1790843965
(ne)Diplomātiskās pusdienas

Advertise on podcast: (ne)Diplomātiskās pusdienas

Categories
Country
United States
This podcast has
77 episodes
Language
Latvian
Explicit
No
Date created
2025/01/16
Latest episode
2026/11/17
Average duration
17 min.
Release period
12 days

Description

Raidījumā „(ne)Diplomātiskās pusdienas” turpinām stāstīt par ārpolitiku neierastā un interesantā veidā. Raidījuma mērķis ir pievērsties dziļākai analīzei par problēmām un jautājumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek uzskatīti par mazāk aktuāliem, kuri tiek pieklusināti vai nepietiekami atspoguļoti, vai arī tādām tēmām, kuras jau ir, vai tūlīt būs aktuālas starptautiskajā politikā. Ja iepriekš mēs apskatījām valstu vēsturi, politisko un ekonomisko situāciju, tagad runāsim arī par neērtām un strīdīgām tēmām. Līdzīgi kā raidījumā „Diplomātiskās pusdienas” bija ieraksts, arī „(ne)Diplomātiskajās pusdienās” būs „starteris”, kurā iepazīstināsim ar izvēlēto tēmu, „galvenais ēdiens”, kurā diskutēsim un uzklausīsim ekspertu domas par izraudzīto raidījuma tēmu, un „deserts”, kurā kādi nedaudz vieglāki aspekti un fakti par jau aplūkoto problēmu. Šo raidījumu Latvijas Radio veido kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu.

Unlock (ne)Diplomātiskās pusdienas podcast Email contact info,
Listeners & Audience details

Email contact information

Direct podcast contact details

Listeners

Audience numbers & engagement insights

Audience details

Podcast Insights

Podcast episodes

Check latest episodes from (ne)Diplomātiskās pusdienas podcast


Vai mākslīgais intelekts varētu izraisīt nākamo finanšu krīzi?
2026/11/17
Par mākslīgo intelektu dzirdam teju ik uz soļa, iespējams, arī paši to ik pa laikam izmantojam, un kaut kur dziļi apziņā nojaušam, ka mūsu priekšā ir ārkārtīgi spēcīga, pasauli mainoša tehnoloģija, kuras patieso potenciālu un sekas vēl līdz galam neizprotam. Tieši šī nezināmā daļa reizēm var šķist arī biedējoša. Vērojot šī brīža diskusijas, mākslīgā intelekta straujo attīstību un arvien iespaidīgākās investīciju aplēses, rodas jautājums: vai šī tehnoloģija patiešām kļūs par nākamo lielo ekonomikas izaugsmes dzinējspēku, vai tomēr aiz milzīgā optimisma slēpjas riski, kas varētu veicināt nākamo finanšu krīzi? Dažu gadu laikā mākslīgais intelekts ir piesaistījis simtiem miljardu dolāru un radījis milzīgas investoru gaidas. Taču vēsture liecina, ka tehnoloģisks progress un finanšu stabilitāte ne vienmēr iet roku rokā.
"Labās gribas koalīcija" - iniciatīvas mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas
2026/11/10
ASV vēlēšanu trakums ir aiz muguras un daudzi jau runā par Donalda Trampa ēras noslēguma tuvošanos. Taču citi prognozē, ka īpaši ārpolitikā varētu būt jārēķinās ar vēl neprognozējamāku Trampu. Un tieši tāpēc arī ir grūti prognozēt, vai ASV vēlēšanas atstās kādu ietekmi arī uz karu Ukrainā. Raidījumā  (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies iniciatīvai, kuras mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas un palīdzēt Ukrainai arī pēc kara. Tā ir "Labās gribas koalīcija" jeb angliski "Coalition of Willing". Ideja par "Labas gribas koalīciju" parādījās 2025. gada pavasarī un viens no tās galvenajiem iniciatoriem bija britu premjerministrs Kīrs Stārmers, kuram piebiedrojās arī Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas pārstāvji. Pašlaik koalīcijā ir vairāk nekā 30 NATO un Eiropas Savienības valstu, kā arī tādas valstis kā Kanāda, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande. Šīs valstis ir apņēmušās palīdzēt Ukrainai dažādos veidos – gan uzturēt Ukrainas militārās spējas, gan atturēt no jaunas agresijas, gan rūpēties par nākotnes pamiera risinājumiem, kā arī organizēt daudznacionālu palīdzību. "Labas gribas koalīcijas" plānos ir paredzēts, ka miera uzturēšanas kontingents Ukrainā varētu tikt izvietots pēc tam, kad Ukrainā tiktu izsludināts ilgstošs un noturīgs pamiers. Tas nozīmētu, ka Rietumu sabiedroto spēki uzreiz neiesaistītos militārās konfrontācijas ar Krieviju, bet gan rūpētos par to, lai neatsākas Krievijas agresija. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka šādi starptautiskie spēki varētu būt 50 tūkstošus karavīru lieli, tagad runa ir vairs par 25 tūkstošiem vai par daudz mazākiem gaisa un jūras atturēšanas spēkiem un misijām. Viens no iemesliem, kāpēc Eiropas valstis tik aktīvi uzņēmās iniciatīvu šādas alianses veidošanā, ir tieši ASV prezidents Donalds Tramps un viņa visai neprognozējamā politika pasaulē, tostarp arī attiecību stiprināšana ar Krieviju. Viens no galvenajiem eiropiešu mērķiem bija panākt, lai potenciālajās Krievijas un ASV sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu netiktu aizmirsts ne Eiropas valstu viedoklis, ne arī jautājums par Eiropas kopējo drošību.
Kā Tramps mainījis partiju un kāpēc daži republikāņi cenšas distancēties no viņa?
2026/11/03
Šodien, 3. novembrī, visas pasaules uzmanība ir pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm, kur notiek Kongresa vidustermiņa vēlēšanas. Jaunākās aptaujas liecina, ka Republikāņu partija varētu zaudēt vairākumu vienā vai pat abās Kongresa palātās. Par šo tēmu runājam arī raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas. Mēs nerunāsim par reitingiem un neprognozēsim vienas vai otras partijas uzvaru, bet vairāk skatīsimies uz ASV prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partiju. Mēģināsim saprast, kā Tramps mainīja partiju, kāpēc daži republikāņi cenšas distancēties no viņa un kas notiek Kongresā ar tā dēvēto republikāņu “grillēšanu”. Līdz šim Tramps varēja diezgan brīvi rīkoties, jo abās Kongresa palātās vairākums bijis republikāņiem. Arī pirmajā Trampa prezidentūrā pirms Kongresa vēlēšanām republikāņiem bija vairākums abās palātās, bet pēc tām kontroli pār Pārstāvju palātu pārņēma demokrāti. Un tas nav pārsteidzoši, jo vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai. Tramps ir ieviesis būtiskas izmaiņas Republikāņu partijā. Visvairāk to var redzēt ekonomikā un migrācijas politikā. Pirms Tramps nāca pie varas, republikāņi lielāku uzsvaru lika uz brīvo tirdzniecību un mērenu imigrācijas politiku. Bet Tramps, tā teikt, pagrieza partiju ekonomiskā nacionālisma un stingras migrācijas politikas virzienā. Protams, Tramps nav pirmais un vienīgais republikāņu līderis, kurš mainīja partiju, bet viņa politika savā veidā to sašķēla tradicionālajos republikāņos un tā dēvētajos “Padarīsim Ameriku varenu atkal” jeb MAGA atbalstītājos. Arī sabiedrības viedoklis par Trampu ir mainījies. Šobrīd viņa popularitāte sasniedz zemākos rādītājus abu prezidentūru laikā. Tas laikam ir lielākais trieciens partijai, jo pat republikāņus atbalstošie mediji ir pārstājuši publicēt šos rezultātus pirms Kongresa vēlēšanām. Trampa popularitātes kritums un arī nepiekrišana viņa politikai pamudināja vairākus republikāņu kandidātus distancēties no prezidenta.
Vēlēšanas Izraēlā nozīmīgas ne tikai valsts iekšpolitikai, bet arī palestīniešu jautājumā
2026/10/27
Raidījums (ne)Diplomātiskās pusdienas skan 27. oktobrī, dienā, kad Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Un, runājot par šo politisko notikumu, nav iespējams ignorēt apstākļus, kuros tas norisinās. Pēc trīs gadus ilgas Izraēlas militārās vardarbības Gazas joslā desmitiem tūkstošu palestīniešu ir nogalināti, plašas teritorijas pārvērstas drupās, bet civiliedzīvotāji piedzīvojuši atkārtotu piespiedu pārvietošanu. ANO neatkarīgā izmeklēšanas komisija un cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" ir secinājušas, ka Izraēla Gazā ir īstenojusi un īsteno genocīdu. Izraēlas valdība šos secinājumus, protams, noraida, savukārt Starptautiskā Tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo spriedumu genocīda lietā. Vienlaikus Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderus premjerministram Benjaminam Netanjahu un bijušajam aizsardzības ministram Joavam Galantam par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Tomēr Netanjahu ne tikai turpina vadīt valdību, bet arī kandidē uz nākamo pilnvaru termiņu. Turklāt viņa galvenie politiskie konkurenti nebūt nepiedāvā kādu vienotu, radikāli atšķirīgu alternatīvu Izraēlas līdzšinējai politikai attiecībā pret palestīniešiem. Tādēļ šīs vēlēšanas ir nozīmīgas ne vien Izraēlas iekšpolitikai, bet arī jautājumam par okupācijas nākotni un palestīniešu tiesībām.
"Tax the Rich": vai bagātajiem būtu jāmaksā vairāk?
2026/10/20
Iedomājieties, ka no rīta pamostaties un atklājat, ka esat kļuvuši par miljardu eiro bagātāki. Jūs neesat nostrādājuši nevienu papildu stundu, neesat saņēmuši algas pielikumu un neesat laimējuši loterijā. Vienkārši jums piederošo uzņēmuma akciju vērtība vienas nakts laikā ir pieaugusi par miljardu eiro. Iedomājieties, ka, neraugoties uz šo milzīgo bagātības pieaugumu, jums, iespējams, uzreiz nav jāmaksā nekāds nodoklis. Lielākajai daļai cilvēku tas izklausās neticami. Taču pasaules bagātākajiem cilvēkiem šāda situācija nav nekas neparasts. Miljoniem eiropiešu katru mēnesi maksā ienākuma nodokli, valdības meklē līdzekļus veselības aprūpei un pensijām, bet ekonomiskā nevienlīdzība joprojām ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības problēmām. Tāpēc šoreiz raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas spriežam, vai bagātajiem būtu jāmaksā vairāk? Kurus cilvēkus mēs vispār uzskatām par bagātiem? Un kāpēc ieviest nodokli lielām bagātībām ir tik sarežģīti? Runājam par “Tax the Rich” jeb par ekonomiku, politiku un pasaules miljardieru gandrīz neaptveramajām bagātībām. Raidījumu veido arī Patrīcija Masaļska no Latvijas Ārpolitikas institūta.
Prezidenta vēlēšanas Brazīlijā: kāda ir to nozīme starptautiskā mērogā?
2026/10/13
Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies Brazīlijai, kur prezidenta vēlēšanas kļuvušas par nozīmīgu pārbaudījumu ne tikai valsts politiskajai nākotnei, bet arī tās vietai arvien sašķeltākajā starptautiskajā sistēmā. 4. oktobrī vairāk nekā 125 miljoni jeb gandrīz 79% balsstiesīgo Brazīlijā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai vēlētu valsts nākamo prezidentu. Notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Flaviu Bolsonaru, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls, ieguva 47,03 procentus balsu, savukārt pašreizējais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva jeb Lula saņēma 45,16 procentus. Tā kā neviens kandidāts neieguva absolūto balsu vairākumu, 25. oktobrī Brazīlijā notiks vēlēšanu otrā kārta. Lai gan nākamais Brazīlijas prezidents vēl nav zināms, ir novērojams, ka Bolsonaru Liberālā partija ievērojami nostiprināja savas pozīcijas Kongresā, tādējādi arī potenciāli apgrūtinot Lulas  valdīšanu pat atkārtotas uzvaras gadījumā. Lai gan Rīga no Brazīlijas galvaspilsētas Braziljas atrodas aptuveni 10 000 km attālumā, mums bija interesanti paanalizēt, ko šīs vēlēšanas nozīmē starptautiskā mērogā? Raidījumu veidoja arī Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.
Kur šobrīd atrodas Eiropas gāzes tirgus un kā ir mainījusies Eiropas gāzes karte?
2026/10/06
Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienās runājam par visnotaļ svarīgu tematu mums un mūsu makiem, cenšoties saprast kas gaidāms ir nākamājā apkures sezonā, apskatot, kā Eiropas gāzes tirgus funkcionē šodien. Pirms pieciem gadiem, ja vēlējāmies saprast, kā darbojas Eiropas gāzes tirgus, būtībā bija jāskatās vienā virzienā – uz austrumiem. Krievijas gāze pa gadu desmitiem būvētu cauruļvadu tīklu plūda uz rietumiem. Vēl 2021. gadā Krievija Eiropas Savienībai piegādāja vairāk nekā 150 miljardus kubikmetru gāzes, bet tad Krievija iebruka Ukrainā. Sekoja spēcīga enerģētikas krīze. Eiropai ļoti īsā laikā bija jāpārveido sistēma, kas bija veidota gadu desmitiem. Piecus gadus vēlāk Eiropas gāzes karte ir gandrīz apgriezta otrādi un kopš 2021. gada aptuveni 40% Eiropas gāzes starpsavienojumu punktu virziens un plūsma ir mainījusies. Tāpēc, tuvojoties vēl vienai ziemai, ir vērts uzdot konkrētu jautājumu: kur šobrīd atrodas Eiropas gāzes tirgus?
Krievijas algotņu grupējums “Wagner”: kur tas palicis un kāda ir tā kapacitāte šodien
2026/09/29
Laikā, kad kaimiņos esošajā agresorvalstī gaisā virmo diskusijas par iespējamo mobilizāciju kara turpināšanai ar Ukrainu, vēlamies aprunāties par to, kas noticis ar krievu algotņu grupējumu “Wagner”. Tam bija nozīmīga loma pirms kāda laika, kara pirmajā daļā, bet tagad šķietami tas ir pazudis no masu medijiem. Kur tas ir palicis un kādā kapacitāte militārais grupējums operē šodien?  2023. gada augustā uz ziemeļiem no Maskavas nogāzās privātā lidmašīna. Tajā atradās Jevgeņijs Prigožins, grupējuma “Wagner” vadītājs, un vairāki citi augsta ranga “Wagner” komandieri. Prigožins gāja bojā divus mēnešus pēc viena no pārsteidzošākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas vēsturē. Viņa kaujinieki bija ieņēmuši militāros objektus Rostovā pie Donas un bija sākuši virzīties Maskavas virzienā. Daudzi toreiz teica, ka iznākums ir likumsakarīgs – Kremlis necieš un nepieļauj nekādu apdraudējumu savām pozīcijām. Tāpat pamazām no ziņām pazuda arī “Wagner”. Tāpēc varētu šķist, ka ar to viss beidzās. Taču tā noteikti nav, jo arī trīs gadus vēlāk Krievijas karavīri un bijušie “Wagner” kaujinieki joprojām darbojas Āfrikā. Kur īsti palika “Wagner”? Atbilde ir interesantāka par vienkāršu stāstu par to, ka “Wagner” izdzīvoja. Patiesībā Krievijas valsts lielu daļu šīs sistēmas vienkārši pārņēma savā kontrolē.
"Prusaku protesti" Indijā kļuva par nozīmīgu izaicinājumu politiskajai elitei
2026/09/22
Indijā jau labu laiku ir aizsācies mācību gads un tur vēl joprojām gruzd tā dēvētie “prusaku protesti”. Varētu šķist, ka “prusaku protesti” skan aizvainojoši, tomēr tie kļuva par vienu no mūsdienās lielākajām Indijas jauniešu un studentu kustībām un vienlaikus par nozīmīgāko izaicinājumu politiskajai elitei ar premjeru Narendru Modi priekšgalā. Indijā dzīvo aptuveni 371 miljons jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas veido gandrīz 27% no visas sabiedrības. Indija ir valsts, kur ir vislielākais jauniešu skaits pasaulē. Daudzi jaunieši vēlas studēt, bet augstskolu skaits ir ierobežots un līdz ar to visiem vietu nepietiek. Un tas rada ļoti sīvu konkurenci. Raidījumā ieskats Indijas izglītības sistēmā, kā arī par pašu “prusaku kustību”.
Valsts domes vēlēšanās Krievijā: visticamāk, valdošā partija saglabās vairākumu
2026/09/15
Nedēļas nogalē Krievijā gaidāmas Valsts domes vēlēšanas. Runājot par gaidāmo notikumu, negribas lielu uzmanību pievērst tam, cik kandidātu startē un kurai partijai būs visvairāk balsu, cik procentus saņems nākamā partija. Iznākums faktiski ir zināms jau tagad – uzvarēs valdošā partija “Vienotā Krievija”. Krievijā ir 450 Valsts domes deputātu vietas, puse tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, puse – vienmandāta apgabalos. Visticamāk, “Vienotā Krievija” arī turpmāk saglabās divu trešdaļu konstitucionālo vairākumu, bet pārējās vietas pienāksies tā dēvētajai “sistēmiskajai opozīcijai” – komunistiem, Liberāldemokrātiskajai partijai un dažām citām mazākajām partijām.   Lai arī vēlēšanu iznākums ir viegli prognozējams, šoreiz balsošana Krievijā ir interesanta no vairākiem aspektiem. Par vienu no skaļākajiem šīs priekšvēlēšanu kampaņas notikumiem noteikti var saukt partijas „Jabloko” nepielaišanu vēlēšanām. Pareizāk gan būtu teikt, ka partija vēlēšanām tika reģistrēta ar otro numuru, bet vēlāk šī reģistrācija tika atsaukta pēc partijas „Rodina” jeb „Dzimtene” sūdzības par autortiesību pārkāpumu. Turklāt partijas lozungā „Par mieru un brīvību!” tika saskatītas ekstrēmisma pazīmes. Vairums komentētāju gan sliecas piekrist viedoklim, ka „Jabloko” nepielaišana vēlēšanām, visticamāk, saistīta ar spēju uzrunāt un apvienot mēreno opozīciju, kas vēl atrodas Krievijā. Tāpat aicinājums uz mieru varētu uzrunāt arvien lielāku Krievijas sabiedrības daļu, ņemot vērā ieilgušo karu Ukrainā un baumas par gaidāmo mobilizāciju tūlīt pēc vēlēšanām. Raidījumu veidoja arī Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.
Vai Eiropas Savienība ir vienota, saskaroties ar mākslīgi radītajām migrācijas krīzēm?
2026/09/08
Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz par trim jautājumiem – kas ir mākslīgi radītās krīzes un kā mēs tās varam nošķirt no īstajām? Kas tās rada un kādu labumu no tā gūst? Un vai Eiropas Savienība ir vienota, saskaroties ar mākslīgi radītajām migrācijas krīzēm? Migrācija ir joma, kur tiek radītas mākslīgās krīzes, piemēram, kā Spānijas anklāvā Seutā. Un tieši tā kļuva ne tikai par pamatu šim raidījumam, bet arī par pirmo pārbaudījumu Jaunajam migrācijas paktam, kas Eiropā stājās spēkā jūnija vidu. Arī Latvija izjūt mākslīgi radītās migrācijas krīzes spiedienu – tikai mēs to dēvējam par hibrīdkaru. Tātad mākslīgi radītā migrācijas krīze ir hibrīdkara metode, kad kāda valsts vai nevalstiskais spēlētājs, apzināti veicina, atvieglo un palīdz vai ar varu piespiež cilvēkus doties uz citu valsti.  Nesenākais piemērs ir jau pieminētā migrācijas krīze Seutā. Tur jūlija beigās iekļuva aptuveni 72 000 migrantu. Spānijas premjers Pedro Sančess uzskata, ka migrācijas krīzi izraisīja ar Krieviju un Izraēlu saistītie sociālie tīkli, kuri tīši nepareizi interpretēja Spānijas Augstākās tiesas lēmumu. Tas radīja dezinformācijas vilni, uz kuras uzķērās marokāņi. Paši migranti stāstīja, ka centās nokļūt Seutā labākas dzīves meklējumos. Saskaņā ar marokāņu stāstīto, doties uz Seutu viņus pamudinājuši ieraksti sociālajos medijos un citu teiktais par to, ka stingri apsargāto robežu iespējams šķērsot.
Mao Dzeduna domas Ķīnā ir svarīgas arī 50 gadus pēc viņa nāves
2026/09/01
Aizsākam vēl vienu aizraujošu raidījuma (ne)Diplomātiskās pusdienas sezonu. Un sezonas pirmajā raidījumā runājam par Mao Dzedunu, jo 2026. gada 9. septembrī apritēs piecdesmit gadi kopš Mao Dzeduna nāves. 50 gadi ir ilgs laika periods, bet arī pusgadsimtu vēlāk Mao portrets joprojām dominē Tjaņaņmeņas laukumā, viņa attēls joprojām ir redzams uz Ķīnas naudaszīmēm un Mao Dzeduna domas joprojām ir daļa no Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālā ideoloģiskā pamata. Tas ir ievērojami, ja ņemam vērā, kas ar Mao Ķīnu notika pēc viņa nāves. Viņa izveidotā ekonomiskā sistēma lielā mērā tika demontēta. Kolektivizētā lauksaimniecība izzuda, atgriezās privātais bizness, Ķīna kļuva atvērta ārvalstu investīcijām un kļuva par vienu no pasaules nozīmīgākajām ekonomikām. Tātad nepieciešams jautāt, kāpēc Mao joprojām ir svarīgs? Svarīgās ir fakts, ka Mao tiek pieminēts ne tikai kā cilvēks, kurš valdīja Ķīnā no 1949. līdz 1976. gadam. Viņš tiek pieminēts kā cilvēks, kurš izveidoja Ķīnas Tautas Republiku un izveidoja politisko sistēmu, kas Ķīnā valda joprojām. Lai saprastu mūsdienu Ķīnu, īpaši tās attiecības ar ārpasauli, ir jāsaprot ne tikai tas, ko Mao darīja, bet arī tas, ko Komunistiskā partija nolēma saglabāt no viņa mantojuma. Raidījumu veido arī Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.
Drošība, ekonomika, migrācija un vēlēšanas: kas pasauli sagaida nākotnē
2026/06/16
Ir pienākusi raidījuma (ne-)Diplomātiskās pusdienas pēdējā sērija, tāpēc vēlamies paskatīties uz to, kas vēl tikai nāks, ne atskatīties uz notikušo. Un nevis runāt par vienu notikumu, bet pievērsties lieliem blokiem – drošība, ekonomika, migrācija un vēlēšanas. Pasaule mūs nebrīdina par jauniem notikumiem un atgadījumiem, bet patiesībā liela daļa no tiem savā veidā jau kalendārā ir ierakstīti. Mēs zinām datumus, zinām dalībniekus, tikai vēl nezinām iznākumu.
"Brexit" - viens no nozīmīgākajiem politiskajiem lēmumiem mūsdienu Lielbritānijas vēsturē
2026/06/09
Pavisam drīz, 2026. gada 23. jūnijā, Apvienotā Karaliste atzīmēs "Brexit" referenduma desmito gadadienu. Pirms desmit gadiem 51,9% britu vēlētāju nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, savukārt 48,1% balsoja par palikšanu. Šajā referendumā pirms desmit gadiem, vēlētāju aktivitāte sasniedza 72,2%, un balsojumā piedalījās vairāk nekā 33 miljoni cilvēku. Tas kļuva par vienu no lielākajiem demokrātiskajiem procesiem Lielbritānijas vēsturē un aizsāka procesu, kas galu galā noveda pie Apvienotās Karalistes oficiālās izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī. Desmit gadus vēlāk "Brexit" joprojām ir viens no nozīmīgākajiem politiskajiem lēmumiem mūsdienu Lielbritānijas vēsturē. Tiesa, sabiedrības attieksme kopš referenduma ir būtiski mainījusies. 2026. gada aprīlī publicētās aptaujas liecina, ka 53% britu atbalstītu atgriešanos Eiropas Savienībā, kamēr tikai 34% būtu pret. Savukārt atsevišķā "YouGov" aptaujā atbalsts atgriešanās idejai sasniedza 56%. Aptaujas arī norāda, ka aptuveni 63% britu atbalsta ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību nekā pašlaik. Neskatoties uz šīm tendencēm, atgriešanās ES šobrīd nav valdības politika. Premjerministrs Kīrs Stārmers ir izslēdzis iespēju pašreizējā parlamenta sasaukuma laikā pievienoties Eiropas Savienībai, Vienotajam tirgum vai Muitas savienībai. Tomēr vairāki ievērojami Leiboristu partijas politiķi, tostarp Endijs Bērnhems un Vess Strītings, ir norādījuši, ka dalība ES ilgtermiņā varētu kļūt par Lielbritānijas mērķi. Tuvojoties nākamajām parlamenta vēlēšanām, "Brexit" joprojām ir nozīmīgs jautājums britu politikā, lai gan tas vairs nedominē politiskajā dienaskārtībā tādā mērā kā laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam. Tāpēc desmit gadus pēc referenduma galvenais jautājums nav par to, vai "Brexit" notika, bet gan par to, kādas ir tā sekas?
Sudānas pilsoņu karš ir kļuvis par vienu no lielākajām humānajām katastrofām pasaulē
2026/06/02
Raidījumā (ne)Diplomātisko pusdienas pievēršamies vēl vienam konfliktam pasaulē, par ko starptautiskajās attiecībās diemžēl nerunājam pietiekami. Sudānā norit pilsoņu karš, kas liek uzdot neērtu jautājumu: vai pasaule patiešām nespēj rīkoties, vai arī tā vienkārši nevēlas izjaukt sistēmas, kas padara šo karu ienesīgu? Kopš 2023. gada aprīļa Sudānu plosa pilsoņu karš starp diviem militāriem spēkiem, kuri vēl nesen kopīgi pārvaldīja valsti – Sudānas Bruņotajiem spēkiem, kurus vada ģenerālis Abdels Fatahs al-Burhans, un Ātrās reaģēšanas spēkiem jeb RSF, kurus vada Mohameds Hamdans Dagalo, plašāk pazīstams kā Hemedti. Tas, kas sākās kā cīņa par varu starp divām militārām elitēm, ir pārvērties par vienu no lielākajām humānajām katastrofām pasaulē. Jaunākie ziņojumi un humānās palīdzības organizāciju dati liecina, ka dzīvību zaudējuši aptuveni 59 000 cilvēku. Aptuveni 13 līdz 14 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, kļūstot par iekšzemes bēgļiem vai meklējot patvērumu ārvalstīs. Vairāk nekā 30 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība. Aptuveni 19,5 miljoni saskaras ar akūtu badu, kas nozīmē, ka vairāk nekā 40 procentiem Sudānas iedzīvotāju ir grūtības nodrošināt sev pietiekamu pārtiku. Vēl skumjāk, ir tas, ka precīzu skaitu noteikt ir sarežģīti, jo liela daļa valsts joprojām nav pieejama novērotājiem. Smagāk skartajos reģionos cilvēki ne tikai cieš badu – viņi dzīvo katastrofālos apstākļos. Slimnīcas ir sabrukušas, palīdzības konvoji tiek bloķēti vai apšaudīti, un vairākos reģionos bads ir kļuvis ne tikai par kara sekām, bet arī par kara ieroci. Arī vardarbība nav nejauša. Abas karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos, taču RSF un ar tiem saistītās kaujinieku grupas īpaši bieži tiek saistītas ar zvērībām Dārfūrā. Raidījumu veido arī Sāra Elizabete Vīnberga no Latvijas Ārpolitikas institūta.

Podcast reviews

Read (ne)Diplomātiskās pusdienas podcast reviews


0 out of 5
0 reviews

Podcast sponsorship advertising

Start advertising on (ne)Diplomātiskās pusdienas relevant audience podcasts


What do you want to promote?