Advertise on podcast: Sālsmaize

Kā izveidot nekustamā īpašuma uzņēmumu laikā, kad Latvijā vēl tikai veidojās nekustamā īpašuma tirgus un īpašumtiesību sistēma? Kāds bija ceļš no 90. gadu izsolēm, kur naudu uz darījumiem nesa kartona kastēs bruņotu apsargu un bandītu pavadībā, līdz leģitīmiem nekustamo īpašumu darījumiem, profesionālai īpašumu vērtēšanai, mērniecībai un starptautiskiem darījumiem? Un ko mums iemācīja mežonīgie deviņdesmitie, straujais cenu kāpums un smagā 2008. gada krīze?Šajā “Sālsmaizes” jubilejas 50. epizodē vadītāja krēslā sēžas Pauls Timrots, lai iztaujātu “Latio” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu par uzņēmuma pirmsākumiem un 35 gadu bristo ceļu. Edgars atklāj, kā 1991. gadā radās ideja izveidot "Latio" un kādu artavu uzņēmums ieguldījis, lai Latvijas nekustamo īpašumu nozare kļūtu tāda, kādu to pazīstam šodien.Līdztekus sarunā tiek meklētas atbildes uz to, kāpēc, būvējot māju reģionos, bieži vien ieguldītā nauda var neatmaksāties, ja to plāno pārdot, kāpēc cilvēki izvēlas pārziemot citur un kādi kuriozi atgadījumi pieredzēti visa uzņēmuma pastāvēšanas laikā.

Kā pilsētai saglabāt savu vēsturisko identitāti un vienlaikus attīstīties līdzi laikam? Vai arhitektūras uzdevums ir sargāt pagātni, vai tomēr radīt drosmīgas un laikmetīgas pārmaiņas? Un kāpēc vide, kurā dzīvojam, ietekmē ne tikai mūsu ikdienu, bet arī domāšanu un nākotnes izvēles?49. “Sālsmaizes” epizodē “Latio” valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojas arhitekte, dizainere un biroja “OAD” dibinātāja Zane Tetere-Šulce. Sarunā par Rīgas attīstību, pilsētvides kvalitāti, arhitekta atbildību un cilvēku lomu pilsētas veidošanā. Zane dalās pieredzē par darbu Latvijā un ārvalstīs, stāsta par Miera ielas un Andrejsalas pārvērtībām, subkultūru un kopienu ietekmi uz pilsētvides attīstību, kā arī skaidro, kāpēc kvalitatīva publiskā telpa bieži ir svarīgāka par pašām ēkām. Sarunā tiek apspriesta arī jaunās paaudzes attieksme pret nekustamo īpašumu, zaļā domāšana arhitektūrā un tas, kā tehnoloģijas un mainīgais dzīvesveids nākotnē varētu ietekmēt mūsu pilsētas.

Kā Eiropas līmeņa lēmumi Briselē ietekmē nekustamā īpašuma tirgu un katra Latvijas iedzīvotāja maciņu? Vai Latvija spētu izdzīvot bez ikgadējā miljarda eiro ES atbalsta un vai mēs neesam kļuvuši atkarīgi no “pabalstiem”? Un kā Ukrainas karš ir mainījis mūsu enerģētisko neatkarību un investīciju pievilcību? Šajā sarunu ciklā meklējam atbildes uz jautājumu – vai esam gatavi nākamajam ekonomiskajam lēcienam vai arī paši sevi bremzējam ar bailēm un birokrātiju?48. “Sālsmaizes” epizodē “Latio” valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojas Andris Piebalgs – bijušais Eiropas komisārs un cilvēks, kurš Briseles gaiteņus pārzina līdz vīlēm. Sarunā tika šķetināta Latvijas vieta Eiropā: no enerģētikas neatkarības un zaļā kursa izaicinājumiem līdz "Rail Baltica" sāgai un investoru uzticībai. Kāpēc Latvija tik bieži pati sev liek “koku spieķos”, ko "Eiropas nauda" patiesībā nozīmē un ko no tās prasa Brisele.

Kā Latvija nonāca tur, kur tā ir šodien? Vai valsts pārvalde var strādāt efektīvi bez spēcīgām politiskām autoritātēm? Un kāpēc Latvija, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tik bieži iestrēgst pusceļā? #47 “Sālsmaizes” epizodē “Latio” valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojas Jānis Citskovskis, kurā tiek apspriesti jautājumi par to, kā laika gaitā publiskā pārvalde ir spējusi vai nav spējusi tikt līdzi laikam, par 90. gadu mantojumu, finanšu krīzi, Covid laiku un “Rail Baltica”, vienlaikus analizējot, kāpēc tiek atlikti lēmumi, kā rodas tukšgaitas periodi pirms vēlēšanām un kāpēc pat skaidri saprotamas problēmas gadiem netiek risinātas.

Darbs kultūras un mākslas jomā Latvijā bieži nozīmē dzīvot starp radošu piepildījumu un finansiālu nestabilitāti. Kāda ir patiesība par dzīvi un studijām kultūras un mākslas nozarē? Kas būtu jāmaina, un vai tas vispār ir iespējams? Vai kultūra var būt pilsētas attīstības dzinējspēks, un kāda ir pilsētas tēla nozīme? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur Dailes teātra direktors, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars sarunā ar "Latio" valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu dalās pārdomās par kultūrizglītību, dzīves kvalitāti reģionos, politiku un citiem aktuāliem jautājumiem.

Rīga – pilsēta ar bagātu vēsturi un pūrā turētu potenciālu. Vai Rīgai kaut kas pietrūkst, ar ko citas valstis ir mums priekšā? Kas nepieciešams, lai risinātu privāto auto un sabiedrisko transportu kustību sāpi? Vai pilsētām jākļūst vēl dzīvīgākām un konkurētspējīgākām? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur "Latio" valdes priekšsēdētājam pievienojas Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas. Sarunā tiek apspriesti pilsētplānošanas izaicinājumi, "Rail Baltic" ietekme, blīvuma nozīme pilsētvidē un iespējamās pārmaiņas, kas varētu atdzīvināt Rīgas sirdi.

Bitkoins – pasaulē visplašāk pazīstamā kriptovalūta, par kuru noteikti ir dzirdējis teju jebkurš. Taču papildus tam pastāv simtiem citu digitālo valūtu un to paveidu. Cik daudz par tām zina sabiedrība? Kā tās varētu aizstāt tradicionālos norēķinu veidus? Kādu lomu kriptovalūtas spēlēs nākotnē? Un kā tās varētu ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur "Latio" valdes priekšsēdētājam pievienojas finanšu mentore Alīna Zela, investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un zvērināta advokāte Agneta Rumpe, sniedzot dažādu nozaru redzējumu. Eksperti ielūkojas nākotnes tendencēs kriptovalūtu un nekustamā īpašuma mijiedarbībā, apspriež regulējošo institūciju nozīmi un gatavību darboties šajā jomā, kā arī jauniešu un kopējo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību.

Kā kreditēšanas nozare attīstījusies pēdējo 30 gadu laikā? Kādas finansēšanas iespējas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem? Ko varam sagaidīt nākotnē? Par šiem jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 43. epizodē diskutē Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un kolektīvās finansēšanas platformas Capitalia operacionālais vadītājs Pāvels Šnejersons, kurš visus savas karjeras gadus pavadījis finanšu jomā un pieredzējis gan pirmo īpašumu kritēšanu īsi pēc neatkarības atgūšanas, gan ekonomiskās krīzes periodu, gan arī tās sekas un atkopšanās laiku. Eksperti dalās pieredzē par 2008. gada krīzi un tās ietekmi uz mūsdienu tirgu, salīdzina situāciju Baltijas valstīs un diskutē par finanšu tirgus perspektīvām Latvijā. 00:00 – 05:48 – Ievads, iepazīšanās. 05:48 – 09:20 – Hipotekāro kredītu izsniegšana toreiz un tagad. 09:20 – 14:16 – Apstākļu kopums, kas radīja 2008. gada krīzi un tās atskaņas mūsdienās. 14:16 – 20:33 – Valsts sniegto garantiju iespējas. 20:33 – 24:44 – Aizdevumu riski investoru acīm. Būtiskākās atšķirības starp Baltijas valstīm. 24:44 – 27:17 – Kā stimulēt konkurenci starp bankām? 27:17 – 35:54 – Kā skaidrot nebanku kredītdevēju salīdzinoši nelielo izsniegto kredītu apjomu? 35:54 – 38:13 – Mūsdienīgi finanšu risinājumi. 38:13 – 45:31 – Perspektīva Latvijas finanšu tirgū. 45:31 – 47:42 – Ilgtermiņu kredītu nākotne. 47:42 – 55:04 – Piesardzīga un pārdomāta īpašuma iegāde. 55:04 – 58:01 – Uzkrājumi, piesardzība to ieguldīšanā un iedzīvotāju finanšu pratība. 58:01 – 59:16 – Monocentriskas attīstības politikas sekas. 59:16 – 01:00:20 – Noslēgums.

Kultūra un nekustamais īpašums pirmajā brīdī šķiet divas atšķirīgas tēmas, taču patiesībā – cieši saistītas. Koncertiem, teātrim, laikmetīgajai mākslai un dažnedažādiem pasākumiem piemīt unikāla spēja komplementēt tuvumā esošo nekustamo īpašumu, palielinot gan tā finansiālo, gan arī emocionālo vērtību un piešķirot lielāku pievilcību un piesaisti lokācijai. Vai sakārtota kultūras sfēra ir viens no veidiem, kā risināt iedzīvotāju aizbraukšanu no galvaspilsētas, veicinot dzīvības atgriešanos Rīgas centrā? Kā piesātināta kultūras nozare mijiedarbojas ar nekustamā īpašuma tirgu un kādi soļi jāsper pilsētvides plānotājiem, lai Vecrīga neatpaliktu no Viļņas un Tallinas vecpilsētām? Par to podkāsta “Sālsmaize” 41. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un nekustamo īpašumu darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē žurnālists, sabiedriskais darbinieks un bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. 00:00 – 06:05 – Ievads, iepazīšanās 06:05 – 12:58 – Kultūras nozīme latvieša dzīvē 12:58 – 17:37 – Kas pēdējos 30 gados bremzējis Latvijas izaugsmi? 17:37 – 28:19 – Kultūras objektu loma Latvijā 28:19 – 55:13 – Atšķirības Rīgā un reģionos 55:13 – 01:01:53 – Kā iedzīvotājus atgriezt galvaspilsētā? 01:01:53 – 01:09:08 – Modelējam nākotnes Vecrīgu 01:09:08 – 1:19:43 – Pilsētas problēmas un to risināšana 1:19:43 – 01:22:01 – Vai kultūras nozares pārstāvji spēj līdzēt pilsētas problēmu risināšanā 01:22:01 – 01:28:17 – Vide sev apkārt - kā to sakārtot 01:28:17 – 01:28:34 – Noslēgums

Šoreiz starmešu gaismā – mežsaimniecības nozare. Jau ilgstoši neatrisinātās domstarpības starp mežu īpašniekiem un dabas aizsardzības entuziastiem uzjundījis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru atcelta norma par mazākā galvenās cirtes caurmēra koku ciršanu. Kā situāciju redz katra no pusēm- un kā iegūt maksimālo finanšu plūsmu, nenodarot pāri ekosistēmai? Cik liela daļa no šī pienākuma gulstas uz mežsaimnieku un cik liela – uz valsts vai vides interešu aizstāvju pleciem? Kāda ir sabiedrības loma jautājumos, kas skar mežu nozari? Uz šiem un arī citiem jautājumiem Latio valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam un mežu vērtēšanas speciālistam Antonam Seļezņovam podkāsta “Sālsmaize” 42. epizodē atbildes palīdz meklēt divi eksperti, kuru ikdiena cieši saistīta ar mežu nozari. Viens no viņiem - Modris Fokerots, entuziastisks mežsaimnieks, kurš 1992. gadā dibinājis savu zemnieku saimniecību un aktīvi cīnās par līdzsvaru starp mežu īpašnieku un dabas aizsardzības interesēm. Savukārt dabas aizsardzības tēmu diskusijā pārstāv Jānis Rozītis – Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors, cilvēks ar lielu pieredzi vides aizsardzības jomā, kas uz dabas saglabāšanu ļauj skatīties kā uz fundamentālu ekonomisko attīstību sekmējošu aspektu. 00:00 – 09:17 – Ievads, iepazīšanās 09:17 – 16:15 – Iespējas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijas mežos 16:15 – 26:09 – Ko mežu nozarei nozīmē jaunie noteikumi par galvenās cirtes caurmēru? 26:09 – 29:36 – Jauno noteikumu juridiskais aspekts 29:36 – 35:51 – Meža nozīme sabiedrībai un mežsaimniekiem 35:51 – Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pienākums mežsaimniekiem 42:10 – 49:54 – Apgrūtinājumi mežsaimniekiem pieņemamā apmērā 49:54 – 56:14 – Upmalas – ļaut izcirst vai nē? 56:14 – 01:01:04 – Kā veicināt meža īpašnieku un dabas vērtību sargātāju mijiedarbību? 01:01:04 – 01:05:32 – Latvijas meži klimata pārmaiņu ietekmē 01:05:32 – 01:05:44 – Noslēgums

Ikviens, kurš iegādājies nekustamo īpašumu paša dzīvošanai, zina – ideālā mājokļa atrašana nebūt nav viegls process. Sevišķi, ja acs meklē ne vien piemērotu plānojumu un lokāciju, bet arī alkst pēc skaistuma un pārdomātas arhitektūras. Savulaik būvētie vēsturiskie Rīgas centra nami spēj sniegt estētisko gandarījumu apvienojumā ar pārdomātu plānojumu, turpretī mūsdienu arhitektūras paraugos vien retumis iespējams atrast elementus, kas tuvotos šedevru līmenim – akcentus, kas stāvēs pāri laikam un radīs apbrīnu vēl vairākus gadsimtus pēc to uzbūvēšanas. Kāpēc mūsdienu radītie projekti nereti zaudē cīņā ar pirmskara ēku unikalitāti un kādi vadmotīvi mūsdienās ieņēmuši noteicošo lomu ideālā mājokļa meklējumos? Par to podkāsta “Sālsmaize” 40. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē Rīgas arhitektūras pētniece un mākslas zinātniece Inga Karlštrēma. Sarunā eksperti apskata fundamentāli svarīgākos kritērijus, kas balstījuši visu vēsturiski nozīmīgāko Rīgas arhitektūras pērļu tapšanu pēdējo 250 gadu laikā, kā arī spriež par moderno telpisko vidi un tās krasajām atšķirībām, proti, kā jaunie privātmāju ciemati un daudzdzīvokļu māju projekti konkurē ar centra namiem un kas izvirzās priekšplānā mūsdienu potenciālajam pircējam – vēlme pēc skaistuma, lokācija vai tomēr komforts. Epizode būs īpaši vērtīga tiem, kuri ir sava mājokļa meklējumos, kā arī plāno tuvākajā nākotnē par savu dzīvesvietu izvēlēties Rīgu vai Pierīgu. Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus! 00:00 – 03:19 – Ievads, iepazīšanās 03:19 – 12:10 – Rīgas arhitektūra pēdējo 250 gadu laikā 12:10 – 15:00 – Kā galvaspilsēta mainījusies pēdējos 30 gados 15:00 – 18:48 – Galvenie priekšnoteikumi veiksmīga jaunā ciemata izveidei 18:48 – 23:25 – Jauno ciematu un rajonu ārpus Rīgas centra ilgtspēja 23:25 – 32:31 – Kā saprast prioritātes, izvēloties mājokli 32:31 – 35:52 – Vērtīgs un skaists īpašums Rīgā – kā tas izskatās? 35:52 – 39:14 – Kaimiņu nozīme dzīvesvietas izvēlē 39:14 – 42:40 – Mežaparks un Rīgas centrs kā pilsētbūvniecības piemineklis 42:40 – 45:26 – Finansējuma trūkums pilsētplānošanā Rīgā 45:26 – 53:29 – Kādiem ideāliem sekot, izvēlēties mājokli 53:29 – 01:00:53 – Vai jaunie projekti ir drauds Rīgas centram? 01:00:53 – 01:08:49 – Arhitektūras kvalitātes kritēriji no individuālās perspektīvas 01:08:49 – 01:13:53 – Rīgas mikrorajonu nākotne 01:13:53 – 01:19:36 – Cikliskums un dzīvesvietas maiņa atbilstoši vajadzībām 01:19:36 – 01:19:54 – Nobeigums

Automašīna un latvietis – divi teju vai neatdalāmi lielumi. Savs auto vairs nav tikai simbols neatkarībai mobilitātes jautājumos. 21. gadsimtā tas kļuvis par daļu no sociālā statusa, bieži vien praktiskam pielietojumam paliekot otrajā plānā. Pēdējo 30 gadu laikā individuālo vieglo automobiļu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – šī gada sākumā reģistrēto vieglo auto skaits Latvijā sasniedza nepilnus 700 000. Lai gan daudzi dzīvi bez sava personīgā auto vairs nespēj iedomāties, Rīgas infrastruktūra ne tuvu nav piemērota tika apjomīgam transportlīdzekļu skaitam. Ielu šaurība, trūkstošais autostāvvietu jautājumus un apgrūtinātā pārvietošanās Rīgas centrā ir viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi izvēlas pamest galvaspilsētas sirdi. Vai koplietošanas automašīnas un sabiedriskais transports nākotnē risinās problēmu un izkonkurēs personīgos auto? Kādas varētu būt satiksmes izmaiņas tuvākajos gados un kā auto jautājums ietekmē lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi? Par to podkāsta “Sālsmaize” 39. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē satiksmes eksperts, auto entuziasts un pazīstamais raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots. Sarunas fokuss šoreiz ir mobilitāte un Rīgas nākotnes satiksme sasaistē ar iedzīvotāju dzīvesvietas izvēli, vienlaikus pieskaroties tēmām par pilsētplānošanu, sava īpašuma izvēles faktoriem un ūdensmalām. Neatkarīgi no tā, vai esi vai neesi autovadītāja apliecības īpašnieks vai nē, vai esi iegādājies savu sapņu īpašumu, to meklē vai nogaidi labākus laikus, epizodē atradīsi vērtīgus ekspertu ieteikumus, kas ļaus izvēli veikt apzinātāk. 00:00 – 03:15 – Ievads, iepazīšanās 03:15 – 08:46 – Vēsturiskās nepilnības Rīgas pilsētplānošanā 08:46 – 11:03 – Latvietis un senais sapnis par privātmāju 11:03 – 12:44 – Iebraukšanas maksas eksperiments Rīgas centrā 12:44 – 16:13 – Galvenie faktori, kas vilinātu cilvēkus atgriezties centrā 16:13 – 23:18 – Automašīnas nozīme latvietim 23:18 – 25:10 – Kāds transporta līdzeklis ir piemērotākais jauniešiem? 25:10 – 29:04 – Kā varam mazinām auto plūsmu? 29:04 – 33:42 – Transporta izvēle jauniešu vidū 33:42 – 37:11 – Nākotnes mobilitāte 37:11 – 42:05 – Pilsētas ielu dizaina problēmas 42:05 – 56:01 – Dzīvošana pie Rīgas un Latvijas krasta līnijas un ūdensmalām 56:01 – 01:00:04 – Kopsavilkums 01:00:04 – 01:05:15 – Katrai Rīgas ielai jābūt savam pielietojumam 01:05:15 – 01:05:48 – Pēcvārds

Šajā sarunā eksperti sniedz savu redzējumu un prognozes saistībā ar šī brīža ekonomisko situāciju – inflāciju, augstajām kredīta procentu likmēm un to ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu. Diskusijā tiek pārrunāti ekspertu novērojumi, analizējot Latvijas iedzīvotāju "ekonomisko noskaņojumu" šajā rudens sezonā, valsts un komercbanku loma un nākotnes prognozes, balstoties uz pagātnes pieredzi. Tāpat tiek skarti temati par būvniecības izmaksām un to atbilstību mājokļu tirgus cenām, kā arī sniegti ieteikumi iedzīvotājiem par to, kā labāk rīkoties šajā augsto kredīta procentu periodā – kad labāk mājokli īrēt, kad labāk iegādāties vai kad labāk ar pirkumu nogaidīt. Podkāsta "Sālsmaize" 38. epizodē "Latio" valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojies Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevļeva. Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus! 00:00 – 02:18 – Ievads, iepazīšanās 02:18 – 05:17 – Īss šī brīža ekonomiskās situācijas kopsavilkums 05:17 – 07:37 – Latvijas iedzīvotāju ekonomiskais noskaņojums 07:37 – 17:13 – Inflācijas prognozes un rādītāji 17:13 – 25:48 – Procentu likmes inflācijas iespaidā 25:48 – 34:11 – 2007.-2008. gada krīzes atstātais iespaids uz Latvijas ekonomiku 34:11 – 42:05 – Būvniecības izmaksas pret mājokļu tirgus cenām Latvijas reģionos 42:05 – 51:32 – Glābšanas plāni ekonomiskajai attīstībai Latvijas pilsētās 51:32 – 01:03:20 – Kredīta ņemšana, īrēt vai pirkt – ieteikumi iedzīvotājiem 01:03:20 – 01:05:25 – Inflācija un nekustamā īpašuma cenas 01:05:25 – 01:07:38 – Nobeigums

Diskusijā uzzināsi, kādi ir vērtētāja galvenie darba pienākumi, kā notiek vērtēšanas process un kas nepieciešams tā sekmīgai norisei. Dzirdēsi nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju biežāk pieļautās kļūdas, kuras iespējams savlaicīgi novērst, piesaistot vērtētāju, kā arī ieteikumus īpašuma vērtību negatīvi ietekmējošu faktoru novēršanai. Par to podkāsta “Sālsmaize” 37. epizodē ar Latio valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu sarunājas zinošas un pieredzējušas nozares ekspertes - Latio vērtēšanas nodaļas vadītāja ⁠Tatjana Beķere⁠ un sertificēta vērtētāja un Latio komercsektora vērtēšanas pārraudze ⁠Jeļenu Boiko⁠. Epizode būs īpaši noderīga ikvienam, kurš apsver dzīvokļa, mājas vai cita nekustamā īpašuma iegādi vai pārdošanu. 00:00 – 01:18 – Ievads, iepazīšanās 01:18 – 05:58 – Kas ir nekustamā īpašuma vērtējums? Vai tas nepieciešams tikai bankai? 05:58 – 09:57 – Kā notiek vērtēšanas process? 09:57 – 14:07 – Kā nesakārtoti juridiski aspekti ietekmē īpašuma vērtību? 14:07 – 18:37 – Īpašuma "zemūdens akmeņi” 18:37 – 25:03 – Komercīpašumu vērtēšanas nianses 25:03 – 33:47 – Ekskluzīvo īpašumu vērtēšana - ekspektācijas pret realitāti 33:47 – 38:50 – Galvenie faktori, kas ietekmē zemes gabala vērtību 38:50 – 44:15 – Īpašumu likviditāte 44:15 – 47:24 – Vērtēšanas joma nākotnē 47:24 – 52:26 – Kā nesaskaņotas pārbūves ietekmē īpašuma vērtību? 52:26 – 56:05 – Kāpēc viena īpašuma vērtējumi var būt atšķirīgi? 56:05 – 59:56 – Tirgus cena pret īpašuma vērtību 59:56 – 01:02:26 – Kas jāzina, mantojot īpašumu, lai nepārmaksātu kapitāla pieauguma nodokli? 01:02:26 – 01:07:41 – Kopsavilkums 01:07:41 – 01:07:59 – Pēcvārds

Andris Kronbergs ir viens no savas paaudzes talantīgākajiem arhitektiem, kura profesionālais veikums vairākkārt novērtēts kā vietējā, tā starptautiskā mērogā. Meistara rokraksts atspīd tīrās un pamatīgās, bet vienlaikus izsmalcinātās formās, kurās iekodēts latviskuma elements un individuāls mākslinieka skatījums uz pilsētvides procesiem Ne velti 2009. gadā Andrim Kronbergam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par ieguldījumu valsts arhitektūras attīstībā – viņa sniegto artavu redzam ne vien Rīgas lidostas termināļa pārbūvētajā daļā, Latvijas Bankas filiālēs ēkā Bezdelīgu ielā, tipogrāfijas “Britania” ēkā Daugmalē, kā arī centra biroju ēkās un tirdzniecības centros, bet arī piedaloties Latvijas Arhitektūras likuma izstrādē, pasniedzot lekcijas Rīgas Tehniskās Universitātes RISEBA studentiem un vadot Latvijas Arhitektu Savienību. Tāpat Andris Kronbergs kopā ar savu komandu padziļināti pētījis un izstrādājis vairākus nozīmīgus priekšlikumus Rīgas pilsētplānošana attīstībai, sevišķi fokusējoties uz Rīgas kreisā krasta – Ķīpsalas un Lucavsalas – nākotnes vīziju. Par spīti neskaitāmiem Andra Kronberga un citu pilsētvides ekspertu attīstības plāniem, kņada Rīgas centrā pierimst. Pēdējo 15 gadu laikā Rīgas centru kā savu dzīvesvietu pametuši vairāk nekā 45% iedzīvotāju, izvēloties mājsvietu Pierīgā. Infrastruktūras problēmas, nesakārtotā transporta sistēma, nemitīgā varas maiņa, kas šūpo pilsētvides plānu realizāciju, kā arī sociālekonomiskās rīcībpolitikas trūkums mudina cilvēkus izvēlēties mājokli ārpus Rīgas, raisot jautājumu – kas notiks ar galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgu nākotnē? Vai Rīgas centra pērles uzplauks vai grims aizmirstībā? Cik lielu nozīmi moderno mājokļu pircējs piešķir arhitektūrai un vai senās ēkas var būt ilgtspējīgākas par jaunajiem projektiem? Un galu galā – vai vārdu “moderns” maz iespējams definēt? Atbildes uz jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 36. epizodē kopā ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu meklēs arhitekts Andris Kronbergs. Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus! 00:00 – 01:40 – Ievads, iepazīšanās 01:40 – 10:10 – Galvenie pilsētplānošanas attīstības kavēkļi pagātnē 10:10 – 13:46 – Daugavas Kreisais krasts un tā potenciālā attīstība 13:46 – 17:59 – Politiskās pēctecības trūkums vai vienaldzība pret pilsētu? 17:59 – 36:08 – Dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas centrā 36:08 – 45:53 – Rīgas apkaimju un novecojušo ēku nākotne 45:53 – 56:55 – Ceļvedis, gatavojoties nekustamā īpašuma iegādei 56:55 – 01:00:53 – Modernā māja un tās definīcijas 2023. gadā 01:00:53 – 01:03:31 – Prognozes arhitektūras pasaulē nākamajos 50 gados 01:03:31 – 01:08:19 - Kas ir ilgtspējīgāks – vēsturiska, bet restaurējama ēka, vai jaunais projekts? 01:08:19 – 01:12:26 – Vai nodokļu maksātāju nauda pilsētā tiek pielietota pareizi? 01:12:26 – 01:13:53 – Mūsdienu arhitektūras objekti nākotnē 01:13:53 – 01:14:09 – Pēcvārds