Advertise on podcast: Reģioni Krustpunktā

Drona sprādziens Krāslavas novadā, atlūzu atrašana kādas privātmājas teritorijā Rēzeknes novadā un brīdinājums mobilajā telefonā, ka Latvijas gaisa telpai tuvojas vēl viens drons – šie notikumi pēdējā mēneša laikā ļauj reāli apjaust, ka karš ir tepat blakus un esam tajā iesaistīti. NBS Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris Pēteris Suveizda: „Elektromagnētiskās kara darbības ietekmē nomaldījušies, mēs viņus saucam par klīstošajiem droniem, viņi šķērsoja Latvijas robežu un detonēja.” Abi incidenti ar droniem gan Krāslavas, gan Rēzeknes novadā šobrīd ir Valsts drošības dienesta izmeklēšanā. Abos gadījumos Latvijas gaisa telpā ielidojušie droni bija Ukrainas izcelsmes un netika mērķtiecīgi virzīti uz Latvijas teritoriju.  

Kamēr lielās komercbankas daudzviet reģionos ir nepieejamas, Latvijas lauku novados klusi, bet stabili darbojas alternatīvs finanšu instruments – krājaizdevumu sabiedrības. Cēsu novads šobrīd ir pārliecinošs līderis, apvienojot sešas šādas biedrības. Kas mudina cilvēkus izvēlēties vietējos pakalpojumus pat tad, ja kredītprocenti ir augstāki nekā komercbankās? Zosēni, kas bieži izskan laikapstākļu ziņās ar sala rekordiem, izceļas arī finanšu jomā – šeit darbojas viena no Latvijas veiksmīgākajām krājaizdevumu sabiedrībām. Vietējā iedzīvotāja Ilga, kura ikdienā uzkopj pagasta centru, pati ir biedre jau gadiem. Viņa atminas, ka aizdevums bijis nepieciešams gan zemes privatizācijai, gan bērnu skološanai un pat dēla automašīnas iegādei: "Es vēl dēlam par galvotāju biju. Toreiz rūpīgi vērtēja manus ienākumus un to, vai es varēšu atmaksāt, ja gadījumā viņš nevarēs." Zosēnu krājaizdevumu sabiedrība, kas dibināta 2000. gadā, šobrīd apvieno jau 730 biedru. Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns norāda, ka labākā reklāma ir pašu cilvēku atsauksmes: "Cilvēki viens otram stāsta, un tā viņi nāk. Mūsu pamats ir Zosēnu, Jaunpiebalgas, Drustu un Raunas pagasti." Sabiedrības aktīvi jau tuvojas diviem miljoniem eiro. Noguldītājiem tiek piedāvātas likmes līdz 4,5 % gadā, savukārt kredītņēmējiem jārēķinās ar 8–9 %. Grāmatvede Alda Koliņa stāsta, ka aizņēmumu mērķi ir visdažādākie – no zobārstniecības un sadzīves tehnikas līdz pat eksotiskiem pirkumiem. Savukārt krājaizdevumu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns piebilst: "Mums bija vecāki, kuri bērnam mūzikas skolai vēlējās nopirkt instrumentu – flautu vai oboju par 17 000 eiro. Mēs iedevām, un viņi visu sekmīgi atmaksāja." Liela daļa klientu ir vietējie lauksaimnieki. Lauksaimnieks Kristaps Karps no Jaunpiebalgas pagasta , kurš apsaimnieko 200 hektārus, atzīst, ka krājaizdevumu sabiedrība ir operatīvāka par bankām: "Bankās izskatīšana aizņem mēnesi, un tad vēl pasaka – nē. Bet naudu degvielai vai tehnikai vajag šodien. Šeit aizej, iedod papīrus, un tev uzreiz pasaka rezultātu." Tam piekrīt arī kaimiņš Ilvars Damroze, uzsverot "savējo faktoru" un cilvēcību: "Es aizbraukšu uz banku, tur jau ļoti kompetenti cilvēki, bet es tā kā, nu, varbūt nedroši jūtos. Šeit ir, nu, tā kā mājās. Var diskutēt par jautājumiem lēti, dārgi." Interesanti, ka Zosēnu sabiedrība ir vienīgā Latvijā, kas saņēmusi atļauju kreditēt arī juridiskas personas, lai gan praktiski tas vienkāršo procesu, ko iepriekš veica caur saimniecību īpašniekiem. Turpat kaimiņos, Taurenē, krājaizdevumu sabiedrība Nēķena muižas telpās darbojas jau 30 gadus. Ar 627 biedriem un 300 000 eiro kapitālu tā izvēlējusies palikt "maza un stabila". Klientu konsultante Ineta Plūma skaidro: "Mēs palīdzam saviem iedzīvotājiem uzkrāt vai kaut ko iegādāties – remontam, auto, ārstiem." Tomēr mazajām sabiedrībām ir savi izaicinājumi. Valdes priekšsēdētāja Antoņina Paeglīte atklāj, ka viņu mērķis nemaz nav strauji augt: "Ja aktīvi pārsniedz 400 000 eiro, nepieciešams zvērināts revidents. Mēs to vienkārši nevaram atļauties." Tāpat viņa norāda uz paaudžu atšķirībām – jaunieši vairāk prot tērēt, nevis uzkrāt. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata, ka šis ir uzticības jautājums: "Tas ir tomēr arī tāds vietējās kopienas uzticības jautājums, jo tur bieži vien nu izsniedz kredītus tiem, kurus pazīst, vai par kādiem, kuriem tur galvo kāds, un, un, un tā tālāk. Un neapšaubāmi, ka tādas krājaizdevumu sabiedrības ir tāds arī vietējais finanšu instruments, kur var gan noguldīt par lielākiem procentiem nekā komercbankās, un var arī saņemt kredītus." Arī pašvaldība vēsturiski ir divu novada sabiedrību biedrs. Zosēnu sabiedrības vadītājs Jānis Livčāns saredz pašvaldību lielāku iesaisti kā iespēju attīstīt reģiona ekonomiku, ieguldot tur brīvos līdzekļus. Lai gan Rozenbergs šādu iespēju nenoliedz, viņš aicina mazās sabiedrības vairāk sadarboties un nekonkurēt savā starpā. Šobrīd Latvijā pavisam darbojas 21 krājaizdevumu sabiedrība ar kopējiem aktīviem 28,6 miljonu eiro apmērā. To galvenā vērtība paliek nemainīga – naudas aprite vietējā kopienā, kur kaimiņa noguldījums palīdz cita kaimiņa attīstībai.

2025. gadā, pēc pēdējās teritoriālās reformas, Latvijā tika izveidotas 42 pašvaldības – septiņas valstspilsētas un 35 novadi. Iedzīvotājiem solīja, ka daudzi pakalpojumi, ko līdz šim varēja saņemt uz vietas pagastos, turpmāk būs pieejami digitāli. Šoreiz raidījumā Reģioni Krustpunktā skaidrojam, cik pieejami valsts un pašvaldību pakalpojumi ir tālu no novada centriem - Lietuvas pierobežā Zemgalē. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts pakalpojumu un datu departamenta direktora vietniece Ilona Bumbiere stāsta, ka sadarbībā ar pašvaldībām VARAM jau 2015. gadā sāka veidot valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu. No 315 centriem 41 darbojas Zemgalē. Jelgavas novadā ir 17, Bauskas novadā 14, bet Dobeles novadā - trīs. Jelgavas novadā klientu apkalpošanas centri ir katrā no 17 pagastiem. Dodamies uz Vilces pagastu. No pagasta centra līdz Lietuvas robežai ir 9 km un Viktors Kuļiks stāsta, ka veikali Jonišķos ir tuvāk nekā Jelgavā. Vilces pagastā dzīvo 1400 iedzīvotāji, pagasta centrā ap 300 un tur atrodas daudzas pašvaldības iestādes. Bibliotēka, doktorāts, kur ģimenes ārsts ir, tur ir pamatskola un tur ir bērnudārzs un sporta halle. Vilces iedzīvotāja Jana stāsta, ka klientu centra pakalpojumus neizmanto. Bet pensionāre Lilita Kuļomina biežāk iegriežas nevis klientu centrā, bet bibliotēkā. Vienotajos klientu apkalpošanas centos ir pieejams dators un internets un darbinieki galvenokārt palīdz tiem iedzīvotājiem, kam nav elektroniskās indentifikācijas, bet nepieciešams sazināties ar valsts un pašvaldības iestādēm. Centru darbinieki arī konsultē pa telefonu un organizē attālinātas speciālistu konsultācijas.

Ar gada kavēšanos Latvijas lielākajam – Dienvidkurzemes – novadam ir izstrādāts pirmais teritorijas plāns. Spēkā tas varētu stāties vēl pēc vismaz gada. Attīstības dokuments noteiks, kur un ar ko novadā atļauts nodarboties. Pašlaik teritorijas plāna izstrādātāji ir izgājuši pirmo apli pa novadu, ar to iepazīstinot vietējo sabiedrību. Taču plānā ir būtiskas lietas, kas nepatīk nedz novada cilvēkiem, nedz domei kā dokumenta pasūtītājai, kas pat draud lauzt līgumu ar plāna gatavotāju. Novada vienā galā Papē bažījas, ka kādudien pamodīsies Lietuvā, savukārt otrā pusē Grobiņā pārņēmušas bailes noslīkt atkritumos. 

Vai Latvijas sabiedriskajam medijam ir jāturpina veidot saturs arī krievu valodā – šis jautājums skar ne tikai valodas politiku, bet arī sabiedrības drošību, integrāciju un informācijas pieejamību. Kopš šī gada neskan vairs Latvijas Radio 4, taču saturs citās valodās, tai skaitā arī krievu, no Latvijas Sabiedriskā medija pilnībā nepazūd – tas pāriet uz digitālo vidi. Arī atverot Daugavpilī LSM Latgales redakciju, saturs tiek radīts latviski, latgaliski un arī krieviski. Taču jautājums par krievu valodu nav viennozīmīgi vērtēts. Viena puse saka, ka saturu sabiedriskajam medijam ir jārada arī krieviski, lai tā sasniegtu pēc iespējas lielāku daļu auditorijas un mazinātu dezinformācijas ietekmi, kas ir īpaši svarīgi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. „Ja nebūs satura krievu valodā, arvien vairāk  un vairāk cilvēki aizies citu valstu informatīvajā telpā.,” pauž Daugavpils Universitātes profesors, Latgales politikas pētnieks Dmitrijs Oļehnovičs. Taču otra puse uzsver, ka par valsts nodokļu maksātāju naudu saturu krieviski nav jāveido un šis ir īstais laiks, lai to pārtrauktu darīt. „Mēs 36 gadus esam veidojuši Latvijā politiku, kas apdraud Latvijas valsts nacionālo drošību,” norāda Saeimas deputāts Eduards Smiltēns („Apvienotais saraksts”). Kurš būs tas signāls, kad Latvijas Sabiedriskais medijs no krievu valodas savā saturā varēs atteikties?  Un vai sabiedrība Daugavpilī tam tuvākajā laikā varētu būt gatava?

Latvijas vietvaru īpašumā ir desmitiem muižu un piļu, kuru uzturēšana prasa milzu līdzekļus, bet pašvaldību bužetos nevienmēr tam pietiek naudas. Kamēr Cēsu novada pašvaldība šovasar iecerējusi Lielstraupes pilij mainīt jumtu un attīsta sadarbību ar kādreizējo pils īpašnieku pēcteci, Smiltenes novadā plāno jau trešo Gaujienas jaunās pils izsoli, cerot atrast tai jaunu saimnieku. Raidījumā “Reģioni Krustpunktā” Laura Jansone pēta, vai kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana un apsaimniekošana efektīvāk veicas pašvaldībām, vai tas tomēr būtu privātīpašnieku uzdevums. Lielstraupes pils Lielstraupes pils Cēsu novadā ir unikāls viduslaiku cietokšņa un baznīcas apvienojums, kas līdz mūsdienām ieguvis barokālas formas. Pirms pieciem gadiem pils nonāca Cēsu novada pašvaldības īpašumā, pēc tam, kad to atstāja narkoloģiskā slimnīca. Pils vadītāja Rudīte Vasile neslēpj, ka pils pārņemta visai bēdīgā stāvoklī un tās atjaunošanā nepieciešami lieli ieguldījumi. Tomēr visu pamazām. Šobrīd pils iekšpagalmā rosās strādnieki un atjauno akmens segumu.  Rudītei Vasilei gan vislielākais prieks par to, ka šovasar pašvaldība ir iecerējusi mainīt Lielstraupes pils jumtu. Viņa to gaida ar lielu satraukumu, jo pilī ir vairākas telpas, kuras jau pamatīgi cietušas mitruma dēļ.  Pašvaldībā lēš, ka jumta nomaiņa varētu izmaksāt ap 800 tūkstošiem eiro, daļu segs Eiropas fondi, bet ap 400 tūkstoši jārod pašu budžetā. Rudīte Vasile pastāta, ka par pili aizvien interesējās arī tās kādreizējo īpašnieku fon Rozenu dzimtas pēcteči. Viens no aktīvākajiem ir Jakobs fon Rozens no Amerikas, kurš Lielstraupes pili apciemo regulāri. Ar viņu Cēsu novada pašvaldība februāra beigās parakstījusi saprašanās memorandu par pils attīstību. Sazinoties tiešsaistē ar Rozena kungu, viņš stāsta, ka jau ir sācis darbu pie Cēsu novada arhīvu digitalizācijas. Ungurmuiža Cēsu novadā ir vēl kāda kultūrvēsturiskā pērle, kuras liktenis šobrīd ir neskaidrs - tā ir baroka stilā celtā koka ēka Ungurmuiža ar vēsturiskajiem sienu gleznojumiem. Pašvaldība pērn izsolīja muižas nomas tiesības, tomēr nomnieks no līguma atteicās, jo finaniālais slogs un noteiktās saistības izrādījās par lielu.  Cēsu novada pašvaldībā stāsta, ka Ungurmuižas noma jau ir izsludināta un izsolei var pieteikties līdz 13. aprīlim. Šoreiz paredzēts, ka arī pašvaldība muižas uzturēšanā iesaistās ar līdzfinansējumu. Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Medne stāsta, ka šogad šim mērķim budžetā jau atvēlēti 50 tūkstoši eiro.  Gaujiena Pavasara saules stari spoži apmirdz Gaujienas jauno pili. Lai gan vietām baltā krāsa nedaudz nolupusi, vērienīgā, klasicisma stilā celtā ēka aizvien saglabā savu majestātiskumu. Kopš 2020.gada, kad šeit vairs neskan skolas zvans, vēsturiskais nams gaida jaunu saimnieku. Pils pagalmā satiektu gidi un tur pat netālu esošā Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītāju Sanitu Sproģi. Viņa stāsta ka gaujieniešiem šis baltais nams ir ļoti nozīmīgs.  Lai gan pils jau teju sešus gadus stāv tukša, tā nav atstāta novārtā. Pašvaldības darbinieki pils dārzā grābj pērnās lapas. Vasaras sezonā šeit notiek dažādas nometnes un pils virtuvi ir iznomājis ēdināšanas uzņēmums. Tomēr Sanita Sproģe ved rādīt vietu, kas domājot par pils nākotni, sagādā lielākās bažas. Tā ir nogāze pie ēkas.  Smiltenes novada pašvaldības sagatavotie pils izsoles noteikumi paredz, ka jaunajam saimniekam nogāzes stiprināšana jāveic divu gadu laikā pēc īpašumtiesību iegūšanas. Trīs gadu laikā ir jāatjauno ēkas fasāde, bet piecu gadu laikā īpašumā jāiegulda vismaz viens miljons eiro. Izsoles sākuma cena aizvien ir nemainīga - 141 000 eiro. Līdz šim jau bijušas divas nesekmīgas izsoles un pašlaik pašvaldība gatavojas trešajai. Sanita Sproģe stāsta, ka pašā sākumā, uzzinot par vietvaras ieceri pili atsavināt, vietējie iedzīvotāji bijuši negatīvi noskaņoti, tomēr tagad saprot, ka pašu spēkiem šo kultūrvēsturisko pieminekli uzturēt nevar. 

Nepārtrauktas reformas un garas rindas ne tikai uz valsts apmaksātiem, bet arī maksas medicīnas pakalpojumiem – tādas ir pirmās asociācijas, runājot par pašreizējo veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Latvijā šobrīd ir piecu līmeņu slimnīcas. Augstākās, 5. līmeņa slimnīcas, atrodas Rīgā, bet kādus pakalpojumus nodrošina pirmā līmeņa slimnīcas reģionos? Kādus pakalpojumus var saņemt pacienti reģionos, konkrēti Aizkraukles klīnikā, un cik tie ir pieejami, skaidrojam raidījumā Reģioni krustpunktā.  Aizkraukles pilsētas, savulaik celtnieku ciemata Stučkas, attīstība sākās ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gadsimta 60. gados. Augot pilsētai un iedzīvotāju skaitam, tika izveidota arī Aizkraukles slimnīca.  Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Aizkrauklē iedzīvotāju skaits samazinājies – no 10 tūkostošiem 90. gadu sākumā līdz gandrīz 7000 šodien. Aizkraukles novadā, kas paplašinājies pēc pēdējās reformas, dzīvo nepilni 30 000 iedzīvotāju. Aizkraukles klīnika ir pirmā līmeņa slimnīca ar uzņemšanas nodaļu, aprūpes un terapijas nodaļu un dienas stacionāru. Poliklīnikā ambulatori pieņem 40 dažādi speciālisti. No pērnā gada jūlija klīnikai ir pagaidu valde un tās priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško vispirms rāda nesen izremontētās poliklīnikas telpas, kuru remontā ieguldīti 162 000 eiro no Atveseļošanas fonda projekta. Šogad remontdarbi klīnikā turpināsies un tajos ieguldīs ap 130 000 eiro no ERAF un 49 000 no pašu finansējuma. Aizkraukles klīnikas gada budžets ir 5 miljoni eiro. Vienu miljonu klīnika nopelna pati ar maksas pakalpojumiem, kuru skaits ar katru gadu palielinās, savukārt četri miljoni ir valsts finansējums. No tiem puse atvēlēta ambulatorajiem pakalpojumiem un speciālistiem, otra puse – dienas stacionāram un uzņemšanas nodaļai. Aprūpes un terapijas nodaļā ir 42 gultas, bet dienas stacionāru izmanto ap 10 pacientiem dienā, galvenokārt intravenozu sistēmu un inhalāciju veikšanai. Traumatologi un ķirurgi veic arī operācijas, bet valsts nauda ķiruģijas operācijām pietiek tikai trim mēnešiem, pārējās plānveida operācijas veic par maksu. Visu diennakti uzņemšanas nodaļā strādā terapeits un pieejami radioloģiskie izmeklējumi, bet valsts apmaksāts ķirurgs vai traumatologs strādā no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā. Ja gadījums nav akūts, apskate maksā 45 eiro, rentgena izmeklējums – 20 eiro. Uzņemšanas nodaļas galvenā ārste Ilona Maruse stāsta, ka īpaši svarīga neatliekamā palīdzība ir cilvēkiem gados.

Četrus gadus pēc Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā un arvien jauniem globāliem satricinājumiem mūsu pašvaldības tomēr visai fragmentāri vai dažkārt pat ar vieglprātīgu attieksmi gatavojas krīzes situācijām, kādas nu jau ikdienā redzam netālu aiz savas valsts robežām. Cilvēki aizvien atzīst, ka viņiem nav vai ir par maz informācijas par patveršanās iespējām briesmu gadījumā. Bet vairākas domes ignorējušas iespēju bez maksas tikt pie gultām, spilveniem un citām lietām, kas būtu tik noderīgas ne tikai karā, bet arī citās krīzēs – kaut vai aiz loga briestošajos plūdos.  Pirms vairāk nekā diviem gadiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pie sevis sasauca pašvaldības, ko aicināja pieteikties dažādām lietām, kas noderētu katastrofu un citu apdraudējumu situācijās, piemēram, ēku sagruvumos, ugunsgrēkos, plūdos un bēgļu uzņemšanai. Bez maksas varēja dabūt pārvietojamas izmitināšanas konstrukcijas jeb konteinerus, gultas, matračus, spilvenus un guļammaisus. Noteiktajā termiņā no tolaik 43 pašvaldībām pieteicās tikai 23. To vidū bija arī Dienvidkurzemes novads. Tagad, divus gadus vēlāk, tas ir saņēmis piecus konteinerus un pa 150 gultām, matračiem, spilveniem un guļammaisiem. Grobiņā konteineri nolikti sporta laukumā. Vēlāk šīm būtiskajām lietām pieteicās kopumā 34 pašvaldības. Septiņas no visām, lielākoties Kurzemē, glābšanas dienesta aicinājumam neatsaucās. To vidū arī Liepāja. Tomēr Liepāja nav tāda vienīgā. Moduļu būvēm, gultām un spilveniem nav pieteikušies arī seši novadi: Augšdaugavas, Ādažu, Dobeles, Saldus, Ventspils un Talsu.

Pirms pusotra gada Latvijas gaisa telpā ielidoja ar sprāgstvielām aprīkots drons no Baltkrievijas. Tas bija Krievijas "Šahed" tipa trieciendrons, kas piezemējās Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā uz lauka, vien dažu kilometru attālumā no Gaigalavas centra. Sabiedrību satrauca gan pats fakts, ka drons ielidoja Latvijas teritorijā, gan valsts aizsardzības spēku komunikācija ar iedzīvotājiem un vietējo pašvaldību. Guntars Skudra, Rēzeknes novada pašvaldības priekšsēdētājs: „Pašvaldība bija viena no pēdējām, kas uzzināja no sociālajiem tīkliem vai medijiem pēc tam, kad jau viss ir noticis. Protams, šajā gadījumā pašvaldībai būtu jāzina pirmajai.” Kas šobrīd gaisa aizsardzības sistēmā ir mainījies: vai no pieļautajām kļūdām ir gūta mācība un ko par notikušo, skatoties jau ar laika distanci, domā iedzīvotāji Rēzeknes novada Gaigalavā? Vai viņi jūtas droši, ka robi pretgaisa aizsardzības sistēmā ir salāpīti?

Kā šajā bargajā ziemā siltumnīcās Vidzemē jūtas tūkstošiem prīmulu un kā izaudzēt gardu mango? Dodamies to noskaidrot pie stādaudzētājiem Cēsīs, Raunā, Valmierā un Priekuļos. Interesējamies arī, vai dārzniekus šoziem nebiedē augstie apkures rēķini? Kamēr lielākā daļa cilvēku ar bažām gaida apkures rēķinus, šīs ziemas bargais sals nav apturējis darbus Vidzemē dārzniecībās. Pie Cēsīm jau krāšņi zied tūkstošiem prīmulu, Valmierā spēkā pieņemas šī gada jaunie rožu stādi, bet Priekuļos zaļo dažādi citrusaugi. Cik daudz resursu dārzkopjiem prasa šī ziema un kā tas varētu ietekmēs stādu cenas, skaidro Laura Jansone.

Pēc pēdējiem pieejamajiem statistiskas datiem, pirms trim gadiem Latvijas kopējais ekonomikas apmērs jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) bija teju 40 miljardi eiro. Nav pārsteigums, ka lielākā daļa tā tika saražota tieši Rīgas reģionā – teju 66% no kopējās summas. Arī turīgākie cilvēki dzīvo Rīgas reģionā – proti, uz vienu iedzīvotāju iekšzemes kopprodukts pārsniedza 30 tūkstošus eiro, bet vismazākais – nepilni 12 tūkstoši eiro bija Latgales reģionā. Kopprodukta dati tiek izmantoti kā galvenais ekonomikas izaugsmi raksturojošais rādītājs. Zemgalē IKP uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija teju 14 tūkstoši eiro. Raidījumā Reģioni krustpunktā runāsim par to, kādu pienesumu valsts ekonomikai un novada attīstībai dod lielie uzņēmumi Dobeles novadā. "Ir pilnīgi skaidrs, ka Dobeles novadam ar tā ļoti auglīgajām zemēm, piemēroto reljefu, atrašanos, nu, ne gluži varbūt Rīgas aglomerācijā, bet ļoti tuvu tai, dzelzceļi, lielie autoceļi, arī plus vēl pieminēsim tā industriālā bāze, kas tur bijusi, tās iespējas noteikti bijušas daudz labākas nekā austrumu pierobežā." Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš regulāri seko reģionu attīstībai un viņš vērtē, ka starp bagātākajām un nabadzīgākajām pašvaldībām Latvijā ir lielas atšķirības, IKP atšķiras pat 6,6 reizes. Starp novadiem vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 45,5 tūkstoši eiro 2023. gadā bija Pierīgā, Mārupes novadā. Pirmajā desmitniekā kopā ar Ropažu, Ķekavas, Līvānu, Valmieras, Olaines, Smiltenes, Ādažu, Saldus novadiem ir arī Dobeles novads, kas var lepoties ar uzņēmumiem, kas turpina strādāt jau no tālajiem padomju gadiem. "Tie ir novadi, kur ir veiksmīgi saglabāts tas, kas jau ir bijis iepriekš, kas ir veidojis padomju ērā vai pirms tam jau vēl. Var attīstīties ļoti dažādi, kāpēc salauzt veco, ja tas labi strādā. “Dobeles dzirnavnieks” ir viens no spilgtākajiem piemēriem vērienīgas ražošanas attīstībai Latvijā. Pirmkārt, viņi ir ļoti audzējuši jaudas un apjomus, viņi ir pavisam pavisam citā līmenī patēriņa preču ražošanā, nekā viņi kādreiz bija un jauni eksporta tirgi, kas agrāk nebija." AS “Dobeles dzirnavnieks” šobrīd  ir lielākais pārtikas ražošanas uzņēmums Latvijā un šogad svinēs 50 gadu jubileju. Pēdējo 15 gadu laikā uzņēmumam ir arī enerģisks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils un šai laikā investīcijas uzņēmuma attīstībā pārsniegušas 150 miljonus eiro.  60% no saražotā tiek eksportēti un uzņēmums ir viens no vadošajiem eksportētājiem Eiropas Savienībā - otrajā vietā auzu pārslu un septītajā vietā pastas ražošanā. "Mēs mēdzam teikt, ka esam maizes klētī pa vidu, jo mums riņķī šeit ir lielas zemes platības, kur ražo graudus, plus noteikti mums ir salīdzinoši netālu pieejama šeit osta, caur kuru mēs arī realizējam savu produkciju, mums ir dzelzceļa pievadceļš, mēs esam, var teikt, Baltijas valstīm pa vidu."

Liepājā šobrīd vienlaikus tiek īstenoti vairāki daudzdzīvokļu māju būvniecības projekti – sasparojušies  gan vietējie uzņēmēji, gan lietuvieši. Aptuveni divu gadu laikā Liepājas mājokļu tirgū varētu nonākt vairāk nekā 400 jaunu dzīvokļu tuvu jūrai un pilsētas centrā. Attīstītāji saredz iespēju būvēt mājokļus – tos pārdot vai izīrēt, bet pilsēta cer piesaistīt iedzīvotājus un darba spēku. Kā sakustējies jaunu mājokļu būvniecības ledus Liepājā? 

Latgales vēstniecību "Gors" atdosim nomā privātajam īpašniekam! Lai ņem valsts, ja labāk zina, kā strādāt, kredītus maksāsim paši! Mūsu pērli – Latgales vēstniecību "Gors" valsts grib atņemt! Tik krasi mēneša laikā mainījies Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča no „Kopā Latvijai” redzējums, ko darīt ar Latgales vēstniecību "Gors". „Tas mainās saskaņā ar mēnesfāzēm vai kā citādi. Bet tas nav veids, kā pieņemt lēmumu!” Tā par šo saka kultūras ministre Agnese Lāce no Progresīvajiem. Pats Aleksandrs Bataševičs savu vēl decembrī pausto, ka valsts "Goru" var ņem savā pārziņā, šobrīd skaidro šādi: „Tā bija tāda ironija, daži žurnālisti to uztvēra kā ironiju. Kas saprata, tas saprata!” Kas turpmāk notiks ar Latgales vēstniecību "Gors"? Ko par Kultūras ministrijas piedāvājumu – pārņemt "Gora" ēkas infrastruktūru valsts īpašumā un 75 procentu apjomā iesaistīties tās kapitālsabiedrības darbībā domā pārējo reģionālo koncertzāļu īpašnieki? Un vai Latgales vēstniecības "Gors" nedienas ir nopietns signāls, lai domātu, kā pasargāt arī citu koncertzāļu darbību no iespējamiem vietējo politiķu neapdomātiem lēmumiem?

2026. gads Valkas novadā nesākās ar svētku salūtu, bet gan avāriju pilsētas ūdens apgādes sistēmā, kas jau tā caurajam pašvaldības budžetam rada vēl lielāku slogu. Pamatfunkciju nodrošināšanai Valkas novada pašvaldībai šogad trūkst ap pusmiljona eiro. Vietvara aizvien cer, ka palīdzīgu roku budžeta sastiķēšanā sniegs valsts, tāpēc iesniegšanai Finanšu ministrijā gatavo Finanšu optimizācijas plānu. Vietējā vara uzskata, ka valsts Valkas novadu teju vai soda par tā ģeogrāfisko atrašanos pie Igaunijas robežas, tikmēr domes opozīcija norāda uz gadiem pieļautām saimnieciskām kļūdām. Kā Valkas novada pašvaldība plāno šogad izdzīvot, raidījumā Reģioni Krustpunktā skaidro Laura Jansone. Ūdens apgāde iedzīvotājiem Valkā tagad jau atjaunota, taču vēl aizvadītās nedēļas sākumā uzrunātie valcēnieši atzina, ka gadu mijā piedzīvotās ūdens apgādes sistēmas avārijas dēļ izjuta neērtības. Žannas dzīvoklī ūdens spiediens straujāk samazinājās laikā, kad cilvēki pārradās mājās no darba. Problēmas ūdens apgādē Valkā radās Vecgada vakarā. Pēc svētku brīvdienām noskaidrojās, ka galvenajā sūknētavā divi no trim ūdens sūkņiem ir neatgriezeniski bojāti. Aizvadītajā nedēļā to vietā uzstādīja jaunus sūkņus. Pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns notikušo avāriju ūdens apgādē dēvē par dižķibeli. Viņš stāsta, ka tās risināšana no pašvaldības jau tā plānā šī gada maciņa izmaksājusi vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. Tikmēr vietvaras galvenā maka turētāja jeb Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava uzsver, ka pašreizējā finanšu situācijā Valkas novadā šāds vērienīgs remonts rada krietnu robu tālākā šī gada budžeta plānošanā. Valkas pilsētā un visā novadā par ūdens apgādi un kanalizāciju aizvien rūpējas pašvaldība un tās darbinieki, nevis kapitālsabiedrība, kā tas ierasts citās vietvarās. Līdzīga situācija Valkā bija arī ar siltumapgādi, taču tagad šī joma nodota komersantam, un Valkā un Valgā par siltumu gādā igauņu kompānija “Utilitas”. Izpilddirektors Valdis Šaicāns stāsta, ka pērnā gada nogalē igauņiem izsolē pārdota arī katlumāja. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars Valkas novada vadībai pārmeta, ka tieši iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem, īpaši siltumu, rada galvenās problēmas izveidot pašvaldības budžetu. Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas neslēpj, ka parādi ir problēma un pašvaldībai ir jāmeklē jauns veids, kā ar tiem cīnīties. Tomēr Krauklis aizvien uzsver, ka Valkas novada budžetu jau ilgstoši ietekmē fakts, ka daļa iedzīvotāju ir deklarējušies kaimiņpilsētā Valgā, bet Valkas novada pašvaldība līdz ar to nesaņem ienākumu nodokļa daļu par šiem cilvēkiem. Pašvaldībā uzsver, ka šie cilvēki turpina saņemt dažādus pakalpojumus Valkā, viņu bērni šeit apmeklē skolas, bet vietvarai visa šī infrastruktūra ir jāuztur. Turklāt Valka jūtas aizmirsta salīdzinājumā ar austrumu pierobežu. Kamēr Latgales un Alūksnes pašvaldības saņem speciālu valsts atbalstu drošības stiprināšanai, Valka, kas arī ir pierobeža, paliek bešā, turpina Vents Armands Krauklis. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka valsts atbalsts Krievijas pierobežas pašvaldībām ir ļoti būtisks, tomēr sarunās ar valdību uzsvērts, ka šāds atbalsts ir nepieciešams arī Valkas novadam.

Cilvēkiem, kas dzīvo laukos, primārā nepieciešamība ir ceļš, pa kuru var gan aizbraukt uz mājām, uz darbu, skolu, veikalu vai pie ārsta. Ceļiem naudas trūkst un, samazinoties iedzīvotāju skaitam laukos, visdrīzāk – agrāk vai vēlāk, bet būs vien gaidāmas izmaiņas arī reģionālajā sabiedriskajā transportā. Raidījumā Reģioni Krustpunktā runājam par ceļu kvalitāti un reģionālo sabiedrisko transportu Bauskas novadā. Jau 40 gadus ceļa Ozolaine – Valle remontu gaida Bārbeles iedzīvotāji. Pagājušā gada vasarā šķita, ka viss jau notiks, taču ieplānoto ceļa rekonstrukciju atcēla, jo samazināja naudu vispār šiem mērķiem. Bārbelieši  sarīkoja piketu un piecu dienu laikā savāca 2300 parakstus un šobrīd finansējums ir atrasts vienam ceļa posmam no trim. Darbdienas rītā esmu Bauskas autoostā, lai ar satiksmes autobusu Bauska – Jēkabpils izbrauktu ceļa posmu no Bauskas līdz Vallei. Pirms reisa parunājos ar "Nordeka" šoferi Sergeju, kas vada autobusu jau 46 gadus. „No Ozolaines viss tas posms, citreiz labāks, citreiz sliktāks, tagad jau sniegs uzkritis, varbūt nekāda vaina nebūs, bet pavasarī un rudenī tur kavējāmies 40, 50 minūtes. Autobuss paliek citreiz uz ceļa, evakuators ir jāsauc. Tur ir bedres daudz? Bedres. Un kad sāk greiderēt? Pirms vēlēšanām. Kad naudiņa parādās, tad greiderē.” Braucēju no Bauskas uz Valli nav daudz – tikai trīs. Gados jauna meitene Rebeka brauc uz Jēkabpili ar sabiedrisko transportu, jo mašīna ir remontā. Līdz Ozolainei ceļš ir labs, jo zem sniega ir asfalta segums. Kad sākas grants ceļš, uzreiz var just daudzās bedres. Vallē aprunājos ar pensionāri Ainu.