Advertise on podcast: Kāpēc

Pagājušajā nedēļā pieņemtais Saeimas lēmums par īpašiem nopelniem piešķirt Latvijas pilsonību Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai īsā laikā radījis ievērojamu sabiedrības sašutumu. Kamēr vieni pauduši šaubas par zinātnieces iesniegto dokumentu patiesumu, citi jau uzdod tālākus jautājumus: vai vispār un kā pirms lēmuma par pilsonības piešķiršanu pārbaudīta informācija. Kādi trūkumi ir pašreizējā pilsonības piešķiršanas kārtībā un kā to uzlabot? Vai Saeimas deputāti tikuši maldināti? Un kā šī situācija varētu ietekmēt ārvalstu zinātnieku piesaisti Latvijai? Par šiem un citiem jautājumiem diskutē raidījumā "Kāpēc" žurnālistes Alinas Lastovskas-Butkevičas vadībā. Diskusijā piedalās Saeimas deputāts, bijušais Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (AS), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents profesors Ivars Kalviņš un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Kristaps Jaudzems.

Kokrūpniecības nozari aizvadītajos gados satricinājuši skandāli, kā par nepamatotu valsts atbalstu un priekšrocībām atsevišķiem nozares uzņēmumiem, tā par iespējamu politiķu iesaisti noteiktu interešu virzīšanā. Tiktāl sausais atlikums: pret 10 personām ierosināta krimināllieta, VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) piemērots vairāku miljonu eiro sods, zaudēti ietekmīgi amati, sašūpota valdība un skaļi pārmetumi par politiska spiediena izdarīšanu. Cik bieži Latvijā vērojami uzņēmēju mēģinājumi ietekmēt politiku un politiķu mēģinājumi virzīt noteiktu personu intereses? Kas traucē kokrūpniecības sektoram attīstīties straujāk? Cik liela ir ēnu ekonomika nozarē? Un kā samērot uzņēmēju intereses ar dabas aizsardzības prasībām? Par šiem un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča iztaujā uzņēmēju, kokrūpniecības koncerna SIA "Stiga RM" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Andri Ramoliņu.

Drošības situācija mūsu reģionā nav kļuvusi ne par mata tiesu vienkāršāka. Karš Ukrainā rit jau piekto gadu, dažādas formas hibrīduzbrukumi kļuvuši par daudzu Eiropas valstu, tostarp Latvijas ikdienu, bet vienlaikus turpina izskanēt brīdinājumi, ka agresorvalsts Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO valstīm jau tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā. Kā vērtējama Latvijas šā brīža gatavība dažādiem apdraudējumiem? Kādas mācības esam guvuši no spēcīgās vētras radītajām problēmām valstī? Cik efektīvi tiek tērēts aizsardzības nozarei pieejamais finansējums? Un kā sokas ar iecerēm transformēt Nacionālo bruņoto spēkus? Par šiem un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča runā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Kasparu Pudānu.

Vairāku maršrutu slēgšana, pazemināti kredītreitingi, jauns biznesa plāns ar ieceri ievērojami samazināt floti, iespējams termiņa pagarinājums valsts izsniegtā 30 miljonu eiro aizdevuma atmaksai, lūgums obligāciju turētājiem kapitalizēt tuvāko periodu procentu maksājumus un iespējama valsts iesaiste "airBaltic" papildu finansējuma piesaistē vēl līdz 30 miljonu eiro apmērā. Šīs ir tikai dažas no ziņām, kuru dēļ pēdējās nedēļās medijos un sociālajos tīklos bieži locīts "airBaltic" vārds, vienlaikus izskanot bažām par kompānijas nākotnes perspektīvām. Kas jādara, lai "airBaltic" izķepurotos no grūtībām? Cik plaši var nākties atdarīt valsts maku? Kādas pārmaiņas kompānijā paredz jaunais biznesa plāns un kā tās ietekmēs "airBaltic" darbiniekus? Par šiem un citiem jautājumiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku-Butkeviču. Diskusijā piedalās satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV), bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie"), "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un valdes loceklis, finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, investīciju baņķieris, "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis un Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Valsts policijas reputācija aizvadītajā mēnesī tikusi iedragāta – Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika kautiņā nogalinājis vīrieti, bet Aizkrauklē policiste lielā reibumā ar auto izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un aizbēgusi no notikuma vietas. Reaģējot uz šiem notikumiem, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosinājis sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, atzīmējot, ka minētie notikumi norāda uz sistemātiskām problēmām policijas darbībā. Vienlaikus prevencijas nolūkos visā Latvijā daļai policistu ieviesti ikrīta alkohola testi. Vai pārmetumi par sistēmiskām problēmām policijas darbā ir pamatoti? Vai tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušiem policijas darbiniekiem būtu jāatņem tiesības uz izdienas pensiju? Un vai pieaug migrantu izdarīto noziegumu skaits? Par šiem un citiem jautājumiem 5. augustā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča izjautāja Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Kamēr Saeima noslēgusi pavasara darba sesiju un pie darba atgriezīsies vien rudens pusē, kad līdz vēlēšanām būs atlikušas vien dažas nedēļas, Andra Kulberga (AS) veidotā valdība sola vaiga sviedros strādāt visu vasaru. Taču dažādas politiķu ieceres var gan nobremzēt, gan paātrināt dažādi procesi pasaulē. Vai Krievijas un Ukrainas karā sagaidāmi nozīmīgi pavērsieni? Vai situācija Hormuza jūras šaurumā normalizēsies un varam cerēt uz naftas cenu kritumu? Par šīm un citām aktualitātēm pasaulē raidījumā "Kāpēc" klausies diskusiju ar ārpolitikas ekspertiem. Raidījumā piedalās Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) vecākais pētnieks Armands Astukevičs, APPC direktora vietniece un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Elīna Vrobļevska un RSU docētājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Saeima šonedēļ noslēdz pavasara sesiju un līdz rudenim tās darbā pasludināts starplaiks, savukārt pirms pāris nedēļām premjermninistra Andra Kulberga (AS) valdība apņēmusies intensīvi strādāt visu vasaru. Ko sagaidīt no valdības maiņas īsi pirms vēlēšanām, kādus darbus tā spēs paveikt vasaras laikā un ko redzēsim vai neredzēsim partiju priekšvēlēšanu kampaņās? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku-Butkeviču. Raidījumā piedalās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode, "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Ārvalstu investoru padomes (FICIL) Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša un "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.

Saeima ceturtdien, 28. maijā, apstiprināja jaunu Ministru kabinetu Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") vadībā. Četras partijas, kas apvienojušās jaunajā koalīcijā, apņēmušās koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Kulberga pārstāvētais politiskais spēks vairāk nekā divus gadus Evikas Siliņas (JV) darbību vērtējis un kritizējis no opozīcijas rindām. Kāds ir bijis paša starts premjera amatā pirmajās nepilnajās divās nedēļās un kādus mērķus jaunais valdības vadītājs apņēmies sasniegt līdz rudenim, kad vēlētāji vērtēs politiķu darbus? Par to Kulbergu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" iztaujā žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča.

Valsts kontroles veiktās revīzijas itin bieži raisa lielu sabiedrības interesi, ierēdņiem un politiķiem liekot atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem - kur palika mūsu nauda? Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem - VK revīzija par AS "Latvijas Valsts meži" pārvaldību un privāto kokrūpnieku kabatās aizplūdušajiem 50 miljoniem valsts uzņēmuma potenciālās peļņas. Tā ne tikai veicināja jau brūkošās valdības krišanu, bet tagad vēl varētu kalpot kā galvenais pierādījums Ģenerālprokuratūras izmeklēšanā par šo skandālu, kurā aizdomas krīt arī uz bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS). Gan par šo, gan citām pēdējā laika revīzijām, to cik atbildīgi tērēti līdzekļi lielprojektos kā "Rail Baltica", un cik vispār kopumā politiķi un ierēdņi domā ilgtermiņā tērējot nodokļu maksātāju naudu - par to Alina Lastovska-Butkeviča raidījumā "Kāpēc" runā ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Otrdien, 26. maijā, demisionējušās premjerministres Evikas Siliņas (JV) Ministru kabinets aizvadīja savu noslēguma sēdi, atskatoties uz padarīto. Par jaunas valdības apstiprināšanu Saeima varētu lemt jau ceturtdien, līdz ar to trešdiena, 27. maijs, visdrīzāk kļūs par Siliņas pēdējo pilno darbadienu premjeres amatā. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" politiķi par valdības darbu, padarīto, kritiku un dažādām aktualitātēm iztaujās žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča.

Pēc premjerministres Evikas Siliņas (JV) paziņojuma par demisiju Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien devis iespēju valdību veidot "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas deputātam Andrim Kulbergam. Kopš Krišjāņa Kariņa (JV) valdības iziršanas AS līdz šim bijusi lielākā opozīcijas frakcija. Rinkēvičs premjera amata kandidātam devis laiku līdz 25. maijam, lai sagatavotu ziņojumu par konkrētām koalīcijas aprisēm, atbildības jomu sadalījumu starp partijām un valdības deklarācijas uzmetumu. Vai priekšvēlēšanu gaisotnē Kulbergam šis uzdevums būs pa spēkam un vai partijas gatavas nolikt malā domstarpības, lai mobilizētos darbam līdz vēlēšanām? Par to ar politiķiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Raidījumā piedalās AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Kučinskis, JV Saeimas deputāte Inga Bērziņa, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ilze Indriksone, "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa.

Piektdien, 15. maijā, Šveicē sāksies 90. pasaules čempionāts hokejā. Latvijas izlasi šajā čempionātā pārstāvēs daudz jaunu spēlētāju, bet ārpus sastāva palicis viens no pieredzējušākajiem un simboliskākajiem izlases hokejistiem, ilggadējs izlases līderis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš. Vai viegli būs vērot spēles kā skatītājam? Kā Daugaviņš vērtē izlases sastāvu un izredzes uz augstiem sasniegumiem? Un vai līdzjutējiem vēl būs iespēja viņu pašu redzēt uz ledus izlases kreklā? Par hokeju, profesionālās karjeras beigām, ģimeni un vērtībām klausies interviju ar Daugaviņu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Pēc incidenta ar pagājušonedēļ Rēzeknē nokritušajiem droniem svētdienas vakarā strauji eskalējās sarežģījumi valdībā – Aizsardzības ministrija (AM) sasauca preses konferenci, kurā Andris Sprūds (Progresīvie) paziņoja par atkāpšanos no amata, savukārt premjerministre Evika Siliņa (JV) dažas minūtes pirms preses konferences sākuma sociālajā medijā "X" steidza pavēstīt, ka Sprūds zaudējis viņas uzticību un premjere piedāvāšot citu kandidātu ministra amatam. Trešdien pēc tikšanās ar Siliņu "Progresīvie" pavēstīja, ka aicina Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. Kādi ir galvenie secinājumi par Rēzeknē nokritušajiem droniem un kādu "Progresīvie" redz savu turpmāko lomu politikā līdz vēlēšanām? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" Sprūdu izvaicā žurnāliste Alina Lastovska.

Svētdienas vakarā par atkāpšanos no amata paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), bet burtiski desmit minūtes pirms šī paziņojuma premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") savā sociālo tīklu kontā "X" steidzās paziņot, ka ministrs zaudējis viņas uzticību. Sprūda vietā JV jau atradusi citu ministra amata kandidātu. Vai "Progresīvie" "norīs krupi" vai līdz ar Sprūdu kritīs arī Siliņas valdība? Kas turpmāk vadīs Aizsardzības ministriju, kuru Sprūda ministrēšanas laikā pametuši jau divi valsts sekretāri? Par to plašāk "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" speciālizlaiduma ierakstā. Raidījumā piedalās koalīcijas partiju pārstāvji: partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes loceklis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, "Zaļo un zemnieku savienības" valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, kā arī Saeimas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens no partijas "Progresīvie".

Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Valsts prezidents uzņēmēju, AS "MADARA Cosmetics" valdes priekšsēdētāju Lotti Tisenkopfu-Iltneri, iecēlis par Atzinības krusta komandieri. Šogad apritēs 20 gadi kopš uzņēmuma dibināšanas, un pa šo laiku zīmols iekarojis atpazīstamību tālu ārpus Latvijas robežām. Vai uzņēmējdarbībā nepieciešams "uzņēmēja gēns"? Kā veicināt inovācijas un vai bez tām attīstība ir iespējama? Par šiem un citiem tematiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku klausies sarunu ar kosmētikas zīmola "Madara" izveidotāju un īpašnieci Lotti Tisenkopfu-Iltneri.