
Advertise on podcast: Mediju anatomija
Categories
This podcast has
165 episodes
Language
LatvianPublisher
Latvijas Radio 1Explicit
No
Date created
2023/01/09
Latest episode
2026/11/13
Average duration
16 min.
Release period
12 days
Description
Aktuāliem mediju vides un mediju politikas jautājumiem veltīts raidījums. "Mediju anatomijā" stāstām par notikumiem, tendencēm un procesiem, kas, mūsuprāt, ir svarīgi un ietekmē mediju attīstību Latvijā un pasaulē. Rosina domāt par mediju lomu sabiedrībā un aicina saprātīgi tos lietot, nenodarot kaitējumu ne sev un ne citiem.
Unlock Mediju anatomija podcast Email contact info,
Listeners & Audience details
Email contact information
Direct podcast contact details

Listeners
Audience numbers & engagement insights

Audience details
Podcast Insights

Podcast episodes
Check latest episodes from Mediju anatomija podcast
Gatavošanās, knifi un svētku radīšana: parādes komentēšanas un rādīšanas aizkulises
2026/11/13
Valsts svētkos arī mediji strādā īpašā brīvdienu režīmā, bet vienai daļai darbinieku tas nebūt nenozīmē brīvdienu ritmu – runa ir par tiem, kas nodrošina klātesamības sajūtu dažādos pasākumos. Nacionālo bruņoto spēku parāde ir viens no šādiem notikumiem un tad bez prasmīga komentētāja neiztikt. Un šī žanra specifikai veltīta valsts svētku nedēļas Mediju anatomija.
Uz sarunu aicinājām kolēģus, kuru balsis ir dzirdamas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas parāžu tiešraidēs. Tie ir radio kolēģis Tālis Eipurs un Ģirts Zvirbulis no Latvijas Televīzijas.
Sabiedrība sāk mosties un liela nozīme ir Z paaudzei. Centrāleiropas mediju nākotne
2026/11/06
Tūkstošiem cilvēku Prāgas ielās nupat protestēja pret sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu. Pirms gada tūkstoši protestētāju aizstāvēja sabiedriskā medija neatkarību Viļņā. Sabiedriskie mediji daudzviet Eiropā piedzīvo politiķu mēģinājumus panākt kontroli pār tiem. Kāda ir situācija Centrālajā un Austrumeiropā – tas ir raidījuma Mediju anatomija temats šoreiz.
Uz sarunu esam aicinājuši Varšavas universitātes Žurnālistikas, informācijas un grāmatniecības studiju fakultātes asociēto profesoru Mihalu Glovakci (Michał Głowacki), kurš piedalījies pētījumos par mediju sagrābšanas fenomenu Centrālajā un Austrumeiropā. Arī Polijas žurnālisti ir piedzīvojuši lielus satricinājumus, bet tagad medijiem liels izaicinājums tur ir Konstitucionālās tiesas krīze.
Vai žurnālistu var aizstāt mākslīgais intelekts?
2026/10/30
Saruna ar mākslīgo intelektu kādas bankas vai uzņēmuma mājaslapā jau ir kļuvusi par parastu lietu. Dažkārt tas ir kaitinoši, jo nestandarta gadījumos risinājuma meklējumi iesprūst pieklājībā un bezjēdzīgā vārdu apmaiņā. Tomēr ir reizes, kad visu var atrisināt arī bez cilvēka iesaistes. Bet kā ir ar žurnālistiku? Vai žurnālistu var aizstāt "čatbots" jeb datorprogramma? To skaidrojam Mediju anatomijā.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts dalās pieredzē, kā viņu intervēja "čatbots". Bet tad ir jautājums par atbildību un to, cik tālu var šis attīstīties? Par savu pieredzi stāsta žurnālists Juris Kaža un komentē tehnoloģiju blogeris un "kursors.lv" izveidotājs Kristaps Skutelis.
Karikatūras ir gan joks, gan nostājas paušanas veids. Saruna ar Gati Šļūku
2026/10/23
Viens attēls dažkārt pasaka tikpat, cik tūkstoš vārdu. To var sacīt par trāpīgu karikatūru. Lai arī bieži karikatūru uztver kā izklaidējošu joku, tā var būt tik spēcīga, ka prasa pat cilvēku dzīvības. Karikatūra kā žurnālistikas žanrs sarunas temats raidījumā Mediju anatomija.
Uz sarunu esam aicinājuši vienu no mūslaiku pazīstamākajiem karikatūristiem, kura darbi ir pamanīti un citēti arī starptautiski, bet Latvijā tos regulāri publicē "Latvijas Avīzē". Gatis Šļūka ir raidījuma viesis.
Šogad ir iznācis arī kārtējais Gata Šļūkas karikatūru apkopojums grāmatā, tā māksliniekam pēc skaita ir piektā. Viņa darbus bieži var redzēt sociālajos medijos. Kad pasaulē diskutēja par Krievijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs neitrālo atlētu statusā, viņa karikatūra, kur no Kremļa vienlaikus izlido raķetes un lidmašīna ar neitrālajiem atlētiem, guva plašu starptautisko publicitāti.
Blonda, tātad dumja: aizspriedumi, kas joprojām dzīvo sabiedrībā un arī medijos
2026/10/16
Kas tas par izskatu; kā kaut ko tādu var uzvilkt; kas tā par sievieti, varēja vismaz lūpas uzkrāsot, bet diktors – bārdu nodzīt. Šādi komentāri nereti parādās arī pie amatpersonu vai ekspertu video un fotogrāfijām, aizēnojot to, ka cilvēks ir teicis vai darījis. Pašlaik visos pasaules medijos skaļi izskan gadījumi ar jauno Baltā nama preses sekretāri Keitiju Zahariju, kā arī filantropi un bijušo modes dizaineri Sūzanu Dellu. Un uzmanība, pārmetumi un joki ir nevis par preses sekretāres kļūdām vai filantropes vēstījumu par ziedojumiem, bet to, ka viena ir pilnīga blondīne – tātad dumja, otra – slikti izskatās. Cik spēcīgi ir sabiedrības aizspriedumi par izskatu un dzimumu, vai arī žurnālistikā tiem var būt izšķiroša loma?
Mediju anatomijā uz sarunu esam aicinājuši Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieci, asociēto profesori Maritu Zitmani un Latvijas Televīzijas ziņu moderatori ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dažādās televīzijās Ilzi Dobeli.
Realitātes šovu aizkulises: kā veidotāji izvēlas dalībniekus un ko nedrīkst atļauties
2026/10/09
Daudziem patīk ielūkoties citu dzīvē, vērot sakāpinātas emocijas, izvēles, cilvēku attiecības. Droši vien tādēļ visā pasaulē tik populāri ir realitātes šovi. Latvijā tādus sāka veidot divtūkstošo sākumā, tagad to klāsts ir ievērojams, bet lielākoties tie ir adaptēti ārzemēs radīti formāti. Realitātes šovi, to veidošana un ētiskās dilemmas ir šī raidījuma Mediju anatomija temats.
Pirmie Latvijā radītie šovi ne vienu vien padarīja par īstu slavenību, un nav brīnums, ka uz katru jaunu sezonu pretendenti stāvēja garās rindās. Kā ir tagad? Uz sarunu aicinājām "JUMP Studio" producenti Aiju Strazdiņu un TV3 Latvija vietēji ražotā satura vecākā projektu vadītāja Andru Čudari.
Tur kur saskaras cilvēku dzīve un televīzijas nepieciešamība pēc reitingiem, agri vai vēlu rodas jautājums par ētiku - kur šovu veidotāji novelk robežu, kā iegūt saistošu saturu un ko no tā parādīt, vai varbūt arī manipulēt ar realitāti. Stāsta šova "Lauku sēta" režisors un producents Andis Mizišs.
Militaro mediju nozīme aug: kā izvēlas avotus, valodu un tematus?
2026/10/02
Līdz 2022. gada februārim ziņas par militāriem konfliktiem bija neliela daļa no informācijas plūsmas un mūsu pasaules daļā ne tik daudzi interesējās par to, kā virzās vieni vai otri bruņotie spēki un kādas kaujasspējas tiek attīstītas. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir visu mainījis. Par to arī runājam Mediju anatomijā.
Īpaši raidījumi, militārie apskati, raidieraksti un blogi. Vietas, kur iegūt informāciju par situāciju frontē Ukrainā, par Ukrainas pretuzbrukumiem ir dažādas. Šodien uz sarunu aicinājām to veidotājus. Dīvs Reiznieks ir viens no Latvijas Sabiedriskā medija raidieraksta "Drošinātājs" veidotājiem, Aivars Madris ir Aizsardzības ministrijas uzturētā portāla "sargs.lv" galvenā redaktora vietnieks un Mārtiņš Vērdiņš ir bloga "Vara Bungas" autors.
Abonēšana stabila, bet mazumtirdzniecībā milzu kritums. Kā izdzīvo drukātie mediji
2026/09/25
Digitālo mediju parādīšanās bija un ir nopietns izaicinājums drukātajiem izdevumiem. Tāpat sociālo mediju popularitātes kāpums ir nopietns pārbaudījums visam mediju tirgum. Kādu nākotni šādā pasaulē redz mediji, kas savus lasītājus sasniedz papīra formā – tas ir raidījuma Mediju anatomija sarunas temats.
Latvijas Pasta abonēšanas vietne piedāvā 58 laikrakstus latviešu valodā, liela daļa no tiem ir reģionālie izdevumi. Žurnālu klāsts ir lielāks, starp tiem daudz izklaides un profesionālo izdevumu. Varētu domāt, ka ar drukātajiem medijiem viss kārtībā. Vai tā ir? Par to runājam ar vairāku mediju pārstāvjiem. Vērtē Linda Rasa, "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore, Konstantīns Kuzikovs ir izdevniecības "Santa" izpilddirektors, un Daiga Biteniece laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore.
Kā auditorijai palīdzēt izvēlēties vēlēšanu informācijas gūzmā
2026/09/18
Pirmsvēlēšanu laiks medijiem vienmēr ir ļoti īpašs, jo jāpiedāvā saturs, kam jāpalīdz vēlētājiem izdarīt pamatotu izvēli. Protams, politiķi labprāt grib izcelt savus labos darbus, arī parādīt savu pārākumu pār citiem vai vienkārši būt skaļāki. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras žurnālisti priekšvēlēšanu laikā, lai vēlētājs iegūtu korektu politisko ainu? To skaidroja Mediju anatomijā.
Priekšvēlēšanu retorika nereti ir ļoti krāšņa, tā bieži spēlē uz emocijām, tiek nosaukti skandalozi fakti, kas apstiprina tieši konkrētā runātāja redzējumu, tādējādi mēģinot manipulēt ar vēlētāju. Žurnālists tad ir starpnieks starp politiķi un vēlētāju, lai mēģinātu veidot iespējami korektu ainu.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes sadaļa "Re:Check" cenšas parādīt gadījumus, kur politiķis manipulē vai vienkārši melo. Stāsta "Re:Check" pētniece Evita Puriņa.
Sarežģītāk ir tiešraižu diskusijās un intervijās, kur žurnālistam jānoreaģē uzreiz. Tā tas ir Sabiedriskā medija platformās translētajā raidījumā „Kas notiek Latvijā”. Par pieredzi stāsta raidījuma vadītājs Jānis Domburs.
Sūdzības par žurnālistu ētiku: konkurences cīņa vai rūpes par mediju vidi
2026/09/11
Pirms septiņiem gadiem izveidotā Latvijas Mediju ētikas padome savas darbības laikā saņēmusi teju 300 iesniegumus gan no privātpersonām, gan amatpersonām. Jāteic gan, ka amatpersonas par žurnālistiem sūdzas salīdzinoši reti. Tomēr laiku pa laikam sūdzības pienāk no pašiem žurnālistiem. Tā ir konkurences cīņa vai rūpes par mediju vidi – par to runājam Mediju anatomijā ar Latvijas Mediju ētikas padomes vadītāju Andreju Mēteru.
Vairāk satura latviski vai mazāk? Raidorganizāciju un Kultūras ministrijai strīdi turpinās
2026/09/04
Domājot par latviešu valodas skanējumu medijos, runa ir ne tikai par raidījumu valodu, bet arī filmām un mūziku. Lai medijos būtu vairāk latviešu valodas, ir tapuši īpaši likumu grozījumi. Vieni paredz televīzijas satura obligātu dublēšana latviešu valodā, ja oriģinālvaloda nav neviena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Citi – raidstacijām noteikt vietējās mūzikas kvotas, lai pakāpeniski Latvijā radītā mūzika būtu 30 procenti no muzikālā satura. Vajag to vai nevajag – par to diskutējam Mediju anatomijā.
Uz sarunu esam aicinājuši Kinoproducentu asociācijas valdes locekli un producenti Artu Ģigu, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru Kristeru Pļešakovu un kultūras ministru Nauri Puntuli no Nacionālās apvienības.
Jaunā žurnālistu paaudze: kā viņi redz mediju vidi un kā uzrunā auditoriju
2026/06/19
Ikvienā jomā nepieciešamas jaunas asinis un paaudžu maiņa, arī medijos. Latvijas augstskolas gadā absolvē vairāki desmiti komunikācijas un žurnālistikas studentu. It kā daudz Latvijas nelielajam mediju tirgum, bet ne visi tur nonāk. Tie, kas izvēlas mediju vidi, iespējams, ienes arī jaunas prasmes un idejas. Kāda ir jaunā žurnālistu paaudze un kā redz mediju vidi – tam veltīts šīs sezonas pēdējais raidījums Mediju anatomija.
Uz sarunu esam aicinājuši augstskolu absolvējušos, bet jau medijos strādājošus jaunos žurnālistus. Mariss Priekulis nupat ir absolvējis Rīgas Straudiņu universitāti un ir mūsu kolēģis Latvijas Radio, Renāte Meldere šogad pabeidza Latvijas Universitāti un jau apmēram pusgadu strādā portālā "Delfi", Līva Staķava ir Latvijas Universitātē ieguvusi Komunikācijas zinātnes maģistra grādu un strādā ziņu aģentūrā LETA.
Diskusijas bez sievietēm – sabiedrības spogulis vai neizmantota iespēja?
2026/06/12
Latvijā sieviešu ir par aptuveni astoņiem procentiem vairāk nekā vīriešu. Procentuālais pārsvars augstāko izglītību ieguvušo sieviešu ziņā ir vēl lielāks. Tomēr augstākajos amatos uzņēmumu pārvaldībā, arī tādās lēmējinstitūcijās kā parlaments un valdība sieviešu pārstāvniecība ir zemāka. Tas jūtams arī Sabiedriskā medija diskusiju raidījumos, kur vīrieši redzami un dzirdami ievērojami biežāk. Vai mediji tikai atspoguļo to, kas notiek sabiedrībā, vai varbūt tiem ir iespēja arī ko mainīt dzimumu līdztiesības ziņā, skaidrojam Mediju anatomijā.
Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā pētījumā trīs gadus tika analizēta sieviešu un vīriešu pārstāvniecība Sabiedriskā medija diskusiju raidījumos. Secinājums ir viennozīmīgs - vīrieši dominē tur, kur ir runa par politiku ekonomiku un drošību, bet sieviešu lauciņš ir veselība, izglītība un sociālie jautājumi, turklāt sievietes retāk redzamas, kā politisku lēmumu pieņēmējas un institucionālās autoritātes. Skaidro pētījuma vadītāja profesore Anda Rožukalne.
Saruna ar divu diskusiju raidījumu pārstāvēm un ne tikai no Sabiedriskā medija. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore, un portāla "Delfi" raidījuma "Spried ar "Delfi"" vadītāja Laura Ozoliņa.
Diasporas mediju kļūst mazāk, auditorija aktīva un mainās. Kas interesē latviešus ārzemēs?
2026/06/05
Vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku ir Latvijas diaspora ārvalstīs. Latviešiem un viņu pēctečiem, kuri aizbēga Otrā pasaules kara laikā, pievienojušies daudzi, kuri izmanto brīvās pasaules iespējas un nolēmuši dzīvot un strādāt citur. Latviešiem ārzemēs tradicionāli ir bijuši savi mediji, tādi ir tapuši arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Kāda ir to situācija šobrīd?
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pirms dažiem gadiem veiktajā pētījumā neaktīvo un slēgto diasporas mediju saraksts ir krietni garāks, nekā joprojām darbojošos. Nupat pēc 77 gadu ilga darba pārstāja iznākt viens no nozīmīgākajiem trimdas izdevumiem „Laiks”. Nesen beidza skanēt Čikāgas radio. Vai speciāli diasporas mediji arvien ir vajadzīgi – par to saruna ar kopienas medija „Latvieši.com” valdes priekšsēdētāju Induli Bērziņu.
Kanādā iznāk laikraksts „Latvieši Amerikā”. Tas ir izdevums, kas tapis okupācijas laikā. Laikraksts vēsta ne tikai par diasporas aktualitātēm, bet arī Latvijas notikumiem un aktualitātēm saistībā ar Ukrainu, jo Kanādas medijos informācijas nepietiek. Šis izdevums pilda ne tikai medija funkciju – tas ir kā tilts ar Latviju, latviešu valodu, tas vieno arī latviešus Kanādā, tādēļ latviešu izdevuma saņemšana ik nedēļu ir kas vairāk nekā vienkārši informācijas uzņemšana.
Mediju anatomijā saruna ar laikraksta „Latvieši Amerikā” redaktori Vitu Gaiķi.
„Latvieši Amerikā” iznāk nelielā tirāžā, tas dzīvo tikai no abonentmaksām un ziedojumiem, īpašu atbalstu sniedz organizācija “Daugavas Vanagi”. Tomēr šobrīd algu saņem tikai tie darbinieki, kas strādā pilnu laiku, rakstu autori to dara bez maksas. Citi diasporas izdevumi saņem arī Mediju atbalsta fonda finansējumu, bet – kā paši vērtē – tas ir nepietiekošs. Tādēļ šie mediji lūdz atbalstu vismaz reģionālo mediju līmenī, tad, iespējams, diasporas mediju skaits nevis visu laiku saruktu, bet palielinātos.
Droni virs galvas un šūnapraide nakts vidū. Kā trauksmes apstākļos strādā žurnālisti?
2026/05/29
Trauksmes izsludināšana pierobežas novados kļuvusi par nepatīkami biežu parādību un maina dzīvi ne tikai pierobežas iedzīvotājiem, bet arī žurnālistiem, kuriem jābūt gataviem ziņot jebkurā diennakts laikā. Mediju darbs trauksmes apstākļos ir mūsu temats raidījumā Mediju anatomija.
Sarunā piedalās Madara Bērtiņa, Latvijas Sabiedriskā medija Latgales redakcijas vadītāja, Kārlis Miksons, Latvijas Televīzijas sociālo mediju atbildīgais redaktors un Indra Sprance, Latvijas Radio žurnāliste Kijivā. Viņa atrodas pastāvīgu un ļoti reālu draudu apstākļos.
Podcast reviews
Read Mediju anatomija podcast reviews
Podcast sponsorship advertising
Start advertising on Mediju anatomija relevant audience podcasts
You may also like to advertise on these Podcasts

4.827591720
Earn Your Happy
Lori Harder | YAP Media

4.82494978
The 1000 Hours Outside Podcast
1000 Hours Outside

4.715161997
Thrivetime Show | Business School without the BS
Clay Clark

4.6314451100
Wow in the World
Tinkercast

4.6620172000
The Dan Bongino Show
Cumulus Podcast Network | Dan Bongino

4.98711800
The Adam Mockler Show
MeidasTouch Network

4.818422000
The Cabral Concept
Dr. Stephen Cabral

4.824781904
Deck The Hallmark
Bramble Jam Podcast Network

4.916171639
The Kristian Harloff Show
Kristian Harloff

4.847132000
Pat Gray Unleashed
Blaze Podcast Network