Advertise on podcast: Info-Dēmija

Ir pienākusi noslēdzošā epizode mūsu dārgajam podkāstam "Info-Dēmija"! Gluži tāpat kā pirmajā reizē, arī šoreiz esam sanākuši visi komandas dalībnieki un LU SZF studenti kopā. Visa raidījuma garumā atskatāmies uz aizvadītajām epizodēm, uzaicinātajiem visiem un dalāmies pārdomās par dzirdēto. Kā arī esam sagatavojuši viens otram kādu atjautīgu jautājumu, lai zināšanas nekur nepazustu un visi turpinātu būt medijpratīgi. Liels paldies par mūsu podkāsta klausīšanos! Mūsu visas iepriekšējās epizodes ir iespējams noklausīties mūzikas straumēšanas vietnē "Spotify", "Google podcasts" un "Apple podcasts", kā arī lsm.lv arhīvā.

Podkāsta "Info-Dēmija" pirmspēdējā epizodē pie mums viesojās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Kopā apspriedām, kā pēdējā laikā ir mainījušās attiecības starp medijiem un sabiedrību, kādi ir 2020.gadā veiktajā pētījumā "Starpkultūru pētījumi un aizspriedumi Latvijā" spilgtākie stereotipi, kas izcelti un kāda ir mediju loma to veicināšanā, kā arī uzzinājām kādus izaicinājumus demokrātiskai sabiedrībai rada platformu daudzveidība un tajās pieejamā satura izvēles brīvība. Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elīna Krēmere, Elza Elksnīte un Laura Laķe.

Šodien jautājumus uzdosim sociālo mediju un digitālās vides pētniecei, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docentei Līvai Kalnačai saistībā ar atcelšanas jeb "cancel" kultūru. Šis fenomens ASV ir bijis izplatīts krietni ilgi, pagājušajā gadā par atcelšanas kultūru ir rakstīts un runāts diezgan daudz arī Latvijas kontekstā. Vai termins "atcelšanas kultūra" ir precīzs tulkojums? Bieži izskan arī, piemēram, izslēgšanas kultūra. Sociālajos medijos bieži parādās pieņēmums, ka atcelšanas kultūra ir veids, kā no publiskās sfēras censties izslēgt tos, kuriem ir cits viedoklis. Kā šīs fenomens ietekmē vārda brīvību? Vai tam ar to vispār ir kāda saistība? Vai to ir iespējams uztvert kā saasinātas attieksmes izrādīšanu, vai tomēr atcelšanas kultūrā ir vērojamas arī kaut kādas cenzūras formas? Kādā rakstā atcelšanas kultūra tika definēta kā “mūsdienīgs veids, kā formulēt savu nosodījumu”, vai tā tiešām ir iedalāma, kā jaunās, tehnoloģiju paaudzes moderns protesta veids, vai tomēr tas ir fenomens, kurā sociālās tīklošanas vietnēs aktīvi iesaistās visas paaudzes? Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elīna Krēmere, Elza Elksnīte, Laura Laķe.

Šajā epizodē parunāsim plašāk par zīmolvedību viltus ziņu ērā kopā ar zīmolvedības eksperti un lektori Lolitu Ozoliņu. Ko dezinformācijas un viltus ziņu laikmets nozīmē zīmoliem un mums - to patērētājiem. Ir zināmas situācijas, kad zīmoli paši ir kļuvuši par viltus ziņu upuriem, savukārt, citreiz tie paši apzināti (vai neapzināti) var kalpot kā dezinformācijas izplatītāji. Kādā veidā zīmolvedības nozare un tās speciālisti saskaras ar to, ka sabiedrība kopumā mazāk uzticas saturam? Kādi ir galvenie paņēmieni, tendences un riski, ko zīmoli pašlaik izmanto vai uzņemas, lai noteiktu mūsu patēriņa paradumus? Kādas ir dominējošās maldināšanas pieejas/tehnikas? Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elīna Krēmere un Laura Laķe.

Sveiciens pavasarī, dārgie podkāsta klausītāji! Šonedēļ pie mums attālināti ciemojās kāda spilgta un aktīva viešņa - Ivonna Plaude. Viņa ir Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja, kā arī laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» redaktore. Studiju ietvaros ar viņu plaši esam runājuši par reģionālajiem medijiem un šoreiz uzmanību vērsīsim arī vairāk uz to instrumentalitāti mediju vidē. Ar ko atšķirās lokālie un nacionālie mediji? Kādas priekšrocības un/vai draudus var piedzīvot reģionālā medijā strādājošs žurnālists, ņemot vērā, ka lokālā telpa jādala ar auditoriju? Kādas ir vadošās tendences informatīvajā telpā un ar kurām pašlaik saskaras Latvijas reģionālie mediji? Par to visu šodienas raidījumā! Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elīna Krēmere un Laura Laķe.

Šoreiz nedēļu iesākam ar sarunu par influenceru lomu dezinformācijas izplatīšanā! Podkāsta "Info-Dēmija" 23.epizodē pie mums viesojās žurnāliste Inese Liepiņa. Kopā ar viešņu runājām par influenceru publicēto saturu un tā saistību ar dezinformāciju, noskaidrojām, kurš uzrauga, vai influenceri nemaldina auditoriju. Kāpēc cilvēki izvēlas sekot tādiem satura radītājiem, kas nav ar atbilstošu izglītību vai prasmēm, tā vietā, lai sekotu uzticamiem ziņu portāliem un informācijas pirmavotiem, piemēram, ārstiem? Kurš Latvijā uzrauga, vai influenceri, piemēram, nemaldina savus patērētājus? Kā Latvijā vispār notiek influenceru uzraudzība? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem klausies šajā epizodē. Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elīna Krēmere, Laura Laķe, Elza Elksnīte.

Virzoties jau uz podkāsta 1. sezonas noslēgumu, šodien pie mums attālināti viesojās Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks, Robotikas un mašīnuztveres laboratorijas vadītājs, kā arī Zinātniskās padomes priekšsēdētājs institūtā Roberts Kadiķis. Sarunā ar viesi uzzinājām vairāk par viņa darba specifiku, noskaidrojām kas ir mākslīgais intelekts un kā tas var palīdzēt cīņā pret dezinformāciju, kā arī uzzinājām vairāk par automatizēto žurnālistiku. Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elīna Krēmere, Elza Elksnīte, Laura Laķe.

Ja tu, dārgais klausītāj, nekad neesi aizdomājies par to, cik darbs medijos var būt bīstams un adrenalīna pilns, iesakām noklausīties šo "Info-Dēmijas" epizodi un uz mirkli atgriezties kara notikumu epicentrā ar Ansi Īvānu. Viņš ir žurnālists kopš 2012 gada, kurš specializējas starptautiskās politikas, "karsto punktu" un nacionālās drošības jautājumos. Taču, protams, arī par dezinformācijas draudiem sabiedrībai šajā epizodē aizmirsuši neesam! Šķiet, ka Latvijā nav daudz “karsto punktu” žurnālistu, tādēļ iesākumā mēģināsim saprast, kas tad īsti ir "karstais punkts" - vai tiešām jebkura karadarbības zona? Kādi ir galvenie faktori, kādēļ žurnālistam no Latvijas ir būtiski personīgi ziņot, piemēram, no karadarbības zonas Donbasā? Vai mēs galu zinām, kur tieši ir robežas, vai cik plašs patiesībā ir kļuvis šis dezinformācijas kaujas lauks? Pieminēsim arī DELFI projektu Atmaskots.lv - vai un kāpēc šādi projekti nepieciešami Latvijas sabiedrībai? Kādas ir jaunākās dezinformatoru tenedences, kuras varam saskatīt pašlaik? Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elīna Krēmere un Laura Laķe.

Sveiciens visiem podkāsta klausītājiem Lieldienās! Jaunākajā Info-Dēmijas epizodē pie mums viesojās galvenā Atlantic Council pētniece un eksperte dezinformācijas jautājumos Nika Aleksejeva. Kas ir Atlantic Council un kādas ir tā funkcijas un ar ko nodarbojas digitālās izpētes laboratorija Digital Forensic Research Lab? Kā rodas dažādās dezinformācijas "idejas" un "vēstījumi" Latvijā, vai tomēr tie tiek aizgūti no ārvalstīm un tulkoti? Apspriedīsim arī datu vizualizācijas galvenos principus un grafiku lietojuma labās, sliktās prakses. Kas ir atvērtie dati, kur mēs ar tiem saskaramies, kādam nolūkam tos lieto? Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Elza Elksnīte, Laura Laķe, Elīna Krēmere.

Par dezinformāciju esam runājuši nu jau krietni daudz dažādos kontekstos, taču pārsvarā tikai Latvijas valsts mērogā. Tādēļ, lai apskatītu šo jautājumu arī no Eiropas Savienības puses, šodien pie mums ciemos stratēģiskās komunikācijas eksperts Eiropas Savienības Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvajā grupā Rihards Bambals. Raidījumā dzirdēsim East Stratcom Task Force (Eiropas Savienības Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa) mērķus, uzdevumus, darbības plānu un jau līdz šim paveikto. Dažādās dezinformācijas tendences Eiropas un Krievijas kontekstā, kā arī interesantākie gadījumi līdz šim. Plašākai informācijai aicinām klausītājus apmeklēt vietni https://euvsdisinfo.eu. Epizodē pausts eksperta personīgais viedoklis, kas nav saistāms ar nevienas insitūcijas oficiālo nostāju. Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Klausāms pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Laura Laķe, Elza Elksnīte, Elīna Krēmere.

Info-Dēmijas jaunākajā epizodē nedaudz atgriežamies pie žurnālistikas pamatiem, konkrētāk apskatot pētniecisko žurnālistiku. Attālināti pie mums viesojas analītiski pētnieciskā raidījuma “De facto” žurnālists Ivo Leitāns. Pētnieciskā žurnālistika sniedzas pāri parastiem faktiem, veicina arī analītisku un kontekstuālu informācijas skatījumu, kas nozīmē arī plašāku iesaistīto pušu uzklausīšanu. Kāda Latvijā ir auditorijas izpratne par pētnieciskās žurnālistikas nozīmi? Cik ļoti sociālie mediji ir mainījuši to, kā pētnieciskie žurnālisti dalās ar informāciju? Vai pētnieciskā žurnālistika arī ir starp nozarēm, kas ir specifiski cietusi Covid-19 kontekstā? Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs. Raidījumu vada Laura Laķe un Elīna Krēmere.

Pēdējā laikā arvien aktuālāks paliek termins "cenzūra". Sevišķi bieži to mēs dzirdam tieši no dezinformācijas izplatītājiem gadījumos, kad, piemēram, viedokļa paudēja saturs sociālajos medijos tiek dzēsts. Bet uz jautājumu, vai tā patiešām ir cenzūra un tiesību uz vārda brīvību pārkāpšana, šoreiz mums palīdzēs atbildēt Vidzemes augstskolas asociētais profesors, žurnālists un pētnieks Jānis Buholcs. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, cik ļoti sociālie mediji drīkst vai varbūt vispār nedrīkst iesaistīties satura dzēšanā. Vai saturu un konta dzēšanu var uzskatīt par cenzūru vai tiesību uz vārda brīvību pārkāpšanu? Par būtisku arī kļūst jautājums par to, cik ļoti mediji drīkst (vai varbūt vispār nedrīkst) iesaistīties lietotāju satura rediģēšanā un izdzēšanā. Cik ļoti sociālajiem medijiem būtu jāiesaistās dezinformācijas apkarošanā? Podkāsta "Info-Dēmija" 16. epizodē uzzināsim to, ko universitātes lekcijās nestāsta! Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.Raidījumu vada Elīna Krēmere un Laura Laķe.