Advertise on podcast: Lejasmeijere

Lūdzu, dārgie klausītāji — augusta dubultlaidiens septembra sākumā! Mazliet viegla atmiņu serpentīna, divas sarunas ar diviem māksliniekiem un kāds pusotrs drauga plecs atbalstam vismaz vienā no krīzēm. Bet krīžu bija trīs: bēgļu, murāļa un lingvistiskā. Mākslā, protams. Sarunājos ar Māri Bišofu, jo viņš Valtera Dakšas izdevniecībā tūlīt izdos “444 ideju ilustrācijas”, un ar Ievu Putniņu, jo viņai kopā ar māsu Zani Haneli Putniņu tikko galerijā “Smiļka” atklāta izstāde “Kuru tu mīli vairāk?”. Par abām sarunām pateicos no visas biklās kritiķes sirds! Savukārt par drauga plecu apvienotajā lingvistiskajā bēgļu mākslas krīzē pateicos Aleksandram Moisejevičam Pjatigorskim un Rihardam Bargajam! Nu, brīvi īsumā atceroties abus kopā, iznāk: Caur skatīšanos attēli nokļūst mūsu iekšienē un dara tur, kas jādara — tā ir spēka un prāta joma.

Par aizraujošiem piedzīvumiem un pārdzīvojumiem pateicos Cēsu mākslas festivāla dalībniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo, Ģirtam Muižniekam, Aijai Zariņai, Vikai Ekstai, Andrim Eglītim, Miķelim Fišeram un Katrīnai Neiburgai, par brīnišķīgām personālizstādēm — Laimai Puntulei un Jurim Petraškevičam, bet par performatīvām intervencēm fotomākslā, t. i., Rīgas Fotomēnesī, — Ancei Vilnītei un Danielai Vētrai. Par sarunām sirsnīgs paldies Katrīnai Neiburgai un Jurģim Rubīnam.

Šoreiz raidījumā -- centieni izrauties no retrospektīvisma un tematiskuma pagaidām noved tai pašā retrospektīvismā un tematiskumā. Tādējādi raidījums grodi izpauž nacionālās kultūrpolitikas prioritāšu atspoguļošanas nodrošināšanu.  Pateicos par ieguldījumu mūsdienu kultūras dzīves un telpas sinhronizācijā Dainai Dagnijai, Elitai Ansonei, Helēnai Heinrihsonei, Rasai Jansonei, Pablo Pikaso, Ievai Epnerei, Līnai Birzakai-Priekulei, Anitai Vanagai, Luīzei Rukšānei, Jānim Krauklim, Modrim Ģelzim, Līvai Blumfeldei, u. c., kā arī "Žoklim" kopumā un Aleksandram Baronam atsevišķi. Kā noprotat, nākamais raidījums ņems un fokusēsies ka tomēr beidzot uz valodu, valodu par mākslu. Un fokusēsies ar visu plaši pieejamo materiālu klāstu, padsmit gadiem literārās redakcijas biznesā un biklo spriestspējas pieredzi. Tiekamies divdesmit ceturtajā, Jāņos!

Šoreiz raidījums cenšas atbildēt uz portāla "Arterritory" jautājumu, kā skatīties mākslu. Portālam ir pat tāda rubrika, kurā jau iepriekš lasāmas dažas atbildes. Noskaidrojas, ka raidījumam tuvs ekfrātisks skatījums, bet publiskā attieksmē pret mākslu aizvien vairāk jaušams retrospektīvisms. Kāds Raimonda Ķirķa teksts par kādu grāmatu palīdzēja domāt par šo aizdomīgo tendenci, bet Annas Iltneres grāmata palīdzēja domāt par Kristapa Ģelža personālizstādi "Artefakti" galerijā "Māksla XO".

Skatāmies divas izstādes un lasām tekstus: Auces Bieles personālizstādē "Spēks ziedēt" Dubultu Mākslas stacijā priecīgi aizdomājos un aizdomīgi priecājos, bet Envijas Milleres personālizstādē "Mīts privātai lietošanai" galerijā "Māksla XO" vienkārši spiedzu. Laimi par satikšanos ar tik atšķirīgu, bet gluži līdzvērtīgu mākslu palīdzēja izjust un saprast Jānis Gaņģis žurnālā "Tvērums", Luiss Eduardo Luna intervijā "Arterritory" un Kamiāns Kerstens Rukerts "Mīlas Vēstnesī".

Šoreiz raidījumā: māksla, kas pārvācās un ievācās izdevumos ("427 gadu grāmata" un galerijas LOW vēstneši), iespēja stāstīt par mākslas vēsturi šķīsti, jautri un kaifīgi (Baibas Sprances “Mākslas taka”), kā arī slipīgā rubrika “Ārpus laba un ļauna” par māņiem un grabažām saistībā ar kultūras ministra retoriku par namu Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pāri visam -- “Mīlas vēstneša” neticamais interaktīvais vāka dizains! Brīdinu, ka raidījumā skan arī dzeja, dziesma un daži citāti.

Aha, tieši tā – šķībā kadrā un zem brūkoša balkona – "Lejasmeijere" atsāk raidīt. Šodien raidījumā: Gustavs Filipsons Valmierā, Juris Petraškevičs ne ta Liepājā, ne ta Cēsīs, Krišs Salmanis tepat "Almā" un "Tvērums" visur visapkārt. Pāri visam -- Raids Kalniņš Stricka villas logā jeb Mazākajā Rīgas galerijā! Šovakar piecos NABĀ un pēc tam podkāsta formātā arterritory.com.

Šoreiz "Lejasmeijere" skatās Aļņa Stakles personālizstādi “Ne zirgs, ne tīģeris” Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Ievas Iltneres gleznu izstādi “Diapozitīvu vakars” galerijā “Māksla XO”un tikko ISSP galerijā atklāto Andreja Strokina fotoizstādi “Kosmiskās skumjas”.

Šoreiz raidījumā divas izstādes, viena ekskursija, četras pieturas un trīs sarunas.  Skatīsimies Artura Bērziņa personālizstādi galerijā “Māksla XO” un izstādi “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: Pieteikums”, izstāde iekārtota Rietumu bankas Mākslas telpā. Sarunāšos ar Arturu Bērziņu, Nataļu Jevsejevu un Kristiānu Ābeli. Visā tai pandēmiskajā introvercē, kas bija pielīdusi, esmu ļoti noilgojusies pēc sarunām. Tāpēc sarunu šoreiz būs daudz. Priecājos ziņot, ka turpmāk raidījums būs pieejams ne vien LU Radio NABA jeb LR6 mājaslapas arhīvā un raidījuma feisbuka lapā, bet arī vizuālās mākslas portāla arterritory.com jaunajā podkāstu sadaļā. 

Priecājos ziņot, ka ārkārtas tehniskās problēmas puslīdz novērstas un šoreiz skanēs dubults raidījums — par 26. martu un 9. aprīli. Pastāstīšu par trim izstādēm — dueta Skuja Breiden krāšņo personālizstādi “Samsāra” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pašlaik nevar redzēt, jo muzejs slēgts, bet izstādes laiks tiks pagarināts, muzeju atvērs un jūs varēsiet redzēt mākslu dzīvajā, kas izrādās, ir pavisam kas cits nekā virtuāli. Starp citu muzejs un mākslinieces laipni piedāvā izvērstu virtuālu video ekskursiju. Otrā ir Zaigas Putrāmas personālizstāde Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, ko var skatīties pa vienam, iepriekš piesakoties. Šai izstādei tieši pulcēšanās bija izšķiroši svarīgs aspekts. Pulcēšanās un tieša fiziska sazināšanās. Ļoti ceru, ka arī šīs izstādes darbības laiks tiks pagarināts, un mēs vēl uzdejosim, parunāsim un mierīgi pavērosim, kas notiek gleznās. Izstādes nosaukums ir “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”. Trešā ir Kristapa Zariņa gleznu izstāde galerijā “Māksla XO”, kas nav slēgta. Izstādes nosaukums ir “Laiks. Telpa. Apziņa”.

Šoreiz skatāmies divas izstādes un runājam divas sarunas, un beigās, izsprukuši no visa izcilā, lieliskā un problemātiskā, grimstam brīdī, kad viņa atver acis, atver tikai tad, kad jūs atverat durvis, atverat tikai tad, kad saprotat, ka durvju atvēršana ir izšķiroši svarīga, lai starp jums būtu māksla, nu, un tad sākas. Skatāmies izstādes "Džemma Skulme. Viņas glezniecība" un "Ēriks Apaļais. Ģimene" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī bikli ielūkojamies Kriša Salmaņa personālizstādē "ziedons atkal nāks. Ak!" galerijā "Alma". No sirds pateicos par sarunām Ingai Šteimanei un Baibai Sprancei!

Šoreiz skatāmies divas lieliskas izstādes kim? Laikmetīgās mākslas centrā un sarunājamies par sociāli vērstu vai, drīzāk, nevērstu arhitektūru un dizainu.  Ata Jākobsona personālizstādē “Režģis” nonācu smalki pārdomātā un ļoti apcerīgā, kā arī tālā un vēsā pasaulē un uzreiz sajutu vēlmi izprast realitātes relativitāti (tā ir atsauce uz autora tekstu), bet Līvas Rutmanes personālizstādē “PRR” nonācu tieši iekšā vienā P un divos R — gluži eksistenciālā, nevainojami profesionālā grafikas izstādē, kur bija arī triks ar kolonnām un elegants gājiens ar makrofleksu. Savukārt, runājot par izcilībām, Annas Ceipes un anonīmo mākslinieku apvienības “Klīga” izstāde Rīgas cirka ziloņu stallī ir perfekti kaligrāfiska no visiem viedokļiem. Tur bija arī K un A, un vēl daži biedri, citi no tādām garām lampām un ēnām. Noslēdzot nejauši sākušos kreiso sarunu seriālu, piedāvāju ieskatu trešajā un pēdējā pagaidām  sarunā — kopā ar arhitekti Renāti Pablaku ar katrā mājsaimniecībā pieejamu lukturīti diezgan uzmanīgi raugāmies pēc arhitektu un/vai dizaineru praksēm, kas būtu painteresējušās par mums, vienkāršajiem skatītājiem un vispār iedzīvotājiem, kuri, ziniet, Rīgas lidostā var nopietni satrūkties, garāmskrienot ielūkojoties Latvijas dizaina butikā.  Atkal žēl, ka sarunas jāpiegriež īsākas, jo kārtīgas sarunas lielākoties tomēr ir garas.