Advertise on podcast: Kultūras rondo

Filma “Misija: atrast vecākus” stāsta par citādību un burtiski ir kā izaicinājums, lai atrastu pazudušos tuviniekus. Meklējumos dodas sākumskolas vecuma bērni. Viņu starpā ir gan zēns ar autismu, kuru biedē apkārtējā pasaule, gan jaunieši, kuri tikai nesen ir iepazinušies. Kriminālfilmas cienīgi piedzīvojumi iepīti komēdijā visai ģimenei.

Šķiram vaļā mūsdienu latviešu lugu krājumu “5* dramaturģija”, kurā apkopoti piecu mūsdienu latviešu dramaturgu darbi. Šāds izdevums ir rets gadījums Latvijas 21. ģadsimta grāmatniecībā. Dramaturģija mūsdienās top citādi, dramaturgs strādā kopā ar režisoru un aktieriem, tā top daudzi mūsdienu dramaturģijas teksti. "Krājumā iekļautās lugas iestudētas vadošajos Latvijas teātros un kļuvušas par būtisku laikmeta refleksiju, kas dokumentē sabiedrības domāšanu par varu, ideoloģiju, identitāti, vēstures traumām un indivīda atbildību politisku un sociālu sistēmu priekšā," teikts aprakstā. Izdevumu papildina režisora Valtera Sīļa priekšvārds, kas iezīmēs šo lugu iestudēšanas un uztveres kontekstu mūsdienu Latvijas teātrī, kā arī teātra zinātnieces un kritiķes Līgas Ulbertes pēcvārds ar analītisku skatījumu uz dramaturģijas attīstības tendencēm, autoru balsīm un tekstu vietu Latvijas kultūras telpā. Ar Līgu Ulberti un Valteru Sīli arī tiekamies Kultūras rondo.

Grafiskā novele “Varžacis” ir latviešu animatora Artūra Vobļikova pirmā grāmata. Tā ir vizuāla dienasgrāmata no Londonas diasporas latvieša skatpunkta. Grāmatu klajā laidusi izdevniecība “Valters un Rapa”. Līdz šim Londonā studējošais Artūrs Vobļikovs guvis panākumus ar plastilīna animācijā veidotām filmām.  Pulcējot kuplu draugu un interesentu loku, tika atklāta jaunā animatora Artūra Vobļikova grāmata "Varžacis". Grāmatas atvēršanai bija dots intriģējošs nosaukums "Kad varde uzzina, kas ir varžacis". Saruna ar grāmatas autoru vadīja rakstnieks un publicists Rvīns Varde.

Septembrī nodibināta Latvijas Etnomūzikas asociācija, bet Grandkanārijās noslēdzies pasaules mūzikas gadatirgus "Womex", kurā iepazīstināja ar etnomuzikoloģes Laumas Bērzas veidoto Latvijas etniskās mūzikas izlasi "Native Music 21. Traditional / Folk / World-music Latvia". Kultūras rondo sarunājas Latvijas etniskās mūzikas valdes pārstāvji – Latvijas mūzikas informācijas centra projektu vadītāja Vineta Romāne(grupas "The Baltic Sisters" / "Baltijas māsas" un "Saucējas"), Igeta Ozoliņa (grupa "Ogas"), Ēriks Zeps, etnomūziķis, postfolkloras grupu "Rikši" un "Tā kā pērn" pārstāvis, kā arī Dārta Drava no grupas "Jora". -- No 21. līdz 25. oktobrim Laspalmasā de Grankanārija, Spānijā, notika lielākais pasaules mūzikas forums "WOMEX". Šajā lielākajā šī žanra mūzikas industrijas pasākumā jau 21. reizi Latvijas Mūzikas informācijas centrs veidoja stendu, lai iepazīstinātu starptautisko auditoriju ar Latvijas etniskās mūzikas jaunumiem.   Latvijas etnomūzikas asociācija (LEA)izveidota, lai stiprinātu Latvijas skatuves tautas mūzikas un starpžanru etnomūzikas nozares pārstāvniecību, veicinātu tās profesionālo izaugsmi un starptautisko atpazīstamību. Par asociācijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts kultūras menedžmenta centra Lauska pārstāvis Juris Zalāns, bet valdē – etnomūziķi Elīna Ose, Ēriks Zeps un Igeta Ozoliņa.

Brīdī, kad filmu uzņem ārpus studijas, ir jāievēro ne tikai vizuālā nepieciešamība kadrā. Jāņem vērā arī vietējo iemītnieku noteikumi, pat ēkā mītošo kaķu diktētās ikdienas aktivitātes. Tostarp, mainot vietas izskatu, jāsaglabā iespēja mājas mīlulim iekļūt ierastajās telpās. Ja attiecības ar vietas pastāvīgajiem iedzīvotājiem sagandēs, tad šajā vietā filmēt atkārtoti nevarēs. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir saglabāt labas attiecības. Kā vispār var atrast kaķu mājas, vecus, pamestus pagrabus un turīgu ģimeņu villas, kas labi izskatās kino ekrānā? Līdz šādām vietām var nonākt ar lokāciju tūrēm, kas turklāt ir viens no ierastākajiem ārzemju projektu pievilināšanas instrumentiem.

Izrāde, pēc kuras gribas aizbraukt uz Itāliju; lasīt pierakstus, kuri bijuši spoguļrakstā, vai lasīt, ko rakstījusi Aragonas Tūlija. Iedziļinoties ģeniālā mākslinieka Leonardo da Vinči ideju pasaulē, dramaturģe Elīna Vildere, režisore Anna Viduleja un aktieris Vilis Daudziņš ir radījuši oriģināllugu “Tūlija un da Vinči. Septiņas dienas”. Kultūras rondo studijā Anna Viduleja, Vilis Daudziņš un izrādes scenogrāfe, kostīmu māksliniece un video autore Krista Vinberga-Auzniece.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls tuvojas noslēgumam. Šogad festivāls piedāvāja septiņas kontrastainas īsfilmas, ko veidojuši Latvijas autori. Piemēram, Tīnas Zariņas filmu “YOLO”, sirsnīgu darbu par mammas pavadīšanu mūžībā, izrādīja līdzās Kalvja Rudzīša īsfilmai, kas veidota videospēļu animācijas estētikā, vēstot par draugiem, kas nesen pabeiguši vidusskolu un dienas vada slinki, iedzerot un pīpējot zāli. Nacionālās īsfilmas vērtēja arī starptautiskā žūrija, kura ievēroja, ka galvenokārt sievietes režisores veido darbus par sievietēm, savukārt vīrieši raugās uz stāstiem par vīriešiem.

Kultūras rondo pēta kultūras un vēstures satikšanās un pārklāšanās punktus, jo latviešu valodā klajā nācis izdevums “Livonijas vēsture”. Latviski lasošajiem šī grāmata pirmo reizi dod iespēju iepazīties ar visas Livonijas jeb mūsdienu Latvijas un Igaunijas viduslaiku vēsturi 350 gadu garumā, nevis tikai ar notikumiem mūsdienu Latvijas teritorijā, kā tas bija ieraksts līdz šim.  Par kultūras procesiem šodienas Latvijas un Igaunijas teritorijā viduslaikos saruna ar grāmatas “Livonijas vēsture” zinātnisko redaktoru, vēsturnieku Gustavu Strengu un izdevuma tulkotāju vēsturnieci Evu Eihmani. Ierakstā saruna arī ar vienu no grāmatas sastādītājiem – Tartu Universitātes profesoru Anti Selartu, kurš bija ieradies uz grāmatas latviešu izdevuma atvēršanas svētkiem. -- Izdevniecībā “Jānis Roze” klajā nākusi grāmata “Livonijas vēsture” – starptautiski atzītu pētnieku kopdarbs, kas sniedz mūsdienu vēstures pētniecībā balstītu skatījumu uz Latvijas un Igaunijas teritorijas vēsturi viduslaikos. Grāmatas tulkojuma latviešu valodā zinātniskais redaktors ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) tenūrprofesors, vēsturnieks Gustavs Strenga. Izdevuma pamatā ir 2012. gadā Anti Selarta redakcijā izdotā grāmata "Eesti ajalugu. II, Eesti keskaeg"(Igaunijas viduslaiku vēsture). Tās papildinātā versija angļu valodā "Medieval Livonia: History, Society and Economy of a Territory on the Baltic Frontier" iznāca 2025. gadā izdevniecībā “Brepols”.

Iepazīstam šā gada Latvijas Kultūras akadēmijas festivāla „Patriarha rudens” laureāti – izrādi „Nakts, kad Lorjē Godro pamodās”, kas ir jaunā režisora Gusta Ābeles kursa darbs un ieguva vairākas festivāla balvas. Gusta Ābeles 3. kursa režijas darbs “Nakts, kad Lorjē  Godro pamodās” šoruden bija iekļauts Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla „Patriarha rudens” programmā un ieguva balvu kategorijā – Labākā izrāde. Režisors saņēma petrolejas lampu no Pētera Pētersona kolekcijas. Savukārt labākās aktrises balvu ieguva Anna Emanuela Vaice par Šantalas lomu šajā iestudējumā. Vienu no profesora Jāņa Siliņa specbalvām saņēma aktieris Kurts Kārlis Mitenbergs par Žiljēna lomu arī izrādē “Nakts, kad Lorjē Godro pamodās”.

Kultūras rondo saruna ar Venēcijas kinofestivāla galvenās konkursa laureātes un RIGA IFF atklāšanas filmas “Nezināmā sieviete” producentu Mikaelu Rīksu (Mikael Rieks) un kopproducenti Madaru Kalniņu. Tas bija septembra sākums, kad Latviju sasniedza ziņa, ka pie mums uzņemta filma ir triumfējusi vienā no pasaules prestižākajiem kinofestivāliem Venēcijā. Vairumam skatītāju tobrīd nezināma filma ar nezināmu režisori un šai ziņā ironisku nosaukumu „Nezināmā sieviete”. Dāņu režisores Majas el Tūhī vārds autorkino pasaulē ir labi pazīstams, un papildu uzmanību Venēcijā piesaistīja fakts, ka viņa bija vienīgā režisore sieviete, kuras filma iekļuva galvenajā konkursā. Un uzvarēja. Pirms nedēļas filma „Nezināmā sieviete” atklāja Rīgas Starptautisko kinofestivālu. Filmas „Nezināmā sieviete” darbība notiek pēckara Dānijā, kur aktīvi tiek sodīti nacistu režīma kolaboranti, tai skaitā publiski tiek pazemotas sievietes, kam bijuši sakari ar vācu zaldātiem. Stāsta centrā ir jauna mājkalpotāja, kuras pagātnes noslēpumi apdraud viņas nākotni. Kultūras rondo bija iespēja tikties ar tās producentu Mikaelu Rīksu. Runājām gan par pašu filmu, gan sadarbību ar Latvijas komandu, gan arī par nu jau bēdīgi slaveno straumēšanas platformu nodokli, kas Dānijā darbojas, bet Latvijā tika nobremzēts. Filma gandrīz pilnībā tika uzņemta Latvijā, tāpēc pēc sarunas ar Mikaelu Rīksu arī filmas kopproducentes Madaras Kalniņas no „Nafta films” stāsts par šo sadarbību. Izrādās, viņa savulaik strādājusi pie Mikela Rīksa Dānijā, „Nordisk Films” studijā, un tieši viņa pārliecinājusi dāņus braukt filmēt uz Latviju, nevis kā ierasts – uz Prāgu Čehijā.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā šobrīd iemājojusi izstāde, kurā ir ne tikai fotogrāfijas. Kāpēc tā? Izstādes veidotājam Aleksejam Beļeckim radusies iecere paskatīties uz attēla veidošanu plašāk. Viņš vēlējies vērst uzmanību ne tikai uz krājumā esošajiem fotoattēliem, bet arī laikmetīgākiem darbiem, kuros izpēta starpposmus ceļā uz attēlu. Tai skaitā – kā mīlestība pret fotoaparātiem saistāma ar laukakmeņiem. Vēl kāds no darbiem izstādes telpās rada tādu kā nemitīgu fona troksni, jo tver gaismu, kas ir tik nozīmīga attēlu veidošanā. Katrai no izstādes zālēm ir sava sajūta.

Dailes teātrī šovakar, 21. oktobrī, Latvijas pirmizrādi piedzīvos beļģu režisores Lisaboa Haubrehtsas mūzikas teātra iestudējums „Sidharta”, kas balstīts Hermaņa Heses populārajā grāmatā un vēsta par jauna cilvēka garīgajiem meklējumiem un ceļu pie sevis. Izrāde tapusi vairāku valstu teātru kopdarbā un pirmoreiz pie skatītājiem nonāca septembrī Rūras triennālē Vācijā. No Latvijas šai izrādē piedalās mūsu Radio koris un Dailes teātra aktrise Milēna Miškēviča, un viņa kopā ar Radio kora māksliniecisko vadītāju Kasparu Putniņu ir Kultūras rondo viesi. Ierakstā uzklausām arī režisori Lisaboa Haubrehtsu un viņas ļoti personisko stāstu par šo izrādi. Un mazliet ieklausīsimies arī amerikāņu komponistes Kerolainas Šovas mūzikā, kas veido šī iestudējuma muzikālo pamatu. -- Hermaņa Heses „Sidharta” ir darbs, kas tapis 1922. gadā, viņš to saraksta pēc piedzīvotā Pirmajā Pasaules karā un paša ģimenes sabrukums, un ļoti lielās līnijās tas ir stāsts par jauna cilvēka garīgo ceļojumu un sava „es” meklējumiem. Taču Lisaboa Houbrehtsa to netulko burtiski, bet pievieno savu interpretāciju: šajā iestudējumā Sidharta ir sieviete, kura sevi līdz galam tā neizjūt, jo ir piedzimusi bez dzemdes, un vēlas atrast savu ceļu šai pasaulē. Šī „Sidhartas” interpretācija režisorei ir ļoti personiska un ar to viņa sāka sarunu pēc izrādes ģenerālmēģinājuma Dailes teātrī.

Poētiska ekskursija galvenās varones iekšējā pasaulē – tā iestudējumu “Mans tēvs – krievs” raksturo režisors Viesturs Roziņš. Aizvadītās nedēļas nogalē notika pirmizrāde Ingas Žoludes lugas “Mans tēvs – krievs” iestudējumam Stūra mājā. Izrāde – ekskursija ved skatītāju pa Stūra mājas gaiteņiem un telpām, stāstot par kādas ģimenes nesenās pagātnes notikumiem, savijot tos ar 20. un 21. gadsimta vēsturiskajām norisēm. Izrāde tapusi ciešā sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.  -- “Mans tēvs – krievs” pirmizrāde Okupācijas muzeja filiālē Stūra mājā notika 16. oktobrī, tuvākās izrādes oktobrī un novembra sākumā jau izpārdotas, iespēja redzēt izrādi 10., 14., 26. un 30. novembrī.

Es domāju par kaķi – kas atklājies un kāda kopbilde veidojusies režisorei Lailai Pakalniņai un operatoram Gintam Bērziņam, strādājot pie jaunākās filmas ar šādu nosaukumu Kultūras rondo pārrunājam ar filmas veidotājiem. Rīgas Starptautiskā kinofestivāla nedēļa ir tieši pusē, un šovakar, 20. oktobri, Latvijas pirmizrādi festivāla konkursa programmā piedzīvos viena no divām Latvijas režisoru spēlfilmām – Lailas Pakalniņas par „kustīgo un nekustīgo attēlu poēmu” dēvētais kino darbs „Es domāju par kaķi”. Filmas veidotāji joko, ka tā uz ekrāniem nonākusi no miskastes, jo tieši pie atkritumu konteinera savulaik atrasts fotonegatīvu maisiņš operatora Ginta Bērziņa un režisores Lailas Pakalniņas rokās izaudzis par poētisku kino dzejoli, kurā autori iztēlojas dzīvi aiz šiem izmešanai lemtajiem kadriem par 60.–70. gadu Latviju. Par filmas neparasto tapšanu un ceļu pasaulē, par kustīgā un nekustīgā attēlu saruna ar Lailu Pakalniņu un Gintu Bērziņu.  -- Kinoteātrī “Splendid Palace” festivāla norises laikā līdz 25. oktobrim iespēja apskatīt arī kinooperatora un fotogrāfa Ginta Bērziņa melnbalto fotogrāfiju izstādi “Fotogrāfijas no sērijas Nr. 179”.  Savukārt Talsos kinoteātrī “Auseklis” 24. oktobrī norisināsies filmas īpašā pirmizrāde-svētku seanss kopā ar filmā iesaistītajiem Talsu novada cilvēkiem. Pēc filmas nacionālās pirmizrādes 20. oktobrī “Es domāju par kaķi” uzsāks savu ceļu pie skatītājiem Latvijas kinoteātros, kultūras namos un citās izrādīšanas vietās.

14. oktobrī, rakstnieka Anšlava Eglīša dzimšanas dienā, kultūras centrā “Siguldas devons” notika rakstnieka 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “Anšlavs un es. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferences dalībnieki dalījās stāstos, kas atklāja katra paša saistību ar kādu no Anšlava Eglīša daiļrades jomām, aizraušanos vai būšanu Inciemā. “Siguldas devonā” vēl mēnesi skatāma  izstāde “Anšlavam Eglītim 120”. -- Izstāde “Anšlavam Eglītim 120” kultūras centrā “Siguldas Devons”  būs skatāma līdz 14. novembrim. Savukārt Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā Pulka ielā pašlaik skatāma izstāde “No diapozitīviem līdz paplātei – Anšlavs un Holivuda”. 21. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina tikties ar rakstnieku Anšlavu Eglīti caur videokameras aci filmētā materiālā, kas glabājas muzeja krājumā, “Visi mani labākie teicieni ir ierakstīti manās grāmatās”. Pasākums notiks muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Prokrastinācija un radīšana” Mārstaļu ielā 6, Rīgā.