Advertise on podcast: ZOOTĒKA

Parasti es dodos ar stāstiem pie skolēniem, bet šoreiz ir otrādi. Šajā raidījumā dzirdēsiet fragmentus no 4 nodarbībām ar apmēram 40 skolēniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem - ar ko tikāmies radio NABA studijā, Latvijas Universitātes darbinieku bērnu nometnes ietvaros. Sarunas, stāsti, spēles un pat dziesmas, ākstības un nopietni jautājumi. Tas viss bija ļoti interesanti - lai gan viņi atzīst, ka skolā par dzīvnieku aizsardzību praktiski neko nemāca, daudzi no viņiem apzinās, ka ne tikai savvaļas vides izzušana, bet arī industrija un alkatīga dzīvnieku izmantošana ir lielākās problēmas. Tas dod cerību, ka šie jaunie cilvēki radīs būtiskas pārmaiņas dzīvnieku aizsardzībā. Kas jādara, lai uzaicinātu mani ar nodarbību pie skolēniem? Jāsūta ziņa kādā no Zootēkas lapām soctīklos!Ja vēlies atbalstīt manu darbu ar ziedojumu: http://patreon.com/Sndris

Šoreiz stāsts par seno laiku "zālēdājiem". Mēdz teikt, ka dzīvnieku neēšana, veģetārisms un vegānisms ir tikai tāds nesens, īslaicīgs un pārejošs modes kliedziens jeb trends - lai gan patiesībā šīm idejām, diskusijām un praksēm ir jau vismaz 2500 gadu. Gan Austrumos, gan Rietumos - sākot ar Senās Indijas un Senās Grieķijas laikiem - dažādi sabiedrībā ievērojami cilvēki ir centušies pievērst uzmanību tam, ka dzīvniekus vienu vai citu iemeslu dēļ mums vajadzētu aizsargāt stipri vairāk, tostarp nenogalināt apēšanai. Starp šiem senlaiku "zālēdājiem" bija joniešu matemātiķis Pitagors un džainisma mācības sekotāji, grieķu vēsturnieks Porfīrijs, arābu dzejnieks al-Maarri, itāļu "Renesanses cilvēks" Leonardo da Vinči, krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs, ebreju zinātnieks Alberts Einšteins, latviešu bioloģe un pirmā zaļā dzīves veida cildinātāja Dora Švīkule un citi, kurus vieno tas, ka viņi jau senos laikos līdzcilvēkus aicināja neēst dzīvniekus. Vērtīgi? Atbalsti Zootēkas tapšanu! http://patreon.com/sndris

Režisore un scenāriste Krista Burāne stāsta par savu jauno dokumentāri muzikālo filmu "Visi putni skaisti dzied", kurā radoši savīts eko-centrisks stāsts par dabas zinātni, putniem folklorā un mūsdienu cilvēku centieniem atbrīvoties no novecojušā "Radības kroņa" statusa. Kāpēc? Lai sadzīvotu ar citām būtnēm cieņpilnāk, lai palīdzētu izmirstošām sugām izdzīvot. Pārdomas un atziņas par to, kam pieder putnu ligzdas un daba, par Latvijas sugu daudzveidību un kā to degradē aktīva mežu izciršana un intensīvā lauksaimniecība. Mūzika: Jēkaba Nīmaņa oriģinālmūzika no filmas "Visi putni skaisti dzied" (2025). Foto: Kristaps Kalns / Sestdiena Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu: ⁠http://patreon.com/Sndris

4. oktobrī pasaulē atzīmē Dzīvnieku aizsardzības dienu, tāpēc tai veltīts arī šis raidījums + arī primatploģei, dabas un dzīvnieku aizstāvei Džeinai Gudolai (1934-2025). Vai zināji, ka Latvijā šo dienu atzīmēja jau 1930. gados? Padomju laikā šajā jomā gan, cik zinu, bija pilnīgs klusums un tikai kopš 1990. gadiem dzīvnieku aizstāvība Latvijā pamazām atguva spēkus, tāpēc arī šogad šīs dienas sakarā ir padaudz, ko stāstīt! Par manu lekciju "Dzīvnieku dzīvesprieks" Par rudens talku patversmē "Ulubele" Par LR1 radioteātri bērniem "Pogas dvēseles ceļojums" Par LR2 sveicienu koncertu mājas mīluļiem Par mākslinieces Katrīnas Tračumas izstādi "Visas radības lielas un mazas" Par fotogrāfes Ņinas Škļar izstādi "Zvēriņi" Daugavpilī Par izstādi "Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?" Rīgā Par Saeimas sveicienu Dzīvnieku aizsardzības dienā Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu: http://patreon.com/Sndris

Zootēkas raidījums ir izkūņojies no vasaras pauzes un atgriežas ar "VISTU MANIFESTU". Performances mākslinieks un aktīvists Mailo Mēness stāstīs par vistu Vistuli un viņas tautu. Kā tas ir - dzīvot kopā ar vistu, kas pēkšņi uzrodas tavās mājās, ko tu aprūpē kā karalieni un kas arī tevi uztver kā savējo? Vai no vistas kaut ko var mācīties? Runāsim par viņu privāto dzīvi, komunikāciju (viņas arī murrā!) un emocijām, par vārdiem un teicieniem latviešu valodā, kas saistīti ar vistām ("Stulbā klukste!" "Gailis!" u.c.) un par to, kā viņām klājas cilvēku apsaimniekotā pasaulē. Vai zināji, ka vistas ir gan Latvijā, gan kopumā visbiežāk sastopamie putni? Lai gan mums redzēt viņas sanāk ļoti reti, līdz ar to mēs arī pavisam maz zinām par to, kāda ir viņu reālā dzīve kūtīs - un it īpaši tajās "kūtīs", kas patiesībā ir milzu angāri ar tūkstošiem vistu, kas nekad mūžā sauli nav sajutušas un pa zaļu zāli staigājušas. Aizliksim par viņām labu vārdu.Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu! ⁠⁠http://patreon.com/Sndris

Seksualitātes un attiecību speciāliste Ieva Meņģele mani iedrošināja to izpētīt un pastāstīt. Tā ir būtiska daļa stāstā par dzīvnieku dzīvesprieku, taču saprotamu iemeslu dēļ grūti iekļaujama manās lekcijās skolēniem un bērniem... Bet jums taču interesē, vai ne? ... Kāpēc dzērvju un citu putnu riesta dejas un aplidošanas rituāli ir tik īpaši? Kādi ir partnerattiecību un seksualitātes piemēri no izteiktāk monogāmo sugu dzīvesveida un kas šīs sugas vieno? Kā viņi to visu dara mums tuvākajās sugās? Šimpanzes un bonobo ir mums ģenētiski līdzīgākie, taču ar ļoti atšķirīgu sociālo struktūru un attiecību modeļiem. Vieniem ir patriarhāts, bet otriem matriarhāts. Vieni neveido ciešas pāru attiecības, biežāk izpaužas agresija, bet otriem milzīgu lomu spēlē emocionāla un seksuāla tuvība - arī attiecību nokārtošanai, miera salīgšanai, apmaiņā pret kaut ko garšīgu u.t.t. Turklāt bonobo pērtiķiem esot vismaz 5 dažādi veidi kā "pajautāt piekrišanu"... Viņu sauklis: 𝒎𝒂𝒌𝒆 𝒍𝒐𝒗𝒆 𝒏𝒐𝒕 𝒘𝒂𝒓. ... Mūsu zināšanas par dzīvnieku uzvedību un attiecībām pēdējās desmitgadēs ir ļoti augušas. Par to paldies Čārlzam Darvinam (jau stipri senāk), Džeinai Gudolai, Donaldam Grifinam, Džonatanam Belkombam, Fransam de Vālam, Markam Bekofam un citiem pētniekiem! Ko no tā var mācīties un iedvesmoties, lai veidotu dziļāku izpratni par mūsu pašu partnerattiecībām? Pamēģināsim kaut ko saprast kopā ar seksualitātes un attiecību eksperti Ievu Meņģeli. Lai baudāma klausīšanās! Pilno sarunas video skaties mūsu Instagram lapās @zooteeka un @ieva.par.baudam. Dzērvju pāra foto: Anita Stukāne. Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu: ⁠http://patreon.com/Sndris

Šoreiz par dzīvniekiem veltītu mākslas izstādi "ZEMNIEKI: Zeme. Nieki. Zemgale. Zemieši", ko maija sākumā ar tās autori atklājām Jelgavā. Māksliniece Katrīna Tračuma ir Zootēkas pasaules redzējumam tuvākā latviešu māksliniece, kas spilgti un skatītājam draudzīgi ataino stāstus par dzīvniekiem, mūsu sarežģīto mijiedarbību un kopīgajām mājām, planētu Zemi. Par labestību, atbildību un cilvēcību kā atbildi dzīvnieku pakļaušanai un industrijām, kas viņus izmanto kā peļņas avotu.Visai iespējams, ka šī ir ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā līdz šim plašākā dzīvnieku aizstāvībai veltītu mākslas darbu izstāde. Daži no vairākiem desmitiem stāstu, kas atainoti gleznās un skulptūrās:Aita Šreks, kas 6 gadus izbēga no cirpšanas, slēpjoties Jaunzēlandes alās - rezultātā viņš bija tā "noaudzis", ka kļuva par lielu vilnas kamolu. Nesvētā govs Freds, kas apskatāms dabiskā izmērā. Melnās vistas (Ayam Cemani) ķermeņa skulptūra, kas maina krāsu, kad tai pieskaras ar siltu roku. Veltījums izglābtu govju pulkam un cāļiem, kuri jau kopš dzimšanas spēj skaitīt līdz pieci. Veltījumi savvaļas dzīvniekiem, kuri mūsdienās vairs veido TIKAI 4% (!) no kopējās sauszemes zīdītāju biomasas... Ar tādu atgādinājumu par viņu tiesībām eksistēt dabā ir arī glezna "Griezei nav traktora, ar ko aizbraukt pie Saeimas".Klausies par to visu raidījumā, bet apskatīt izstādi vari līdz 2025. gada 25. maijam Jelgavas Kultūras nama izstāžu zālē un arī mākslinieces lapā KatrinaTracuma.com⁠. Ja vēlies atbalstīt viņas darbu: Katrīna: https://patreon.com/aKisforKatArt

Zootēkas veidotājs Sandris jau mēnesi ir gājputna gaitās - uz tālas salas. Kā viņam tur klājas, dzīvojot alā? Ar kādiem zvēriem sanāk kontaktēties un kā ar viņiem sadzīvot? Dzirdēsi arī īsu stāstu par jauno, skaisto dokumentālo filmu "Salvar Tenerife" ("Glābiet Tenerifi"), kas vēsta par apbrīnojamām zivīm, vaļiem, delfīniem, bruņurupučiem un citiem tuvējo ūdeņu iemītniekiem, kā arī par vides problēmām, kas rodas nekontrolēta tūrisma dēļ un ko valdības varētu darīt, lai situācija uzlabotos. ZooZiņas: Ķīnā uzcelta 26 stāvus augsta cūku lielferma, pasaulē lielākā. Mākslīgais intelekts tulko dzīvnieku valodu un pat mācies sazināties. Citas tēmas: Uguņošanas ietekme uz dzīvniekiem un dabas vidi. Par LR1 raidījuma "Kā labāk dzīvot" neseno sarunu par vegānismu. Par Radio NABA 20 gadu dzimšanas dienu. Raidījumā dzirdēsi arī dažādu mūziku, kas pēdējos gados tapusi Tenerifē - to klausies Zootēkas ierakstos LSM arhīvā! Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu! http://Patreon.com/Sndris

Ēdiena entuziaste un recepšu bloga Ēdamzāle veidotāja Maruta Rampāne šo tēmu ir izpētījusi un pastāstīs, kāpēc tā notiek ne vien mūsdienās, bet šur tur pasaulē jau kopš senseniem laikiem - piemēram, senajos budistu klosteros. Runāsim par "mock foods" jeb augu valsts alternatīvām tradicionāli no dzīvniekiem gatavotiem ēdieniem, ko gatavo, piemēram, no tofu un seitana jeb kviešu lipekļa. Kas tas ir, kam tas vajadzīgs un kāpēc cilvēki kaut ko tādu vispār grib ēst, ja reiz atteikušies no dzīvnieku ēšanas? Parunāsim par šo ēdienu vēsturi, kas ir daudz senāka, nekā mums varētu šķist. Ja vēlies skatīties mūsu sarunas video - meklē to Zootēkas instagramā! Pilnos raidījumus (ar mūziku) klausies Latvijas Sabiedrisko Mediju portālā LSM! Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu: http://patreon.com/Sndris

Šajā raidījumā: par "medību influenceri", kas nozaga vombatu mazuli + kā tas saistīts ar piena industriju, par ronēniem jūras krastā, par manu ciemošanos pie jaunajiem dzīvnieku aizstāvjiem Rīgas Starptautiskajā Skolā, arī par lekciju Jēkabpilī (raksts par to no avīzes "Brīvā Daugava" lasāms Zootēkas Pareon lapā) un par tuvojošos stāstu "Dzīvnieku dzīvesprieks" Mārupes novada bibliotēkā Piņķos. Lai iet labumā! Sandris Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu ar ziedojumu: ⁠⁠http://patreon.com/Sndris

Šoreiz Zootēkas raidījumā stāsts par kādu dzīvnieku saudzētavu*, kurā brīvprātīgie glābj, aprūpē un rehabilitē zirgus, ēzeļus, suņus, vistas, cūkas, kaķus, pīles, zosis, kazas un citus dzīvniekus, kas dažādu iemeslu dēļ nonākuši nelabvēlīgos apstākļos, bet saņēmuši otru iespēju - dzīvot samērā brīvi, droši un laimīgi. Piezīmes un pārdomas par manu ciemošanos saudzētavā "Tenerife Horse Rescue" - kas tas ir, kā tur viņiem iet, ko ēd un un kā dzīvo? Stāsts no Kanāriju salām Atlantijas okeānā, kur par šiem dzīvniekiem pēc labākās sirdsapziņas rūpējas visdažādāko tautību cilvēki. Šajā dzīvnieku glābšanas centrā ir ne tikai 15 zirgi, bet arī 6 ēzeļi, kas pieskaitāmi zirgveidīgajiem un daudzi citi kustoņi - kopumā kopš 2018. gada viņi esot izglābuši jau vairāk nekā 1000 dzīvniekus, lielai daļai no tiem atrodot jaunas mājas, kā to dara patversmes, bet šobrīd tur mājo apmēram 400 dzīvnieki - kurus aprūpē apmēram 40 brīvprātīgie. * Dzīvnieku saudzētava ir vieta, kur izglābti dzīvnieki var mierīgi pavadīt savu atlikušo mūžu. Saudzētavu misija pamatā ir būt par drošu patvērumu, kuros dzīvnieki saņem vislabāko aprūpi, kādu saudzētavas var piedāvāt. Dzīvnieki šeit netiek pirkti, pārdoti, tirgoti un izmantoti izmēģinājumos. Saudzētavu iemītniekiem iespēju robežās ir iespēja paust dabisko uzvedību aizsargātā vidē. Lai iet labumā! Sandris Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu ar ziedojumu! ⁠http://patreon.com/Sndris

Dabas skaņas, it īpaši putnu dziesmas, var mazināt stresu, uzlabot koncentrēšanās spējas un veicināt mūsu labsajūtu. Droši vien uz Latvijas februārī tas attiecas īpaši labi. Putnu dziesmu klausīšanās var ietekmēt mūsu noskaņojumu - vismaz manu pašsajūtu pavisam noteikti. Tāpēc šoreiz Zootēkā skan neierasti daudz dažādu balsu: plukšķis, erickiņš, čunčiņš, dzilnītis, zīlīte un žubīte, meža tibīte, lukstu čakstīte, dadzītis, svirlītis, vītītis, paceplītis, zeltgalvītis, ķauķis, lakstīgala, zīdaste, meža strazds, koku čipste mērkaziņa, peļkājīte, lauku cīrulis, dzeguze, baltais stārķis un citi Latvijā iecienīti spārnotie dziedātāji. Īsi sakot - piedāvāju aizšmaukt uz stundu prom no februāra 50 nokrāsām ar skaņu režisora Inta Federa veiktajiem ierakstiem no kompaktdiska "Rudbāržos ar Tedi. Latvijas dziedātājputni." Lai iet labumā! Sandris Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu ar ziedojumu: ⁠http://patreon.com/Sndris

Šoreiz Zootēkā dzirdēsiet par 3 aktuāliem stāstiem. Pirmais no tiem ir LU Radio NABA raidījuma NEZĀLE jaunākā raidījuma - par zvēriem un zvērīgiem cilvēkiem viduslaikos - fragments no Sanitas Rībenas sarunas ar Latvijas Universitātes Humanitāro Zinātņu fakultātes asociātajiem profesoriem, vēsturnieku Andri Levānu un filozofu Arti Sveci. Otrs stāsts ir no Latvijas Radio raidieraksta DROŠINĀTĀJS - saruna ar Ukrainas organizācijas EVERY ANIMAL ("Ikviens dzīvnieks") vadītāja Tamāru Human par dzīvniekiem Ukrainā un par vegāniem armijā. Trešais stāsts - no jaunā podkāsta INTERSEKCIONALITĀTES ISTABA, kura veidotāja Katrīna Rudzīte mani uzaicināja parunāties par to, kā dzīvnieku tiesību aizstāvība ir dažādos veidos saistīta ar cilvēktiesību aspektiem. Patīkamu klausīšanos un meklējiet pilnos ierakstus, ja kāda no tēmām uzrunāja! Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu ar ziedojumu: ⁠http://patreon.com/Sndris

Šoreiz iepriecinošs pārskats par 2024. gada pozitīvajām ZooZiņām jeb dzīvnieku aizsardzības jaunumiem! Dzirdēsi piemērus no Latvijas un pārējās pasaules par to, kā tiek pilnveidoti likumi, kā izzūd dzīvnieku izmantošana izklaidei un kažokādām, kā no dažādām pusēm sākam aizvien nopietnāk apdomāt arī dzīvnieku izmantošanu lopkopībā un patēriņā. Ziņas par Latvijas suņu atbrīvošanu no dzīves pie ķēdes, par to, ka Eiropā slēdz delfinārijus, no ieslodzījuma tika atbrīvots vaļu un delfīnu aizstāvis Pols Vatsons, par Moby koncerttūri, kuras ienākumus viņš ziedoja dzīvnieku aizsardzībai un citi stāsti, kas silda sirdi un stiprina optimismu - jā, notiek arī daudz labas lietas! Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu! ⁠http://patreon.com/Sndris

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notiek vērienīga izstāde "Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?". Apmēram 500 eksponātos tā vēsta, kā ir mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā un rīdzinieku ikdienā, kā veidojās mūsdienu izpratne un attieksme pret dzīvniekiem, viņu izmantošanu un aizsardzību. Stāsta divas no izstādes līdzautorēm, vēsturnieces Rasa Pārpuce-Blauma un Zita Pētersone. Kas izstādē uzzināms un apskatāms? Pateicoties aktīvistiem no "Dzīvnieku brīvības" (arī par to ir izstādē) Rīgas cirkā vairs dzīvniekus neizmanto, lai gan zirgu šovi bija cirka izrāžu sākotnējais pamats. Par "eksotisku" dzīvnieku ādas apģērbu vai, piemēram, krokodila ādas koferiem cilvēki vairs nejūsmo, bet drīzāk to uztver kā kaut ko dīvainu un morāli novecojušu. Arī zooloģiskais dārzs un laboratoriskie izmēģinājumi ar dzīvniekiem cenšas iet līdzi laikam, zirgu masveida izmantošana un no tā izrietošās labturības problēmas vairs nav pilsētas ikdiena - savulaik zirgi vilka arī tramvajus un pat "ātro palīdzību". Kopš Rīgas pirmsākumiem, dzīvnieku, viņu spēka un viņu ķermeņa produktu izmantošana ir spēlējusi ļoti lielu lomu, mūsdienās tas acīmredzami mainās. Ja tevi interesē vēsture un rūp dzīvnieku aizstāvība, klausies Zootēkas raidījumu, kā arī apmeklē Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju - izstāde pieejama līdz pat 2025. gada decembrim. Patika? Atbalsti Zootēkas tapšanu! http://patreon.com/Sndris