Advertise on podcast: Latviešiem pasaulē

Kad pamazām par sevi liek manīt rudenīgs vēsums, „Latviešiem pasaulē” apsola gādāt par to, lai šoreiz visi varētu sasildīties dejiskos ritmos. Par aktuālo divos absolūti dažādos deju žanros uzzinājām no divām burvīgām raidījuma viešņām, kuras abas tīri nejaušas sagadīšanās pēc šobrīd mīt Lielbritānijā - Ilzes Kalves (attēlā) un Zanes Gūtmanes. Ja 19.gadsimtā uz deju grīdas grieza Štrausa valšus, pagājušā gadsimta sākumā modē nāca čarlstons, bet sešdesmitajos gados visi tvisotja, tad pagājušā gadsimta nogale zīmīga ar jaunu pašmāju žanra - latviešu deju mūzika - dzimšanu. Zināmā mērā par šī žanra „radošo kardinālu” un jaunāko deju mūzikas modes tendenču noteicēju kļuva Ilze Kalve, kura nepagurusi kaldināja jaunas grupas, idejas un ierakstus, turklāt visai regulāri savus lolojumus atrādīja LR2 klausītājiem. Un pilnīgi noteikti - daudzas no tā laika deju mūzikas pērlēm joprojām glabājās LR2 fonotēkas seifos un ik pa laikam arī šobrīd iemirdzas LR2 ēterā. Reiz Latvijā labi zināmā grupas „Pamatinstinkts” mūziķe jau daudzus gadus dzīvo Anglijā un Latvijas televīzijai veido sižetus par turienes latviešu dzīvi. Nu Ilzes daudzajiem talantiem piepulcējies vēl viens - viņa sajutusi sevī rakstnieces aicinājumu, un tikko iznākusi viņas grāmata „Grupa "Pamatinstinkts". Trakie 90.gadi un deju mūzikas aizkulises”. Ilze Kalve to raksturo kā jautru romānu, balstītu uz patiesiem notikumiem, minot konkrētas vietas un reālas personas. Lai kopā ar saviem klausītājiem, lasītājiem un bijušajiem kolēģiem nosvinētu grāmatas atvēršanas svētkus, Ilze ieradusies Latvijā un uz brīdi paviesosies arī LR2 studijā. „Latviešiem pasaulē” ielūkojāmies dažās aizraujošā romāna lappusēs un „trakajās 90.gadu deju mūzikas aizkulisēs”. Dejiski atsperīgā solī dosimies atpakaļ uz Angliju, lai iepazītos ar Korbijas TDK „Pērkonītis”. Tā pirmsākumi meklējami tālajā 1961. gadā, bet atjaunotā „Pērkonīša” vadību pirms astoņiem gadiem uzņēmusies Zane Gūtmane, kura pati savulaik dejojusi Londonas „Jautrajā pārī”. Šis gads „Pērkonītim” iezīmējies ar daudziem notikumiem - dalību gan Straumēnu muižas Ielīgošanas festivālā un talantu šovā, gan kopīgā skrējienā Wolf Run  un 40 km piedzīvojumu pārgājienā.  Arī  jaunā sezona Pērkonītim”  sākusies ļoti daudzsološi - Zane priecājas, ka  nokomplektēti apaļi desmit dejotāju pāri un nodibināts BDK „Mazais Pērkonītis”, kas darbojas vienā vietā un laikā ar pieaugušajiem, ļaujot ģimenēm dejot kopā un mazajiem latviešiem caur deju apgūt latviešu valodu. Bez tam  nākamās nedēļas nogalē norisināsies jau tradicionālā Latviešu Tautas deju meistarklase Anglijā, kurā  iedvesmojošu un spilgtu Latvijas horeogrāfu  un deju pedagogu Dagmāras Bārbales  un  Diānas Gavares vadībā būs iespēja apgūt treniņu struktūru un elpošanas tehniku, harmoniskas kustības un plastiku, deju kombinācijas un soļu precizitāti, turklāt tikšot iestudētas arī pāris dejas. Uz meistarklasi jau pieteikušies dejotāji ne vien no visas Anglijas, bet arī no citām Eiropas valstīm. Tomēr Zane Gūtmane teic, ka laipni aicināts ikviens un gribētājiem vēl esot visas iespējas.

Ja priecāties par dzeltenajām rudens lapām dodamies uz Siguldu, tad, lai baudītu teātri, jābrauc uz Stokholmu vai Romu, lai spriestu par izglītību un valodu, jāmēro ceļš uz Bostonu un Toronto, savukārt brīnišķīgus latviešu mūziķus varēs sastapt Milānā. Ar atskatu uz kopīgi paveikto un diskusijām par nākotni- diasporas lomu, sadarbību ar Latviju un sarunām par turpmākajiem uzdevumiem Eiropas Latviešu apvienība septembrī nosvinējusi savu 75. dzimšanas dienu. Bet 70. jubilejas gads turpinās arī tās „jaunākajai māsai” – Pasaules brīvo latviešu apvienībai. Nākamās nedēļas nogalē PBLA jubilejas gada ietvaros Bostonā  norisināsies Izglītības diena, kurā pulcēsies ASV latviešu skolu pārziņi un skolotāji, kā  arī vairāki izcilākie skolotāji no Kanādas un Eiropas valstīm. Pasākuma centrā būs jautājums: Kā panākt un uzturēt diasporas bērnu mīlestību pret Latviju? Savukārt nedēļu vēlāk Toronto notiks Kanādas latviešu skolotāju seminārs „Teici, teici, valodiņa”. Abos latviskajai izglītībai veltītajos notikumos piedalīsies arī  ELA Izglītības nozares vadītāja, Milānas – Boloņas skolas skolotāja Ilze Atardo (attēlā). Pirms došanās tālajā ceļā, Ilze uz mirkli paviesojās LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” un ieskicēja arī Itālijas novembri. Svinot Latvijas gadadienu, 21. novembrī Milānā ar latviešu kamermūzikas  koncertu „Ir viens vakars” viesosies Elīna un  Vestards Šimkus, savukārt Romā dienu vēlāk, 22. novembrī Itālijas latviešu teātris „Momento” aicina uz  Eiropas pirmizrādi „Mūsu bērns”, kuru iestudējusi viesrežisore no Latvijas - Ināra Slucka. Tikmēr 17. oktobrī Jaunais Stokholmas Latviešu amatierteātris ielūdz  uz savu 5 gadu jubileju, kas iecerēta kā neaizmirstams vakars ar pārsteigumiem pašiem, visiem teātra draugiem un skatītājiem. Vakara tēma ir „Parūku ballīte!", tāpēc viesi aicināti ierasties īpašajā „dreskodā” - ar parūku galvā. Kaut gan teātra trupa dibināta pavisam nesen, tomēr tā jau paspējusi gūt vērā ņemamus panākumus – viņu kolektīvais autordarbs – iestudējums „Selavi”  Pasaules latviešu amatierteātru saietā “PLATS Solis 2024” ieguvis vairākas nominācijas ekspertu, skatītāju un draugu žūrijas vērtējumā, tostarp saņēmusi festivāla galveno balvu - Grand Prix. Arī sociālajos medijos izrādei „Selavi” skatītāji nav slēpuši savu atzinību: Malači! Baudījām jūsu emocijas, enerģiju un kaisli! Paldies par smieklu devu! Bija spraigi! Mums ļoti patika! Paldies par lielisko vakaru! Un šī izrāde paliks atmiņā! „Latviešiem pasaulē” jubilejas ballītes priekšvakarā satikāmies ar Jaunā Stokholmas Latviešu amatierteātra aktrisi Noru Radzēviču.

Sveiciens dienā, kad esam izdarījuši savu izvēli un cerību pilni modušies jaunai, laimīgākai nākotnei. Pirmie pie balsošanas urnām devās Austrālijas latvieši, stafeti pārņēma Eiropa, un tad jau pēc bezmiega šaubās un pārdomās (par ko īsti balsot?) pavadītas nakts apņēmības pilni vēlēšanu iecirkņa apmeklējumam posās Amerikas, Kanādas un Brazīlijas latvieši. LR2 un „Latviešiem pasaulē”, ne mirkli neminstinoties, kā vienmēr „balso” par mūsu valodu, mūsu kultūru un „dziesmām dzimtajā valodā”. Tāpēc šoreiz par diviem brīnišķīgiem projektiem - jaunāko raidieraksta „Vārti” sēriju un jaunu audiogrāmatu „Skat, skatt!”, kurus iespējams klausīties ikvienā vietā un jebkurā laikā visā pasaulē. Raidieraksts „Vārti” pievēršas latviešu valodas mācīšanai un uzturēšanai daudzvalodu vidē, un tā veidotāju Ingas Sindi un Signes Rirdances mērķis ir iedrošināt un atbalstīt vecākus valodas iemācīšanas un saglabāšanas centienos. „Vārtos” var ieklausīties sarunās ar pieredzējušiem speciālistiem un iedvesmojošām ģimenēm - bērniem, jauniešiem, vecākiem un vecvecākiem. Iepriekšējās raidieraksta epizodēs runāts gan par jauktajām ģimenēm un skanējuši stāsti no Īrijas un ASV, gan, kā vecvecākiem rast kopīgu valodu ar  mazbērniem, kas dzīvo citā valstī, gan, kā ceļš uz latviešu valodu veicams pieaugušo vecumā, gan arī par to, vai viss ir zaudēts, ja bērns neatbild latviski. Šobrīd ir iznākusi pilna „Vārtu" 3. sezona ar sešām sērijām, kurās par latviešu valodu pasaulē un daudzvalodību spriež eksperti un ģimenes, un sarunās dzirdams, cik dažāds var būt šis ceļš, taču ir svarīgi to iet un pilnīgi noteikti arī ārpus Latvijas bērni var labi apgūt latviešu valodu. Raidieraksts  pieejams Spotify, Apple Podcasts un YouTube platformās. „Latviešiem pasaulē” dažus no „Vārtu” tematiem  ieskicēja viena no raidieraksta veidotājām, Vācijā dzīvojoša trīs bērnu māmiņa Inga Sindi. Savukārt otra viņas kolēģe Signe Rirdance dzīvo Zviedrijā. Signei arī ir trīs bērni, viņa studē doktorantūrā Stokholmas universitātē, darbojas Stokholmas latviešu skolā un spēlē mūzikas grupā „Stokholmas Spēlmaņi”. Paralēli visam tam viņa ir izveidojusi latviešu literatūras izlasi „Skat, skatt!”, kas nesen  iznākusi audiogrāmatas formātā. Tajā iekļauti to latviešu rakstnieku un dzejnieku darbi, kuru dzīve un radošās gaitas saistītas ar Zviedriju, piemēram, Kārļa Skalbes, Andreja Eglīša, Veronikas Strēlertes, Dzintara Soduma, Jura Kronberga, Pāvila Johansona u.c. darbi. Izlase veidota, lai palīdzētu diasporas skolām un latviešu bērniem un jauniešiem iepazīt latviešu literatūras lappuses, tomēr tā varētu būt interesanta un saistoša „klausāmgrāmata” ikvienam gan  Latvijā, gan visā pasaulē. Turklāt audiogrāmata skan populāro un iemīļoto aktieru Gunas Zariņas un Kaspara Znotiņa balsī, savukārt muzikālo fonu veidojusi tautas mūzikas grupa „Stokholmas Spēlmaņi”. Jaunā audiogrāmata bez maksas ir pieejama straumēšanas platformās Spotify, Apple Podcasts un Youtube.

Nākamā nedēļa Latvijā un pasaulē gaidāma Saeimas vēlēšanu zīmē. Vienaldzīgi pret šo nozīmīgo notikumu nespēj būt arī „Latviešiem pasaulē”, tāpēc noskaidrosim, kā ar gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām veicas Vācijā, Dānijā un Brazīlijā. Ārpus Latvijas apstiprināti 88 vēlēšanu iecirkņi 39 valstīs, no tiem 48 organizē tieši diasporas kopienas un aktīvisti. PBLA priekšsēža vietniece un Frankfurtes Latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa savulaik pati bijusi Frankfurtes vēlēšanu iecirkņa vadītāja, bet šoreiz ir viena no divām diasporas koordinatorēm, kura sniedz palīdzību un konsultatīvo atbalstu vēlēšanu iecirkņu komandām visā pasaulē. Turklāt Mārīte tikko kļuvusi arī par Gada cilvēku diasporā! Apsveicam! No diasporas veidotajiem iecirkņiem visvairāk būs atrodami Amerikas Savienotajās Valstīs - Atlantā, Bostonā, Čikāgā, Denverā, Filadelfijā, Hjūstonā, Indianapolisē, Kalamazū, Losandželosā, Mesā, Mineapolē, Sandjego, Sanfrancisko un Sietlā. Kanādā un Austrālijā balsošana notiks katrā valstī piecās pilsētās. Eiropā diasporas pārstāvju organizētie iecirkņi būs vairākās Apvienotās Karalistes vietās – Bredfordā, Bristolē, Londonā, Straumēnos, Portadaunā, Portsmutā un Svonzi, arī Vācijas pilsētās Brēmenē, Diseldorfā, Frankfurtē pie Mainas, Freiburgā, Hamburgā, Minhenē un Minsterē, kā arī Norvēģijā, Spānijā, Šveicē, Zviedrijā, Dānijā, Itālijā un Luksemburgā. Bez tam diaspora nodrošinās arī viena iecirkņa darbību Dienvidamerikā - Brazīlijā. Mārīte Kļaviņa ir gandarīta, ka veiksmīgi izdevušās 15. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu debates diasporai, kas tika sarīkotas Apvienotajā Karalistē latviešu īpašumā „Straumēni”, un cer uz ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu aktivitāti vēlēšanu dienā 3. oktobrī. Ja iepriekšējās vēlēšanās ārvalstīs kopumā nobalsoja gandrīz 26 tūkstoši vēlētāju, tad Latviešu-dāņu biedrības Vejlē organizētajā iecirknī iespēju paust savu viedokli izmantojuši ap pustūkstotis Dānijas latviešu. Par izaicinājumiem un dažiem kurioziem iecirkņa darbā „Latviešiem pasaulē” sarunājāmies ar  Latviešu-dāņu biedrības vadītāju Katrīnu Povidišu-Delefossi. Kad Saeimas vēlēšanu dienā lielākajā daļā Eiropas valstu Latvijas pilsoņi jau būs izdarījuši savu izvēli, okeāna otrā krastā viss vēl ritēs pilnā sparā, jo 3. oktobrī vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika. „Latviešiem pasaulē” pirmo reizi sazinājāmies un iepazināmies ar apbrīnojami darbīgo Brazīlijas latvieti, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības vadītāju Renāti Albrehtu. Renāte priecājas, ka Brazīlijā izdevies sarīkot pasu stacijas vizīti, kas turienes latviešiem devusi iespēju iegūt Latvijas pasi. Viņa organizē arī vēlēšanu iecirkni Novaodesā - pilsētā Brazīlijas dienvidos, Sanpaulu štatā. Kaut gan Brazīlijas latvieši cenšas kopt un uzturēt latviskās tradīcijas, svinēt svētkus - 18. novembri, 4. maiju un Jāņus, tur darbojas arī  latviešu koris un tautas deju kopas, tomēr galvenais izaicinājums ir latviešu valodas prasme. Tādēļ Renāte Albrehta pati uzņēmusies iniciatīvu tautiešiem skaidrot sarežģīto vēlēšanu procedūru un visus vēlēšanu materiālus iztulkojusi portugāļu valodā.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” startu dosim Īrijā, no kurienes spersim „PLATu soli” uz Austrāliju, tad atgriezīsimies Eiropā, lai paviesotos Norvēģijā un pievienotos Rozā lentīšu skrējienam, bet deju ritmos caur Apvienoto Karalisti nonāksim Latvijā.    Visus diasporas latviešu teātra māksliniekus un viņu cienītājus gaida vēl nebijis piedzīvojums - tradicionālais Pasaules Latviešu Amatierteātru savienības ikrudens saiets „PLATS solis” pārdēvēts par „PLATu brīvsoli”, pirmo reizi šķērsos  kontinentu robežas un norisināsies Austrālijā. Viesmīlīgie Sidnejas latvieši savās mājās sagaidīs latviešu teātra trupas no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Dānijas, Vācijas, Šveices, Itālijas, ASV un Latvijas. Ne vien tiks rādītas 13 izrādes, bet būs arī neatņemama saietu sastāvdaļa –diskusijas, kurās tiks pārrunāts uz skatuves redzētais, un meistarklases, kurās šoreiz jaunas prasmes grima, skaņu un scenogrāfijas jomā diasporas teātru cilvēkiem palīdzēs apgūt Austrālijā dzīvojošās profesionāles. Vienlaikus tiks svinēta arī mājinieku-visvecākā diasporas teātra - Sidnejas Latviešu teātra 75. dzimšanas diena. Saieta mājvieta no 2. līdz 5. oktobrim būs Sidnejas Latviešu nams, bet pēc „PLATa brīvsoļa” izskaņas vairāki teātri vēl uzkavēsies Austrālijā un ar viesizrādēm dosies uz Melburnu. Pirms došanās tālajā ceļā, LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” viesosies PLATS priekšsēde, arī Īrijas latviešu teātra „Sliedes” režisore un dramaturģe Sandra Bondarevska. Tad, kad, baudot teātri, daudzas stundas būs pavadītas, sēžot ērtos skatītāju krēslos, laiks izkustēties, tāpēc „Latviešiem pasaulē” aicinās uz Norvēģiju, kur Bergenā 28. septembrī gaidāms ikgadējais Rozā lentīšu pasākums - tradicionāls labdarības skrējiens, kurā tiek pausts atbalsts cīņai pret krūts vēzi. Latviešu biedrība Bergenā tajā piedalīsies jau trešo gadu pēc kārtas, un latviešu komandas organizatore Viola Lode aicina tai pievienoties ikvienu draugu un domubiedru. Turklāt katrs pēc savām iespējām var izvēlēties sev piemērotu distances garumu, to veicot skrienot vai soļojot.   Savulaik Latvijā pazīstamās deju mūzikas grupas „Pamatinstinkts” dalībniece Ilze Kalve jau daudzus gadus dzīvo Apvienotajā Karalistē un šobrīd darbojas žurnālistikas un mūzikas producēšanas lauciņā. Bet pavisam drīz uzzināsim par vēl kādu Ilzes talantu un varēsim viņu dēvēt arī par rakstnieci, jo visā drīzumā pie lasītājiem nonāks viņas grāmata „Grupa "Pamatinstinkts". Trakie 90. gadi un deju mūzikas aizkulises". Ilze Kalve sola, ka tas ir būšot jautrs romāns, balstīts uz patiesiem notikumiem, minot konkrētas vietas un reālas personas. To lasot, iespējams, daudzi atsaukšot atmiņā gan savu jaunību, gan pasākumus pilsētu un ciemu kultūras namos, turklāt atpazīšot sevi vai draugus. Oficiālie „Grupa "Pamatinstinkts". Trakie 90.gadi un deju mūzikas aizkulises” atklāšanas svētki notiks Rīgā, 15.oktobrī kultūrtelpā „Ex Libris”, un tos ar savu klātbūtni pagodinās arī pati autore un, iespējams, daži no grāmatas varoņiem.

Septembris jau uzņēmis „pilnus apgriezienus”, un „Latviešiem pasaulē” pamatīgi jāiespringst, lai paspētu pabūt gan Beļģijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, gan Briselē, Bradfordā un Frankfurtē. Aktīvie, enerģiskie un sportiskie Briseles latvieši laiku pa laikam apvienojas, lai kopīgi baudītu kustību prieku, sajustu adrenalīnu un pavairotu endorfīnus jeb laimes hormonus. Ikreiz uz Latvijas svētkiem maijā un novembrī Teku Taku Brisele komanda, sapucējušies ar kādu latvisku atribūtu – karogu, šalli, piespraudīti vai izlases kreklu, pulcējas, lai izskrietu Latvijas kontūru. Tieši pēc nedēļas, 20. septembrī, kad Briselē izsludināta „diena bez auto”, un ielas būs atvēlētas vienīgi gājējiem un riteņbraucējiem, Teku Taku Brisele aicina uz kopīgu aktīvās atpūtas pasākumu pašā pilsētas centrā un rīko pilsētvides rogainingu jeb orientēšanos, kurā dalībnieki individuāli vai komandās meklēs kontrolpunktus. Teku Taku Brisele vadītājs Māris Bērziņš mierina, ka nevajadzētu nobīties no vārda „rogainings”, jo distance esot saplānotā tā, lai to varētu pieveikt arī iesācēji. Ja nevēlaties skraidīt vai soļot pa Briseles ielām, tad izlocīt kājas būs iespējams arī Apvienotajā Karalistē. Tur Bradfordā, Daugavas Vanagu namā nākamās nedēļas nogalē Ziemeļanglijas folkloras kopa „Dūdalnieki” ieskandinās savu jauno albumu „Dūdalnieki dūdo, čivina, ūjina...sadziedāšanās ar putniem.”. Koncertā piedalīsies arī „Dūdalnieku” draugi - mūzikas grupa „Northern Voices”, TDK „Kamoliņš” un latviešu skolas „Dzīpariņš” bērni, bet vakara noslēgumā visi tikšot aicināti uz sadziedāšanos un dančiem. Savukārt „Dūdalneku” vadītājs Raimonds Dāle ekskluzīvi LR2 klausītājiem sarūpējis pāris pirmatskaņojumus no jaunā albuma. Folkloru baudīt varēs arī Vācijā, jo Frankfurtes latviešu biedrība un folkloras kopa „Upe” aicina uz Baltu vienības dienu. Tā tiek rīkota par godu latviešu un lietuviešu kopīgajai atceres dienai – Saules kaujas uzvarai pirms 790 gadiem  un tiek atzīmēta kopā ar draugiem un kaimiņiem – lietuviešiem. Baltu vienības dienā varēs ne vien klausīties dziesmās un vērot dejas, bet arī nogaršot tradicionālos latviešu un lietuviešu ēdienus. Lietuviešiem tie būšot cepelīni, bet latviešiem dažādi rupjmaizes gardumi, sklandrauši un, protams, slavenie zirņi ar speķi. Plašāk gan par Baltu vienības dienu, gan rudens saulgriežu ieskandināšanu Flonheimā „Latviešiem pasaulē”uzzināsim no folkloras kopas „Upe” vadītājas Egijas Smirnovas

Skolasbērniem tikko sācies jaunais mācību gads, tikmēr esošajiem un topošajiem „tautas kalpiem” jau pēc mēneša - 3. oktobrī gaidāms lielais eksāmens - 15. Saeimas vēlēšanas. Tāpēc „Latviešiem pasaulē” skaidrosim gan dažas ar balsošanu ārpus Latvijas saistītas praktiskas nianses, gan sazināsimies ar latviešu īpašumu Apvienotajā Karalistē - „Straumēni”, kur  notiks 15. Saeimas deputātu kandidātu īpašas priekšvēlēšanu debates diasporai. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK)  apstiprinājusi kopumā 88 vēlēšanu iecirkņus un to komisijas ārvalstīs. Vislielākais iecirkņu skaits plānots Amerikas Savienotajās Valstīs – 16, Apvienotajā Karalistē – 9, Vācijā – 8 un Kanādā – 6 iecirkņi. Tie vēlēšanu dienā - 3. oktobrī būs atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika. Bez tam Latvijas pilsoņi, kuri 15. Saeimas vēlēšanu laikā dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 25. septembrim portālā Latvija.gov.lv var elektroniski pieteikties balsošanai pa pastu. Pēc veiksmīgas reģistrēšanās e-pakalpojumā vēlētājam būs pieejami visi balsošanai nepieciešamie materiāli. Pasta balsojums jāsaņem līdz vēlēšanu dienai, tomēr Centrālā vēlēšanu komisija  aicina nekavēties un pasta balsojumu nosūtīt pēc iespējas drīzāk. Lai plašāk skaidrotu par balsošanas iespējām ārpus Latvijas, „Latviešiem pasaulē” viesojās CVK pārstāves Inita Dzene un Iveta Rozenfelde (attēlā). Savukārt nākamās nedēļas nogalē svētdien, 13. septembrī Apvienotajā Karalistē latviešu īpašumā „Straumēni” plānotas 15. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu debates diasporai. Tajās galvenais akcents tiks likts uz diasporu un tai aktuālo, dodot iespēju uzzināt politisko spēku nostāju par Latvijas diasporas jautājumiem un turpmāko sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. Debates tiešraidē būs skatāmas arī Latvijas Sabiedriskā medija vietnē LSM, kā arī interneta platformā Facebook Live. Lai „Straumēnus” un to apkārtni uzpostu gaidāmajām debatēm, dienu iepriekš, 12. septembrī, Straumēnu muižā tiek rīkota lielā rudens talka. Tajā piedalīties tiek aicināts ikviens - ģimenes ar bērniem,  draugi un kaimiņi, un ikvienam atradīšoties kāds piemērots darbiņš. Talcinieki varēs vākt lapas un zarus, sakārtot teritoriju un dārzu un paveikt citus darbus, lai Straumēni rudeni un ziemu sagaidītu sakopti un skaisti. Visiem tiek lūgts līdzi ņemt darba cimdus, nepieciešamos darbarīkus un labu noskaņojumu. Pēc talkas dalībniekiem tiek solīta silta un garda zupa un iespēja nesteidzīgi pabūt kopā, bet vēlāk Latviešu vakars ar dančiem un karaoke dziedāšanu. Priekšvēlēšanu debatēs ieklausīties un talkas priekus baudīt „Latviešiem pasaulē” aicināja Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē priekšsēde un „Straumēnu” vadītāja Vera Antipova.

Vasara aiztraukusies kā viens mirklis, bet nav ko skumt, jo rudens mums sola jaunus notikumus, jaunus piedzīvojums un jaunas tikšanās. Augusta izskaņā LR2 studijā viesojās uzņēmuma „Baltic Imports” dibinātāji no Mineapoles - Ingrīda Kancāne-Maklaklina un Šāns Maklaklins (Sean McLaughlin). Savukārt „Latviešiem pasaulē” devās virtuālā ceļā uz Īriju, lai iepazītos ar radošo apvienību „Omītes uz salas”. „Omītes uz salas” ir bezgala radošas, darbīgas aktīvas dāmas, kuras nesēž rokas klēpī salikušas, bet grib un prot baudīt dzīvi. Jūnijā viņas no visas sirds metušās iekšā darbos, palīdzot aizvadīt Navanas Midsummer festivālu. Jūlijā talantīgās Omītes tikās mākslas plenērā, lai iedvesmotos, izpaustos savā zīmēšanas prasmē un pilnveidotos. Rudens plānos ir izdot gan digitāla, gan drukāta formāta kulināro grāmatu, kurā apkopotas tās receptes, ko Īrijas saimnieces gatavo ikdienā un svētkos, izmantojot tieši Īrijā pieejamos un ražotos produktus. Tāpēc ikviens Īrijas latvietis tiek aicināts neskopoties ar saviem virtuves noslēpumiem un kļūt par daļu no unikālās recepšu grāmatas. Savukārt, ieskandinot rudeni, „Omītes uz salas” dzejas un mūzikas cienītājus ielūdz uz Dzejas dienu ieskaņas pasākumu „Kā sīka atraitnīte rudens dobītē - Dvēsele”. Līdzi esot jāņem kāds no saviem mīļākajiem dzejoļiem. Apvienība lepojas, ka tās darbošanās pamanīta, tā atzīta kā aktīva kopienas daļa un pavasarī tikusi oficiāli reģistrēta Mītas (Meath) grāfistes kopienas brīvprātīgo tīklā. Tas „Omītēm uz salas” palīdzēšot augt un realizēt vēl trakākas un krāsainākas idejas. „Latviešiem pasaulē” radošās apvienības grandiozajos plānos ielūkosimies kopā ar vienu no dzīvespriecīgajām Omītēm - Ingu Zvirgzdiņu. Ne mazāk darbīgi un izcili ir arī diasporas sociālie uzņēmēji no ASV Ingrīda Kancāne-Maklaklina un Šāns Maklaklins. Lai atbalstītu latviešu tradicionālos amatniekus, pērkot viņu darbus un pārdodot tos ASV tirgū, viņi savulaik dibinājuši sociālo uzņēmumu „Baltic Imports”. Viņu moto ir „Celebrating the Spirit of Traditions” („Godināt tradīciju garu”) un misija - Amerikas sabiedrībā popularizēt latviešu kultūru, mitoloģiju un tradīcijas. Šobrīd Ingrīda un Šāns ieradušies Latvijā un 10. septembrī piedalīsies muzeja „Latvieši pasaulē” stāstu vakarā „Sasiet pārrauto pavedienu”, kurā dalīsies atmiņās par „Baltic Imports” darbību, sadarbību ar amatniekiem un sociālās uzņēmējdarbības pieredzi 90. gadu Latvijā un ASV.

Augusts un līdz ar to vasara nenovēršami tuvojas savai izskaņai, tāpēc īstais brīdis ielūkoties gaidāmajā rudens sezonā: Skatītājiem durvis jau vēruši galvaspilsētas teātri, un arī diasporas amatierteātri jau saplānojuši savu notikumu kalendāru. Un, protams, pēc vasarīgas iepauzēšanas, atkal rosība atsākusies dažādu valstu latviešu biedrībās.   Birmingemas mazais teātris pavasarī ar izrāžu tūri „Vēstule no Anglijas” viesojās Latvijā, bet šobrīd jau atkal pošas ceļā. Vispirms viņi dosies uz Londonu, kur no 4. līdz 6.septembrim izrādīs divus Pasaules amatierteātru saietā „PLATS solis” godalgotus iestudējumus: pēc Žana Pola Sartra darbu motīviem veidoto „Aiz durvīm”, kas tapis sadarbībā ar Londonas teātri „Trepes”, un filozofisku drāmu ar mistisku noskaņu „Arlabunakti!”. Ja Londonas viesizrādes Birmingemas Mazajam teātrim jau kļuvušas par ikgadēju tradīciju, tad drīzumā pirmoreiz viņi sastapsies ar Austrālijas publiku, kur no 2. līdz 5. oktobrim Sidnejā norisināsies diasporas teātru saiets „PLATS brīvSOLIS 2026”, kas 10. un 11.oktobrī turpināsies ar izrāžu maratonu Melburnā. Bet tas nebūt vēl nav viss! Pēc atgriešanās Lielbritānijā oktobra pēdējā dienā Birmingemas Mazais teātris dosies uz Bostonu, lai piedalītos Bostonas II Starptautiskā teātru festivālā (Blackfriars Theatre), savukārt novembra izskaņā Birmingemā gaidāms ikgadējais  Starptautiskais teātru festivāls „5 Salas”. „Latviešiem pasaulē” satiksimies ar Birmingemas Mazā teātra aktrisi Dināru Kleperi. Pērnā rudens diasporas teātru saietā „PLATs solis” Dināra gan žūrijas, gan skatītāju vērtējumā saņēma godalgu kā labākā aktrise. Dzīvodama Latvijā, viņa darbojusies kultūras lauciņā, tostarp vadījusi vairākus amatierteātrus. Savukārt, ierodoties Apvienotajā Karalistē, sastapšanos ar Birmingemas mazā teātra vadītāju un režisoru Ingmāru Čaklo Dināra Klepere sauc par ļoti laimīgu gadījumu, turklāt piebilst, ka tas, cik krāsainu gribam padarīt savu dzīvi, ir mūsu katra paša rokās.   Sportisko krāsu un azarta nākamās nedēļas nogalē netrūks arī Dānijas latviešiem, jo tur jau sesto reizi notiks Eiropas latviešu sporta festivāls „Olimpiskais Lāčplēsis". Pasākums iemantojis lielu popularitāti un pulcēs ne vien latviešu ģimenes, bet arī dāņu draugus un sporta entuziastus, turklāt tam pievienošoties arī Norvēģijas latvieši. Dalībniekus sagaida sporta aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, komandu spēles un individuālie izaicinājumi, būs lieliska iespēja ne vien pārbaudīt savus spēkus, bet arī satikt tautiešus un stiprināt latvisko garu. Pēc sportiskajām aktivitātēm svētki turpināšoties ar vakara ballīti, dejām, populārām latviešu dziesmām un neiztrūkstošajiem ballīšu hitiem- „Zemenes” un „Kaija”. „Olimpiskā Lāčplēša” atmosfērā „Latviešiem pasaulē” palīdzēs iejusties Latviešu biedrības Dānijā vadītāja Sandra Kaktiņa. Izmantojot izdevību, kopā ar Sandru ieskicēsim arī Latviešu biedrības Dānijā gaidāmā rudens plānus.

Šīs nedēļas nogalē Aglona pulcē tūkstošiem svētceļnieku uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. Tikmēr daudzas latviešu ģimenes devušās uz Īriju, kur šodien ar svinīgu Latvijas karoga pacelšanu sācies saiets 3x3. Savukārt Dānijā atklāta meistarklašu cikla „Lietpratis” jaunā sezona.  Ja līdz šim Dānijā darbojās latviešu - dāņu biedrība, tad šogad februārī Vejlē ar mērķi apvienot Dānijā dzīvojošos latviešus, stiprināt latvisko identitāti un veicināt latviešu valodas, kultūras, tradīciju un tautas mantojuma saglabāšanu dibināta Latviešu biedrība Dānijā. Tās darbība galvenokārt ir vērsta uz ģimenēm ar bērniem, veidojot vidi, kurā dažādu paaudžu latviešiem ir iespēja satikties, sadarboties un uzturēt saikni ar Latviju. Biedrības paspārnē  darbojas nedēļas nogales skola „Asniņš”, tautas deju kopa „Ziemeļblāzma”, bērnu deju kopa „Ziemelītis” un meistarklašu cikls „Lietpratis”. „Latviešiem pasaulē” šoreiz iepazīsimies ar meistarklašu cikla vadītāju Inesi Dārziņu. Viņa rīko aizraujošas, radošas un izzinošas nodarbības, kurās ir iespēja apgūt jaunas prasmes, satikt domubiedrus un kopā baudīt ne vien latvisku atmosfēru, bet arī dažādas garšas. Jo īsts lietpratis zina - tas, kas paša gatavots, garšo vislabāk! Pavasara sezonā jau notikušas Saldskābmaizes cepšanas, Gaļas kūpināšanas un Improvizācijas meistarklases, bet pašas Ineses vadībā bijusi iespēja apgūt kūkas „Cielaviņa” „uzburšanas” un Speķa pīrāgu cepšanas noslēpumus. Jaunā sezona tikko sākusies ar gardu un praktisku gurķu marinēšanas un kāpostu skābēšanas nodarbību, kurā prasmīgas saimnieces dalījušās savās zināšanās, pārbaudītās receptēs un vērtīgos virtuves knifiņos. Cikla „Lietpratis” turpinājumā iecerētas Ādas auskaru darināšanas, Ukraiņu virtuves, Adīšanas pamatu un Keramikas vēja zvanu vērpšanas meistarklases.   Tikmēr Īrijā ik gadu augustā norisinās saiets 3x3. Ar tā šīgada vadītāja Baibu Gaigru „Latviešiem pasaulē” iepazinās jau vasaras ieskaņā, bet šoreiz sazināsimies ar vienu no ieviržu vadītājām -Zani Kažotnieci. Zane savulaik pati bijusi Īrijas 3x3 vadītāja, tostarp izaicinošajā pandēmijas laikā, kad saiets norisinājās attālinātā formātā. Šogad viņas pārziņā būs ievirze „Skaņu spēles”. Tās dalībnieki mācīsies, kā  spēlēties ar skaņu sevī un sev apkārt, klausīsies un radīs skaņu, dziedās, zumēs, peldēs skaņās un spēlēs dažādus instrumentus. Zane pati ir vijolniece un ne vien darbojas Ķeltu stīgu ansamblī, bet arī bērniem māca vijoļspēli. Bez tam Zane Kažotniece ir arī Mayo latviešu nedēļas nogales skoliņas „Graudiņš” vadītāja. Līdztekus iknedēļas klātienes nodarbībām jau vairākus gadus „Graudiņš” latviešu jauniešiem rīko arī attālinātas mācības, kurās iespējams sagatavoties vidusskolas noslēguma eksāmenam latviešu valodā.

Šonedēļ Lielbritānijas pilsētā Birmingemā norisināsies Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kurā pulcēsies kontinenta spēcīgākie vieglatlēti, tostarp septiņi Latvijas sportisti. Tikmēr sportiski noskaņotie Birmingemas latvieši devušies uz Īrijas pilsētu Limeriku, lai piedalītos starptautiskajā tradicionālo un tautas sporta veidu festivālā European Sport for All Games 2026, kurā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt arī Latvijas nacionālo spēli – novusu. Savukārt tautieši no Īrijas, Anglijas, Francijas, Šveices un pat no ASV jūlija vidū satikās Gulbenes novada Beļavas pagasta Letes ciemā, kur  norisinājās Vispasaules letenieku saiets. Letes ir viens no Latvijas mazajiem ciematiņiem, kuri  pamazām „izmirst". Savulaik tur dzīve kūsājusi, darbojusies zvērsaimniecība, kur audzēti kažokzvēri, un bijusi pašiem sava „republika” ar darbinieku ciematu, kantori, dzīvojamām ēkām, bērnudārzu, klubu un veikalu. Zvērsaimniecība beigusi pastāvēt apmēram pirms 15 gadiem, un  šobrīd kādreizējo 300 iedzīvotāju vietā palikuši vairs tikai kādi 30 - 40. Letes ir dzimtā vieta bijušajai Dublinas latviešu skolas „Saulgriezīte” vadītājai Ritmai Prokopčenko, savas darba gaitas viņa sākusi turienes bērnudārzā. Nu jau daudzus gadus Ritma mīt Īrijā, bet Letēm joprojām viņas sirdī ir īpaša vieta. Šovasar beidzot izdevies īstenot sen loloto sapni par pasaulē izklīdušo letenieku atvešanu atpakaļ uz mājām - Vispasaules letenieku saietu. Viss izdevies brīnišķīgi - viesu grāmatā reģistrējušies ap 250 dalībnieku no visas pasaules, bez tam visai kupli tikusi pārstāvēta arī jaunā paaudze. Visas trīs saieta dienas bijušas piepildītas gan ar satikšanas prieku un neaizmirstamām emocijām, gan dažādiem notikumiem - ekskursiju uz tuvējo kokaudzētavu, izstādēm, „Atmiņu istabu”, fotoorientēšanos, koncertu un zaļumballi. Savukārt cita veida rosība šobrīd valda Īrijas pilsētā Limerikā, kur norisinās starptautiskais tradicionālo un tautas sporta veidu festivāls European Sport for All Games, kura pulcējas vairāk nekā 250 dalībnieku no 26 valstīm, apmeklētājiem piedāvājot iespēju iepazīt un pašiem izmēģināt gandrīz 50 tradicionālos un tautas sporta veidus. Lai reprezentētu Latviju un mūsu nacionālo sporta veidu – novusu uz Īriju kopā ar savu komandu devies „Latviešiem pasaulē” labi pazīstamais Birmingemas kultūras centra vadītājs un Birmingemas un Londonas latviešu teātru režisors Ingmārs Čaklais, tikai šoreiz Lielbritānijas Novusa federācijas prezidenta lomā. No Birmingemas uz Limeriku nogādāti novusa galdi, festivāla apmeklētāji tiek iepazīstināti ar novusa vēsturi un attīstību Latvijā un pasaulē, var vērot spēles demonstrējumus un paši apgūt spēles prasmes. Latviešu sirdslieta ir ne vien novuss, bet, protams, arī ar teātris. Tāpēc jau pavisam drīz Ingmārs ar abiem saviem vadītajiem teātriem un trīs izrādēm dosies uz Austrāliju, kur oktobra sākumā Sidnejā notiks diasporas amatierteātru festivāls „PLATS solis”. Saieta laikā tiks rādīti 13 iestudējumi, kurus uz Austrāliju būs atveduši latviešu teātri no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Dānijas, Vācijas, Šveices, Itālijas, Amerikas, Latvijas un arī divi Austrālijas - Sidnejas un Melburnas latviešu teātri. Sidnejas Latviešu teātris šogad svin savu 75 dzimšanas dienu, tāpēc saieta programmā būs iekļauta arī jubilejai veltīta izstāde, savukārt jaunas prasmes grima, skaņas un  scenogrāfijas  jomā tradicionālajās meistarklasēs šoreiz palīdzēs apgūt Austrālijā dzīvojošās mākslinieces.

Kaut gan klāt jau augusts, tomēr vasara vēl joprojām rit pilnā sparā! Ar 3x3  saietiem Vācijā un Īrijā un vietu, kur piedzīvot „mūsu mazo, laimīgo Latviju”, ar Eiropas Vasaras skolu Bērzumuižā, ar Latvisko ģimeņu dienām Loimā un talkošanu Bradfordā. Arī ar daudzu pasaulē izklīdušo latviešu ciemošanos savās īstajās mājās - Latvijā. Tāpēc, izmantojot lielisku iespēju, „Latviešiem pasaulē” uz sarunu klātienē aicināsim Maltā dzīvojošu latvieti Ulriku Hibneri, kuras misija ir jaundibināmā latviešu biedrībā apvienot visus aktīvos Maltas tautiešus. Un - kur ir latvieši, tur arī LR2! Tāpēc jūlija ieskaņā nevarējām nebūt „Latvijas Kultūras nedēļā Spānijā”, kur mums bija liels prieks satikt vairākus diasporas amatierteātrus, tostarp Sirsnīgo Briseles teātri. Briselē ir ļoti aktīva latviešu sabiedrība: tur darbojas Latviešu biedrība Beļģijā, bērniem ir iespēja apmeklēt Latviešu sestdienas skoliņu, gan lielie, gan mazie dziedāt un dejot vēlmi var piepildīt Briseles latviešu korī, Briseles latviešu dejotājos, Jauniešu deju kolektīvā „Ausma” un „Mazajos Briseles latviešu dejotājos”, turklāt regulāri tiek izdota arī Beļģijas latviešu avīze. „VIII Latvijas kultūras nedēļa Spānijā”, kas norisinājās Katalonijas pilsētā Lloret de Mar, šoreiz tika apvienota ar diasporas amatierteātru festivālu „Laipa”. Tur savu iestudējumu, kas veidots pēc Jāņa Ezeriņa noveles „Kādas blusas stāsts” motīviem, bet mazliet „atblusotā” versijā, rādīja Sirsnīgais Briseles latviešu teātris kopā ar savu Tallinas filiāli. Izrādē speciāli spāniskajai videi tika pieskaņota gan flamenko stilā tapusi mūzika, gan skatuves tērpos krāšņie Dienvidkurzemes brunči tika papildināti ar flamenko elementiem. Koku paēnā, slēpjoties no karstās Spānijas saules, „Latviešiem pasaulē” satikās ar divām Briseles aktrisēm - Lianu Ameteri un Kristīnu Langi un noskaidroja gan par viņu pieredzi teātrī, gan ieskicēja nākotnes ieceres. Starp citu, septembrī Sirsnīgo Briseles latviešu teātri varēsiet satikt Parīzē, kur viņi viesosies ar Imanta Ziedoņa „Zaļo pasaku”.  Ja Latviešu biedrība Beļģijā var lepoties ar vairāk nekā divdesmit gadu senu vēsturi, tad Maltas latvieši vēl tikai ceļa sākumā. Oficiāli tur reģistrēts ap 300 latviešu, bet neoficiāla informācija liecina, ka valstī pašlaik dzīvo aptuveni 1000 Latvijas valstspiederīgo. Apvienot turienes tautiešus, lai kopīgi varētu dibināt latviešu biedrību, bērnu sestdienas skoliņu un, iespējams, pat kori - tāds mērķis ir apbrīnojami enerģiskai un aizrautīgai Maltas latvietei Ulrikai Hibnerei (attēlā). Pirmie soļi jau sperti - kopā tiek svinēts 4. maijs, Jāņi un hokejs. Turklāt viņiem ir pašiem sava mobilā bibliotēka jeb latviešu grāmatu lāde! Visos svētkos klātesošs ir arī sarkanbaltsarkanais karogs, kuru, pirms pāris gadiem viesojoties Maltā, dāvājis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Nesen notikusi Maltas latviešu un Eiropas Latviešu apvienības tikšanās, kurā,  lai atbalstītu Maltā dzīvojošo tautiešu kopienu, diskutēts par labākajām praksēm, veidojot oficiālu diasporas organizāciju. Ulrika Hibnere cieši nolēmusi neapstāties un tādēļ aicina atsaukties tos, kas vēlas pievienoties un darboties, un uzturēt dzīvu latviešu kultūru un valodu.

Jūlijs Latviju ir kārtīgi samērcējis un pārsteidzis ar pamatīgu slapjumu, peļķēm un lietusgāzēm. Tāpēc „Latviešiem pasaulē” īstais laiks uz brīdi atgriezties saulainajā Spānijā, kur jūlija sākumā piejūras pilsētā Lloret de Mar norisinājās „VIII Latvijas Kultūras nedēļa”, un tajā klātesošs bija arī LR2. Savukārt jūlija nogale tiks sagaidīta drošības un aizsardzības zīmē, jo Vācijā notiks diasporas forums „Drošas pieturas pasaulē". Apmēram pusmiljons Latvijas valsts piederīgo dzīvo ārpus Latvijas, un tas ir varens spēks! Laikā, kad viena no Latvijas galvenajām prioritātēm ir drošība, arī latviešu diaspora var dot savu ieguldījumu, tādēļ nākamnedēļ, 30. un 31. jūlijā Freiburgā, Latviešu centrā Bērzainē pulcēsies Latvijas diasporas kopienu un centru vadītāji no visas pasaules, lai domātu un runātu par to, kā diaspora var iesaistīties Latvijas aizsardzības tīkla veidošanā. Tiks diskutēts par to: Kā ikvienam savā mītnes zemē cīnīties pret nepatiesu ziņu izplatīšanos un dezinformāciju. Kā latviešu centri var kļūt par atbalsta punktiem, palīdzot ar ziedojumiem un loģistiku. Kā būt noderīgiem, iesaistoties tulkošanas darbos, kiberdrošībā, medicīnā, tiesībās un citās jomās un attālināti sniegt palīdzību Latvijai. Forumā tiks apskatīti labās prakses piemēri no Lietuvas, Vācijas un Ukrainas, kā arī līderības un krīzes vadības eksperta vadībā konkrēti rīcības varianti tiks ne vien izstrādāti, bet arī pārbaudīti praktiskā simulācijā. „Latviešiem pasaulē” ar gaidāmo  diasporas forumu „Drošas pieturas pasaulē" iepazīstināja viens no tā organizatoriem, Daugavas Vanagu Vācijā vadītājs un arī Latvieši.com valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš. Neapšaubāmi, arī mūsu kultūra ir viens no drošības stūrakmeņiem. Prieks, ka līdzās ar tradīcijām un pieredzi bagātiem diasporas kolektīviem, aizvien rodas jauni, kas vieno latviešus no tuvākas un tālākas apkārtnes. „VIII Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā” bija tā vieta, kur LR2 un „Latviešiem pasaulē” bija lieliska iespēja satikt jau sen iepazītas un mīļas paziņas, gan nodibināt jaunas draudzības, tostarp ar Spānijas latviešu kori „Alma”. Savos sociālajos tīklos viņi sevi piesaka kā „kori, kas apvieno latviešus no dažādām Spānijas malām, lai saglabātu latviešu dziesmu un kultūru dzīvu. Katrs mēģinājums ir kā mājas.”. Viņi  sevi raksturo kā „draudzīgu un sirsnīgu latviešu kori, kas dzied Madridē un ir izpletis spārnus arī Valensijā!”. Un, ja jums šķiet, ka kora nosaukumam izvēlēts latviešu meitenes vārds „Alma”, tad, izrādās, ir arī cits skaidrojums - spāņu valodā „alma” nozīmē „dvēsele”, un šis vārds viņiem tiešām ļoti piestāv. Pavasarī koris nosvinējis savu viena gada jubileju, bet uzstāšanās Latvijas kultūras svētkos Spānijā bija pirmās nozīmīgākās publiskās „ugunskristības”. Starplaikos starp mēģinājumiem, koncertiem un ekskursijām brīdi sarunai atlicināja daži no dziedātājiem - Austra, Žanete, Līva un Kaspars (attēlā). Viņi visi muzikālo „rūdījumu” jau iepriekš guvuši citos koros, tomēr ļoti mīļi savās rindās gaida jaunus „papildspēkus” – ar vai bez pieredzes, jo „ galvenais - lai ir prieks par dziedāšanu un vēlme būt kopā ar citiem latviešiem!” Viņi saka: „Mēs palīdzēsim, iemācīsim un atbalstīsim katrā solī.”

Beidzot tas ir noticis!-  Itālijas latviešu teātris „Momento” uz Latviju ved diasporas amatierteātru saietā „PLATS solis” ar Grand Prix godalgoto izrādi „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2. daļa – “MĀTES””! Tikmēr viens no izcilākajiem Kanādas koriem „Pro Coro Canada”  savā Kanādas koncertturnejā dziedās latviešu komponistu mūziku. Latviešu teātra Itālijā „Momento” izrāde „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2. daļa – “MĀTES”” tapusi sadarbībā ar Regnāru Vaivaru. To iedvesmojuši Itālijā dzīvojošo latviešu sieviešu stāsti – tās ir atklātas un emocionālas atzīšanās par dzīvi svešumā, par sievietes spēku, par izvēli būt teātrī, par vientulību, piederību un mātes lomu, par to, ko nozīmē būt latvietei pasaulē. Iestudējumā ir „starptautisks” latviešu aktrišu ansamblis - Sandra Bondarevska no Īrijas, Lilita Tomsena no Dānijas ( bet šobrīd jau atgriezies savās īstajās mājās- Latvijā) un Lāsma Pintere no Itālijas. Bez tam Lāsma vienlaikus ir arī  izrādes režisore. Teātra kritiķe Guna Zeltiņa, kura darbojās diasporas teātru saieta „PLATS solis” žūrijā, portālā „Kroders” iestudējumam „MĀTES” veltījusi visai cildinošu vērtējumu: „Šī izrāde „paņēma” tieši ar savu teātra valodas vienkāršību un cilvēcisko siltumu, kas burtiski strāvoja gan no abu mammu – Lilitas Tomsenas Lilijas un Sandras Bondarevskas Anastasijas, gan pašas režisores skatuviskās esības. Šī mazformāta izrāde bija tik aizkustinoša, cilvēciski gudra, reizē sāpīga un smeldzīgi gaiša, ka izpelnījās Grand Prix un atnesa balvu Sandrai Bondarevskai kā labākajai aktrisei otrā plāna lomā.” „Momento” Latvijas viesizrāžu tūre sāksies 31. jūlijā Jelgavas Studentu teātrī , tupināsies 1. augustā Cēsīs, Ruckas muižā un 2. augustā Rīgā, Dramaturgu teātrī, bet noslēgsies 5. augustā Jēkabpils novadā, Salas Tautas namā. „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar visām trim aktrisēm - Lāsmu, Sandru un Lilitu (attēlā). Savukārt, lai ieskicētu Kanādas profesionālā kora „Pro Coro Canada”, kurā dzied arī vairāki latvieši, koncertturneju sazināsimies ar žurnālisti Māru Gulēnu. Jaunākajā kora programmā iekļauti divi latviešu komponistu - Uģa Prauliņa un Ērika Ešenvalda lielformāta darbi. Uģis Prauliņš savulaik bijis kora rezidējošais komponists un vairākkārt viesojās Edmontonā. Arī Ērika Ešenvalda mūzika kolektīvam esot ļoti tuva, un  gadu gaitā atskaņotas daudzas viņa kompozīcijas. Šoreiz koncertos skanēs Uģa Prauliņa skaņdarbs „Lakstīgala”, kas rakstīts 20balsīgam korim, un sižetu iedvesmojusi Andersena pasaka par Ķīnas ķeizaru, kuru apbūrusi lakstīgala ar brīnumdaiļu balsi. Starp citu, Prauliņš partitūras tapšanas laikā tiešām esot klausījies un ierakstījis lakstīgalu treļļus. Bet  Ērika Ešenvalda „Leģenda par iemūrēto sievu" jau labu laiku esot Kanādas kora „Pro Coro Canada” repertuārā, un tā  pamatā ir sena Balkānu tautu teika, kura vēsta par upuri, kas nepieciešams, lai radītu paliekošas un varenas vērtības. Starp citu, Ēriks Ešenvalds „Latvijas avīzei” reiz atklājis: „Vajag to latviskumu. Latvijas pļavas, kad smaržo zāle, kad apkārt ir vasarīgi salti koki, rudzupuķes, skan Latvijas Radio 2 . Ir tik forši dzīvot šeit, kur skan tava valoda, kur tu esi piedzimis, kur ir tava ģimene, kaimiņi, draugi. Un tad – kā Sprīdītim aiziet pasaulē. Izdarīt savu darbu. Pastāstīt pasaulei par Latviju.” Lai pasauli sajūsmina šie latviešu stāsti - gan teātra, gan mūzikas valodā izstāstītie!

Latviju ar Spānijas reģionu Pireneju pussalas ziemeļaustrumos - Kataloniju vieno ciešas saites. Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem turienes iedzīvotājus tik ļoti saviļņoja Mārtiņa Brauna „Saule. Pērkons. Daugava.”, ka viņi to izvēlējās par savu himnu. Turklāt piejūras kūrortpilsētā LLoret de Mar jau par tradīciju kļuvusi „Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā”, kura pagājušās nedēļas nogalē tika rīkota jau astoto reizi. Tajā viesojās daudzi kori, deju kolektīvi, ansambļi un folkloras kopas gan no Latvijas, gan diasporas. Bez tam vienlaikus Latvijas kultūras svētku ietvaros notika arī Diasporas amatierteātru festivāls „Laipa”. Uz gleznainas ainavas - jūras un kalnu ieskautas svētku skatuves latviešiem bija iespēja parādīt gan sevi, gan savu mākslu, savukārt Spānijas publika varēja baudīt Latvijas kultūru un sajūsmināties par skaistajiem latviešu tautastērpiem, skaņajām balsīm un raito dejas soli. Bez tam „Latvijas Kultūras nedēļas Spānijā” idejas autore un organizētāja Dana Tagle bija parūpējusies par to, lai brīvajā laikā latviešiem būtu iespēja iepazīt arī Katalonijas kultūru, vēsturi un mākslu, un tie, kuri vēlējās, varēja doties ekskursijās uz Monseratas klosteri, Barselonu un Dali muzeju. Šoreiz visos notikumos klātesošs bija arī LR2 – gan tiešraides reportāžās, gan atpakaļ uz Latviju atvedot „veselu koferi” ar neaizmirstamiem iespaidiem. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” daži mirkļi un „aizkulišu” sarunas festivāla noslēguma koncerta laikā. Turklāt, raksturojot atmosfēru, jāpiebilst, ka līdzās skatuvei valdīja īsti „spāniska” rosība - pa pastaigu promenādi plūda raiba un priecīga publika, blakus esošajās kafejnīcās lielajos ekrānos notika ļoti karstasinīga Pasaules kausa futbolā skatīšanās, bet, karogiem plīvojot, garām traucās skaļi taurējoši auto, kuri līksmoja par Marokas futbolistu uzvaru. Visai šai jautrajai kakofonijai skanot fonā, satikāmies ar dažiem no „VIII Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā” dalībniekiem - Islandes latviešu teātri, tā vadītāju Ingrīdu Indusi un aktrisi Raitu, Sanfrancisko Jauno teātri un tā vadītāju un režisori Māru Lewis, Mansfīldas Bērnu deju kopu „Jumītis”, tās vadītāju Kristīni Akmeni un mazajām dejotājām Leilu un Aleksi un visbeidzot - arī festivāla organizētāju un dvēseli, joprojām enerģijā kūsājošo Danu Tagli.