Advertise on podcast: Ekonomikas podkāsts

Augstskolu mācībspēki nereti sūdzas par pārāk zemām algām. Tikmēr universitāšu vadības atalgojums ir ļoti pat cienījams, kādam varētu šķist arī nesamērīgi liels. Par atalgojuma politiku augstākajās izglītības iestādēs diskusija Krustpunktā. Raidījumā diskutē Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa. Augstskolām, līdzīgi kā citām iestādēm, kas saņem valsts budžeta naudu, ir jāpublicē amatpersonu atalgojumu, ko izmaksā ik mēnesi. Pēdējās dienās interneta vidē viļņošanās izvērsusies ap Latvijas Universitātes publicēto, ka decembrī rektors mēnesī saņēmis gandrīz 22000 eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15000. Tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13000 un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, attiecībā pret valsti un attiecībā pret studentiem, jo pamatā tā ir studentu un arī valsts nauda? Krustpunktā neesam daudz interesējušies par to, kas vispār notiek ar atalgojumu augstākajā izglītībā, vai pasniedzējiem, lektoriem arī ir labas algas? Kas tās nosaka? Kāpēc vispār runa ir par tik lielām summām?

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tendencēm Baltijas biržā un mazliet arī par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt tie zvanītāji pa telefonu, kuri mēģina mums pārdot visus iespējamos labumus. Raidījumā daudz runājam par ieguldīšanu un Latvijas kapitāla tirgu. Tur gan tā „deja” brīžiem ir divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ. Vai pat reizēm šķiet, ka divi soļi uz priekšu un trīs atpakaļ. Valsts un pašvaldību uzņēmumi uz publisku kapitāla tirgu dodas gliemeža ātrumā, arī privātie uzņēmumi ir visai piesardzīgi. Bet nav tā, ka nekas nenotiek. Pērngad otrreizējā akciju tirgū, tas ir cilvēkiem pārdodot akcijas vai obligācijas, ir labi signāli, saka Kristiāna Janvare, „Signet Bankas Investment Banking” pārvaldes vadītāja. Uzņēmumu piesardzību „Signet” skaidro ar to, ka tirgus gaida labus piemērus.  Viena no tendencēm – daudzas obligācijas tiek veidotas pieejamākas mazajiem investoriem, kaut vai tā pati obligāciju vērtība ir 1000 vai pat 100 eiro, nevis desmit vai simts tūkstoši un šī tendence turpināsies, uzskata Janvare.  Un jaunie privātie investori visbiežāk pirmo obligāciju pirkumu veic sākotnējās emsiijas laikā, nevis pēc tam, otrreizējā tirgū, pārpērkot obligācijas.  -- Zvanītāji, kuri mēģina pārdot visu iespējamo. Zvana saņēmējam brīžiem nav ne mazākās nojautas, kā viņa numuru uzzinājuši un kā atbrīvoties no šiem apnicīgajiem zvanītājiem. Diemžēl tā joprojām ir realitāte. DVI juriskonsulte Sabīne Simsone, skaidrojot iestādes izdotās vadlīnijas, uzsver ka informācijai ir jābūt.  Protams, arī uzņēmumiem ir nepieciešams šāds veids, kā pārdot savu preci vai pakalpojumu. To drīkst darīt, bet nedrīkst izlikties par nezinīšiem un zvanīt cilvēkiem, kas nav piekrituši šādus zvanus saņemt.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Jāņa un Baibas Stepiņiem Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļu muižā. Viņi pirms 20 gadiem bijušajā Kārļu muižas kalpu mājā izveidoja nelielu lauku viesnīcu ar pieciem numuriem. Tagad trīs ēkās ir 15 numuriņi un saimnieks Jānis Stepiņš kopā ar Pārslu Pētersoni uzrakstījis 400 lappušu biezu grāmatu "Kārļu muiža: laiki un likteņi", kurā izpētīta pagasta, muižas un to īpašnieku vēsture trīs gadsimtos. Saimnieki orientējas uz individuāliem tūristiem no Rietumeiropas, bet izrādās, ka Latvijas sēnes brauc iepazīt arī tūristi no Japānas.

Rubrikā “Latvija var!” viesos jaunuzņēmuma “BirdyChat” veidotājs Rolands Mesters. Tā ir pirmā čata lietotne Eiropā, no kuras var sūtīt un saņemt ziņas lietotnē “WhatsApp”. Sarunā noskaidrojam, ar ko tā atšķiras no ierastajiem ziņapmaiņas rīkiem un kā tehniski iespējama saziņa starp vairākām platformām, nezaudējot drošību un uzticamību. Kas ir panākumu DNS sastāvā un kādi nākotnes plāni? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Rīgas jūras līcī, iepretim Rojai un Mērsragam, Latvijas un ārvalstu kopuzņēmums plāno atvērtā tipa sprostos audzēt tūkstošiem tonnu foreļu. Kompānija ir izvirzījusi ilgtermiņā mērķi nodrošināt stabilas foreļu piegādes un apgalvo, ka zivju fermai nebūs negatīva ietekme uz Baltijas jūru.                            Edgars Līnis, AS „Riga Bay Aquaculture” padomes loceklis: „Dānijā blakus ražotnēm ir zilo karogu pludmales.” Tomēr Kurzemes piekrastes iedzīvotāji tam netic. Zigis Goldmanis, SIA “Gamma-Rent” valdes priekšsēdētājs: „Es zinu, cik daudz tā kaka veidojas. Ārā man ir piecas nosēdu akas, kur tas viss uzkrājas.” Par spīti brīdinājumiem no vides organizācijām, Zemkopības ministrija tomēr noorganizēja konkursu, kas būtībā pieļauj vides degradāciju. Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece: „Pirmšķietami kādu organizāciju viedoklis nebūtu tas, uz kā būtu jāpamatojas. Jā, mēs to zinām, mēs to dzirdam!” Kādā mērā Rīgas jūras līcī plānotā atvērtā tipa foreļu ferma ietekmēs jūras vidi un piekrastes dzīvi? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.  

Jauniešu karjeras izvēles nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, vēsta Latvijas Izglītības akseleratora aptaujas dati. Kāpēc tā? Kā atrast pareizo samēru starp paša vēlmēm un talantiem, un sabiedrības vajadzībām? Ģimenes studijā sarunājas Guna Joma, fonda "Augt" vadītāja, Zane Čulkstēna, Latvijas Izglītības aseleratora vadītāja, Liene Voroņenko, Latvijas darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte, un Ilze Rūtenberga, Mārupes Valsts ģimnāzijas karjeras konsultante.

Pieaugot apkures rēķiniem, valsts meklēs papildu finansējumu trūcīgo iedzīvotāju dzīvokļu pabalstiem, tā vienojušās Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Savukārt siltumapgādes uzņēmumus aicina rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu. Nozares asociācija norādīja, ka uzņēmumi šo jautājumu risinās. Janvārī līdz ar noturīgo salu ir būtiski pieaudzis enerģijas patēriņš, tostarp vairāk tiek patērēta malka, granulas, gāze, elektroenerģija un siltumenerģija. Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš norādīja, ka patlaban nav krīzes situācija, bet, tiekoties ar KEM, puses vienojušās, ka gadījumā, ja trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju pieprasījums pēc mājokļu pabalsta pieaugs, valsts tam meklēs papildu finansējumu. "Ja turpināsies šis apkures patēriņa pieaugums, tad valsts izskatīs iespējas palīdzēt, un tas nozīmē garantēt trūcīgiem cilvēkiem dzīvokļu pabalstu, jo līdz šim šī dzīvokļa pabalsta apjoms starp valsti un pašvaldībām ir 30 % un 70 %. Mums ir vienošanās, ka, ja turpināsies aukstais laiks un siltumapgādes apjomi pieaugs, tad valsts izlīdzēs un nāks palīgā, lai pašvaldības varētu ilgtspējīgi nodrošināt palīdzību, pabalstu sniegšanā trūcīgiem cilvēkiem. Tā kā tad tā proporcija varētu būt tajos aukstajos mēnešos, ka valsts daļa pieaugtu uz 50 %. Tas nozīmē to, ka tiem cilvēkiem garantēti šis atbalsts būs," norādīja LPS pārstāvis. Decembrī šo mājokļa pabalstu kopumā 2,8 miljonu eiro apmērā saņēma 55 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt pērn janvārī šī summa bija 4,2 miljoni. Gaidāms, ka šogad pieaugums būs krietni lielāks, tādēļ nepieciešams papildu finansējums, skaidroja Salmiņš. Tāpat ministrija un pašvaldības aicinās siltumapgādes uzņēmumus rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš lēsa, ka vidēji valstī siltuma patēriņš janvārī pieaugs par ap 40-50 % salīdzinot ar decembri un arī maksājumi pieaugs līdzīgā apmērā. Vienlaikus asociācija gan vērtēja, ka nesaskarsies ar būtiskām klientu maksātspējas problēmām.

Vairs nav iespējams atrisināt situāciju ar darbinieku deficītu Valsts policijā vien ceļot viņiem algas, izriet no Valsts kontroles revīzijas secinājumiem. Ir jāuzlabo cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana, kā arī jāturpina izdienas pensiju sistēmas reformas, norāda institūcija. Situācijas uzlabošanai Valsts kontrole policijai sniegusi vairākus ieteikumus, un tos solīja ņemt vērā gan Iekšlietu ministrija, gan Valsts policija, vienlaikus norādot uz papildus finansējuma nepieciešamību.  Galvenais Valsts kontroles revīzijas secinājums - algas vairs nav galvenais iemesls, kāpēc trūkst policistu. Valsts policijas algu fonds ir sasniedzis gandrīz 200 miljonus eiro, tā palielināšanai piešķirti vairāk nekā 80 miljoni, un policistu atalgojums ir pieaudzis vidēji par 78%. Vienlaikus, pēdējos piecos gados policijas darbinieku skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, un 25% amata vietu paliek neaizpildītas. Tiesa, pēdējos gados tendence ir izlīdzinājusies, un pagājušo gadu pat izdevās noslēgt ar pozitīvo radītāju – dienestā pieņemti par 73 darbiniekiem vairāk, nekā to pametuši. Viena no būtiskākām problēmām, kas ietekmē darbinieku trūkumu policijā ir pārslodze. Daļēji to varētu risināt brīvprātīgo policijas palīgu piesaistīšana. Tāda programma darbojās Igaunijā, kur šādu brīvprātīgo skaits sasniedz pat 2000 cilvēku. Par brīvprātīgā policijas palīga statusa ieviešanu pagājušvasar Iekšlietu ministrija jau vienojās ar Valsts policijas vadību, bet tam, protams, nepieciešams arī papildus finansējums.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas runājam par aktuālo, kas ir bijusi liela daļa mūsu ikdienas jau vairāk nekā 20 gadus. Un tā ir eirozona. Temata aktualitāte ir saistīta ar Bulgāriju, kas no 2026. gada 1. janvāra ir pievienojusies eirozonai, tādejādi kļūstot par tās 21. dalībvalsti. Šī ir bijusi pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Horvātijas pievienošanās 2023. gadā. Eirozona ir Eiropas Savienības dalībvalstu monetārā savienība, kas par savu oficiālo valūtu ir pieņēmusi eiro. Tā sākotnēji izveidojās 1999. gadā, kad eiro tika ieviests bezfiziskā veidā. Tas tika darīts apzināti, lai tirgiem, bankām un valdībām dotu laiku pielāgoties un izvairīties no loģistikas haosa, pirms valūta 2002. gadā nonāca cilvēku makos. Eiropas Centrālā Banka šo maiņu apraksta kā vēsturē lielāko un tā tik tiešām arī ir, jo togad eiro banknotes un monētas tika ieviestas 12 valstīs. Vēlāk valstu pievienošanās eirozonai vairs nebija automātiska. Pašlaik, lai Eiropas Savienības dalībvalsts varētu pievienoties eirozonai, tai ir jāizpilda vairāki konverģences kritēji jeb saistoši juridiski un ekonomiski nosacījumi, kas tika noteikti līdz ar Māstrihtas līgumu. Šie kritēriji ir zema inflācija, stabilas valsts finanses, stabils valūtas kurss un procentu likmes, kas ir saskaņotas ar eiro zonu. Teorētiski šie kritēriji nodrošina to, ka eiro ieviešana nedestabilizē ne jauno dalībvalsti, ne arī savienību. Dalībvalstīm arī nav noteikta termiņa, cik ātri tām būtu jāiestājas eirozonā. Tāpēc ES valstis var izstrādāt savas stratēģijas, kā izpildīt eiro ieviešanas nosacījumus. Tikai pēc stratēģiju realizācijas sākas lēmumu pieņemšanas process, kura ietvaros atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas lemj, vai eirozonas kandidātvalstis ir izpildījušas visus nosacījumus un ir gatavas ieviest eiro. Ja to sniegtais atzinums ir labvēlīgs – var sākties ieviešanas process, ko pašlaik arī dara Bulgārija. Raidījumu veido arī Sāra Elizabete Vīnberga no Latvijas Ārpolitikas institūta.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par Eiropu un tās globālo konkurētspēju – par „28. režīmu”, kā to sauc Briselē. Tā ieviešanu kā steidzamu un prioritāru Davosas ekonomikas forumā izziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Skaidrojam, kas tas pa režīmu un kāda no tā jēga? Pasaules ekonomikas forumā Davosā šogad notika daudz interesantu notikumu, galvenokārt, protams, saistīti ar Trampa izgājieniem. Bet, ja pieturamies strikti pie ekonomikas un biznesa pasaules, tad viens no būtiskākajiem, ko gan aizēnoja viss iepriekš minētais, bija Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojums par „28. režīma” ieviešanu, jeb EU-INC. Savā uzrunā Leiena brīdināja, ka “Eiropai ir jāpaātrina savi centieni neatkarības virzienā (..) un šobrīd par to jau ir izveidojusies reāla vienprātība”. Vienprātība pamatlīmenī, jeb mērķos, ko īsti ar EU-INC ir vēlme panākt, būtībā – apstādināt inovāciju un investīciju izaugsmes atpalicību no citiem pasaulē. 

Lai pēc Baltijas valstu atslēgšanās no vienotā elektrotīkla ar Krieviju, būtu iespējams uzturēt stabilu elektroapgādi, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūtā radīta sistēma un iekārtas prototips, kas laikus pamana traucējumus tīklā un tos novērš, tā mazinot elektrības pārrāvumu risku. 

Raidījums Stiprie stāsti dodas uz Ādažu novadu, kur uzņēmumā "Soira" jau vairāk nekā 10 gadus tiek ražoti 20 veidu amatniecības sieri. Uzņēmumā ir tikai divas darbinieces - uzņēmuma izveidotāja Inga Āriņa-Vilne un ražošanas vadītāja Ilona Lipe. Viņas mēnesī no divām tonnām piena saražo 180 kg siera un tas novērtēts ar zelta zvaigznēm arī Lielbritānijas pārtikas vērtēšanas konkursā.

No sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem nodokļu parāds izveidojies septītajai daļai kompāniju. Kopējais šo uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedzis 280 tūkstošus eiro un vairākām personām jau pasludināta maksātnespēja. Valsts ieņēmumu dienesta vadība norāda, ka kopējais šo uzņēmumu nodokļu parāds gan nav vērtējams kā ļoti ievērojams. Šobrīd sankcijas ir spēkā 55 uzņēmumiem. No tiem astoņām personām šā gada janvārī fiksēts nodokļu parāds 286 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar kopējo nodokļu parādu, kas uz 1. Janvāri bija 815 miljoni eiro, šis parāds nav ievērojams. Situāciju raksturo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe:

Latvijas mazā atvērtā ekonomika, protams, ir pakļauta visam, kas notiek apkārt, un tagad var rasties papildus bažas. Tā, jautāts par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem Eiropai un to iespējamo ietekmi uz Latviju, sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede. Viņš uzsvēra, ka Eiropai būtu jāpaliek nelokāmai un jādemonstrē arī sava nostāja.