
Advertise on podcast: Atvērtie faili
Rating
5from
This podcast has
264 episodes
Language
LatvianPublisher
Latvijas Radio 1Explicit
No
Date created
2020/04/09
Latest episode
2026/11/12
Average duration
32 min.
Release period
12 days
Description
No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz [email protected] vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.
Unlock Atvērtie faili podcast Email contact info,
Listeners & Audience details
Email contact information
Direct podcast contact details

Listeners
Audience numbers & engagement insights

Audience details
Podcast Insights

Social media
Check Atvērtie faili social media presence
Podcast episodes
Check latest episodes from Atvērtie faili podcast
#262 Vairāk nekā puse cilvēku ar invaliditāti Latvijā pēc subsīdijas beigām zaudē darbu
2026/11/12
Valsts pēdējo gadu laikā subsidētajās darbavietās cilvēkiem ar invaliditāti ieguldījusi desmitiem miljoniem eiro. Taču pēc atbalsta beigām vairāk nekā puse darbu pie tā paša darba devēja nesaglabā.
Antons (vārds mainīts), Liepājas Neredzīgo biedrības sociālās rehabilitācijas centra darbinieks: “Nu… [nopūšas] bija cilvēcīgas saruna. Es kā bijušais darba devējs ļoti zinu visu matemātiku. No savas kabatas man maksāt algu? Es arī tā negribēju.”
Lai gan valsts mērķis ir palīdzēt cilvēkiem iegūt ilgstošu darbu, realitāte ir cita. Daži uzņēmumi valsts subsīdijas izmanto gadu no gada, bet darbiniekus nepatur.
Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors: “Tādu biznesa modeli mēs noteikti nākotnē negribētu atbalstīt.”
Tikmēr cilvēki ar invaliditāti baidās, ka pēc kārtējā subsidētā darba gada atkal būs jāmeklē jauna darbavieta.
Irīna Gorbaņa-Janeviča, grāmatvede: “Ja tu iesi uz subsidēto darbavietu, tad tas būs tikai uz gadu.”
Kādēļ valsts atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti nepaver ceļu uz ilgstošu darbu? To pētām “Atvērto failu” pusstundā.
#261 Pēdējo 10 gadu laikā viens no arodslimību veidiem Latvijā pieaudzis teju sešas reizes
2026/11/05
Arvien vairāk cilvēku Latvijā oficiāli atzīst, ka viņu veselība ir cietusi darba dēļ. Turklāt pie ārsta viņi parasti nonāk nevis ar vienu kaiti, bet ar vairākām.
Ārija Krauze, skolotāja no Valmieras: “Man sāp arī mugura, pleci. Daktere teica, ka viņa tādu sprandu nav redzējusi, kāda ir man.”
Taču ārsti arodslimību atzīst tikai tiem, kuri paši pie viņiem vēršas. Daudzi to nedara, jo katrs piektais strādājošais atzīst, ka par savām veselības problēmām ārstam nestāstītu, jo baidās zaudēt darbu. Citi slimību vienkārši pacieš un ārstējas par savu naudu.
Jolanta Cīrule, arodslimību ārste Paula Stradiņa Klīniskājā universitātes slimnīcā: “Parasti saviem studentiem es saku: “Padomājiet, vai šī saslimšana būtu radusies, ja viņš strādātu citur, vai vispār nestrādātu?””
Valsts iestādes statistikas pieaugumu skaidro dažādi.
Inese Sūna, Valsts darba inspecijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā eksperte: “Tas ir tāds kā domino efekts. Viens izdarīja, otrs izdarīja, un tā tas arī aiziet.”
Kāpēc arodslimību Latvijā kļūst arvien vairāk, taču atbildīgās amatpersonas to skaidro ar labāku uzskaiti, nevis kaitīgākiem darba apstākļiem? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.
#260 No nākamās vasaras trenerus bez sertifikāta varēs sodīt, pārbaudīs tikai pēc sūdzības
2026/10/29
Latvijā ieviests naudas sods par sporta treniņu vadīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas. Un runa nav tikai par formālu prasību – trenera izvēlētā slodze un ieteikumi var ietekmēt cilvēka veselību.
Inese Leikuma, rīdziniece: “Es uzticējos sporta zālei, ka pie viņiem strādā profesionāļi.”
Arī līdz šim sporta treniņu vadīšanai bija nepieciešama atbilstoša kvalifikācija, un treneriem bija jābūt reģistrētiem publiskajā sporta speciālistu reģistrā. Taču ne visi šīs prasības uzskata par nepieciešamām.
Līva Romane, sertificēta trenere: “Ir treneru grupa, kas uzskata, ka viņiem sertifikāts nav vajadzīgs, jo viņi tāpat visu zina.”
Turklāt jautājumi rodas ne tikai par treneriem, kuri strādā bez sertifikāta, bet arī par pašu sistēmu, kurai jānodrošina viņu kvalifikācijas pārbaude.
Inese Ļubinska, RSU Sporta akadēmijas studiju virziena “Sports” vadītāja: “To, ka tā ir neadekvāta rīcība, kas tur notiek, es pati to zinu, un tā tas nevar turpināties.”
Atvērto failu pusstundā pētām, vai sistēma, kuras uzdevums ir aizsargāt cilvēkus un nodrošināt treneru kvalifikāciju, visos gadījumos patiešām kalpo šim mērķim?
#259 Policija ierosina kriminālprocesu par iespējamu noziegumu meža izciršanā pie Rucavas
2026/10/22
Vairākus gadsimtus veco priežu audzi Rucavas apkārtnē līdz pēdējam brīdim vēl varēja glābt. Taču Meža pētīšanas stacija un Zemkopības ministrija, kas uzrauga iestādi, apzināti izvēlējās ignorēt informāciju par iespējamu dabas vērtību iznīcināšanu.
Jana Simanovska, Saeimas deputāte: “Viņi man atbildēja – neko tādu viņi neredz, viss ir likumīgi!”
Arī pēc meža izzāģēšanas Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests, kas izsniedz ciršanas atļaujas, nekādus pārkāpumus notikušajā nesaskata.
Āris Jansons, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors: “Tas, kas ir noticis, [..] ir atsevišķu dažu vecu koku nozāģēšana cirsmā, kas bija normāla, parasta cirsma sagatavota.”
Tomēr iespējams, ar Rucavas meža nociršanu tā apsaimniekotājs ir pārkāpis ne vien dabas aizsardzības prasības, bet arī krimināllikumu. To tagad izmeklē policija.
Jānis Nicmanis, biedrības “Puse Latvijas” pārstāvis: “Manuprāt, tas ir skandāls un apkaunojums, bet es ļoti ceru, ka šī lieta virzīsies uz priekšu un mēs pie kaut kāda risinājuma nonāksim.”
Kāpēc ierēdņi un politiķi arvien pieļauj īpaši aizsargājamu dabas vērtību iznīcināšanu valsts mežos? To pētām Atvērto failu pusstundā.
#258 Iedzīvotājam psihiskās veselības speciālistu vajag tagad, taču rindā jāgaida mēnešiem
2026/10/15
Psihiskās veselības problēmas var piemeklēt ikvienu. Taču nokļūšana pie speciālista Latvijā var prasīt gan dažas dienas, gan vairākus mēnešus.
Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Man laikam nav uzreiz atbildes, kā to atrisināt, jo tā diemžēl nav tikai Latvijas problēma.”
Kamēr pieprasījums pēc palīdzības pieaug, ārstu skaits tam netiek līdzi.
Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents: “Vienā dienā 25, 30 pacienti, kas ir nenormāli, jo pieprasījums ir milzīgs!”
Cilvēkam, kurš jau tā jūtas slikti, ilgā gaidīšana var vēl vairāk saasināt veselības problēmas.
Zane (vārds mainīts), rīdziniece: “Tas tāds, es teiktu, nedaudz bīstams laiks, jo situācija var saasināties. Tu vari sākt domāt visādas domas nepareizās arī.”
Vai Latvijā cilvēks ar psihiskās veselības grūtībām var laikus saņemt palīdzību, pirms nonāk krīzē? To pētām šajā Atvērto failu pusstundā.
Raidījums ir daļa no šā gada "Dod pieci!" kampaņas.
#257 Labklājības ministrija neredz reālo ainu ar rindām senioriem pašvaldību pansionātos
2026/10/08
Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām.
Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.”
Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt.
Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.”
Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā.
Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.”
Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā.
#256 Vai e-cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru Latvijā?
2026/10/01
Pēdējos gados skolēnu vidū strauju popularitāti iemantojusi elektronisko cigarešu smēķēšana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu. Nikotīns komplektā ar aromatizētājiem kļuvis par daudzu jauniešu ikdienu.
Elīna Rotbaha-Zaremba, psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja: “Patiešām tā ir atkarība, ja tik daudzi ir mēģinājuši atmest gada laikā, bet viņiem nav izdevies.”
Lai pret to cīnītos, pagājušā gada sākumā Saeima ar likumu aizliedza tirgot tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus jeb tā saucamos “veipus ar garšām”. Likumsargi tajos norāda uz trūkumiem.
Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: “Diez ko pozitīvs efekts no tā nav. Tas ierobežojums šobrīd to mērķi nav sasniedzis.”
Veselības ministrijā gan uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi savu mērķi sasniedz, taču vēl sekmīgāku cīņu kavē problēmas sadarboties ar policiju.
Sanita Lazdiņa, VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Diemžēl mēs bieži vien esam vienīgie. Es jums varu pateikti godīgi, ka tā arī ir!”
Vai elektroniskās cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.
#255 Nelicencētu kazino naudas shēmās atklājas 24 igauņu firmas ar īpašniekiem no Latvijas
2026/09/24
Eiropā ienākumi no nelicencētu interneta kazino darbības ir desmitiem miljardu eiro. Šīs naudas apritei ir izveidota īpaša industrija, kas palīdz kazino īpašniekiem apiet nodokļus un ienākumus legalizēt. Šajā procesā ir iesaistīta arī Latvija.
Poļina Volkova, Igaunijas ziņu portāla “Äripäev” žurnāliste: “To, kas tieši stāv aiz šīs shēmas vai šo firmu izveidošanas, nevar pilnīgi droši pateikt. Jo šeit notiek tāda lieta kā atbildības izpludināšana.”
Shēmā iesaistītas desmitiem firmas, kas reģistrētas Igaunijā. To īpašnieki un direktori ir no Latvijas, bet naudas pārvedumiem tās izmanto maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citviet.
Andrejs Vasks: “Labdien! Mēs meklējam tādu cilvēku kā Artjoms Čurkins.
Sieviete (anonīma), privātmājas iedzīvotāja Ziepniekkalnā: Artjoms Čurkins? Viņš nedzīvo šeit. Cita adrese.”
Katrs iesaistītais posms – firmu īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki visticamāk pat nezina, ka darījumu mērķis ir slēpt nelikumīgi iegūtu naudu. Azartspēļu un finanšu uzraugi ir gandrīz bezspēcīgi.
Signe Birne, VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktora vietniece: “Tas ir pietiekami sarežģīti, pietiekami darbietilpīgi, daļēji cīņa ar vējdzirnavām.”
Kāda ir Latvijas loma shēmā, kas ļauj nelicencētiem interneta kazino saņemt Eiropas spēlētāju naudu? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
#254 Bumbu patvertnēs valsts un pašvaldību ēku pagrabos satilptu vien pusmiljons cilvēku
2026/09/17
Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tur daudziem civiliedzīvotājiem došanās uz bumbu patvertnēm ir daļa no ikdienas. Latvijā patvertņu regulējumu likumā politiķi sakārtoja tikai pērn.
Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Ja mēs skatāmies tīri matemātiski, tad vietas patvertnēs pietiek aptuveni, gribētu teikt, pat pusmiljonam [gandrīz 496 tūkstošiem] iedzīvotāju.”
Taču skaitļi uz papīra vēl nenozīmē gatavas patvertnes.
Liene Amantova-Salmane, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja: „Te, protams, ir ļoti labi saprotams sabiedrības spiediens par to, ka šim visam ir jānotiek ātrāk.”
Tikmēr pierobežā jautājums par drošu vietu, kur patverties, vairs nav tikai teorētisks.
Ligija Purinaša, literāte un publiciste: „Jā, astoņi šūnapraides ziņojumi tikai maijā!”
Vai Latvijas bumbu patvertņu tīkls pasargās cilvēkus, ja Krievija gadījumā nolemtu sākt militāru konfliktu ar NATO un uzbruktu Latvijai? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
#253 Atbildīgā VARAM nezina, kas notiek lielākajā daļā valsts un pašvaldību IT iepirkumos
2026/09/10
Pēdējo divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādes ir iztērējušas gandrīz pusmiljardu eiro dažādos informācijas tehnoloģiju jeb IT iepirkumos. Aptuveni piektajā daļā šo iepirkumu piedalījās tikai viens pretendents, kas ir krietni virs rekomendētā lieluma.
Viktors (vārds mainīts), programmētājs, IT nozares uzņēmējs: „Vai eksistē gigantiska ēnu karteļa konspirācija, sazvērestība, kurā Latvijas lielie IT uzņēmumi ir sazvērējušies apčakarēt valsti IT iepirkumos?”
Par nozari atbildīgie nesteidz meklēt vainīgos vai atbildīgos un piebilst, ka citās Eiropas Savienības valstīs situācija nav diži labāka.
Artis Lapiņš, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs: „Es negribētu, teiksim, kaisīt arī visus iespējamos pelnus uz galvas. Ir ko darīt, bet nu, mums tā situācija tāda vidēja.”
Nozares līderi neslēpj, ka patlaban iepirkumos forma ir svarīgāka par saturu.
Edžus Žeiris, uzņēmuma „Dativa” direktors: „Tu gribi izstrādāt labu sistēmu, bet lai uzvarētu konkursā, tev jāuztaisa labs piedāvājums.”
Vasaras sākumā valdības vadītājs apturēja lielo IT iepirkumu norisi. Cita starpā viņš norādīja, ka gandrīz 40% iepirkumu apkalpojuši trīs uzņēmumi. Vai birokrātija informācijas tehnoloģiju iepirkumos traucē tirgū ielauzties jauniem spēlētājiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.
--Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.
#252 Vai prasība pēc izmērāma rezultāta un taupības vienādi attiecas uz visām NVO Latvijā?
2026/09/03
Vasaras vidū Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski kritizēja pašreizējo nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtību. Viņš apšaubīja, vai organizācijām, kas pārstāv savu biedru vai sabiedrības grupu intereses un piedalās sanāksmēs ar amatpersonām un politiķiem, par to būtu jāsaņem valsts nauda.
Elīna Grīnhofa, biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse interešu pārstāvības vadītāja: „Nav noslēpums, ka šo jomu vajag sakārtot.”
Taču, piemēram, Zemkopības ministrija par lauksaimnieku organizāciju iesaisti politikas veidošanā maksā jau gadiem. Lielāko valsts naudu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jeb LOSP, bet atsevišķi finansē arī vairākas tās biedru organizācijas.
Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: „Tas ir tā vēsturiski bijis, lai būtu visi pie galda un konsultētos.”
Savukārt “Auto asociācija”, kad to vēl vadīja pats Kulbergs, savulaik īstenoja projektu, kuram Eiropas Savienība piešķīra gandrīz pusmiljonu eiro. Mērķus varēja izmērīt, taču publiski nevar atrast vienotu apkopojumu par to, ko no iecerētā sasniedza.
Andris Kulbergs, Ministru prezidents: „Ja nav atspoguļoti slikti, es nevaru tagad pateikt, es nevadu ikdienā „Auto asociāciju”.”
Vai prasība pēc izmērāma rezultāta un taupības vienādi attiecas uz visām nevalstiskajām organizācijām Latvijā? To pētām raidījumā Atvērtie faili.
#251 No maigās varas līdz kara draudiem: Kremļa ietekme uz Latvijas vēlētājiem un politiku
2026/06/18
Krievija ar propagandas vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām jau no 90. gadiem ir ietekmējusi Latvijas politiku un kaitējusi mūsu valsts starptautiskajam tēlam.
Andis Kudors, politologs un ilglaicīgs Krievijas politikas pētnieks: „Latvija gribēja būt un bija, un ir laba, eiropeiska valsts, un mūsu atvērtību Krievija izmantoja. Bet tas nebija pareizi.”
Partijas, kas orientējās uz krieviski runājošajiem pilsoņiem, gadiem saņēma atbalstu no Krievijas gan caur dažādiem maksājumiem, slēpjot tos kā atbalstu kultūrai, gan kā iespēju uzstāties Kremļa kontrolētajās televīzijās, kuras bija populāras arī Latvijā.
Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece: „Krievija tātad uzņemas šo aizstāvju lomu tām iedzīvotāju grupām, ko tā dēvē par Krievijas tautiešiem, un, tad aizstāvot viņu intereses, tad arī patiesībā [to] izmanto kā ieganstu militāras agresijas īstenošanā.”
Latvijā arvien ir ievērojams pilsoņu skaits, kas ir gatavi balsot par partijām, kas izvairās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un saglabāt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Tomēr ne visus šos cilvēkus var uzskatīt par propagandas ietekmētiem.
Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks: „Mēs nevaram nepamanīt, ka tomēr tur ir kaut kāda saistība arī ar zināmu vecuma specifiku.”
Cik liela Latvijā ir tā sabiedrības daļa, kuras politiskos uzskatus veido Kremļa propagandas naratīvi? To pētām Atvērto failu pusstundā.
#250 Kādā mērā pretestību vēja parkiem organizē starptautiski, nevis tā ir lokāla kustība?
2026/06/11
Latvijā tuvākajos gados plāno izbūvēt desmitiem jaunu vēja parku, valsts saka – tas vajadzīgs enerģētiskajai neatkarībai. Taču, līdztekus projektu attīstībai, veidojas organizēta pretestība vēja parkiem – vietām notiek dažādi pasākumi, kuros izplata vēstījumus par vēja enerģijas ietekmi uz cilvēku veselību.
Anita Zaļuma, pedagoģe un angļu valodas filoloģe, Vācijā mājas apstākļos aprūpē smagi slimus cilvēkus: „Salasos visu to informāciju par vēja parkiem un domāju, kāpēc man no rītiem sirds kāpj pa muti ārā?”
Publiskās apspriedēs, sociālajos tīklos un iedzīvotāju sapulcēs izskan brīdinājumi par ļoti zemas frekvences skaņu jeb infraskaņu un veselības riskiem. Daļa šo argumentu balstās atsevišķos, pretrunīgi vērtētos pētījumos, uz kuriem atsaucas cilvēki, kuri paši nav šīs jomas pētnieki.
Jānis Blahins, pētnieks un fizikas doktorants, Valgas konferences dalībnieks: „Tas ir man vaļasprieks. Katram zinātniekam var būt daudz vaļasprieku.”
Arī valsts vēl tikai pielāgo regulējumu vēja enerģijas attīstībai. Atbildīgajā ministrijā atzīst, ka daudzos jautājumos skaidrība veidojas pakāpeniski, un tieši tas daļā sabiedrības rada neuzticēšanos.
Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: „Perfekta vide, lai pieņemtu, ka valsts par cilvēku aizmirsa.”
Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā pretestība vēja parkiem notiek organizēti starptautiskā mērogā, nevis tā ir tikai spontāna vietējo iedzīvotāju kustība?
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.
#249 Uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” darbinieki sūdzas par iespējamu mobingu, bosingu
2026/06/04
Pēdējo gadu laikā Valsts darba inspekcijā pieaug sūdzību skaits par mobingu un bosingu valstij piederošos uzņēmumos. Šādas sūdzības iestāde saņēmusi arī par “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – kapitālsabiedrību, kas Latvijā atbild par “Rail Baltica” projekta ieviešanu.
Dana Šauberga, uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbiniece: “Šobrīd es redzu, ka no visa Komunikācijas departamenta es esmu vienīgais cilvēks, kas ir pakļauts šai atlaišanai.”
Kaut arī Latvijas likumi skaidri nedefinē mobingu un bosingu, tiesībsargs to skaidro kā psiholoģisku teroru gan no darbinieku, gan arī darba devēja puses.
Igors Oļeiņikovs, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbinieks: “Uz ko viņš man teica, [..] tad ir tāds citāts: “Ja tu to neparakstīsi, tad mēs tevi ar Kasparu, domāts Vingris, mobingosim, un bosingosim, un kas tur vēl.””
“Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība neuzskata, ka uzņēmuma iekšienē būtu šāda veida problēmas.
Jānis Naglis, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis: “Varbūt, ka kādam darbiniekam, kas jau ir gadiem strādājis projektā, viņiem bija kaut kāda bagāža, kas nāk līdzi. Līdz ar to ir kaut kāda neapmierinātība.”
Kāpēc darbinieki valsts uzņēmumā, kas Latvijā ievieš vērienīgo infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, ir pakļauti iespējamam mobingam un bosingam? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
#248 Latvijas lielākajā komercbankā ieplūst Barselonas nelegālo naktsmītņu karaļu nauda
2026/05/28
Barselonā viņus sauc par nelegālo naktsmītņu karaļiem. Peru izcelsmes grupējums, par kuru gadiem raksta vietējie spāņu mediji, īrē desmitiem dzīvokļu, sadala tos istabās un piedāvā tūristiem platformās „Booking.com” un „Airbnb”.
Luiss Benvenutijs, Spānijas laikraksta „La Vanguardia” žurnālists: „Es ar šo grupējumu iepazinos, jo atradu upurus, atradu īpašniekus, kuri vēlējās atgūt savu dzīvokli.”
Barselonas nelegālā tūristu mītņu biznesa darboņi pelna miljonus un nauda plūst arī uz Latviju.
Adrians (vārds mainīts, anonīms), ilgstoši strādājis Barselonas tūrisma mītņu biznesā: „Zinu, ka arī uz Latviju lielos daudzumos naudu pārskaitīja. Tā kā maksājums nāk no Spānijas, kas ir Eiropas valsts, nevis kaut kāds ofšors, Latvijas bankām, iespējams, jautājumi nerodas.”
Kamēr spāņu likumsargiem vēl jāpierāda, ka naktsmītņu karaļi īsteno kriminālu shēmu, Latvijas varas iestādes neplāno rīkoties.
Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs: „Tas būtu jāuzdod Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm.”
Kā nauda no Barselonas nelegālo tūristu mītņu biznesa ieplūst Latvijas lielākajā komercbankā? To pētām Atvērto failu pusstundā.
Podcast sponsorship advertising
Start advertising on Atvērtie faili relevant audience podcasts
You may also like to advertise on these Podcasts

4.890681612
Fearless with Jason Whitlock
Blaze Podcast Network

4.838342000
Entrepreneurs on Fire
John Lee Dumas of EOFire

4.8259411508
Relatable with Allie Beth Stuckey
Blaze Podcast Network

4.831561382
The Late-Round Fantasy Football Podcast
iHeartPodcasts

4.6137891999
The Rubin Report
Dave Rubin

4.732772000
The President's Daily Brief
The First TV

4.672712000
Timcast News
Timcast Media

4.861551136
The David Pakman Show
David Pakman

4.917111576
DarrenDaily On-Demand
Darren Hardy LLC

4.736061325
The Bonfire with Big Jay Oakerson and Robert Kelly
SiriusXM


