Advertise on podcast: Cilvēks ziņu virsrakstos

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis ir šīs reizes „cilvēks ziņu virsrakstos”. Virsrakstos, kuri vēl 2020. gada pēdējā dienā un 2021. gada 28. aprīlī satricināja visu Latviju.

Reti ir tāds gads, kad neuzvirmo runas par valdības stabilitāti vai pat krišanu. Šogad šādas korekcijas nolēma ieviest premjers Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības, ar pārējiem partneriem vienojoties par teju izirušās partijas KPV LV izslēgšanu no koalīcijas un par ministru amatu pārdali. Tolaik KPV LV frakciju vadīja Māris Možvillo, kurš pašlaik ir partijas „Par cilvēcīgu Latviju” valdes loceklis un frakcijas „Neatkarīgie” deputāts.

Andrejs Kostaļeba Covid pandēmiju redz dažādās tās izpausmēs. Viņš ir Priekules vasarassvētku draudzes macītājs un vietējā apbedīšanas biroja vadītājs.

Gan sekmēti, gan bremzēti, gan dažādu pretrunīgu viedokļu pavadīti, Latvijā tomēr šogad notika XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Visbiežāk tos dēvēja par e-dziesmu svētkiem, kas gan nav īsti precīzi, jo lielākā daļa norišu tomēr notika klātienē, tikai pilnīgi citā formātā nekā ierasts.Citādie vai tuvplāna svētki – tā tos dēvē Inga Krišāne no svētku rīkotāju komandas. Tieši viņas koncepcija vēl pirms pandēmijas uzvarēja konkursā par Skolēnu svētku māksliniecisko risinājumu, bet šogad to ļoti ātri un radoši nācās pielāgot pandēmijas situācijai. Tradicionālais svētku gājiens Rīgā tādējādi pārtapa par dziesmu un deju ceļu "Saulesvija", kas šovasar izvijās cauri visām 42 Latvijas pašvaldībām. Inga Krišāne bija "Saulesvijas" autore un režisore.

Tiesas process pirmajā instancē ilga 12 gadus. Krimināllieta bija viena no apjomīgākajām Latvijas vēsturē, un nozīmēts bija pusotrs tūkstotis tiesas sēžu. Šādi tiek raksturots viens no šogad apspriestākajiem tiesas procesiem – Aivara Lemberga krimināllieta. 22. februārī lietā pasludināja saīsināto spriedumu. Krimināllietas prokurors Juris Juriss procesu salīdzina ar stafetes skrējienu. Šobrīd process vēl nav galā, taču pirmais etaps stafetē ir noslēdzies.

Afganistāna šogad bieži ir nonākusi ziņu virsrakstos, jo pēc 20 gadiem valstī pie varas atgriezās radikālais grupējums „Taliban”. Pēc talibu kaujinieku ienākšanas Afganistānas galvaspilsētā Kabulā desmitiem tūkstošiem vietējo un ārzemnieku steidza pamest valsti. Viņu vidū bija arī latviete Ieva Hertela, kura Afganistānā strādāja Eiropas Savienības projekta ietvaros. Vairākus mēnešus pēc notikušā Ieva neslēpj, ka viņai ir ļoti žēl Afganistānas iedzīvotāju, kuri cieš no talibu bargā režīma. Taču latviete cer, ka kādudien viņa atkal varēs atgriezties šajā valstī.

Skolas šajā gadā piedzīvoja daudz izmaiņu – vissarežģītākie lēmumi šādos laikos ir uz direktoru pleciem. Viņi ir tie, kuri atrodas starp divām frontēm – valdību un pašvaldību lēmumiem un tiem, kuriem šie lēmumi ikdienā jāievēro. Latvijas Radio turpina rubriku "Cilvēks ziņu virsrakstos" ar stāstu par Salas vidusskolas direktori Sanitu Madalāni.

Šogad kultūrtelpā viena no skaļākajām un dažādos medijos apspriestākajām tēmām bijusi Džemmai Skulmei veltītais murālis jeb sienas glezna uz kādas Rīgas skolas ēkām, ko fonda “Mākslai vajag telpu” aicināts radīja mākslinieks Kristians Brekte. Skolas audzēkņu vecāki asi kritizēja murāli un vāca parakstus, lai to likvidētu. Turklāt pēc kādas advokātes rosinājuma Valsts policija sākusi kriminālprocesu pret citiem mākslinieka darbiem. Šie notikumi savukārt raisījuši arī plašu diskusiju par mākslas brīvību un cenzūras riskiem.

Šogad ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts cenu kāpums. Atšķirībā no iepriekšējās finanšu krīzes šobrīd inflāciju dzen uz augšu nevis iekšējais patēriņš, bet ārējie faktori – naftas, dabasgāzes, arī elektrības cenas. Otrs virziens ir pārtikas un dažādu citu izejmateriālu cenu pieaugums. Kā cenu kāpums ietekmē Latvijas iedzīvotāja ikdienu?

Šovasar ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts ilgstošais karstuma vilnis un sausums. Klimata pētnieki jau iepriekš brīdinājuši, ka ekstrēmi laika apstākļi tostarp liels karstums kļūs arvien aktuālāks un viena no šo pārmaiņu sekām ir arī meža ugunsgrēki. Latvijā šogad izdegusī meža platība ir par teju 40% lielāka nekā pērn. Jūlijā lielus papildspēkus nācās piesaistīt paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēkā Garkalnē netālu no apdzīvotas vietas.

Latvijas delegācija no Tokijas olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm šovasar atveda summā septiņas medaļas, kas ir atkārtots 2004. gada rekords. Vienīgo augstākā kaluma godalgu izcīnīja 3x3 basketbola komanda, turnīra laikā iekarojot daudzu līdzjutēju sirdis ne vien ar sniegumu laukumā, bet arī trāpīgiem pēcspēles komentāriem. Fizioterapeits Oskars Urbanovičs tikmēr rūpējās par basketbolistu fizisko kondīciju, bet tas nebija vienīgais viņa ieguldījums komandas panākumā Tokijā.

Situācija kaimiņos esošajā Baltkrievijā šogad lika kārtējo reizi pārbaudīt arī Latvijas robežas noturību un spēju uzņemt lielu skaitu migrantu. Ar Baltkrievijas varas iestāžu gādību uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām tika virzīti tūkstošiem migrantu, daudziem no kuriem izdevās iekļūt Eiropas Savienībā, daudziem nācās samierināties ar palikšanu Baltkrievijas robežas pusē. Latvijā ar patvēruma meklētājiem strādā sociālie mentori, kuri palīdz ieceļotājiem nostāties uz kājām un labāk integrēties sabiedrībā. Viens no viņiem ir Rustams Šukurovs.