Advertise on podcast: Spried ar Delfi

Vanšu tilta remontdarbi un iespējamie satiksmes ierobežojumi Rīgā jau raisījuši diskusijas gan Rīgas domē, gan pilsētas iedzīvotāju vidū. Kā viens no risinājumiem tiek apsvērta pagaidu tilta uzstādīšana, kas varētu izmaksāt ap 20 miljoniem eiro, taču arī Rīgas domes koalīcijā par tā nepieciešamību viedokļi dalās. Tikmēr pēc Saeimas vēlēšanām Rīgas domes opozīcijas deputāti sākuši vākt parakstus Rīgas mēra Viestura Kleinberga ("Progresīvie") atstādināšanai. Kāds būtu efektīvākais risinājums, lai Vanšu tilta remonta laikā mazinātu sastrēgumus? Ar ko jārēķinās satiksmes dalībniekiem? Un cik stabila ir pašreizējā Rīgas domes koalīcija? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Sprindžuku (AS) un Rīgas domes deputātu, partijas "Latvija pirmajā vietā" Rīgas frakcijas priekšsēdētāju Edvardu Šleseru.

Iebraucot degvielas uzpildes stacijā (DUS), autovadītāji arvien biežāk ar bažām raugās uz degvielas cenu tablo. No 1. oktobra samazināta akcīzes nodokļa likme degvielai. Bija sagaidāms, ka degvielas cena saruks par aptuveni astoņiem centiem litrā, taču pēc sākotnējā krituma atkal vērojams cenu kāpums. Turklāt DUS viena pēc otras atceļ brīvdienu atlaides, kas autovadītājiem iepriekš ļāva ietaupīt. Tikmēr zināmu atvieglojumu rada ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka ASV tomēr neierobežos dīzeļdegvielas eksportu uz Eiropu. Cik lielā mērā akcīzes nodokļa samazinājumu izjutīsim degvielas cenās? Kāpēc tirgotāji atceļ brīvdienu atlaides, un vai degvielas cenas Latvijā turpinās pieaugt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētāju Ievu Ligeri un SEB bankas ekonomistu Daini Gašpuiti.

15. Saeimas vēlēšanu kaislības un intrigas ir noslēgušās, un apkopotie to provizoriskie rezultāti ļauj izpētīt, kā politiķu darbu un kaismīgos izteikumus vērtē vēlētāji. Kas bijuši šo vēlēšanu lielākie ieguvēji un zaudētāji? Kādas ir nākamās koalīcijas aprises un kas valsti sagaida nākamajos četros gados? Par ko liecina zemā aktivitāte vēlēšanās? Un kā vērtējama vēlēšanu norise un balsu skaitīšanas aizkavēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktori Madaru Fridrihsoni un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Jau rīt Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Vēlētājiem šonedēļ ir iespēja savu balsi nodot arī glabāšanā – pirmajās četrās dienās to izdarījuši 7,44% balsstiesīgo. Taču vēlēšanu dienas priekšvakarā aktuāls ir jautājums – vai viss noritēs bez aizķeršanās? Pašvaldību vēlēšanas pērn aizēnoja tehniskas problēmas. Savukārt, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, uzmanības centrā nonāca arī jautājumi par vēlēšanās izmantoto IT sistēmu drošumu. Cik sagatavoti iespējamiem riskiem un krīzes situācijām ir vēlēšanu iecirkņi? Kādi ir biežākie jautājumi un neskaidrības, ar ko saskaras vēlētāji? Un kad varētu būt gaidāmi pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālās informācijas aģentūras LETA žurnālists Oskars Rekšņa iztaujā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Māri Zviedri.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas vien pāris dienas. Jaunākie partiju reitingi rāda, ka priekšgalā joprojām ir "Apvienotais saraksts", taču atbalsts vairākām partijām mēneša laikā būtiski mainījies. Vienlaikus vēlēšanu kampaņas izskaņā netrūkst skaļu notikumu – no partiju biedru izslēgšanas līdz kandidātiem ar kriminālprocesiem. Turklāt priekšvēlēšanu debatēs izskanējuši arī pretrunīgi un uzmanību piesaistoši vēstījumi. Ko par vēlētāju noskaņojumu liecina jaunākās reitingu izmaiņas? Kādi vēstījumi un solījumi šīs kampaņas laikā bijuši zīmīgākie? Un vai atsevišķi skandāli un kandidātu reputācijas jautājumi var mainīt vēlētāju izvēli? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori Leldi Metlu-Rozentāli un politologu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesoru Jāni Ikstenu.

Drošības situāciju Eiropā var ietekmēt ne vien Ukrainā karojošā Krievija, bet arī Irāna. Par to rosina domāt svētdien Lielbritānijā novērstais uzbrukums lidlaukam, kuru izmanto gan Lielbritānijas, gan ASV gaisa spēki. Iepriekš sabiedrību satraukuši arī citi notikumi – diversijas aktu vilnis Eiropā, kuri saistāmi ar Krieviju, kā arī runas par jauniem Krievijas uzbrukumu draudiem Eiropai. Tikmēr neviennozīmīgi uztvertas ziņas par divu Krievijas uzņēmēju izņemšanu no sankciju sarakstiem un labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumi Vācijā notikušajās reģionālajās vēlēšanās. Situāciju Eiropā šobrīd ietekmē arī augstās degvielas cenas, kuru kāpuma cēloņu vidū ir ģeopolitika. Par šīm un citām starptautiskajām aktuālitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecāko pētnieku Armandu Astukeviču.

Vairāk nekā 80 gadus pēc Otrā pasaules kara noslēguma turpinās mēģinājumi atklāt līdz galam neizpētītas Latvijas vēstures lappuses. Viena no tām saistīta ar latviešu leģiona 15. divīzijas gaitām tagadējās Polijas teritorijā, kur divīzijas karavīri kara noslēgumā pavadīja aptuveni pusgadu. Par viņu gaitām šajā teritorijā saglabājies salīdzinoši maz informācijas, tāpēc šā gada augustā uz kādreizējo Rietumprūsijas teritoriju devās "Daugavas Vanagu" organizēta ekspertu komanda, kuras sastāvā bija arī "Delfi" autori. Ekspedīcijas laikā izdevies atrast jaunas liecības par latviešu karavīru gaitām, un šī pētījuma rezultātā tapusi rakstu sērija, kas lasāma portālā "Delfi". Tāpat tiek meklētas iespējamās latviešu leģionāru apbedījumu vietas un iespējas kritušo mirstīgās atliekas repatriēt uz Latviju. Ko ekspedīcija atklāja par latviešu leģionāru gaitām Polijā? Kāpēc par šo vēstures posmu ir svarīgi runāt arī mūsdienās? Un vai pēc vairāk nekā 80 gadiem iespējams atrast un repatriēt kritušo karavīru mirstīgās atliekas? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova iztaujā "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnālistu un vēsturnieku Viesturu Radovicu un biedrības "Daugavas Vanagi" Centrālās valdes priekšsēdi Aivaru Sinku.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) organizētā protesta akcija "Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta" 16. septembrī ietekmēja reģionālo autobusu satiksmi visā Latvijā. Asociācija norāda, ka akcija rīkota, lai pievērstu uzmanību kritiskajai situācijai nozarē un nepietiekamajam valsts finansējumam. Dienu pirms protesta valdība sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai piešķīra papildu 9,85 miljonus eiro, taču pārvadātāji šo finansējumu neuzskata par savu prasību risinājumu. Kā protesta akcija ietekmēja pasažierus un reģionālo satiksmi? Un vai papildu finansējums atrisinās pasažieru pārvadātāju problēmas? Par to 17. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā LPPA prezidentu Ivo Ošenieku, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieku Kasparu Bērziņu un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.

Režisora Viestura Kairiša un aktiera Kārļa Arnolda Avota jaunā spēlfilma "Uļa" no 16. septembra būs skatāma arī Latvijā. Iepriekš tā piedzīvoja starptautisko pirmizrādi Kannu kinofestivāla programmā "Un Certain Regard" un ir izvirzīta no Latvijas ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars". Par filmas ieceri, tapšanu un nodošanu Latvijas skatītāju vērtējumam raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā filmas režisoru Viesturu Kairišu un producentu Gunti Trekteri.

Vēja parku izbūve Latvijā jau vairākus gadus raisa asas diskusijas. Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets noraidīja ieceri būvēt vēja parku "K2 Ventum" Dienvidkurzemes novadā. Kamēr projekta attīstītāji lēmumu uzskata par nepamatotu un norāda uz iespējamiem zaudējumiem valstij, investīciju organizācijas aicina izvērtēt projekta virzības procesu un tā ietekmi uz investīciju vidi Latvijā. Kāpēc valdība lēma projektu neakceptēt un kas ar ieceri notiks tālāk? Un vai šis lēmums var ietekmēt investoru uzticēšanos Latvijai? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā uzņēmuma "K2 Ventum" valdes locekli Agri Kalniņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, uzņēmuma "Reģionālie projekti" vadītāju Līnu Dimitrijevu.

Mākslīgais intelekts (MI) strauji ienāk mūsu ikdienā, taču līdz ar jaunajām iespējām pieaug arī riski – maldinošs saturs, dziļviltojumi un krāpniecība. Lai šos riskus mazinātu, Eiropas Savienība (ES) ievieš arvien jaunus noteikumus MI izmantošanai. No 2. augusta cilvēkiem noteiktās situācijās jābūt informētiem, ja viņi sarunājas ar MI vai redz tā radītu vai pārveidotu saturu. Taču ko šīs prasības īsti maina un kā tās darbosies praksē? Kam būs jāmarķē MI radīts saturs, kas uzraudzīs noteikumu ievērošanu un kas notiks, ja prasības netiks pildītas? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Edgaru Tavaru (AS) un BDA pasniedzēju un mākslīgā intelekta ekspertu Aleksu Ļevšunovu.

Šodien svinam Zinību dienu, un Latvijas augstskolās sākas jaunais studiju gads. Studenti ieņem vietas auditorijās, bet augstākās izglītības nozarē aktuāli ir jautājumi par studiju finansēšanu, studiju vietu pieejamību un Latvijas augstskolu spēju piesaistīt studentus no ārvalstīm. Vai jauniešiem Latvijā ir pietiekami plašas iespējas studēt par valsts līdzekļiem? Vai jaunais līdzfinansēto studiju vietu modelis varētu kļūt par risinājumu tiem, kuri netiek budžeta vietās? Kā augstskolas ietekmēs iecerētās izmaiņas ārvalstu studentu uzņemšanā, un kā valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīriem paredzētās bezmaksas studijas ietekmē pārējo studētgribētāju iespējas iegūt valsts apmaksātu izglītību? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Universitātes (LU) rektoru, profesoru Gundaru Bērziņu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studiju departamenta direktori Indru Treiju.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk nekā mēnesis. Jaunākie partiju reitingi liecina, ka iekļūšanu parlamentā pašlaik prognozē sešām partijām. Turpina augt atbalsts premjera Andra Kulberga pārstāvētajam "Apvienotajam sarakstam", savukārt virs 2 % robežas pakāpušās arī "Stabilitātei!" un "Latvijas attīstībai". Vai līdz vēlēšanām vēl iespējamas būtiskas izmaiņas? Un ko par vēlētāju izvēli liecina partiju popularitātes kāpumi un kritumi? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, politiskās komunikācijas pētnieku Mārtiņu Pričinu, žurnālistu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Raivi Vilūnu un socioloģisko pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Medijos un sociālajos tīklos plaši tiek apspriesti notikumi, kas saistīti ar Eiropas un pasaules drošības jautājumiem – CIP direktora noslēpumainā vizītē Maskavā, ceļā piestājot arī Rīgā, NATO lidmašīnu manevri pie Kēnigsbergas un Polijas tanku izvietošana pie šī eksklāva. Satraukumu raisījuši arī Krievijas draudi Lielbritānijai, un pašā Krievijā – gatavības pārbaude iespējamai jaunai mobilizācijai. Vai diktators Putins gatavojas kādai notikumu eskalācijai? Vai CIP direktors Maskavā brīdināja Krieviju neuzbrukt Baltijas valstīm? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu un Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Sandi Šrāderu.

Pārāk liela kaste mazai interneta precei. Atsevišķi plastmasā iepakoti augļi un dārzeņi. Mazās šampūna pudelītes viesnīcās. Šīs un vēl citas ikdienā ierastas lietas turpmāk skars jaunā ES Iepakojuma regula. Tas nozīmē pārmaiņas gan uzņēmējiem, gan mums ikdienā. Būs jāsamazina liekais iepakojums, tiks ierobežoti atsevišķi vienreizlietojamās plastmasas veidi un vairāk būs jāizmanto atkārtoti lietojams iepakojums. Vienlaikus jaunā regula jau izpelnījusies arī kritiku no uzņēmēju puses. Kā jaunās prasības ietekmēs uzņēmējus un patērētājus? Vai tās palīdzēs samazināt atkritumu kalnus, vai tomēr radīs papildu izmaksas un birokrātiju? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujāja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieci vides politikas jautājumos Rudīti Veseri un Latvijas Mazās un vidējās uzņēmējdarbības asociācijas valdes locekli Tamāru Rubeni.