on podcast: Rīta intervija

Zviedrijas iestāšanās NATO būs būtiska reģionālā nozīmē. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga

Studijā biedrības "Tev" pārstāvji Mārtiņš Dūdiņš un Oļegs Prutskis. Viņi abi palīdz Ukrainai jau no pirmās kara dienas, jo visiem kopā ir jādara kaut kas pret to pārspēku, kas ir mums kaimiņos. 

Kopš kara Ukrainā šo divu gadu laikā sabiedrībā notiek būtiskas izmaiņas izpratnē par krievu mākslu un kultūru, tā Latvijas Radio norādījusi Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma, kad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas nebija neviena mēģinājuma nelikumīgi šķērsot robežu, aktivitāte ir atsākusies, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Ir atsākušies pirmie mēģinājumi, lai arī skaitliski tie nav lieli.

Ja, vērtējot karu starp Krieviju un Ukrainu, par mērauklu ņemam Krievijas prezidenta Vladimira P****a sākotnējās ambīcijas, tad šobrīd viņam nav par ko lepoties. To Latvijas Radio atzina NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Taču viss esot atkarīgs, pēc kādiem kritērijiem vērtējam kara gaitu.

Ukraiņiem ir vēlme integrēties un apgūt latviešu valodu, taču ir būtiski pārāvumi, jo trūks iespēju to izdarīt, Latvijas Radio norādīja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone-Gavala. Arī šobrīd nav iespējams pieteikties valsts apmaksātajiem valodas kursiem, taču vēl viena būtiska problēma ir ukraiņu bērnu un jauniešu izglītība.

Aizsaradzība, tostarp, bruņojums patlaban ir viena no Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas. Bet kā pēdējos gados attīstījusies militārā industrija Latvijā un kādas sadarbības veidojušās ar citām valstīm? Tāpat kādu bruņojumu jau šobrīd ražojam tepat Latvijā un kā nozare attīstīsies nākotnē? Par to sarunā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāju Elīnu Egli.

Latvijā iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir ļoti strauji samazinājies, īpaši lauku teritorijās. Pērn piedzimuši 14 tūkstoši bērnu, bet nomiruši 28 tūkstoši cilvēku, tāpēc pie tik straujas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir izaicinoši vērtēt pakalpojumu samazināšanu reģionos. To Latvijas Radio atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no „Jaunās Vienotības”, atbildot uz jautājumu par skolu, pasta nodaļu tīkla un citu pakalpojumu samazināšanu.

Šai valdībai nav mērķtiecīgas politikas, lai īstenotu tā saukto tautas ataudzes stratēģiju, kam šogad būtu jāsāk nest augļus, turklāt šai valdībai dzimstības mazināšanās pat ir izdevīga. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās nu jau likvidētās sadarbības platformas „Demogrāfisko lietu centrs” bijušais vadītājs un Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks, kura vadībā pirms iepriekšējās valdības tautas ataudzes stratēģija tika izstrādāta.

Liberālisms Eiropā ir aizgājis par tālu, tāpēc jāatgriežas pie konservatīvām vērtībām, tajā skaitā cīnoties par tradicionālo vērtību saglabāšanu un pret tā saukto zaļo kursu. Ar tādu apņemšanos uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām startē partija „Latvija pirmajā vietā”.

Šajā reizē piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir īpaši svarīga, jo nākamajos piecos gados notiks ne tikai pārmaiņas Eiropas augstākajos mandātos, bet arī gaidāma izšķirīga notikumu attīstība saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas „Jaunā Vienotība” kandidāte Sandra Kalniete, kam sarakstā atvēlēta trešā vieta.

Jauniešiem ir milzīga nozīme Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, tāpēc viņiem ir jāpiedalās šogad gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās, lai tādējādi izteiktu viedokli par to, kādā virzienā blokam būtu jādodas nākamajos piecos gados, kas būs svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām un Eiropas drošības stiprināšanā. To intervijā jaunajiem žurnālistiem no visas Eiropas šonedēļ sacīja Eiroparlamenta (EP) prezidente Roberta Metsola.