Advertise on podcast: KŪL

Ne reizi vien dzirdam teicienu - "kā gadu sāksi, tā to arī pavadīsi!" Raidījums KŪL savu jauno sezonu sāk draudzīgā muzikālo jauniešu sabiedrībā! Pirmajā raidījumā runāsim ar NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas teorētiķiem - Jasmīnu Mariju Enģeli, Ernestu Pozemkovski, Petru Stalidzāni, Sigvardu Skuju un Karīnu Dambergu. Uzzināsim, ko nozīmē būt teorētiķim, kādas ir viņu intereses mūzikā, māksā un kultūrā, kādu problemātiku jauniešu redz šī brīža kultūras dzīvē un, protams, izcelsim arī radošos jaunumus - skolas avīzi "Uztakts!" Raidījumu vada Inga Stankeviča.

Šajā raidījumā pievēršamies neparastai un drosmīgai kustībai - Vecajo kultam, kura izcelsme ir miglā tīta un nav piesieta laikam vai vietai. Tā ir kopiena, kas uz vecumu skatās nevis kā uz sabiedrības bailēm vai slogu, bet kā uz pāreju, kas var nest skaidrību, mieru un citādu apziņas stāvokli. Studijā viesos Katrīna Neiburga un Regnārs Vaivars, lai runātu par to, kāpēc šodien, laikā, kad jaunība tiek idealizēta, daudzi meklē veidus, kā pieņemt novecošanu - nevis slēpt to. Mēs jautāsim: Kas notiek, ja vecumu sāk uztvert kā ceļu? Kā mainās mūsu attiecības ar sevi, identitāti un laiku? Un kāpēc Vecajo kults vienlaikus ir saruna, rituāls un kopīga apcere? Šī būs atklāta un cilvēciska saruna par to, kas sagaida mūs visus - par pāreju no būtības uz nebūtību, par pieņemšanu un mieru, un par dzīves posmu, par kuru parasti runā maz. “Vecajo kults” ir Dirty Deal Teatro izrāde — atmosfērisks un žanriski neierasts rituāla un performatīvas sarunas apvienojums par novecošanu, laiku un pieņemšanu. Izrādes autores ir Iveta Pole un Katrīna Neiburga, mūziku veido Edgars Mākens un Ingus Baušķenieks, gaismu mākslinieks - Niks Cipruss. Lomās: Dace Everss, Regnārs Vaivars vai Ģirts Krūmiņš, un Mārcis Broks. Izrāde aicina skatītājus uz atklātu tikšanos ar tēmu, no kuras sabiedrība bieži izvairās - vecumu kā pāreju un iespēju. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Āgenskalna tirgus simtgadē Latvijas tirgu vide mainās straujāk nekā jebkad. Atklāts digitālais ceļvedis tirguscelvedis.lv, kas apvieno vairāk nekā 80 tirgus un rāda, cik plaša un daudzveidīga kļuvusi vietējā tirgus kultūra. Raidījumā skaidrojam, kā tirgi no utilitāras iepirkšanās vietas pārtop par pilsētas dzīves centriem, kur satiekas garšas, cilvēki un stāsti. Aplūkojam arī plašākas tendences: pieaug interese par vietējo un sezonālo pārtiku, atdzimst tirgus kā kopienas telpa, bet digitālie rīki ievieš jaunus paradumus — sākot no tiešās tirdzniecības un priekšpasūtījumiem līdz tirgus kartēm, kas palīdz plānot maršrutus. Tirgus kļūst par lēnā tūrisma galamērķi, kā arī par platformu mazajiem ražotājiem, kuri meklē tiešu saikni ar pircēju. Stāstām arī par pirmo Latvijas tirgu konferenci, kur eksperti un tirgu pārstāvji meklē atbildes uz jautājumu: kā tirgi var saglabāt savu īstumu laikā, kad pilsētas mainās, bet cilvēku vajadzība pēc autentiskas pieredzes pieaug. Tirguscelvedis.lv ir bezmaksas platforma un Latvijas pārtikas iniciatīva, kur šobrīd apkopoti vairāk nekā 80 Latvijas tirgi un tirdziņi, pārstāvot gan galvenos pilsētu tirgus (Liepājas, Cēsu, Daugavpils, Talsu, Siguldas, Āgenskalna un citi Rīgas un Latvijas tirgi), gan reģionālās un sezonālās iniciatīvas, kā arī specializētie un mājražotāju tirdziņi (Slow Food Straupe, REKO Valmiera, Māras tirgus, Kalnciema kvartāla tirgus un daudzi citi). Ceļvedī tiks izcelti arī tematiskie un sezonālie tirgi, tostarp Ziemassvētku tirdziņi, kā arī krāmu, senlietu un stādu tirgi. Tirgusceļvedis apkopos arī dažādas ar pārtiku saistītas iniciatīvas un publicēs sludinājumus gan par ražas pašlasīšanas iespējām, gan par tiešo pirkšanu. Epizode atklāj tirgus kā mūsdienu kultūras fenomenu: dzīvīgu, mainīgu un pārsteidzoši aktuālu. Raidījumā viesosies Una Meiberga, tigus ceļveža idejas autore un īstenotāja. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Šonedēļ raidījumā runāsim par koncertu “Chamber of Circuits”, kas 30. novembrī Hanzas peronā apvienos divus sintezatoru kamerorķestrus un divdesmit četrus instrumentus vienā vakarā. Koncertā “Chamber of Circuits” tiks pirmatskaņots komponistes Annas Fišeres jaunais opuss Noesis, kas apvieno klasiskās un elektroniskās mūzikas pasaules. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Igaunijas elektroniskās mūzikas leģendu Svenu Grunbergu kopā ar Igaunijas Elektroniskās mūzikas savienības ansambli (EMA), atskaņojot skaņdarbus no albumiem Hingus un OM un kulta filmas "Mirušā alpīnista viesnīca". Raidījumā viesosies Ģirts Ozoliņš un Madara Ozoliņa – viena no jaunā skaņdarba Noesis izpildītājām. Sarunā meklēsim atbildes uz jautājumiem – kā skan sintezatoru orķestris, ko nozīmē intuīcija mūzikā un kā cilvēka sajūtas sadzīvo ar algoritmisku precizitāti. Koncerta scenogrāfiju veido Artūrs Virtmanis, bet sintezatoru instrumentāriju nodrošina Erica Synths. Vada: Anete Enikova.

Dirty Deal Teatro jaunās, pilngadības sezonas pirmajā pusē būs iespēja redzēt gan iepriekš iestudētās un skatītāju iemīļotās izrādes, gan vairākas pirmizrādes. 2025./2026. gada sezona būs veltīta stāstiem par citādo un aizraujošo. Tie būs nemierīgi, dzīvi un pārsteidzoši atklāti. Katrs iestudējums kļūs par sava veida rituālu – gan personīgu, gan kolektīvu –, kas svin dažādas balsis, formas un emocijas. Teātris piedāvās telpu, kur uz brīdi izrauties no ikdienas steigas, lai aizceļotu ārpus ierastā – uz vietu, kur mākslinieki rada jaunas pasaules un neiespējamais kļūst ticams. Studijā viesojas – Dirty Deal Teatro vadītāja Anna Sīle, un izrādes “Plēsoņas” kustību mākslinieki Roberta Gailīte un Vladimirs Goršantovs. Raidījumu vada: Anete Enikova.

18. un 19. septembrī Mazsalacā norisināsies jau iepriekšējos gados aizsāktais mini festivāls “Ražas svētki”, ko organizē biedrība “LAUKKU”. Šogad festivāla ietvaros ikviens aicināts draudzīgā kopābūšanā piedzīvot dzejas lasījumus, dzejas un dejas meistarklases, jaundarba skici, kā arī fragmentus no laikmetīgās dejas izrādes “Pretpoli”. Festivālu noslēgs diskusija par laikmetīgās mākslas un ikdienas rutīnas saskares punktiem. Studijā viesojās festivāla radošas komandas pārstāves – festivāla kuratore, kustību māksliniece - Agate Bankava, dzejniece - Agnese Krivade un kustību māksliniece - Līga Ūbele. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Svētdien, 27. aprīlī, plkst. 16.00 Stāmerienas pilī dzīvi stāsti kļūs par lugām un lugas par lasījumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas topošie aktieri un režisori iedzīvinās vietējo iedzīvotāju pieredzes, kas pārtapušas trīs jauno dramaturgu darbos. Par to kā dzīvesstāsti nonāk līdz skatuvei skaidros jaunās dramaturģes - Elza Vildaus un Marianna Stasiva. Raidījumu vada Luīze Valpētere un Agate Marija Bukša.

"Lauznis production studio" ir radošā pagrīde, kas ienāk ar durvju laušanu, nevis klauvēšanu. Viņi specializējas robežu pārkāpšanā – gan vizuāli, gan idejiski. Tur, kur citi meklē atslēgu, viņi paņem lauzni un izveido kaut ko, ko nevarēja paredzēt pat algoritms. Uz jautājumu “kas ir lauznis” rast atbildi mēģinās Emīls Brālis un Krišs Apšenieks. Raidījumu vada Luīze Valpētere un Agate Marija Bukša.

Jauno mūziķu konkurss "Hadrons" - ko mēs par to zinām un kas būtu jāzina dalībniekiem? Kāda ir panākumu atslēga un vai uzvara tiešām ir tā vērta? Vairāk par to, kas ir "Hadrons", kā tas radās un kas tajā notiek, izstāstīs radio NABA vadītājs Madars Štramdiers, savukārt piedzīvojumos un atziņās par dzīvi pirms un pēc konkursa dalīsies "Hadrons 2024" uzvarētāji - "Aptiekas bēru ansamblis".

No 5. līdz 8. novembrim norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētā konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XVIII”, kas piedāvās kultūras un mākslas nozarē ieinteresētajiem vairāk nekā 90 pētījumu prezentācijas, priekšlasījumus un diskusijas. Latvijas un ārvalstu zinātnieki, mākslinieki un kultūras jomas praktiķi  pārskatīs mūsu brīvības mērogu un vērtību hierarhijas, atklās un izgaismos tās robežsituācijas, ārējās un iekšējās barjeras, ar kurām sastopas mūsdienu cilvēki, kopienas un valstis. Arī pats notikums – “Kultūras Krustpunktu” konferenču sērija šogad piedzīvo savu pilngadību, kas izpaužas arī programmas saturā – jauni, pārsteidzoši pētījumu virzieni, drosmīgi tematu un problēmu risinājumu piedāvājumi. Konferences 18 gadu vēsture ļauj runāt par  Latvijas kultūras un mākslas pētniecības brieduma, nozīmības un pat identitātes jautājumiem.  Raidījumā viesosies Anita Vaivade un Liene Jākobsone

Kustību izrāde "Cilpa&Dzinējs" ir pētījums par rutīnu un plūsmu. Tā ir solo kustību izrāde modulāro sintezatoru skaņu pavadījumā ar reiva elementiem. Šajā izrādē cilvēks tiek pielīdzināts dzinējam, jo gan cilvēku, gan dzinēju var uzskatīt par kustību veicēju. Izrādes vēstījums ir par to, ka sekojot konkrētiem struktūrpunktiem ir iespējams izveidot rutīnu, kas ļauj saglabāt dzīves plūdumu. Izrādes kustību materiāls ir balstīts uz kustībām, kuras cilvēki atkārto ikdienā. Rutīnu izrādē iemieso kustību mākslinieks Oskars Moore. Gan izrādes laikā, gan pēc tās skatītāji varēs arī paši ļauties deju mūzikas ritmiem. Raidījumā klausies sarunu ar kustību mākslinieku Oskaru Moori un skaņu mākslinieku Leo Novus.

Režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma “Patrīcija” vakardien, 19. martā, piedzīvoja savu pirmizrādi. Filma vēsta par visu laiku labāko Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni – tēvu, kurš no mazotnes gatavo meitu olimpiskajām spēlēm, un brāļiem, kuri kļūst par viņas atbalstu, – par dzīves  pārbaudījumiem,  sporta aizkulisēm un jaunas sievietes gribasspēku. Raidījumā būs dzirdama saruna ar filmas režisori Inesi Kļavu un komponistu Otto Auniņu.

Marta sākumā Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvoja iestudējums pavisam īpašai auditorijai – mazuļiem no 9 mēnešu līdz 2 gadu vecumam. Izrāde “Čuču, Spilventiņ!” režisores Lienas Šmukstes, mākslinieces Evitas Bētas un mūzikas autores Rūtas Dišleres kopdarbā radīta kā sajūtu piedzīvojums, kurā iepazīt teātra vidi, to vērojot, sadzirdot un aptaustot. Apmeklējums sastāv no 30 minūšu izrādes un 30 minūšu interaktīvas kopābūšanas ar izrādes galveno varoni – Spilventiņu. Raidījumā viesosies izrādes režisore Liena Šmukste un aktrise Dana Avotiņa - Lāce.

No februāra sākuma pie skatītājiem nonākusi koncertizrāde “Atkapusvētki”, kas komēdijas manierē ienes mitoloģijas un pēcnāves dzīves tematiku dažādos Latvijas bāros. Iestudējumu īsteno jaunie mākslinieki - aktieri, mūziķi, dzejnieki un režisori -, piedāvājot ļoti daudzveidīgu programmu un viedokļus. Pārdabiskās būtnes, kuras autori iemieso, veidotas daļēji balstoties tautas nostāstos un pievienojot lielu daļu savas personīgās būtības vai iztēles.  Iestudējuma laikā visi klātesošie svin Atkapusvētkus, kas ir tāds kā kapusvētku turpinājums. Tieši no kapusvētku tradīcijām ņemta iedvesma sapulcināt tik atšķirīgus raksturus gluži kā lielu radu saimi, kurā ikgadējā tikšanās reizē katrs izpaužas ar savām unikālajām īpatnībām. Izrādes norisināsies bāros Rīgā, Siguldā un Liepājā. Viesos 3.kursa režijas mākslas students Mārcis Broks un aktrise Sandija Dovgāne.

Janvāra sākumā pirmizrādi Latvijas Leļļu teātrī piedzīvoja režisora Valtera Sīļa izrāde "Sibīrijas haiku", kas par deportāciju tēmu unikālā papīra animācijas tehnikā uz sarunu aicinās ģimenes ar bērniem un jauniešiem no 10 gadu vecuma un pieaugušos. Raidījumā "KŪL" dzirdama saruna ar izrādes režisoru Valteru Sīli un aktieri Rihardu Zelezņevu. Rakstnieces Jurgas Viles un ilustratores Linas Itagaki grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku” (Lietuva) lasītājiem ir pazīstams no tāda pašu nosaukuma godalgotās komiksu grāmatas, kas attēlo lietuviešu zēna Aļģa un viņa ģimenes izsūtījuma pieredzi. Grāmata Daces Meieres tulkojumā (Liels un mazs) Latviju sasniedza 2020. gadā, daudzās mājās kļūstot par vērtīgu palīgu, skaidrojot bērniem izsūtījumu būtību, ietekmi un totalitārisma noziegumus. Režisors Valters Sīlis šo materiālu izvēlējies par pamatu izrādei, kas ar multimediālas valodas palīdzību pārnesīs Aļģa stāstu teātra formātā. Iestudējums paredzēts ne vien ģimenēm ar bērniem, bet arī klašu grupām, kas vēlas rast radošu iedvesmu, kā sarunāties par sarežģītām Latvijas un Baltijas vēstures šķautnēm, kā arī jebkuram pieaugušajam, kurš vēlas iegūt jaunu teātra pieredzi. Lomās – Rihards Zelezņevs, Elīna Bojarkina, Baiba Vanaga, Artūrs Putniņš un Kristīna Varša. Neskatoties uz nopietno tēmu, iestudējuma piedzīvošanu īpaši aizraujošu padarīs reāllaika papīra animācijas iedzīvināšanas vērošana.