
Advertise on podcast: Ekonomikas podkāsts
This podcast has
543 episodes
Language
LatvianPublisher
Latvijas RadioExplicit
No
Date created
2021/01/22
Latest episode
2026/11/13
Average duration
21 min.
Release period
1 days
Description
Labākais Latvijas Radio ekonomikas saturs - nauda, bankas, nodokļi, akcijas, IKP, preču un pakalpojumu tirgus un patēriņš, uzņēmumi un mājsaimniecības, pieprasījums un piedāvājums - žurnālistu intervijas, ieraksti un raidījumi par ekonomikas pasauli no individuālas pieredzes līdz globālajiem finanšu procesiem.
Unlock Ekonomikas podkāsts podcast Email contact info,
Listeners & Audience details
Email contact information
Direct podcast contact details

Listeners
Audience numbers & engagement insights

Audience details
Podcast Insights

Social media
Check Ekonomikas podkāsts social media presence
Podcast episodes
Check latest episodes from Ekonomikas podkāsts podcast
Aizsardzības nozare Latvijā turpina augt, tajā darbojas ap 240 uzņēmumi
2026/11/13
Novembrī svinam valsts svētku un tas ir piemērots brīdis, lai pavērtētu Latvijas uzņēmumu lomu valsts drošības stiprināšanā. Šobrīd Latvijā aizsardzības jomā darbojas ap 240 uzņēmumi un nozares izaugsmi veicina gan pieaugošais pieprasījums pēc drošības risinājumiem, gan tehnoloģiju attīstība, gan arī pieejamāks finansiālais atbalsts. Latvijas uzņēmumi attīsta tādas tehnoloģijas kā bezpilota lidaparāti, sensori, sakaru sistēmas, elektronika, kiberdrošības risinājumi, optika, navigācijas tehnoloģijas un autonomās sistēmas.
#262 Vairāk nekā puse cilvēku ar invaliditāti Latvijā pēc subsīdijas beigām zaudē darbu
2026/11/12
Valsts pēdējo gadu laikā subsidētajās darbavietās cilvēkiem ar invaliditāti ieguldījusi desmitiem miljoniem eiro. Taču pēc atbalsta beigām vairāk nekā puse darbu pie tā paša darba devēja nesaglabā.
Antons (vārds mainīts), Liepājas Neredzīgo biedrības sociālās rehabilitācijas centra darbinieks: “Nu… [nopūšas] bija cilvēcīgas saruna. Es kā bijušais darba devējs ļoti zinu visu matemātiku. No savas kabatas man maksāt algu? Es arī tā negribēju.”
Lai gan valsts mērķis ir palīdzēt cilvēkiem iegūt ilgstošu darbu, realitāte ir cita. Daži uzņēmumi valsts subsīdijas izmanto gadu no gada, bet darbiniekus nepatur.
Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors: “Tādu biznesa modeli mēs noteikti nākotnē negribētu atbalstīt.”
Tikmēr cilvēki ar invaliditāti baidās, ka pēc kārtējā subsidētā darba gada atkal būs jāmeklē jauna darbavieta.
Irīna Gorbaņa-Janeviča, grāmatvede: “Ja tu iesi uz subsidēto darbavietu, tad tas būs tikai uz gadu.”
Kādēļ valsts atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti nepaver ceļu uz ilgstošu darbu? To pētām “Atvērto failu” pusstundā.
Cik efektīvas ir sankcijas un vai tās patiešām mazina Krievijas spējas turpināt karu?
2026/11/12
Finanšu izlūkošanas dienests šodien, 12. novembrī, rīkos ikgadējo starptautisko sankciju konferenci "Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas". Konferencē pulcēsies vairāk nekā 140 jomas ekspertu no 24 valstīm. Kā secinājusi Eiropas Revīzijas palāta, dalībvalstis tirdzniecības ierobežojumus piemēro atšķirīgi, bet Eiropas Komisija to ievērošanu nepietiekami uzrauga. Cik efektīvas ir sankcijas un vai tās patiešām mazina Krievijas spējas turpināt karu?
Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs šorīt Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka viens no revīzijas secinājumiem ir tāds, ka Eiropas Komisijai vajadzētu darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka Briselē pieņemtās sankcijas tiek ieviestas pietiekami stingri visās dalībvalstīs. Secināts, ka lielākie riski šajā jomā ir tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas atrodas tālāk no Krievijas robežām.
Jaunu sankciju pret Krieviju piemērošana ir nepieciešama, tomēr primāri būtu jāfokusējas uz to, lai praktiski ieviestu jau esošās. Tā savukārt Latvijas Radio uzsvēra Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs. Viņš arī atzina, ka sankciju apiešanu pilnībā izslēgt nevar, tomēr būtiski nepieļaut, ka Krievijā nonāk dažādu rietumos ražotu tehnoloģiju satāvdaļas.
--
Eiropas Savienība kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pieņēmusi jau 21 sankciju kārtu pret Krieviju. Taču, kā secinājusi Eiropas Revīzijas palāta, dalībvalstis tirdzniecības ierobežojumus piemēro atšķirīgi, bet Eiropas Komisija to ievērošanu nepietiekami uzrauga.
Krustpunktā: "Asiņainie Krievijas graudi" - kādus līgumus esam noslēguši
2026/11/11
Pirms vēlēšanām tas kļuva par tādu politisku priekšvēlēšanu argumentu, ko daudzi ņēma vērā, izvēloties, par ko balsot. Arī paši politiķi to aktīvi ekspluatēja. Un šis arī ir iemesls, kāpēc tā ir uzkurinājis sabiedrības emocijas. Runa ir par Krievijas graudiem, kurus vedam caur Latvijas ostām, lai palīdzētu tiem nokļūt galamērķī, it kā pie nabadzīgiem afrikāņiem. Bet aiz tām emocijām pazudusi arī pragmatiskā sarunas daļa: kas tie par graudiem, kurš un ar ko, par kādām summām slēdz līgumus, kurus, kā saprotam, tad vienpusēji lauzt nedrīkst. Galu galā, vai tie esam, kas nosakām, ko Krievija drīkst vest pa dzelzceļa sliedēm Latvijā, vai to lemj Briselē? Ir virkne jautājumu, uz kuriem skaidras atbildes nav sniegtas.
Krustpunktā analizē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas valdes locekle Elīna Štrodaha, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Sazināmies ar politologu Andi Kudoru un Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedre, Sorainen advokāti Katrini Pļaviņu-Miku.
Valkas novadam priekšā pamatīga jostu savilkšana. Kā to izjūt mazajā Kārķu pagastā?
2026/11/11
Valkas novada pašvaldības domes deputāti oktobra beigās nolēma sākt finanšu stabilizācijas procesu, jo situācija vietvarā kļuvusi tik slikta, ka norēķini kavējas, veidojas aizvien lielāki parādi. Arī Valsts kontrole paudusi skarbus atzinumus par Valkas novada pašvaldības finanšu vadību. Tagad pašvaldībā priekšā pamatīga jostu savilkšana. Finanšu stabilizācija nozīmē stingru, katra iztērētā centa uzraudzību. Taču kamēr amatpersonas spriež, kā novada budžetā savilkt galus, teritorijas ziņā mazākajā novada pagastā, Kārķos ikdienas dzīve turpinās. Kā cilvēkus tur ietekmē valstsvīru lēmumi par naudas lietām, devās skaidrot Laura Jansone.
Jau 15 gadus arhitekts Jānis Ārgalis darina uguns lāpas. Tās novērtē arī citās valstīs
2026/11/11
Jau 15 gadus arhitekts Jānis Ārgalis darina tradicionālās uguns lāpas. Tās cieņā ir ne tikai vasaras saulgriežos, bet arī valsts svētku mēnesī – novembrī, īpaši lāpu gājienos. Ārgaļa lāpas pazīstamas arī ASV un Eiropā, tāpat lāpas izmantotas kino filmēšanās.
„Sāku apmeklēt saulgriežu pasākumus un likās, ka tās ķīniešu svecītes ir kaut kā neatbilstošas visam pasākuma formātam. Un tad sāku meklēt, kā taisīt, daudzus gadus eksperimentēju.”
Arhitekts Jānis Ārgalis lāpu izgatavošanai pievērsies aptuveni pirms 15 gadiem. Tagad jau bizness izaudzis un lāpas pieprasa aizvien vairāk.
Kā padarīt labāku kapitāla tirgu Latvijā un Baltijā?
2026/11/09
"Es pat pārlasīju savu pērnā gada uzrunu un bija kārdinājums vienkārši nolasīt to vēlreiz – pārbaudīt, vai jūs atceraties? Jo viss ir tieši tikpat aktuāls kā pirms gada."
Ar šādu vaļsirdīgu atzīšanos aizvadītajā nedēļā "Nasdaq" Baltijas biržu vadītājs Kārels Ots atklāja piekto Baltijas kapitāla tirgus konferenci. Atklāti un tieši pasakot, ka gada laikā uz priekšu pavirzījies ir visai maz un viņaprāt pieci soļi, kas būtu jāizdara, lai Baltijas kapitāla tirgus attīstītos ir visai skaidri un par tiem jau runāts iepriekšējās konferencēs.
Pirmkārt, nepieciešams izveidot vienotu Baltijas kapitāla tirgu ar skaidru mērķi un atbildīgo par tiem; kotēt biržā vismaz valsts uzņēmumu mazākuma daļas; panākt, lai Baltijas lielie jaunuzņēmumi kotētu savas akcijas arī mājas tirgos; reģionu padarīt nevis par riskantu robežtirgu, bet gan pozicionēt kā attīstības tirgu. Savā ziņā jaunums ir darāmo darbu piektais punkts - ir laiks izveidot Baltijas indeksu fondu.
DNS ugunsmūris un pilotprojekts aizsardzībai pret no telefonkrāpniekiem
2026/11/09
Šogad telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vairāk nekā 17 miljonus eiro. Krāpniecības gadījumu skaits nesamazinās un visbiežāk krāpnieki uzdodas par banku, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, kurjerdienestu vai Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem. Lai cilvēki varētu sevi un savu naudu pasargāt, tapis CERT.lv rīks un „Bite Latvija” pilotprojekts.
Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte no stāsta, ka, lai gan apkrāpto iedzīvotāju vidū biežāk ir gados vecāki cilvēki, krāpnieku slazdos nonāk gan dažāda vecuma, gan tautības cilvēki un krāpniecības gadījumu skaits nesamazinās.
Lai pasargātu savus klientus no krāpniekiem, mobilo sakaru operators “Bite Latvija” uzsācis pilotprojektu un juridiskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm un citām organizācijām piedāvā iespēju bez maksas pieteikt ierobežojumu īsziņu sūtītāja nosaukuma izmantošanai “Bite Latvija” tīklā. Projektā piedalās Ceļu satiksmes drošības direkcija, “INDEXO Banka”, “SEB banka” un “Swedbank”.
Kiberincidentu novēršanas institūcijas Cert.lv eksperts Armīns Palms stāsta par bezmaksas aizsardzības rīku - DNS ugunsmūri, kas automātiski bloķē piekļuvi krāpnieciskām vietnēm. To var izmanto iedzīvotāji, uzņēmumi un pakalpojumi sniedzēji gan savos telefonos, gan datoros.
Mājražotāja Ilze Vilciņa Tērvetē audzē dārzeņus un gatavo kartupeļu un ķirbju čipsus
2026/11/07
Mājražotāja Ilze Vilciņa Dobeles novada Tērvetes pagasta "Liepdaros" ne tikai audzē dārzeņus. Viņa arī gatavo kartupeļu un ķirbju čipsus. Ilze ir arī kā pavāre piedalās vietējos un starptautiskos projektos, ēdinot projektu dalībniekus no dažādām Eiropas valstīm. Pandēmijas laikā Ilze uzrakstīja mazā lauksaimnieka projektu, iegādājās tehniku un uzcēla atsevišķu namiņu ar virtuvi. Viņa rīko arī meistarklases un 2025. gadā tika atzīta par Dobeles novada gada lauksaimnieku.
Mārtiņš Kazāks: Gatavojot budžetu, ir jāvērtē, cik gudri izmantojam valsts resursus
2026/11/06
Gatavojot nākamā gada budžetu, ir nekavējoties jāvērtē, cik gudri mēs izmantojam valsts resursus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš pauda vērtējumu, ka pēdējo gadu laikā valsts budžets ir būtiski pieaudzis, naudas ir kļuvis tikai vairāk, taču vajadzības ir augušas vēl straujāk.
Graudu kravu tranzīts no Krievijas šogad jau pieaudzis vairāk nekā trīs reizes
2026/11/05
Graudu kravu tranzīts no Krievijas caur Latviju šī gada 10 mēnešos pieaudzis jau vairāk nekā trīs reizes, liecina Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati. Lielākais graudaugu apjoms - vairāk nekā 400 000 tonnas - tranzītā no Krievijas izvests tieši oktobrī. Tikmēr nedēļas nogalē Jēkabpilī noritēs jau otrais lauksaimnieku protests, aicinot pilnībā aizliegt šo kravu pārvadājumus caur Latvijas teritoriju.
Tūrisma sezonalitāte. Cik liela problēma tā ir Latvijā un kādi ir risinājums?
2026/11/05
Tūrisma sezonalitāte Latvijā ir viena no kritiskākajām nozares problēmām. Izteikts ceļotāju skaita un ieņēmumu pieaugums īsajā pavasara un vasaras periodā un pilnīgs "bezvējš" atlikušajos gada mēnešos. Vai tūrisma sezonalitātei ir kādi risinājumi?
Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē pašvaldības aģentūras "Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs" direktore Ieva Skābarde, Latvijas investīciju attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa, tūrisma ekosistēmu pētnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors, Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālists Edgars Ražinskis.
Ierakstā uzklausām Vaivodu ģimeni. Viņi viesnīcā "Roja" Talsu novadā, jūras krastā, saimnieko jau 30 gadus. Viesnīcas vadītāja Zane Vaivode ir arī Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes locekle un vērtē, ka tūrisms laukos ir ciklisks un aktīvā sezona, protams, sākas pavasarī un ilgst līdz rudenim.
Krustpunktā: Tranzīta kravu samazinājums rada "Latvijas Dzelzceļam" finanšu problēmas
2026/11/04
Līdz ar tranzīta kravu apjoma kritumu, uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" gadiem saskāras ar nopietnām finanšu grūtībām. Kāda iezīmējas uzņēmuma nākotne – par to diskusija Krustpunktā.
Analizē Ministru prezidenta padomnieks Krišs Lipšāns, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ingūna Strautmane, "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītājs Ainārs Šlesers, Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns, partijas "Progresīvie" pārstāvis Atis Švinka un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
142 miljoni eiro "Latvijas Dzelzceļam" pietrūkst nākamajos četros gados, un valstij būs jāmaksā uzņēmumam, ja tā gribēs saglabāt esošo dzelzceļa tīklu Latvijā. Tādas ir Satiksmes ministrijas prognozes, kas ir iesniegtas valdībā, gatavojoties lemšanai par nākamā gada budžetu. Pamazām uzņēmuma zaudējumi pieaug. Ja pēdējos trīs gados valsts piemaksāja dzelzceļam vidēji zem 30 miljoniem gadā, turpmāk šīs summas būs jau virs 35 miljoniem. Vēl jau nav skaidrs, kas vispār notiks ar preču tranzītu, kāda būtu situācija, pieņemsim, ja pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sliedes nāktos nojaukt. Kāda ir un kādai jābūt "Latvijas Dzelzceļa" nākotnei?
Kurināmā tirgus sāk nomierināties, cenas aizvien gaisā; sociālie budžeti spriedzi nejūt
2026/11/04
Šajā nedēļā cilvēki sāk saņemt pirmos šīs apkures sezonas rēķinus, kam pēc ievērojamā tarifu kāpuma daudzos vajadzētu radīt pārsteigumu. Taču mājsaimniecības, kas apkurē izmanto granulas un briketes, pārsteigumu piedzīvoja jau gada pirmajā pusē un vasarā, kad šā kurināmā veikalos nemaz nebija. Tagad granulas pieejamas visur, arī briketes atgriežas plauktos, taču ne visur tās ļauj pirkt neierobežotā daudzumā. Turklāt cenas, lai arī pamazām krītas, aizvien rāda būtisku kāpumu pret iepriekšējo sezonu. Vai tas viss nedraud ar spriedzi pašvaldību sociālajos budžetos?
Kinoindustrijas atdeve mērāma miljonos. Vēl ir vieta jaunam tūrisma piedāvājumam
2026/11/04
Pēdējo četru gadu laikā Rīgā īstenoti 37 ārvalstu filmu projekti, kas ekonomikā ienesuši 42 miljonus eiro. No tā valsts budžeta ieņēmumi nodokļos bija 9 miljoni, bet valsts filmu atbalstam tērējusi 10 miljonus eiro. Lai arī investīcijas filmu ražošanā aug, eksperti saka – vēl pilnībā nav izmantots potenciāls, kas veicinātu tūristu piesaisti.
Amerikas Kinoakadēmijas „Oskaru” un citas balvas ieguvusī animācijas filma „Straume” pavēra slūžas pasaules interesei par Latviju. Panākumu iespaidā tika izdota galda spēlē, tapa īpaša pastmarka, apģērbi un pārtikas produkti ar filmas tēliem. Taču līdz šim potenciāls, ko varētu dot slavenās filmas, līdz galam netiek izmantots, saka eksperti.
Podcast reviews
Read Ekonomikas podkāsts podcast reviews
Podcast sponsorship advertising
Start advertising on Ekonomikas podkāsts relevant audience podcasts
You may also like to advertise on these Podcasts

4.41164993
Extratime
Major League Soccer

4.8815227
ArtCurious Podcast
Jennifer Dasal/ArtCurious

4.9328601398
REAL AF with Andy Frisella
Andy Frisella

3.99063572
20/20
ABC News

4.91366715
The Learning Leader Show With Ryan Hawk
Ryan Hawk

4.92110504
the bossbabe podcast
Natalie Ellis

4.3387082001
The Megyn Kelly Show
SiriusXM

4.947967418
The Shawn Ryan Show
Shawn Ryan

4.5185359
Who, When, Wow!
Tinkercast | Wondery

4.6688691128
Armchair Expert with Dax Shepard
Armchair Umbrella


