Advertise on podcast: KŪL

Aprīlī Valmierā aizsāksies jauna kultūras tradīcija - Latvijas Mākslas gada balvas (LMGB) Mākslas nedēļa, kas no 13. līdz 19. aprīlim piepildīs Valmieras pilsētu un novadu ar mākslu. Šis notikums ir vēsturisks pagrieziens: turpmāk valsts nozīmīgākais vizuālās mākslas apbalvojums katru gadu ceļos uz citu Latvijas pilsētu, un tā pirmā pietura ir tieši Valmiera. MGB Mākslas nedēļa radīta, lai profesionālo mākslu tuvinātu plašākai sabiedrībai, veicinātu nozares speciālistu sadarbību un pierādītu, ka augstvērtīga kultūras dzīve notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Nedēļas laikā Valmieras ielas, skolas un kultūrtelpas atdzīvosies ar izstādēm, radošām darbnīcām, izglītojošām lekcijām un performatīviem notikumiem pilsētvidē. Programma veidota kā atvērta “saruna” ar iedzīvotājiem - tā būs saistoša gan bērniem, gan pieaugušajiem. Daļa aktivitāšu būs bez maksas, daļa - ar ieejas biļetēm. Nedēļas vadmotīvs ir “saruna” - iespēja satikties, iepazīt vienam otru un caur mākslas valodu bagātināt savu pasaules redzējumu. Raidījumā būs dzirdama saruna ar Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļas rīkotājiem Ivetu Gabaliņu un Raivi Alksni. Raidījumu vada: Anete Enikova

No 15. aprīļa Rīgā skatītājiem pirmo reizi būs iespēja dzirdēt un redzēt Kaspara Rolšteina jaunāko operu “Kurzemes Šveicē”, kas ar velosezonas atklāšanu uzsāk savu ceļu pie klausītājiem. Raidījumā būs dzirdama intervija ar operas radošās komandas pārstāvjiem - Kasparu Rolšteinu, Māri Žigatu, Martu Mariju Silāri, Elizabeti Balčus un Leo Novus. Darbība norisinās vienas pagarinātas dienas laikā Sabilē un tās apkārtnē. GPS traucējumu dēļ divu pasaulē ietekmīgāko slepeno organizāciju - Basmatī rīsu ceha un Zaļo zirnīšu ceha - aģenti, kuri vienlaikus ir arī profesionālās velosportistes jeb “karbona ērgļu braucējas”, nonāk nevis Šveicē, bet Kurzemes Šveicē. Tur izvēršas asprātīga un spriedzes pilna cīņa par civilizācijas eksistencei svarīga skaņas noslēpuma atklāšanu. Mūzika un librets radīti trīs gadu laikā, turpinot un attīstot Rolšteina un Hardija Lediņa 1997. gadā aizsākto elektronisko skanējumu, kas pirmo reizi izskanēja operā “Rolstein On The Beach” un projektā “Ideal Standard”. Šoreiz orķestra nebūs - visu mūziku izpildīs “dzīvajā” ar balsīm, elektroniskajiem instrumentiem un sekvenceriem. Uz skatuves kopā ar pieredzējušajām eksperimentālās mūzikas māksliniecēm Elizabeti Balčus, Eleonoru Kampi un Leo Novus debitēs operas solistu ampluā talantīgās jaunās mākslinieces Katrīna Dambeniece, Alīna Burlakova un Marta Marija Silāre. Īpašu intrigu rada grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” līdera Māra Žigata dalība - viņš ar Kasparu Rolšteinu kādreiz kopā mācījās Sabiles vidusskolā un spēlēja ansamblī “Pavisam Nezināma Laboratorija”. Lai gan sižets un tēli ir izdomāti, tie iedvesmoti no reāliem faktiem un personīgās pieredzes. Starp prototipiem - Juja Vanga, Arvo Pērts, profesionālās velosportistes Kasia Nieviadoma, Urška Žigarte, Elisone Džeksone, kā arī Sabiles centrā esošais dabiskais avots Līkais Krodzinieks. Opera veidota kā trīsdaļīga performance, nevis klasisks dramatiskais iestudējums, tāpēc režisors Jānis Putniņš, scenogrāfs Jēkabs Voļatovskis un kostīmu māksliniece Liene Rolšteina šoreiz strādā ar citādākiem izteiksmes līdzekļiem. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Četri latviešu kultūras mediji – literatūras žurnāls “Strāva”, filosofijas žurnāls “Tvērums”, avangarda žurnāls “Avīzes Nosaukums” un mākslas un literatūras grāmatžurnāls “AsAlwaysUnknown”, 2026. gada Valentīndienā, 14. februārī, K. K. fon Stricka villā rīko pirmo “Vientulības festivālu” – kultūras pasākumu sēriju dienas garumā. Saruna ar festivāla veidotājiem Tomu Babincevu (“Tvērums”), Robertu Vilsonu (“Strāva”) un Katrīnu Juhnu (“AsAlwaysUnknown” jeb AAU).

Kas notiek, kad centieni būt “pareizam” kļūst par smagumu un vairs nav noturami, kā lūzums var pārtapt spēkā? Šajā “KŪL: Kultūras ūnijas laika” raidījumā pievēršamies laikmetīgās dejas solo izrādei “Lauskas” - fiziskai un klātesošai pieredzei par trauslumu, paškontroli un brīdi, kad sabrukt nozīmē sākt no jauna. Izrādē uz skatuves veidojas duets starp cilvēku un objektu - dejotāju un keramikas bļodu, kas tiek celta, pārvietota un piepildīta ar ūdeni, līdz kontrole pamazām izzūd. Sarunā izceļam arī dramaturģisko pamatu - kintsugi filozofiju, kur plaisas netiek slēptas, bet kļūst par vērtīgu stāsta daļu. Viesos Aigars Larionovs, izrādes horeogrāfs un dejotājs. Runāsim par “Lauskām” kā solo izrādi, duetu “cilvēks un objekts”, par iekšējo konfliktu starp sabiedrības lomām un patieso pieredzi, un par to, kā izrādes fiziskais process pārtop emocionālā lūzuma pieredzē. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Ko nozīmē saglabāt atmiņu reģionā, kur robežas, ideoloģijas un stāsti par pagātni tiek nepārtraukti pārskatīti? Un kā atbrīvoties no ieraduma visu mērīt ar vienu universālu mērauklu, lai varētu ieraudzīt arī citas pieredzes, balsis un zināšanas? Raidījumā “KŪL: Kultūras ūnijas laiks” viesos Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Andra Silapētere, sarunas centrā ir projekts “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” - starpdisciplināru norišu cikls, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp institūciju arhīviem un zināšanām, kolektīvo atmiņu un mainīgo politisko situāciju Baltijas reģionā. Apvienojot sarunu darbnīcas un mākslinieku intervences, šis projekts aicina pārdomāt, kā arhīvi un to dažādās formas kalpo kā “drošības zonas” vēstures zināšanām, vienlaikus būdami pakļauti nenoteiktībai, pārinterpretācijai un institūciju izaicinājumiem politiskā, sociālā un ekonomiskā kontekstā. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Ne reizi vien dzirdam teicienu - "kā gadu sāksi, tā to arī pavadīsi!" Raidījums KŪL savu jauno sezonu sāk draudzīgā muzikālo jauniešu sabiedrībā! Pirmajā raidījumā runāsim ar NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas teorētiķiem - Jasmīnu Mariju Enģeli, Ernestu Pozemkovski, Petru Stalidzāni, Sigvardu Skuju un Karīnu Dambergu. Uzzināsim, ko nozīmē būt teorētiķim, kādas ir viņu intereses mūzikā, māksā un kultūrā, kādu problemātiku jauniešu redz šī brīža kultūras dzīvē un, protams, izcelsim arī radošos jaunumus - skolas avīzi "Uztakts!" Raidījumu vada Inga Stankeviča.

Šajā raidījumā pievēršamies neparastai un drosmīgai kustībai - Vecajo kultam, kura izcelsme ir miglā tīta un nav piesieta laikam vai vietai. Tā ir kopiena, kas uz vecumu skatās nevis kā uz sabiedrības bailēm vai slogu, bet kā uz pāreju, kas var nest skaidrību, mieru un citādu apziņas stāvokli. Studijā viesos Katrīna Neiburga un Regnārs Vaivars, lai runātu par to, kāpēc šodien, laikā, kad jaunība tiek idealizēta, daudzi meklē veidus, kā pieņemt novecošanu - nevis slēpt to. Mēs jautāsim: Kas notiek, ja vecumu sāk uztvert kā ceļu? Kā mainās mūsu attiecības ar sevi, identitāti un laiku? Un kāpēc Vecajo kults vienlaikus ir saruna, rituāls un kopīga apcere? Šī būs atklāta un cilvēciska saruna par to, kas sagaida mūs visus - par pāreju no būtības uz nebūtību, par pieņemšanu un mieru, un par dzīves posmu, par kuru parasti runā maz. “Vecajo kults” ir Dirty Deal Teatro izrāde — atmosfērisks un žanriski neierasts rituāla un performatīvas sarunas apvienojums par novecošanu, laiku un pieņemšanu. Izrādes autores ir Iveta Pole un Katrīna Neiburga, mūziku veido Edgars Mākens un Ingus Baušķenieks, gaismu mākslinieks - Niks Cipruss. Lomās: Dace Everss, Regnārs Vaivars vai Ģirts Krūmiņš, un Mārcis Broks. Izrāde aicina skatītājus uz atklātu tikšanos ar tēmu, no kuras sabiedrība bieži izvairās - vecumu kā pāreju un iespēju. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Āgenskalna tirgus simtgadē Latvijas tirgu vide mainās straujāk nekā jebkad. Atklāts digitālais ceļvedis tirguscelvedis.lv, kas apvieno vairāk nekā 80 tirgus un rāda, cik plaša un daudzveidīga kļuvusi vietējā tirgus kultūra. Raidījumā skaidrojam, kā tirgi no utilitāras iepirkšanās vietas pārtop par pilsētas dzīves centriem, kur satiekas garšas, cilvēki un stāsti. Aplūkojam arī plašākas tendences: pieaug interese par vietējo un sezonālo pārtiku, atdzimst tirgus kā kopienas telpa, bet digitālie rīki ievieš jaunus paradumus — sākot no tiešās tirdzniecības un priekšpasūtījumiem līdz tirgus kartēm, kas palīdz plānot maršrutus. Tirgus kļūst par lēnā tūrisma galamērķi, kā arī par platformu mazajiem ražotājiem, kuri meklē tiešu saikni ar pircēju. Stāstām arī par pirmo Latvijas tirgu konferenci, kur eksperti un tirgu pārstāvji meklē atbildes uz jautājumu: kā tirgi var saglabāt savu īstumu laikā, kad pilsētas mainās, bet cilvēku vajadzība pēc autentiskas pieredzes pieaug. Tirguscelvedis.lv ir bezmaksas platforma un Latvijas pārtikas iniciatīva, kur šobrīd apkopoti vairāk nekā 80 Latvijas tirgi un tirdziņi, pārstāvot gan galvenos pilsētu tirgus (Liepājas, Cēsu, Daugavpils, Talsu, Siguldas, Āgenskalna un citi Rīgas un Latvijas tirgi), gan reģionālās un sezonālās iniciatīvas, kā arī specializētie un mājražotāju tirdziņi (Slow Food Straupe, REKO Valmiera, Māras tirgus, Kalnciema kvartāla tirgus un daudzi citi). Ceļvedī tiks izcelti arī tematiskie un sezonālie tirgi, tostarp Ziemassvētku tirdziņi, kā arī krāmu, senlietu un stādu tirgi. Tirgusceļvedis apkopos arī dažādas ar pārtiku saistītas iniciatīvas un publicēs sludinājumus gan par ražas pašlasīšanas iespējām, gan par tiešo pirkšanu. Epizode atklāj tirgus kā mūsdienu kultūras fenomenu: dzīvīgu, mainīgu un pārsteidzoši aktuālu. Raidījumā viesosies Una Meiberga, tigus ceļveža idejas autore un īstenotāja. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Šonedēļ raidījumā runāsim par koncertu “Chamber of Circuits”, kas 30. novembrī Hanzas peronā apvienos divus sintezatoru kamerorķestrus un divdesmit četrus instrumentus vienā vakarā. Koncertā “Chamber of Circuits” tiks pirmatskaņots komponistes Annas Fišeres jaunais opuss Noesis, kas apvieno klasiskās un elektroniskās mūzikas pasaules. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Igaunijas elektroniskās mūzikas leģendu Svenu Grunbergu kopā ar Igaunijas Elektroniskās mūzikas savienības ansambli (EMA), atskaņojot skaņdarbus no albumiem Hingus un OM un kulta filmas "Mirušā alpīnista viesnīca". Raidījumā viesosies Ģirts Ozoliņš un Madara Ozoliņa – viena no jaunā skaņdarba Noesis izpildītājām. Sarunā meklēsim atbildes uz jautājumiem – kā skan sintezatoru orķestris, ko nozīmē intuīcija mūzikā un kā cilvēka sajūtas sadzīvo ar algoritmisku precizitāti. Koncerta scenogrāfiju veido Artūrs Virtmanis, bet sintezatoru instrumentāriju nodrošina Erica Synths. Vada: Anete Enikova.

Dirty Deal Teatro jaunās, pilngadības sezonas pirmajā pusē būs iespēja redzēt gan iepriekš iestudētās un skatītāju iemīļotās izrādes, gan vairākas pirmizrādes. 2025./2026. gada sezona būs veltīta stāstiem par citādo un aizraujošo. Tie būs nemierīgi, dzīvi un pārsteidzoši atklāti. Katrs iestudējums kļūs par sava veida rituālu – gan personīgu, gan kolektīvu –, kas svin dažādas balsis, formas un emocijas. Teātris piedāvās telpu, kur uz brīdi izrauties no ikdienas steigas, lai aizceļotu ārpus ierastā – uz vietu, kur mākslinieki rada jaunas pasaules un neiespējamais kļūst ticams. Studijā viesojas – Dirty Deal Teatro vadītāja Anna Sīle, un izrādes “Plēsoņas” kustību mākslinieki Roberta Gailīte un Vladimirs Goršantovs. Raidījumu vada: Anete Enikova.

18. un 19. septembrī Mazsalacā norisināsies jau iepriekšējos gados aizsāktais mini festivāls “Ražas svētki”, ko organizē biedrība “LAUKKU”. Šogad festivāla ietvaros ikviens aicināts draudzīgā kopābūšanā piedzīvot dzejas lasījumus, dzejas un dejas meistarklases, jaundarba skici, kā arī fragmentus no laikmetīgās dejas izrādes “Pretpoli”. Festivālu noslēgs diskusija par laikmetīgās mākslas un ikdienas rutīnas saskares punktiem. Studijā viesojās festivāla radošas komandas pārstāves – festivāla kuratore, kustību māksliniece - Agate Bankava, dzejniece - Agnese Krivade un kustību māksliniece - Līga Ūbele. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Svētdien, 27. aprīlī, plkst. 16.00 Stāmerienas pilī dzīvi stāsti kļūs par lugām un lugas par lasījumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas topošie aktieri un režisori iedzīvinās vietējo iedzīvotāju pieredzes, kas pārtapušas trīs jauno dramaturgu darbos. Par to kā dzīvesstāsti nonāk līdz skatuvei skaidros jaunās dramaturģes - Elza Vildaus un Marianna Stasiva. Raidījumu vada Luīze Valpētere un Agate Marija Bukša.

"Lauznis production studio" ir radošā pagrīde, kas ienāk ar durvju laušanu, nevis klauvēšanu. Viņi specializējas robežu pārkāpšanā – gan vizuāli, gan idejiski. Tur, kur citi meklē atslēgu, viņi paņem lauzni un izveido kaut ko, ko nevarēja paredzēt pat algoritms. Uz jautājumu “kas ir lauznis” rast atbildi mēģinās Emīls Brālis un Krišs Apšenieks. Raidījumu vada Luīze Valpētere un Agate Marija Bukša.

Jauno mūziķu konkurss "Hadrons" - ko mēs par to zinām un kas būtu jāzina dalībniekiem? Kāda ir panākumu atslēga un vai uzvara tiešām ir tā vērta? Vairāk par to, kas ir "Hadrons", kā tas radās un kas tajā notiek, izstāstīs radio NABA vadītājs Madars Štramdiers, savukārt piedzīvojumos un atziņās par dzīvi pirms un pēc konkursa dalīsies "Hadrons 2024" uzvarētāji - "Aptiekas bēru ansamblis".

No 5. līdz 8. novembrim norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētā konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XVIII”, kas piedāvās kultūras un mākslas nozarē ieinteresētajiem vairāk nekā 90 pētījumu prezentācijas, priekšlasījumus un diskusijas. Latvijas un ārvalstu zinātnieki, mākslinieki un kultūras jomas praktiķi  pārskatīs mūsu brīvības mērogu un vērtību hierarhijas, atklās un izgaismos tās robežsituācijas, ārējās un iekšējās barjeras, ar kurām sastopas mūsdienu cilvēki, kopienas un valstis. Arī pats notikums – “Kultūras Krustpunktu” konferenču sērija šogad piedzīvo savu pilngadību, kas izpaužas arī programmas saturā – jauni, pārsteidzoši pētījumu virzieni, drosmīgi tematu un problēmu risinājumu piedāvājumi. Konferences 18 gadu vēsture ļauj runāt par  Latvijas kultūras un mākslas pētniecības brieduma, nozīmības un pat identitātes jautājumiem.  Raidījumā viesosies Anita Vaivade un Liene Jākobsone