Advertise on podcast: No pamatiem līdz jumtam

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par bruģa seguma ieklāšanas darbiem, konstrukcijas slāņiem un savienojuma vietu veidošanu, lai iecerētais segums būtu drošs, izturīgs un kalpotu ilgi. 1.jautājums. Šovasar pie mājas vēlos ieklāt 80cm bruģi. Ap pamatiem ieklāta „pumpainā” membrāna. 1.1. Kā labāk salaist kopā ar pamatiem, lai bruģis turas taisni un nebrauc virsū telpiskajai ģeomembrānai? 1.2. Varbūt piebērt ar oļiem pirmos 10cm no pamatiem? Ārmalā būs betona bruģa apmale, bet kā ar iekšpusi? Otra nesaprotamā vieta ir ar lievenīša pacelšanu pie mājas ārdurvīm. Arī jauno vēlamies ar minimālu slieksni. 1.3. Ko likt kā norobežojošu materiālu vietā, kur bruģis celsies cokola un pirmā sienu bloka līmenī? 1.4. Vai liet no mājas un pamatiem atdalītu betona sienu uz kuras bruģi likt? Kādi vēl ieteikumi? Otrais ( ne tik kārots) variants ir šo visu pacēlumu veidot no koka kā terasi, kur apakša paliktu brīva un tukša. 1.5. Kādu "pīrāgu" veidot ap māju kur staigās un pagalmā, kur brauks vieglie auto? Plānota ventilējamā mājas fasāde ar šķiedrcementa plāksnēm, bez siltināšanas. 50cm gāzbetona siena. 2.jautājums. Plānoju izveidot siltinātu koka karkasa būdu saules paneļu sistēmai un noliktavai. Būdas uzdevums - nodrošināt visu gadu temperatūru +5...+30 grādu robežās. Iekšējais izmērs – 1,2X2,5m., karkass no 50x100mm brusām. Vienslīpnes jumts 15 grādu leņķī. Jumta un griestu konstrukcija: iekšpusē - ugunsdrošais ģipškartons. OSB te laikam nav vajadzīgs? Siltinājumā - vate. Ārpusē viļņotais bezazbesta šīferis. Kāds „pīrāgs” būtu jāveido? 3.jautājums. Šobrīd atjaunoju 1910.gadā celtu koka divstāvīgu dzīvokļu namu. Ēkas pirmajā stāvā tika konstatēta mājas sēne (Serpula lacrymans). Sēne tika atrasta zem grīdas dēļiem un blakus - mājas nesošajā konstrukcijā. Ar grīdas daļu situācija ir vienkāršāka, jo visa vecā koka grīda tiek nomainīta uz betonētu. Problēma ir ar sienām, jo sienas ir veidotas no brusu dēļiem, starp kuriem ir 5cm gaisa sprauga, kurā tad arī atklājam sēni. Vizuāli no ārpuses sēne netika pamanīta. 3.1. Vai nepieciešama arī zemes izvešana, lai izslēgtu sēnes saglabāšanos zemē, vai pietiks ar betonēto kārtu? 3.2. Kā labāk atklāt sēni, kas ir šajā brusu gaisa spraugā, ja no ārpuses koks vēl neliecina par sēnes aizmetņiem? 3.3. Kādā amplitūdā izņemt sēnes skartās koka daļas? 3.4. Kādus ķīmiskos līdzekļus lietot, lai apstrādātu atlikušo sēnes neskarto koka konstrukciju? 3.5. Vai sēnes izplatība varētu turpināties arī uz ēkas 2.stāvu?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz mūsu klausītāji LR2 raidījumam „No pamatiem līdz jumtam” ir iesūtījuši šādus jautājumus. 1.jautājums. Pirms gada remontēju koka karkasa dārza mājiņu. Pamati mūrēti. Pamatus aplīmēju ar putuplastu un apvilku ar BAK. Mājiņu nosiltināju ar vati un apšuvu ar dēļiem (pa vecajai metodei-trīnītī). Koka grīda. Pamatos neieliku ventilāciju, šogad grīdā parādījusies mitruma, pelējuma sēne. Grīdu izlauzīšu un domāju betonēt. Kā cīnīties ar sēni, lai tā neatgrieztos? Ar ko apstrādāt palikušo koku sienās? Kā apstrādāt redzamos pamatus no iekšpuses? 2.jautājums. Māja būvēta 2000.gadā. Sienas konstrukcija: ar cementa javu guļus būvēts 30cm gāzbetons (radot aukstuma tiltus), 10cm akmens vate. Vēja plēves vietā ir gofrētais kartons 1x1m gabalos. Vate un kartons ar šīfera naglām stiprināts gāzbetonā. Tad 2-3cm gaisa sprauga un dzeltenais apdares ķieģelis. Konstrukcija rada šaubas. Vai dēļ spraugas un vējošanās nav lieki zudumi? Uzmanību piesaistīja Latvijas ražotāja piedāvājums - aizpildīt gaisa spraugu ar birstošam putuplasta bumbiņām. To var izdarīt no bēniņiem, zem palodzēm izurbt caurumus. Vai tiešām būt efekts? Vai aizpildot gaisa spraugu neradīsies kondensāta un pelējuma riski kādā no sienas slāņiem vai iekštelpās? Lūdzu padomu. 3.jautājums. Plānoju izveidot siltinātu koka karkasa būdu saules paneļu sistēmas - invertora, akumulatoru, sadales kastes un dažādu saistīto piederumu glabāšanai. Būdas uzdevums - nodrošināt visu gadu temperatūru +5...+30 grādu robežās. Iekšējais izmērs – 1,2X2,5 m (Vienas finiera saplākšņa plāksnes lielums). Karkass iecerēts no 50x100mm brusām. Vienslīpnes jumts 15 grādu leņķī. Visu balstīt uz sešiem skrūvpāļiem vai sešām betona kājām, lai būda būtu pacelta mazliet virs zemes. Ziemeļu puses apakšā un dienvidu puses augšpusē aizveramas lūkas ar sietiņu. Sienu konstrukcija no iekšpuses: ugunsdrošais ģipškartons, aiz tā 15mm OSB (lai sienai ir nestspēja aparatūras stiprināšanai). Siltinājumā - minerālvate. Ārpusē - dekoratīvs dēlīšu apšuvums. 3.1. Kādu sienu pīrāgu jāveido starp manis nosauktajiem slāņiem? Vai „pīrāgs” bez latojuma ir vieglprātība? 3.2. Vai fasāde jāveido ventilējama? 3.3. Vai iekšpusē nepieciešama tvaika izolācijas plēve? 3.4. Vai OSB ārpusē zem apšuvuma ir loģiska doma? Grīdu konstrukcija: segums - laminētais saplāksnis 21mm. 3.5. Vai siltinājumam der vate? Vai sniegputenis neielīdīs pagrīdē? Varbūt putuplasts? 3.6. Kāds „pīrāgs” jāveido? 3.7. Vai apakšpusē 15mm OSB ir pareiza izvēle?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par siltināšanas un apdares materiālu izvēli, ja māja būvēta no gāzbetona blokiem. 1.jautājums. Ir uzcelta jaunbūve. Vajadzīgs ārējais siltinājums un apdare. Būvēts no gāzbetona blokiem. Ko Jūs ieteiktu siltinājumam? Vati, vati ar cieto pusi vai plānās poliuretāna loksnes? Kādi ir katra materiāla plusi un mīnusi? Mājai paredzēta ventilējamā fasāde. Vai pie cietās vates var uzreiz skrūvēt karkasu? Pie kā tiks montēti dēļi? 2.jautājums. Vēlos koka stāvbūvei mainīt apakšējo vainagu, kas guļ tieši uz pamatiem. Ir divi horizontālie vainagi. Remonta laikā konstatēju, ka apakšējais vainags ir sapuvis, izteikti zem logiem. Vai vainagu mainīt pret koku, gāzbetona ķieģeļiem vai keramzīta blokiem? Mājai ir akmens pamati. Pamati atrodas apmēram 50cm ārpus zemes. Vai būtu pieļaujams, ka vainagu atjauno tikai ēkas stūros un starpsienu vietās, bet pārējo vainaga vietu aizstāj ar siltumizolējošu materiālu? 3.jautājums. Ar ko varētu nokrāsot/apstrādāt lapeni? Lapene celta no spundētiem dēlīšiem pirms vairākiem gadiem, nav apstrādāta. Vēlamies pagarināt lapenes kalpošanas laiku. 4.jautājums. Tiek renovēta vienstāva māja, būvēta no 300mm ķieģeļiem. No ārpuses siltināta ar 125mm (50+75mm) akmens vati, pretvēja membrāna, ventilējamā fasāde. Mājā ierīkotas apsildāmās grīdas. Plānots no iekšpuses izlīdzināt sienas ar ģipškartonu uz metāla profiliem, tādējādi arī nosedzot komunikācijas. Šajā gadījumā veidojas 3 līdz 4cm sprauga starp ģipškartonu un ārējām sienām. Ko darīt ar šo spraugu? 4.1. Atstāt tukšu vai aizpildīt? 4.2. Ja aizpildīt, tad kāds būtu pareizs „pīrāgs”? Kādu materiālu izmantot, lai nākotnē nerastos problēmas ar pelējumu?  5.jautājums. Ar kādiem materiāliem uzlabot malkas plīts/mūrīša virsmas un apdrupušos stūrus? Iepriekš bija ar karstumizturīgu krāsu krāsots apmetums.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz turpinām risināt klausītāju iesūtītos jautājumus par guļbūves siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. Piedāvājam klausītāja ieteikumus un būveksperta viedokli. 1.jautājums. Komentārs par guļbūves siltināšanu. Apaļo baļķu guļbūves ar retiem izņēmumiem nav taisnas nevienā virzienā. Tāpēc, pirms siltināšanas ieteicams no plānām latiņām izveidot taisnu fasādes plakni. Latiņas stiprina tā, lai nodrošinātu vates plākšņu atbalstu. Zem vates plāksnēm ar mīksto vati noklāj visu fasādi, ievēro nepieciešamo biezumu ar nelielu piespiešanas iespēju. Tas nodrošinās tukšu vietu aizpildīšanu un fasāde iznāks taisna. 2.jautājums. Par guļbūves siltināšanu. Viens variants ir izmantot akmens vati, tukšumus starp baļķiem aizpildi ar akmens vati, virsū likt cieto fasādes vati un uzvilkt apmetumu. Otrs variants: tukšumus aizpildītu ar EKO vati mitrāja iestrādē, virsū likt fasādes akmens vati un apmetumu. Vai šādos variantos vajag vēja barjeru? Piemēram, plēvi vai kaut ko citu? 3.jautājums. Līvanu māja. Pirmais stāvs no 30cm betona blokiem. Otrais stāvs no koka brusām un 15cm skaidu plāksnes. Domāju siltināt no ārpuses ar akmens vati. 3.1. Cik biezā kārtā siltināt? 3.2. Kā veidot apmetuma vai ventilējamo fasādi? 3.3. Kāds būtu otrā stāva siltinājuma „pīrāgs”? Vai vajadzīga plēve? 4.jautājums. Veicu mājas siltināšanu. Ēka būvēta ar atviegloto ķieģeļu mūri. Starp abām ķieģeļu rindām ir ar kaļķi jaukts kūdras siltinājums. Ārpusē baltais ķieģelis, iekšpusē sarkanais caurumotais ķieģelis. Vēlos siltināt no ārpuses ar putuplastu un mainīt logus. Vai veidosies kondensāts, pelējums? Kādi būtu jūsu ieteikumi? Cik biezu vajadzētu putuplasta slāni?  

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta skaidrojumu par fasādes siltināšanas materiālu ieklāšanas darbu kvalitāti un efektivitāti, lai ēkas konstrukcijās novērstu mitruma ietekmi un siltuma zudumus. 1.jautājums. Pēc mājas būvniecības problēmas ar mitrumu mājas fasādes siltinājumā. Pie temperatūras no -5 līdz +5 redzams mitrums, kas pa pamatu cokolu no ārsienām nāk uz leju. Atverot siltinājumu 100mm no apakšpuses, ārsienas apakšējā daļā redzama ļoti slapja vate. Atverot siltinājumu 2,5m augstumā, neliels vates mitrums konstatēts tikai 10mm no ārpuses. Dziļāk mitrumu nevar sajust. Vasaras un ziemas periodā, mitrums uz pamatu cokolu nav novērots. 2024.gada pavasarī no gāzbetona uzbūvētas ārsienas. Rudenī ēka siltināta ar 200mm akmens vati un izbūvēta ventilējamā fasāde. Fasāde: gāzbetons apvilkts ar javu, pieskrūvēti speciālie 180mm leņķi, horizontāli uzlikta 150mm vate, horizontāli pieskrūvēts 45X45 latojums, 50mm vate, fasādes membrāna, 25X100 vertikālais latojums, gumijas starplika, skaidbetona loksnes. Kāpēc tā noticis un ko darīt? 2.jautājums. Par daudzdzīvokļu mājas fasādes siltināšanas plusiem un mīnusiem. Piecstāvu māja celta 1954.gadā, neapkurināms pagrabs, 145 dzīvokļi, 55cm biezas ķieģeļu ārsienas, dzelzsbetona pagraba un bēniņu pārsegumi, starp stāviem koka pārsegums, divcauruļu vertikālā apkures sistēma ar augšējo padevi. Šobrīd notiek renovācijas darbu projektēšana. Tiks siltināts gan pagraba, gan bēniņu pārsegums, izveidota divcauruļu apkures sistēma ar horizontālo padevi. Katram dzīvoklim būs individuāls siltuma skaitītājs. Dzīvokļiem tiks piedāvāts mainīt logus uz trīs stiklu pakešu logiem. Apkārt mājai pa perimetru 60cm plats bruģējums. Domas dalās par fasādes siltināšanu. Projektētājs ir aprēķinājis, ka nepieciešamie energoefektivitātes uzlabojumi būtu sasniedzami arī bez fasādes siltināšanas. Domas dalās par fasādes un cokola siltināšanu. Vieni uzskata, ka siltināšana būtu neprāts. Otri saka, ka noteikti jāsiltina. 2.1. Kādus Jūs redzat plusus, mīnusus un riskus šādas mājas fasādes un cokola siltināšanā? 2.2. Iedziļinātos pagraba logus plānots atjaunot. Vai ir kādi riski, kas jāņem vērā, ja logus ar ķieģeļiem aizmūrētu un iedziļinājuma bedri aizbērtu? 3.jautājums. Ar kādiem materiāliem un kā vislabāk remontēt grodus un caurumus starp grodiem? 4.jautājums. Plānoju mainīt koka grīdu pret betona grīdu. Esmu dzirdējis, ka ir šāda secība: plēve, ekstrudētais putuplasts, betons ar stiegrojumu, plēve, lamināta apakšklājs, lamināts. Vai vajag plēves un kā būtu pareizāk? 5.jautājums. Līvānu māja ar lielu pagrabu. Vai jāsiltina pamati, lai ziemas laikā tie būtu aizsargāti no aukstuma? 6.jautājums. Ka no ārpuses siltināt 40m² dārza mājiņu? Mājiņai cilājas grīda. Kādi tam varētu būt iemesli un ko darīt? Keramzīta bloku pamatne.

Koks ir dabisks materiāls, kas absorbē, izdala mitrumu un reaģē uz temperatūras svārstībām. Guļbūves siltināšanas procesā ir svarīgas zināšanas par kokmateriālu īpašībām, lai ēkas konstrukcijās novērstu mitruma uzkrāšanos un pelējumu. Raidījuma audio pielikumā būveksperta padomi un ieteikumi par guļbūves siltināšanu un materiālu izvēli. 1.jautājums. Iepriekšējā raidījumā ieteicāt guļbūvi siltināt ar cieto akmens vati un pa virsu likt dekoratīvo apmetumu. Radās jautājumi. 1.1. Sienas nav taisnas, un liekot cieto akmens vati rastos daudz tukšumu. Kā tos aizpildīt vai izlīdzināt? 1.2. Vai laika gaitā sienas nesāks plaisāt, jo koks mēdz „staigāt”? Vai liekot akmens vati, nepieciešams veidot vēdināmu fasādi? Ko Jūs ieteiktu? 2.jautājums. Guļbūve no ārpuses siltināta ar akmens vati. Vai no iekšpuses vajag likt tvaika plēvi, lai mitrums caur koku neiet vatē? 3.jautājums. Vienstāvu mājas projektā 25cm pārsedzes lāgas, siltinājums-vate. 5X5 brusas, 5cm vate. Kopā 30cm griestu siltinājums. Gribētos vismaz 40cm. Vai var izmantot siltinājumam ekonomiskākus materiālus? Vai audzēt biezumu ar brusītēm? 4.jautājums. Nopirkām dzīvokli 3 stāvu mājas 3. stāvā. Paneļu griesti nav līdzeni. Kā un ar ko tos vislabāk varētu izlīdzināt un varbūt arī siltināt? 5.jautājums. Vai šķūņa grīdu var betonēt ziemā? Vai tā nesasprēgās? 6.jautājums. Dzīvoklim ir divas ārsienas. Vienai ārsienai pamati ir siltināti ar 10cm ekstrudēto putuplastu, otrai nav siltināti. Izjaucu veco koka grīdu. Tā no apakšpuses ir melna, bet nav sapuvusi. Nesiltinātajā pamatu daļā ir redzami mitri akmeņi. Vai šādu sienu var siltināt no iekšpuses? Ekstudētais putuplasts būs gar pamatiem, bet paliks sprauga līdz sienai. Ar ko varētu šo spraugu aizpildīt? Vai vajag hidroizolācijas membrānu? Jauno grīdu siltināšu ar 140mm akmens vati.  

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz raidījumā turpinām risināt klausītāju iesūtītos jautājumus par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. 1.jautājums. Par ēkas siltināšanu. Hruščova laika balto ķieģeļu daudzdzīvokļu ēka. Birša kunga skaidrojums ļoti noderētu pirms sarunas ar mājas iedzīvotājiem, palīdzētu aprēķināt provizoriskās materiālu izmaksas un pat nokontrolēt iespējamos būvdarbu meistarus. 1.1.Kā veidot pareizu ēkas siltināšanas „pīrāgu”? Kur un kādas plēves jāizmanto? 1.2.Kādi ir vēlamie siltināšanas materiāli un kā ar gaisa spraugām? 2.jautājums. Par vecas stāvbūves gaisa spraugas aizpildīšanu. Skats no iekšpuses: 15cm koks, 5-7cm gaisa sprauga, ko plānoju aizpildīt ar kokšķiedras vati, 7cm sarkanais ķieģelis ar ārējo, veco apmetumu, 10cm akmens vate, pretvēja plāknse un apdares dēlis. 2.1. Vai ar 10cm būs gana? Nevēlos, lai rasas punkts veidojas tuvu kokam? Vai ir kāds cits materiāls ar ko aizpildīt gaisa spraugu? No iekšpuses plēves nevēlos izmantot. 2.2. Siltinot no ārpuses krietni samazināsies vēja kastes izmēri, bet skārda jumta ventilācija tiks saglabāta. Vai tā ir liela bēda vai tikai estētiska nianse? 3.jautājums. Par dzīvojamās ēkas cokola mezgla risinājumu. Lai samazinātu siltuma plūsmu ziemas periodā, cokola augšējā daļā siltumizolācija ir divas kārtas keramzīta betona bloki. Zem ēkas grīdas, pirms hidroizolācijas koncentrējas mitrais gaiss un radona gāze, kas izplūst no grunts. Radona koncentrācija ēkas iekštelpā ir kaitīga cilvēku veselībai. Lai mitrumu un radona gāzi izvadītu, keramzīta mūra augšējā kārtā ir paredzēti nelieli vertikāli atvērumi - 10mm plati un 200mm augsti. Ēkas izmēri – 14X7m, perimetrs 42m. 3.1. Cik daudz vertikālo atvērumu 10mm x 200mm ir nepieciešami, lai pagrīde “elpotu”? Maksimālais iespējamais skaits ir 84. 3.2. Varbūt pietiek ar 12 šādiem atvērumiem, kas vienmērīgi izvietoti pa ēkas perimetru? 4.jautājums. 1975.g. celta 3 stāvu māja. Dzīvoju 2.stāvā, vidējā kāpņu telpā. Izpētot mājas uzbūvi, atradu vairākas nepilnības, dēļ kurām no dzīvokļa zūd siltums. Pirmā problemātiskā vieta ir tukša telpa virs bijušās kurtuves, kas netiek apsildīta. Istabā virs šīs telpas ir auksta grīda. Dzīvokļa grīdas sastāv no 2cm skujkoka spundētiem dēļiem uz brusām, brusas uz dzelzsbetona paneļa. Kad virtuvē nomainīju šādu grīdu uz betona grīdu, saskāros ar to, ka pie ārsienas grīdas panelim ir ķīļveida sprauga. Viena no iespējām istabā virs kurtuves, ir iepūst vati nedemontējot grīdu, kas būtu ekonomiski visizdevīgākais variants. 4.1.Varbūt labāk izjaukt grīdu un ieklāt betonu? Vai arī ir cits risinājums? Otra problēma ir 2 ārsienas: 25cm biezs panelis ar vidū izbūvētu koka rāmi. Tajā ir stikla vate ar ruberoīdu. Virs kastes stiklšķiedras viļņotais panelis. Šis „pīrāgs” ir aptuveni 15cm biezs. No iekšpuses ārsienas ir siltinātas ar 100mm akmens vati. Vienas ārsienas siltinājumā ievietotas ūdens caurules, kas siltinātas ar 2cm putuplastu. Šajā ziemā caurules aizsala. 4.2. Vai ārsienā aizvietojot koka konstrukciju ar 250mm gāzbetona blokiem varētu to novērst? Vai arī tur ir cita problēma? 5.jautājums. Par auksto bēniņu siltināšanu ar 30cm beramo/pūšamo akmens vati. Siltināmā platība ap 80m². Izdedži ap 15cm,tad papīrs, zem tā dēlis, gaisa sprauga ap 5cm, tālāk vairākas griestu kārtas. 5.1. Vai varu bērt akmens vati uz izdedžiem? Vai izdedžos neveidosies kondensāts? Vai labāk būtu izdedžus izņemt? Saprotu, ka tas ir papildus svars virs 1t. 5.2. Pie sijām skrūvētu skaidu plāksni, lai vate neskaras ar sijām un jumta tvaika plēvi. Vai tas būtu pareizi?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz raidījumā dominē klausītāju iesūtītie jautājumi par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. 1.jautājums. Vēlos no ārpuses siltināt guļbūvi. Baļķi palikuši melni, apakšas vainags aizstāts ar mūrētiem ķieģeļiem. Siltinājumam izmantošu ekovati ar mitro iestrādi, kokšķiedras plāksnes, tad 3cm vēdināma gaisa sprauga. Domāju, ka varētu apšūt ar OSB, no ārpuses apstrādātu ar hidroizolāciju un virsū likt dekoratīvo apmetumu. Vai derētu šāds fasādes risinājums? Ko Jūs ieteiktu? 2.jautājums. Jaunbūve ar 25cm keramzīta bloku ārsienām. Paredzēts siltināt no ārpuses ar 10cm cieto akmens vati, putuplastu un apmest. 2.1. Nezinu, kas labāks un ar kādu putuplastu? Ko Jūs ieteiktu? 2.2. No iekšpuses 4cm biezas šķērslatas horizontāli un vertikāls koka dēļu apšuvums ar pusspundes frēzējumu vai dēļu apšuvums trinītī. Vai siltumam starp latām un dēļu apšuvumu vajadzētu likt 8mm OSB plāksnes vai rīģipša plāksnes? Paredzēta radiatoru centrālapkure. 3.jautājums. Kā soli pa solim siltināt 150mm koka stāvbūvi gan no iekšpuses, gan ārpuses(abās pusēs tīrs koks). No iekšpuses vēlētos 50mm siltinājumu un no ārpuses 150mm. Siltinājums ārpusē tiks nosegts ar dekoratīvajiem koka dēlīšiem. 3.1.Kāda tipa plēves jāliek abās pusēs un vai vispār jāliek? 3.2.Kādu siltināšanas materiālu Jūs ieteiktu? Vai kokšķiedra jāliek no abām pusēm? Interesē, kas uz kā jāliek. Varbūt Jums ir citi ieteikumi? 4.jautājums. Par ēkas logu risinājumu. 15 gadus pamesta, ap 1980.gadu būvēta skaidbetona ēka. Sākot darbu noderētu speciālista viedoklis. Virs vecajiem koka logiem ir koka pārsedzes, tās ir sapuvušas un ieliekušās. Līdz ar tām ieliekusies arī ēkas siena. 4.1.Kā labāk rīkoties, ja zinām, ka jaunie logi būs platāki par esošo pārsedzi? 4.2.Vai to var izņemt un neko nelikt tās vietā? Vai likt tāda paša izmēra koku? Kāds būtu risinājums? Ko Jūs ieteiktu? 5.jautājums. Dzīvoju vecas stāvbūves pirmajā stāvā. Veicu remontu. Noņēmu veco siltinājumu, aiz vates bija pelējums, tālāk vate bija piesalusi. Apmēram 60cm no grīdas ir mūrēti ķieģeļi. Pelējums ir uz mūrētās joslas. 5.1.Kādēļ tā noticis? Vai pelējums varētu būt no aukstuma kas nāk no grīdas? Varbūt caursalis mūris? 5.2.Demontēšu arī grīdas siltinājumu un siltināšu. Sienas siltināšu ar 100mm ekovati. Ko Jūs ieteiktu? Kā rīkoties?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā un ar kādiem materiāliem siltināt karavānu jeb pārvietojamo māju, lai tajā komfortabli varētu dzīvot arī gada aukstajā laikā. Raidījumā piedāvājam būveksperta padomus un ieteikumus. 1.jautājums. Dzīvoju angļu karavānā jeb pārvietojamā ēkā. Ēkas platība apmēram 42m². Ņemot vērā šo ēku uzbūvi un nepiemērotību Latvijas apstākļiem, vēlos izveidot papildus siltinājumu, jo ēku paredzēts apdzīvot visu gadu. Pašreizējā situācija jeb sienas „pīrāgs” no telpu puses : •dekoratīvā apdare(finieris); •sienas karkass(koks 2,5-3cm), siltināts ar putuplasta plāksnēm; •alumīnija fasāde. Teorētiskais risinājums: •izveidot ārējo karkasu 100mm to pieenkurojot pie ēkas sienas; • ārējā karkasā iestrādāt 100mm XPS putuplastu; •plāksnes ar XPS putu līmi piespiest pie esošās fasādes; •vēja plēve; •50mm latojums; •fasāde. Telpu ventilācijai tiks izmantotas esošās šahtas, veicot to pagarināšanu. 1.1.Vai šāds risinājums tehnoloģiski ir pieņemams? 1.2.Kādi papildus darbi būtu nepieciešami? Ko Jūs ieteiktu? 2.jautājums. Pirms trīs gadiem renovēta un siltināta daudzdzīvokļu māja. Mājas viena puse un stūris pārklājas ar zaļganu, sūnveidīgu klājumu. Kur meklēt palīdzību apsekošanai un problēmas novēršanai. Kādi varētu būt iemesli? 3.jautājums. 1921.gadā būvēta garāža. Piecdesmitajos gados pārveidota par vienstāva dzīvojamo māju ar mansardu. Akmens mūra lentveida pamati. Ārsienu nesošā konstrukcija veidota no plienakmens un ķieģeļu mūra, kuram no abām pusēm iestrādāta apdare ar krāsotu apmetuma kārtu. Pirmā stāva dzīvoklī tika demontēta koka dēļu grīda, kura atradās uz smilts/māliem. Ir plāns ierīkot apsildāmo grīdu. 3.1.Vai šāds „pīrāgs” derētu? 10cm keramzīts, 1-2cm smilts kārta, plēve, 5cm ekstrudētais putupolistirols uz pusspundi, siltuma caurules, 7cm betons, 5mm kokšķiedras apakšklājs, 8mm lamināts. 3.2.Sienu apdare arī tika demontēta. Līdz 1,5m augstumam apmetums bija aizklāts ar pergamīnu, koka latojumu, rīģipsi un vairākām tapešu kārtām. Apmetums līdz 1,5m ir stipri bojāts. Iekšpusē likvidētu apmetumu līdz 1,7m un atjaunotu ar sanācijas apmetumu. Krāsotu ar elpojošu krāsu. Vai būtu jāveido kāds ķīmisks slānis pie starpsienu pamatiem, lai nepieļautu kapilārā mitruma celšanos? 3.3.Ārpusē atraktu pamatus pa daļām un ievietotu ģeomembrānu. Likvidētu betona plāksnes gar mājas perimetru. Noņemtu 50cm bojāto apmetumu. Ar sanācijas apmetumu no jauna apmestu māju un krāsotu ar elpojošu krāsu.  4.jautājums. Par grīdas siltinājumu. Daudzdzīvokļu māja, apakšā lielas pagraba telpas, kurās krājas mitrums, veidojas peļķes. Pirmā stāva grīdas vēsas, nāk mitrums. Virs pagraba betona pārsegums, tad uz koka lāgiem koka grīda. Starp pārsegumu un grīdu apmēram 25cm tukšums. Vasarā, renovācijas laikā, pagraba griestus nosiltināja ar ugunsizturīgu akmens vati. 4.1.Domāju siltināt tukšo pagrīdi iepūšot ekovati. Kādas ir Jūsu domas? 4.2.Ko sakāt par jau izveidoto pagraba griestu siltinājumu? Vai tas ir pareizs?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā garāžā iegūt horizontālu, līdzenu betona grīdu, aizpildīt izdrupušās vietas un apstrādāt, lai novērstu putekļošanos. Raidījumā piedāvājam būveksterta padomus un ieteikumus. 1.jautājums. Garāžai ir betona grīda, bet tā ir sanākusi ne tikai nelīdzena un bedraina, bet arī ļoti putekļaina. To nekad pilnībā nevar izslaucīt. Kā un ar ko iespējams aizpildīt nelīdzeno grīdu? Ar ko apstrādāt virsmu, lai tā nebūtu tik putekļaina? 2.jautājums. Dzīvoju 1936. gadā celtā koka karkasa ēkā. Sienas ir 16cm koka brusas, abpusēji apšūtas ar gropētiem dēļiem, iekšpusē rīģipsis, tieši uz apšuvuma dēļiem. Vienam mājas galam ārsienas remontētas ar 25cm keramzīta blokiem, pagaidām siltinājuma. 2.1.Jautājums par siltināšanu koka karkasa daļai. Dzīvoju meža apvidū. Dzīvniekiem patīk mīkstie siltināšanas materiāli. Uztraucos par rasas punktu koka daļai. Domāju siltināt ar fibrolīta plāksnēm, bet tās tagad ir retāk sastopamas. Varbūt var izmantot cietās akmens plāksnes? Apšūt ar šķiedrcementa dēlīšiem, plāksnēm? Varbūt var apmest ar apmetumu? 2.2.Varbūt ir labāki risinājumi? Mājai ir krāsns apkure, un pastāvīgi dzīvoju karkasa daļā. 3.jautājums. Kā nokrāsot 1x4m apkvēpušu sienu?.Esmu dzirdējusi, ka izmanto krīta pastu ar PVA līmi. Vajag nokrāsot ziemā. Lūdzu Jūsu ieteikumu. 4.jautājums. Daudzdzīvokļu pirmskara laika mūra namā gribu veikt remontu 1.stāva dzīvoklī. Pie reizes nosiltināt istabas ārsienu un grīdu no iekšpuses. No ārpuses nevar veikt siltināšanu. Pašlaik istabā ir 17 grādi. Ir centrālā radiatoru apkure. 4.1.Vēlos likt akmens vati, varbūt 5cm un riģipsi? Vai papildus ir jāliek kondensāta plēve? Kāds ir pareizs siltināšanas „pīrāgs”? Cik biezu siltinājumu Jūs ieteiktu, lai būt siltāks un neveidotos pelējums? 4.2.Kāds ir grīdas siltināšanas „pīrāgs”? Pašlaik ir veca koka grīda, kuru, iespējams, ņemšu ārā. Apakšā ir auksts pagrabs. Vēlos likt laminātu. 5.jautājums. Māja ir siltināta no ārpuses ar 10cm putuplasta loksnēm. Putuplasta loksnes ir liktas uz cementa pikām. Starp loksnēm un sienu ir gaisa sprauga. Sprauga putuplasta apakšējā malā ir vaļēja. 5.1.Vai ir efekts no šādas siltināšanas, jo šajā spraugā iekļūst aukstais gaiss? 5.2.Vai iespējams te ko uzlabot? Vai spraugas aiztaisīšana no apakšpuses kaut ko dos?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta ieteikumi un viedoklis par koka karkasa ēkas siltināšanas iespējām un materiālu izvēli, lai ēkas konstrukcijas būtu pasargātas no paaugstināta mitruma radītiem riskiem un ietekmes. 1.jautājums. Birša kungs ir mudinājis nebaidīties no siltināšanas koka ēkas iekšpusē. Arhitekti un dažādas aprēķinu programmas rāda, ka pie esošā sienas „pīrāga”: 25mm koka apšuvuma dēļi, koka karkasa stāvbrusas 120mmx120mm pildītas ar 65mm bieziem stāvbaļķiem un 50mm spalīšu pildījumu, tad seko pape un skaliņu apmetums 10-15mm. Ja liek klāt 50mm kokšķiedras plāksnes un māla apmetumu, rodas kondensāts. Tas ar laiku var izraisīt koka pūšanu, ko mēs noteikti negribam. Kas būtu jādara siltināšanā no iekšpuses, lai nebūtu šaubu par šādu siltināšanas veidu? Jāpiebilst, ka mājai dažādi sienu „pīrāgi” - ir sienas ar dēļu apšuvums no iekšpuses, jo tā sākotnēji bija vasarnīca. Ir sienas kur pa taisno uz stāvbrusām līmētas tapetes. 2.jautājums. 100 gadīga guļbūve. Istabā veicu remontu. Visu esmu izjaucis un demontējis koka dēļu grīdu. Tagad vēlos ieklāt jaunu koka dēļu grīdu, bet tā, lai no grīdas nenāktu aukstums. Zem koka grīdas ir māls ar smilti, viss sauss. 2.1. Kā veidot grīdas „pīrāgu”, lai pēc tam ieklātu grīdas dēļus? Ko Jūs ieteiktu? 2.2. Vai var veidot šādu pīrāgu? Izlīdzināt māla/smilts pamatni, ieklāt plēvi, sabērt keramzītu, ieliet aptuveni 50mm betona kārtu, salikt lāgas un grīdas dēļus.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta padomus, kā daudzstāvu mājā uzlabot vannas istabas konstrukcijas, lai vannas istaba būtu komfortabla un pasargāta no mitruma negatīvās ietekmes. 1.jautājums. Vēlos uzsākt remontu trīs stāvu ēkas trešā stāva dzīvokļa vannas istabā. Māja celta 1983.gadā. Līdz šim ir nomainīts tikai logs. Šobrīd nav ne mazākās nojausmas, kas notiek zem vannas istabas grīdas. 1.1. Kā un ar ko siltināt vannas istabas ārsienas un sienas kāpņu telpas pusē? Ārpusē starp stāvu pārsedzēm siena ir vien 8cm bieza, veidota no koka rāmja, apšūta ar šīferi un pildīta ar pakulām. Kāpņu telpas pusē mūrēts ķieģelis. 1.2. Kā vannas istabā veidot silto grīdu? Šobrīd pie -10 grādu sala telpā ir +19 un uz grīdas brīžiem veidojas sarma. Pārējā dzīvoklī zem koka grīdas, kas ir vienā līmenī ar vannas istabu, bija 27cm tukšums. 1.3. Pārējās telpās grīdas segumu izveidoju no 20cm beramā keramzīta, plēve, stiegrojošais siets ar nelielu distanci, 5cm betons un grīdas segums - lamināts ar korķa apakšklāju. Vai viss ir pareizi? Vai ko līdzīgu varu darīt arī vannas istabā? Tikai betonā iestrādājot apsildāmās grīdas caurules un pa virsu flīzes? 2.jautājums. Lauku māja. Grīdā zem koka dēļiem starp lāgām ir 10cm izdedžu kārta, ruberoīds, apakšā plāns, drupens betons un putekļu sausa smilts. Vai vajadzētu visu izņemt un siltināt pēc mūsdienu standartiem ar EPS un betonu. Pa virsu izdedžiem nevaru siltināt, jo griesti zemi. Vai no siltuma ekonomijas viedokļa atmaksāsies visu izņemt un pārbūvēt ar modernu siltināšanas materiālu? 3.jautājums. Iegādājos dzīvokli mājā, kurai sienās ir 15cm platas gaisa spraugas. Vai šajās spraugās, kā siltinājumu, drīkst pūst vati vai pildīt ar putuplasta bumbiņām? Sienas pēc tam no iekšpuses tiks siltinātas ar 15cm vati un rīģipsi. 4.jautājums. Ko likt starp koka dubultlogiem, lai neaizsalst stikli? Kad sāku kurināt plīti, viss pludo. Mājai malkas apkure un vecie koka logi.

Kādi ir iesējamie rīcības varianti, ja daudzstāvu ēkas kāpņu telpā caur sienu blokiem ieplūst nokrišņu ūdens un mitrums. Raidījuma audio pielikumā būveksperta viedoklis, padomi un ieteikumi. 1.jautājums. Gribam izremontēt kāpņu telpas daudzstāvu mājā. Lietus laikā pie stipra sānvēja pa bloku savienojumiem no ārpuses nāk ūdens. Ko Jūs ieteiktu šajā situācijā? Vai ir kāds līdzeklis ar ko pārklāt bloku savienojumus? Varbūt likt kaut kādu pārklājumu no ārpuses, lai ūdens netiek uz blokiem? 2.jautājums. Pagājušajā gadā ielieti pamati, lai šogad būvētu vienstāva gāzbetona bloku māju. Ir daži jautājumi. 2.1. Lentveida pamatiem neizdevās noturēt horizontālo līmeni (augstums staigā 1,5 - 2cm robežās). Vai šādu kļūmi var labot ar mūrjavas slāni uz kura tiek mūrēta pirmā bloku rinda? 2.2. Kādu horizontālo hidroizolāciju izvēlēties? Redzētas dažādas, gan šķidrā vaidā, gan ruļļos, gan kombinēts variants. Ko Jūs ieteiktu? 2.3. Kā grīdā iestrādāt komunikāciju caurules(kanalizāciju un ūdensvadu), lai siltās grīdas putuplastu nebūtu jādeformē un jāgraiza? Ir variants izmantot šķidro putuplastu. Kādi ir šķidrā putuplasta plusi un mīnusi? 2.4. Gāzbetona bloki 30cm, 15cm cietā akmens vate, koka dēļu apdare. Dzirdēti gadījumi, ka bloka un vates saskares punktā veidojas mitrums. Zem vates atklājas slapji un mīksti bloki. Vai tie varētu būt atsevišķi gadījumi vai būvnieku nekompetence? 3.jautājums. Divstāvu māja celta 80/90. gados ar lielām pagraba telpām, kuras vēlamies izveidot apdzīvojamas. Otrajā stāvā māja siltināta ar skaidu cementu, pirmais stāvs apšūts ar lodes ķieģeļiem. Otrajā stāvā divas mājas puses ar slīpumu, kas ir milzīgs aukstuma avots. Bažas, ka no ārpuses būs jāveic pamatīga rekonstrukcija. Gribam saprast, kas būtu patiesi labāk. Kur, piemēram, būtu laba ideja likt siltās grīdas. Vai pagrabu siltinot jārok un jāsiltina no ārpuses, vai labāk no iekšpuses. Jautājumu daudz. Cenšamies rast atbildes, bet ļoti gribētos, lai kāds palīdz neiešaut pašiem kājā ar neveiksmīgiem lēmumiem.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta ieteikumus par ēkas starpstāvu konstrukciju variantiem un materiālu izvēli. 1.jautājums. Būvēju māju. Pirmais stāvs no keramzīta blokiem. Otrais, jumta stāvs, iecerēts pilnībā no koka kopnēm. Arī starpstāvu konstrukcija – koka kopnes. Kopņu tukšumi tiks izmantoti centralizētās ventilācijas cauruļu maršrutiem un elektroinstalācijai. Otrajā stāvā iecerētas ar šķidrumu apsildāmās grīdas, bet precīzu grīdu veidu vēl jāizvēlas. 1.1. Kāds būtu ideālais starpstāvu konstrukcijas pīrāgs? Pieņemu, ka starpstāvu izpildījumam ir vairāki varianti. Priekšroku dotu plānākam, lai starpstāvu „pīrāga” biezums patērētu mazāku skaitu trepju pakāpienu neupurējot kvalitāti. 1.2. Vai kopņu tukšo daļu vajadzētu piepildīt ar beramo vati? Kādu? Cik biezu? 1.3. Vai zem grīdas plāksnēm jāliek skaņu slāpējošas gumijas starplikas? 1.4. Vai šādā, otrajā stāvā mēdz liet betona grīdu? Cik biezu? 1.5. Kāds būtu pirmā stāva griestu risinājums? 2.jautājums. Trīsstāvu dzīvojamā ēka, kurai paredzēts augšējos 3 stāvus demontēt. Virszemes daļa- lielpaneļu ēka, kas 1991.gadā pamesta un nepabeigta. Plānots iespēju robežās saglabāt nulles cikla konstrukcijas. Pašreizējais stāvoklis, lai nodrošinātu konstruktīvo nemainību ir apšaubāms. Cokolā plānota stāva sienu pastiprināšana ar ārējā betonējuma kārtu (monolītā dzelzsbetona slānis, stiegrots pēc aprēķiniem). Pēc siltumtehniskās aplēses datiem tas tiks siltināts. 2.1. Kāds ir Jūsu viedoklis par vertikālās hidroizolācijas nepieciešamību? Vai pumpainā membrāna būtu jāliek uz ekstrudētā putupolistirola plāksnēm? Vai starp projektēto betonējumu un siltuma izolāciju? 2.2. Cik lielam ir jābūt plēves pārlaidumam izolācijas ruļļu pārklājumu vietās?    

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Pirmajā 2026.gada raidījumā „No pamatiem līdz jumtam” mūsu klausītāji ir iesūtījuši šādus jautājumus. 1.jautājums. Vēlos uzdot jautājumu par pareizu jaunbūves griestu „pīrāgu”. Jaunbūves projektā ir paredzēti aukstie bēniņi, tos siltinās ar beramo EKO vati. Kāda būtu soļu secība un izmantojamā plēve? 2.jautājums. Iegādājos lauku māju kurā ir brants. Koka stāvbūve ir apmūrēta ar ķieģeļiem. Esmu ķēries pie remonta darbiem. Mājas sapuvušās koka daļas izzāģēju un no keramzīta blokiem mūrēju pa jaunu. Labošanas procesā atradu vietu no kuras sēne ienāk mājā un bojā koka daļas. Tie ir pamati, kuri ir mūrēti no šūnakmens. Starp šūnakmens savienojumiem ir acīmredzamas sēnes poras. Šobrīd es lieku starp pamatiem un keramzīta blokiem jaunu aizsargu – ruberoīdu. Bet vai ar to būs pietiekami? Varbūt pamati ir no iekšpuses un ārpuses ar kaut ko jāapstrādā, lai sēne netiek līdz koka konstrukcijām? Veselās koka konstrukcijas apstrādāšu ar antiseptiķi. Vai šāda apstrāde kokam būs pietiekama? Vai vēl jāveic kādas darbības? Mājas 1. stāvā tiks lieta jauna apsildāma, betona grīda. Varbūt arī tas palīdzēs apstādināt sēnes kustību? 3.jautājums. Griestos sēnīte, no trešā līdz pirmajam stāvam. Ko darīt?