Advertise on podcast: KŪL

No februāra sākuma pie skatītājiem nonākusi koncertizrāde “Atkapusvētki”, kas komēdijas manierē ienes mitoloģijas un pēcnāves dzīves tematiku dažādos Latvijas bāros. Iestudējumu īsteno jaunie mākslinieki - aktieri, mūziķi, dzejnieki un režisori -, piedāvājot ļoti daudzveidīgu programmu un viedokļus. Pārdabiskās būtnes, kuras autori iemieso, veidotas daļēji balstoties tautas nostāstos un pievienojot lielu daļu savas personīgās būtības vai iztēles.  Iestudējuma laikā visi klātesošie svin Atkapusvētkus, kas ir tāds kā kapusvētku turpinājums. Tieši no kapusvētku tradīcijām ņemta iedvesma sapulcināt tik atšķirīgus raksturus gluži kā lielu radu saimi, kurā ikgadējā tikšanās reizē katrs izpaužas ar savām unikālajām īpatnībām. Izrādes norisināsies bāros Rīgā, Siguldā un Liepājā. Viesos 3.kursa režijas mākslas students Mārcis Broks un aktrise Sandija Dovgāne.

Janvāra sākumā pirmizrādi Latvijas Leļļu teātrī piedzīvoja režisora Valtera Sīļa izrāde "Sibīrijas haiku", kas par deportāciju tēmu unikālā papīra animācijas tehnikā uz sarunu aicinās ģimenes ar bērniem un jauniešiem no 10 gadu vecuma un pieaugušos. Raidījumā "KŪL" dzirdama saruna ar izrādes režisoru Valteru Sīli un aktieri Rihardu Zelezņevu. Rakstnieces Jurgas Viles un ilustratores Linas Itagaki grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku” (Lietuva) lasītājiem ir pazīstams no tāda pašu nosaukuma godalgotās komiksu grāmatas, kas attēlo lietuviešu zēna Aļģa un viņa ģimenes izsūtījuma pieredzi. Grāmata Daces Meieres tulkojumā (Liels un mazs) Latviju sasniedza 2020. gadā, daudzās mājās kļūstot par vērtīgu palīgu, skaidrojot bērniem izsūtījumu būtību, ietekmi un totalitārisma noziegumus. Režisors Valters Sīlis šo materiālu izvēlējies par pamatu izrādei, kas ar multimediālas valodas palīdzību pārnesīs Aļģa stāstu teātra formātā. Iestudējums paredzēts ne vien ģimenēm ar bērniem, bet arī klašu grupām, kas vēlas rast radošu iedvesmu, kā sarunāties par sarežģītām Latvijas un Baltijas vēstures šķautnēm, kā arī jebkuram pieaugušajam, kurš vēlas iegūt jaunu teātra pieredzi. Lomās – Rihards Zelezņevs, Elīna Bojarkina, Baiba Vanaga, Artūrs Putniņš un Kristīna Varša. Neskatoties uz nopietno tēmu, iestudējuma piedzīvošanu īpaši aizraujošu padarīs reāllaika papīra animācijas iedzīvināšanas vērošana. 

Kinoteātrī “K.Suns” 27. janvārī plkst. 20.00 notiks ekstravagantā dziesminieka Imanta Dakša un videomākslinieces “Mersedes(e) Margoit” koncerts un video stāsts “Beidzot laimīgās haizivis”. Pasākumā ''Beidzot laimīgās haizivis'' Imanta Dakša koncerta programmu veidos dziesmas par mīlestības meklēšanas ceļu, ko asociatīvi papildinās “Mersedes(e) Margoit” veidoti psihedēliski video stāsti. Mūziķa dziesmām ir raksturīgas tēlainas lirikas, kas viegli raisa vizuālas asociācijas. Video attēla manipulācijas sasauksies ar Imantam Daksim raksturīgo spēles manieri – dziesmas dekonstrukciju visnegaidītākajā brīdī, spēlēšanos ar intensitāti, tempu, dziļu intimitāti un ārkārtēju ekspresiju. Imants Daksis par gaidāmo pasākumu: “Informācijas laikmetā indivīds reizē ir gan plēsējs, gan upuris, tāpēc pasākumam ir izvēlēti divi vadošie tēli – haizivs un televizors. Haizivs caur neskaitāmiem upuriem meklē mīlestību, ko galu galā atrod personificētā okeānā. Savukārt televizors, pildīdams bezgalīgas informācijas raidītāja aukstasinīgo funkciju, patiesībā meklē atbrīvošanos, lai beidzot piedzīvotu iespēju pašam pieredzēt pasauli. Abu tēlu sastapšanās notiks uz kinoteātra skatuves, kur mūziķis iemiesos neremdināmo plēsēju haizivi, bet lielais ekrāns – televizoru, kurš, pārvarējis bezpersoniskas informācijas plūsmu, sācis raidīt savu brīnišķo un neatkārtojamo dzīves sajūtu, kas var būt veclaicīgi silta un biedējoši futūristiska vienlaikus”.

27. janvārī pulksten 21.00 piekto reizi norisināsies pasākums Dzejas pusnakts, un šoreiz par norises vietu izraudzīta Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca. Dzejas pusnakts ir jauns pasākumu formāts, kas radies 2023. gada vasarā, pusgada laikā tas sasniedzis jau 300 apmeklētāju auditoriju. Pasākumā pamīšus uzstājas dzejnieki un DJ duo, izceļot kontrastu starp elektronisko mūziku un dzeju. Katrā pasākumā uzstāties tiek aicināti gan sabiedrībā zināmi, gan jaunākās paaudzes dzejnieki, taču DJ duo paliek nemainīgs; tā sastāvā ir Gerda Roze Medne, Krista Kaufmane. Ideju autoru komandā ir Gerda Roze Medne, Kārlis Knospiņš, Krista Kaufmane, Amanda Kaufmane un Alise Bogdanova. Šovakar raidījumā viesosies pasākumu organizators Kārlis Knospiņš un puse no DJ duo - Krista Kaufmane.  

No 19. janvāra līdz 25. februārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāmas trīs Open Call 2023 laureātu izstādes. Konkursu Kim? Open Call izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs. 2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres – Annemarijas Gulbes izstāde “Gribi tici, gribi netici”, Karlīnas Mežeckas “Trausluma arhīvs”, kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga”. Raidījumā būs dzirdama saruna par vienu no trim izstādēm "Macenas Rīga". Divu mākslinieču Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas vizuālais stāsts-izstāde “Mazcenas Rīga” apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās. Piemēram, aviokompānijas Ryanair pārdošanas stratēģija Rīgai apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves ceļveža. Šis objektīvs kontrastē ar patieso piedāvājumu, inflāciju, augstas kvalitātes amatnieku izstrādājumiem suvenīru veikalos un tradicionālo kultūru. “Mazcenas Rīga” apskata amatniecības un kultūras nozīmību un ietekmi mūsdienu tūrisma industrijā. Caur manipulētiem, tradicionāliem latviešu suvenīru izstrādājumiem projekts sniedz ieskatu kultūras reprezentācijas sarežģītībā. Tas apšauba mantojuma konvertēšanu precēs, aicinot apdomāt kultūras artefaktu un tradīciju autentiskumu. Mijiedarbība starp dažādu simbolu izmantošanu komerciālajā amatniecībā un kultūras sakņu saglabāšanu, aicina skatītājus izvērtēt tradīciju komerciālo pievilcību. Dizaineru duo vēlas apspēlēt vārda “lēts” nozīmi, un prezentēt to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk par cenu. Tas ir veids, kā skatīties uz pasauli, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām. Gundega Strauberga un Ieva Jakuša absolvēja Eindhovenas dizaina akadēmiju 2020. gadā. Paralēli attīstot savu praksi, viņas ir apvienojušās vairāku projektu īstenošanai, kur Gundegas vizuālo pieeju naratīvu veidošanai stiprina Ievas kritiskais skats, pētnieciskās prasmes, kas viena otru izaicina un papildina. Viņu darbi ir izstādīti Eiropas ievērojamākajos dizaina pasākumos, kā piemēram, Nīderlandes un Milānas dizaina nedēļās, kā arī viņas ir dažādu konkursu laureātes, tai skaitā, Talantu stimulēšanas fonda ieguvējas Nīderlandē. Abas šobrīd sākušas maģistrantūras studijas Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā, kur dziļāk apgūst fotogrāfijas potenciālu sabiedrībā un nelineāru stāstījumu veidus.

Aizraujošus un komiskus notikumus astoņās sērijās daudzsēriju filmā “Pansija pilī” piedāvā Mistrus Media. Tas ir stāsts, kurā topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar brāli Vidvudu, tēvu Viktoru un viņa dzīvesbiedri Hildu Vīku sāk muižas atjaunošanas darbus, vienlaikus tajā atverot pansiju, kas kļūst par apkārtnes iedzīvotāju, pagātnes rēgu, pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecību krustpunktu un vienas vasaras skatuvi 20. gadsimta 20. gadu Latvijai. Anšlavu seriālā atveido Rihards Zelezņevs, viņa tēvu Viktoru — Gundars Āboliņš, bet pārējos varoņus iemieso citi spoži latviešu aktieri. Šovakar raidījumā viesosies filmas režisori - Andis Mizišs un Marta Elīna Martinsone. "Pansija pilī" ir viena no četrām Latvijas daudzsēriju filmām, kas drīzumā piedzīvos savas pirmizrādes uz lielajiem ekrāniem. Tapšanas procesā vēl ir "Padomju džinsi", spriedzes filma "Dumpis" un "Asistente". Raidījumu vada: Anete Enikova.

Turpinot iepazīt "Lielā Kristapa" balvas nominantus tuvplānā režisores Lienes Lindes depresīvā komēdija "Melnais samts".  Marta, "Melnā samta" galvenā varone, ir filmu režisore. Viņa dzīvo tipisku mūsdienu radošā trīsdesmitgadnieka dzīvi: strādā darbavietā, kurā nespēj sevi realizēt, uzņemas darbus, kuru termiņus mūždien nokavē, uztur romantiskas attiecības, kurās negūst emocionālu piepildījumu, savu depresiju ārstē ar apreibināšanos un turpina saviem draugiem apgalvot, ka jau pavisam "drīz" viņa sāks strādāt pie savas jaunās filmas scenārija. Caur skumju, absurdu un komisku notikumu virkni Marta ir spiesta iemācīties, ka dažkārt, lai tiktu laukā no bedres, tajā ir jāiekrīt vēl dziļāk. Studijā viesosies režisore Liene Linde. Raidījumu vada: Anete Enikova un Santa Gribuste.  

Režisores Elzas Gaujas pilnmetrāžas spēlfilma “Pastkarte no Romas” ir divu pastnieku mīlestības stāsts, kurā ienāk Alcheimera slimība. Savu ceļu pie skatītājiem filma mēros sākot ar 11. janvāri. Šobrīd filma ir izvirzīta četrām vadošām Lielā Kristapa nominācijām — Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Labākā aktrise, Labākais aktieris un Labākais spēlfilmas operators. Raidījumā viesosies režisore Elza Gauja un operators Aleksandrs Grebņevs. Raidījumu vada: Anete Enikova un Santa Gribuste.  

16. novembrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā filozofijas diena un šīs dienas ieskaņā izzināsim jaunāko - sesto žurnāla "Tvērums" izdevumu, kura tēma šoreiz ir "Vide" un uzzināsim arī par gaidāmajiem žurnāla atvēršanas svētkiem 16. novembrī. Raidījumā uz sarunu viesojās žurnāla "Tvērums" komandas pārstāvji Rūdis, Adelīna un Patrīcija. “Tvēruma” jaunajā numurā “Vide” tematizētas un vērtētas kategorijas, ar kādām līdz šim domāts par dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas praksēm, dzīvnieku un augu ētiku. “Vidē” izvērsti aplūkota diskusija par dzīvnieku kognitīvajiem procesiem, to pastāvēšanu vai nepastāvēšanu un iespējām šos procesus jēgpilni aprakstīt, nepieļaujot antropocentrisko kļūdu – cilvēka īpašību attiecināšanu uz atšķirīgām dzīvības formām. Kā arī jautāts par patiesības iespējamību neierobežotas viedokļu pluralitātes apstākļos, kad publiskajā telpā klimata pārmaiņas tiek nemitīgi uzsvērtas, vienlaikus saskaroties ar tikpat lielu skepsi. Žurnālā būtisku lomu ieņem arī diskusija par pilsētvides dzīvojamību – autocentriska, industrializēta un standartizēta pilsētvide kā nevieta, kas, kaut apmierina dzīves pamatvajadzības, nav piemērota cilvēkam kā sociālai būtnei, kam svarīgi radīt telpas atmosfēru un iemājot. Jaunajā žurnālā varēs lasīt Danielas Zālītes, Ņikitas Andrejeva, Tīnas Alises Drupas, Reiņa Pauļuka, Naura Prikšāna, Aurēlijas Džordanas Auzeres, Gundas Miķelsones, Ilvas Skultes esejas, kā arī amerikāņu filosofa Donalda Deividsona raksta “Racionāli dzīvnieki” tulkojumu. Starp jaunā žurnāla vizuālajiem materiāliem varēs atrast iepriekš nepublicētas fotogrāfijas no Hārdija Lediņa un Imanta Žodžika performances “Cilvēks dzīvojamajā vidē” (1986), kuras iemūžinājis un žurnālam atvēlējis I. Žodžiks. Žurnāla maketu un ilustrācijas veidojis mākslinieks Reinis Žodžiks. Biedrība aicina pievienoties “Tvēruma” komandai un tekstu autoriem “Vides” atklāšanas notikumā “klusumu, šeit atklāj vidi” 16. novembrī (UNESCO pasaules filosofijas dienā) kultūrtelpā “1983”, Vagonu ielā 21. Pulksten 19.00 sāksies lasījumu programma, kur autori un redakcija iepazīstinās ar fragmentiem no žurnāla rakstiem, kā arī dalīsies pieredzē par tekstu izstrādi un iedvesmas avotiem. Pēc lasījumiem rādīsim Aurēlijas Džordanas Auzeres īsfilmu, kas veidota pēc performances “Cilvēks dzīvojamajā vidē” motīviem.  

9. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT tika atklāta “BDO jauno mākslinieku balvas 2023” izstāde un paziņots konkursa uzvarētājs. Visaugstāko žūrijas novērtējumu un ceturto BDO jauno mākslinieku balvu šogad saņēma māksliniece Agate Tūna ar instalāciju “Tehno-rēgs”. Šovakar raidījumā klausies sarunu ar mākslinieci Agati Tūnu. Mākslas darbs “Tehno-rēgs” metaforiski attiecas uz digitālajiem nospiedumiem, kurus cilvēki atstājam virtuālajā vidē. Tie var būt nebūtiski, piemēram, kešatmiņā saglabāti vietņu dati, vai redzamāki, piemēram, sociālo mediju ziņas, kas var turpināt “vajāt” mūsu tiešsaistes personas vēl ilgi pēc to izveides. No arhivētiem e-pasta ziņojumiem līdz neaktīviem sociālo mediju profiliem, kolektīvā digitālā eksistence izplatās visā plašajā elektriskajā tīkla spektrā. Šis tīkls, kas katru dienu veic neskaitāmus datu atjauninājumus un saglabāšanas funkcijas ir mājvieta plašam “rēgu” mājoklim. Rēgs, kas ir atkārtots motīvs autores mākslinieciskajā darbībā, iemieso nepārtraukto praksi, lai aptvertu un attēlotu nenotveramo fotogrāfijā. Savukārt, izmantotā eksperimentālās fotogrāfijas tehnika ķīmijgrammas līdzinās rūpīgi izpildītam burvju trikam, fiksējot fotogrāfiju bez kameras. Tāpat kā burvju triks, fotogrāfijas spēks slēpjas ne tikai gala attēlā, bet arī tā radīšanas procesā, kas ir tikpat sarežģīts un daudzšķautņains kā attēli, ko tas rada. “Jaunās tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi nekad nav īsti „jauni”, bet gan kalpo kā iepriekšēju izgudrojumu transformācijas vai uzlabojumi. Tādējādi manā praksē ir lietderīgi apvienot digitālās un analogās metodes, veicinot intriģējošu dialogu starp abiem,” tā Agate Tūna, BDO jauno mākslinieku balvu 2023 ieguvēja. Agate Tūna finālam tika nominēta kopā ar citām četrām māksliniecēm, LMA maģistra programmas absolventēm – Annemariju Gulbi, Martu Viktoriju Agrumu, Dzeldi Mierkalni un Katrīnu Ievu. “BDO jauno mākslinieku balva” ir BDO Latvia iniciatīva, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), KIM? Laikmetīgās mākslas centru un eksperimentālā mākslas telpu PILOT, kuras mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc vizuālās mākslas vai audio-vizuālās mediju vai dizaina nozares maģistra studiju pabeigšanas Latvijas Mākslas akadēmijā, ar mērķi palīdzēt tiem sniegt atpazīstamību, atzinību un novērtējumu un mākslas darbu realizāciju.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs šobrīd ir skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Raidījumā būs dzirdama saruna ar ekspozīcijas kuratorēm Līnu Birzaku-Priekuli un Artu Vārpu. Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs 2022. gadā ir filozofa un arī Radio NABA vēsturiskās fantāzijas raidījuma "Fono-Grāfs" vadītāja Andra Hirša pētījums par latviešu pirmo akadēmiski izglītoto filozofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu. Šodien, 25. janvārī notiek monogrāfijas "Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu. Pirmā latviešu filosofa Jēkaba Oša dzīve un uzskati" atvēršana, kurā apkopots pētījums un pētījuma piezīmes. Radio raidījumā būs dzirdama saruna ar Andri Hiršu. Pirmo reizi pasaules zinātnes vēsturē izdots apjomīgs pētījums par latviešu filozofu Jēkabu Osi (1860–1920), vienu no Latvijas Universitātes idejiskajiem pamatlicējiem. PhD Andra Hirša monogrāfijā, kas izdota sērijas “Filosofiskā bibliotēka. Letonika” ietvaros, raksturota filozofa intelektuālā biogrāfija un izvērtēta Jēkaba Oša filozofiskā sistēma, kā arī tās ietekme uz latviešu domvidi 20. gadsimta pirmajā pusē. Līdz šim latviešu lasītājam nebija iespējams iepazīties ar Jēkaba Oša tekstiem latviešu valodā. Monogrāfijā ir iekļauti Jēkaba Oša studentu lekciju pierakstu tulkojumi. Pētījumā ir izmantoti vairāku Eiropas valstu un Krievijas arhīvu materiāli, kas ietver informāciju ne tikai par Jēkaba Oša biogrāfiju, bet arī atsedz jaunus aspektus latviešu intelektuālās vēstures kontekstā kopumā.