1453361381
Radio mazā lasītava

Advertise on podcast: Radio mazā lasītava

This podcast has
322 episodes
Language
Latvian
Explicit
No
Date created
2019/02/18
Latest episode
2026/11/08
Average duration
32 min.
Release period
7 days

Description

„Ir ļaunāki noziegumi par grāmatu dedzināšanu. Piemēram – to nelasīšana,” tā teicis Josifs Brodskis. Mēs aicinām lasīt un tikties „Radio mazajā lasītavā”, kad jaunāko grāmatu fragmentus priekšā lasa aktieris Gundars Āboliņš. Studijā žurnālistes Ingvildas Strautmanes un Gundara Āboliņa saruna ar grāmatu autoriem, tulkotājiem un redaktoriem, kuri neformālā gaisotnē atbild uz viņu jautājumiem. Mūs atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.  

Unlock Radio mazā lasītava podcast Email contact info,
Listeners & Audience details

Email contact information

Direct podcast contact details

Listeners

Audience numbers & engagement insights

Audience details

Podcast Insights

Podcast episodes

Check latest episodes from Radio mazā lasītava podcast


Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" ir Rietumu koloniālisma kritika un poēzija vienlaikus
2026/11/08
Kloda Levī-Strosa "Skumjos tropus" varam lasīt kā ceļojuma piezīmes, kā antropoloģisku pētījumu, filozofiski poētikas pārdomas ceļā no Francijas uz Brazīliju. "Skumjie tropi" ir sava laika Rietumu koloniālisma kritika un poēzija vienlaikus. Daudz kas mūsu priekšstatos kopš 50. gadiem, kad iznāca Levī-Strosa gramata, ir mainījies, bet, kā norāda sociālantropoloģe, šīs grāmatas pēcvārda autore Dace Dzenovska, ne vienmēr ir jāiedomājas, ka tagad mēs kaut ko saprotam labāk vai pareizāk. Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" pārsteidzošā kārtā ir grāmata, pie kuras teksta gribas apstāties, pārlasīt, pat pasvītrot un izrakstīt atsevišķas domas, piemēram, šo: "Indiāņu apdzīvotajā Amerikā manu sirdi silda atspulgs, kaut arī visai blāvs, no laikmeta, kad pasaulei bija cilvēka mērogs un valdīja pienācīgs samērs starp iespējām īstenot savu brīvību un tās izpausmēm." Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" izdoti Jāņa Rozes apgāda sērijā "Theoria". No franču valodas tulkojusi Inta Šmite. Pēcvārda autore – sociālantropoloģe Dace Dzenovska. Raidījumu atbalsta:
Marks Dž. Saifers piedāvā iepazīt pretrunīgo ģēniju, radio pionieri Nikolā Teslu
2026/11/01
Latvijas Radio dzimšanas dienā atcerēsimies vienu no radio pionieriem. 1891. gadā amerikāņu izgudrotājs Nikola Tesla savās lekcijās publiski aprakstīja radiosignālu bezvadu pārraides principus, bet 1893. gadā izgatavoja un patentēja radioraidītāju ar 200 kW jaudu, kā arī masta antenu. Bez Teslas mūsu šodien pierastā pasaule būtu citāda. Nikola Tesla ir serbu izcelsmes izgudrotājs, fiziķis, elektrotehniķis un vizionārs, kurš dzīves lielāko daļu pavadīja Amerikā, taču Teslas muzejs ir Belgradā. Tur atrodas arī Teslas arhīvs, kurā ir unikāla rokrakstu, fotogrāfiju, zinātnisko un patentu dokumentu kolekcija, tas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pretrunīgo ģēniju tagad var iepazīt Marka Dž. Saifera grāmatā "Burvis. Nikola Tesla.Viņa dzīve un laiks. Ģēnija biogrāfija". Tulkotājs Zigurds Skābardis grāmatas autoru Marku Dž. Saiferu raksturo kā "apbrīnojami erudītu zinātnieku, kurš turklāt ir arī rokrakstu analīzes speciālists. Šim pētījumam viņš veltījis vairāk nekā desmit gadus, strādājis arhīvos un intervējis Teslas radiniekus, draugus un laikabiedrus, kā arī to pēctečus. Rezultāts ir dziļi empātiska, tomēr arī asa un godprātīga biogrāfija, kas palīdz iepazīt nevis leģendu, bet cilvēku aiz tās." Marka Dž. Saifera grāmatu "Burvis. Nikola Tesla. Viņa dzīve un laiks. Ģēnija biogrāfija" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:
Viņam patīk izdomāt jaunus vārdus un pierakstīt domu "plaikšņus". Ansis Ataols Bērziņš
2026/10/25
Viņam patīk izdomāt jaunus vārdus un pierakstīt domu "plaikšņus", kuros skan vismaz četras valodas – latviešu, latgaliešu, krievu un lietuviešu. Kāds teica, ka viņš ir spītīgākais cilvēks pasaulē. Iespējams. To grūti pārbaudīt, bet savs viedoklis viņam ir skaidri izteikts. Ar Ansi Ataolu Bērziņu tiekamies Jaunajā Rīgas teātrī, Smiļģa kabinetā, un uzreiz vienojamies, ka Gundars Āboliņš lasīs latviski, bet Ansis – latgaliski, lai nesanāk tāda mēdīšanās. Man, Ingvildai Strautmanei, līdz šim bija zināms, ka Ansis ir Ulža Bērziņa dēls un viņš piedalījās 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros. Tagad, pēc mūsu sarunas es jau zinu, ka viņš nodarbojas datorlingvistiku, un pirms mūsu sarunas atgriezies no etnomuzikologu konferences Palangā. Protams, viņš arī spēlē un dzied, viņam ir "Maskačkas spēlmaņi".  Viņa mājas lapā var lasīt: "Es esmu programmētājs, skaitļotājvalodnieks, muzikants, folklorists un arī lauksaimnieks." Par pārējo klausieties mūsu sarunā un lasiet "Plaikšņos". Raidījumu atbalsta:
Romānā "Atdotā" var meklēt divas mātes, divas māsas un divas identitātes
2026/10/18
"L'Arminuta". Tulkotāja Dace Meiere atgādinās šī romāna oriģinālo nosaukumu itāļu valodā, kuram nācās meklēt atbilstošāko vārdu latviski. Tas ir "Atdotā". Donatellas Di Pjetrantonio romāns ir par meiteni, kuru atdod atpakaļ bioloģiskajai ģimenei kādā Dienviditālijas ciematā. Nekādu paskaidrojumu nav, bet dzīves apstākļi tagad ir visai atbaidoši. Romāna dialogos autore izmanto itāļu valodas dialektu, kā runā Abruco reģionā. Romānā "Atdotā" varam meklēt divas mātes, divas māsas, divas identitātes. Mūsdienu itāļu rakstniece Donatella Di Pjetrantonio literatūrā ienākusi samērā vēlu, viņas profesija ir bērnu zobārste. Ar romānu "Atdotā" viņa ieguva starptautisku atzinību, darbs tika ekranizēts un tulkots daudzās valodās. Nākamais Donatellas Di Pjetrantonio romāns "Borgo Sud" turpina romānā "Atdotā" sākto stāstu par māsu attiecībām, atmiņām un izvēlēm. Viņas spēks ir apvienot lokālo ar universiālo. Donatellas Di Pjetrantonio romānu "Atdotā" no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:
Absurdā situācija nemaz nav tik absurda. Leldes Kovaļovas romāns "Maksas sērotāja"
2026/10/11
Viņa ievēro vienas stundas principu dienā un par grāmatām runā sērijās. Tas, protams, ir saistīts ar Leldes Kovaļovas darbu kino, kur tapuši vairāki seriāli, no kuriem pirmais "Bezvēsts pazudušās" uzņemts pēc viņas tāda paša nosaukuma romāna. Būs arī vēl citas paralēles ar kino un kastinga aģentūrām, bet šoreiz uzmanības centrā ir Leldes Kovaļovas romāns "Maksas sērotāja. Dālbergu lieta". Savukārt tikko pabeigta filmēšana seriālam "Ķīlnieki 2", ko skatītāji varēs redzēt ziemas vakaros. Režisors ir Leldes vīrs Vlads Kovaļovs, bet Lelde ir producente. Grāmatā ir daži teikumi, kurus gribas pasvītrot vai izrakstīt, tēli kinematogrāfiski zīmējas acu priekšā, bet iesākumā absurdā situācija, kad uz bērēm vairs nav, kam atnākt un jānolīgst "maksas sērotāji", nemaz tik absurda nav, ņemot vērā, cik daudz cilvēku arī no Latvijas dzīvo plašajā pasaulē un kad radinieku bēres nav pietiekams iemesls, lai iegrieztos dzimtenē. Tātad – Leldes Kovaļovas "Maksas sērotāja" 1. sērija "Dālbergu lieta", izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:
Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Terija Pračeta romāns "Bruņojušies"
2026/10/04
Varbūt Terija Pračeta "Diska pasaules romānus" vajadzēja palasīt pirms 3. oktobra, bet šoreiz Pračets mūs sagaida pēc vēlēšanām. Angļu rakstnieks sers Terijs Pračets arī fotogrāfijā izskatās, kā no citas – savas pasaules. Viņa "Diska pasaules romāni" ir komiska, ironiska fantāzijas pasaule par mūsu mazumu, lielumu, īpašībām un darbībām. Ja nu izdodas iesērfot tajā pasaulē, tad tas ir pa īstam. Tā bijis arī izdevniecības "Prometejs" vadītājam Andrim Bekmanim, kurš izdod fantāzijas un fantastikas grāmatas. Šis ir jau otrais romāns, kuru no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Šoreiz romāns "Bruņojušies". (Romāna "Sardze! Sardze!" tulkojums tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai). Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Taču tās rīcībā ir kaprālis Burkāns (teorētiski – rūķis), jaunākais konstebls Kadijs (patiešām rūķis), jaunākais konstebls Grauslis (trollis), jaunākā konsteble Angua (sieviete… lielākoties) un kaprālis Smalkais (diskvalificēts no cilvēces par mēģinājumu tajā iestāties). "Bruņojušies" ir otrais "Diska pasaules romāns", bet tos var lasīt arī jebkādā secībā. Oriģinālā ir 41 komiskas fantāzijas romānu sērija.  Par savu mūža ieguldījumu Terijs Pračets saņēmis Pasaules Fantāzijas balvu. Terija Pračeta "Diska pasaules romāna" izdevums latviešu valodā ir iemesls tikties ar izdevniecības "Prometejs" vadītāju Andri Bekmani. Raidījumu atbalsta:
Kopā ar Dairu Āboliņu pāršķirstām grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms"
2026/09/27
Jāņa Streiča 90. dzimšanas diena 26. septembrī ir tikai pieturas punkts, lai turpinātu skatīties Streiča filmas, gleznas, lasītu grāmatas, lai gaidītu jaunas interpretācijas. Arī mūzikā. Mums ir bijusi iespēja paviesoties Streiča Visumā, jo vismaz pāris reizes esam devušies Svētceļojumā uz Lietuvu, kur Jānis un Vida dzīvoja pēdējos gadus. Tā kā esam Radio mazā lasītava, tad mums kaut kas vērtīgs ir jālasa. Šoreiz lasām grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms", kuras autore Daira Āboliņa teiks, ka tā ir grāmata, kas tapusi kopā ar Jāni Streiču, runājot par visām 22 Streiča filmām, sākot ar "Kapteiņa Enriko pulksteni" un beidzot ar "Rūdolfa mantojumu". Jāņa Streiča Visumam tagad pievienojas arī izstāde "Cilvēka bērns – Jānis Streičs" un katalogs "Veca mīlestība nerūs…". Raidījumu atbalsta:
Gangas Hanas romāns "Veģetāriete": Ildze Šķestere to tulkojusi no korejiešu valodas
2026/09/20
Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk". "Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī."  Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā. Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere. Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete". Raidījumu atbalsta:
Evas Vežnavecas romānā ir vilku vārdi un maģiskie akmeņi, ir tāls ciems Baltkrievijā
2026/09/13
"Kam nāci tu, vilks?" ir pirmā rindiņa no baltkrievu tautasdziesmas. Eva Vežnaveca šo rindiņu likusi grāmatas nosaukumā. Autore strādāja neatkarīgajā žurnālistikā, kad tas bija iespējams Baltkrievijā, tad aizbrauca uz Varšavu un tur arī nodzīvoja vairākus gadus. Arī grāmata "Kam nāci tu, vilks?" iznāca ārpus Baltkrievijas – izdevniecībā, kurā izdod tikai sieviešu radītus romānus. Šajā grāmatā nav aktuālu politisku ideju, taču ir vilku vārdi un maģiskie akmeņi, ir tāls ciems Baltkrievijā, uz kuru brauc galvenā varone Irina – Rina, jo jāapbērē vecmāmiņa, kas viņu uzaudzinājusi. Priekšvārda autors Andrejs Hadanovičs "Kam nāci tu, vilks?" velk paralēles un atšķirības ar "alkoholiskajām Odisejām", taču tulkotājai Mārai Poļakovai ir citas literārās paralēles. Un tagad laiks atklāt arī baltkrievu tautasdziesmas otro rindiņu:  "Kam nāci tu, vilks? Pēc tā pēdējā." Evas Vežnavecas grāmatu "Kam nāci tu, vilks?" Māras Poļakovas tulkojumā izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:
Ekscentriskās Ņujorkas intelektuāles Franas Lībovicas krājums raisa viļņošanos
2026/09/06
"Man varbūt ir slikta atmiņa, bet sen neesmu lasījusi tik lielu viļņošanos par kādu grāmatu,” tā mazliet pārfrāzēts skan kāds ieraksts sociālajos tīklos. Tā grāmata ir "Franas Lībovicas lasāmgrāmata", kuru latviski tulkojusi Jana Bērziņa, izdevis "Aminori". Iesakām labāk palasīt un nonākt pie saviem secinājumiem. Nav nācies tikties ar šerpo ņujorkieti, taču Skorsēzes filmā "Iedomājies, ka tā ir pilsēta” gan nejauši var iekrist "Netflix". Grāmatas redaktors Arturs Hansons raksta: "Tulkot asprātības un valodas spēles ir grūts un nepateicīgs darbs, it sevišķi, ja tā ir Lībovica, kas izvirza augstas prasības gan sev, gan citiem un jau ar izteiksmes līdzekļiem atlasa tos, kuri spēs turēties līdzi." Un galu galā, neviens jau neliedz pēc šīs grāmatas lasīt oriģinālus, braukt uz Ņujorku vai skatīties filmas. Frana Lībovica joprojām dzīvo Ņujorkā, jo netic, ka viņai ļauts dzīvot kādā citā vietā. Ekscentriskās Ņujorkas intelektuāles Franas Lībovicas eseju krājuma "Franas Lībovicas lasāmgrāmata" apkopoti darbi "Lielpilsētas dzīve" un "Sabiedrības studijas". Tagad viņa vairs neraksta, bet ir publiskās uzstāšanās meistare. Raidījumu atbalsta:
Ieskats Raimonda Staprāna grāmatas "46 epizodes ar un bez ironijas” atklāšanā
2026/08/30
Raimonds Staprāns "46 epizodes ar un bez ironijas”. Viņš ir gleznotājs, kurš gleznoja lēni. Viņš ir dramaturgs, kurš rakstīja lugas sava drauga Laimoņa Siliņa teātrim Sanfrancisko. Savus topošos memuārus viņš lasīja priekšā draugiem bezgala skaistā mājā pie okeāna Sīrančā. Viņš rakstīja, bet vispirms – ļoti daudz lasīja. Rakstīja un šaubījās, līdz beidzot grāmatā ir šīs "46 epizodes ar un bez ironijas”. Grāmatas literārā redaktore Ieva Struka uzsver – ir ļoti svarīgi, ka šie stāsti ir nonākuši līdz publicēšanai, kaut gan no trim autors tomēr ir atteicies. Dzimis 1926. gadā Rīgā, ārsta un sociāldemokrāta Teodora Staprāna ģimenē, kara gados caur Vācijas bēgļu nometnēm nonācis Amerikā, skolojies glezniecībā un dramaturģijā, dzīves lielāko daļu pavadījis Sanfrancisko, Raimonds Staprāns aizgāja mūžībā šā gada janvārī. Ironisks un pašironisks ir viņa skats gan uz savām gleznotāja gaitām, gan uz trimdas sabiedrību, gan uz izstāžu atklāšanām, gan vadonības idejām, gan iespaidiem padomju un vēlāk – atjaunotajā Latvijā. Raimonda Staprāna grāmatu "46 epizodes ar un bez ironijas” izdevis "Aminori”. Tās atvēršana notika, kā jau duālistam Staprānam pieklātos, viņa izstādē „Klusuma arhitektūra”.   Raidījumu atbalsta:
Džona Faulza “Daniels Mārtins”. Saruna par romānu ar kino pētnieci Danielu Zacmani
2026/08/23
Tam, ka "Radio mazā lasītava ceļo” ir tālejošs efekts – reālajā dzīvē un vidē satikti savi klausītāji, iegūti jauni; radušās jaunas idejas. Ja apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamajā gadā "Radio mazās lasītavas" ceļojumi pa izglābto grāmatu vietām varētu turpināt vismazākās Latvijas bibliotēkās vai tālās zemēs, kur cilvēkiem ir svarīga latviešu valoda. Šoreiz sarunai Briselē ar tulkotāju Aini Ulmani, kurš iztulkojis angļu rakstnieka Džona Faulza apjomīgo romānu "Daniels Mārtins”’, ir turpinājums – tiekamies ar kādu šīs grāmatas lasītāju, kino pētnieci Danielu Zacmani. Tātad – grāmatas galvenais varonis Daniels Mārtins ir kinoscenārists, kurš raksta Holivudai, bet ir nemierā arī amerikānisko kinovidi, taču šī kinovide ir arī fons dažādām attiecību figūrām Eiropā un Amerikā. Latviešu lasītājam varētu būt pazīstams Džona Faulza romāni "Burvis”, „Kolekcionārs”, "Franču leitnanta sieviete” ( paša tulkotāja nosaukuma variants), kā arī filma pēc šī romāna, kuras nosaukums varētu arī atšķirties latviešu versijā. Tagad arī "Daniels Mārtins". Džona Faulza romānu ‘’Daniels Mārtins” Aiņa Ulmaņa tulkojumā izdevis ‘’Aminori”. Raidījumu atbalsta:
Vilis Lācītis "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Grāmatai ir vismaz trīs slāņi
2026/08/16
Autors ienāca Latvijas grāmatu pasaulē lāča kostīmā ar pseidonīmu Vilis Lācītis. Toreiz viņa debijas romāns bija "Stroika ar skatu uz Londonu", tagad jaunākais darbs – "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Pa vidu ir vēl daži rakstu darbi un antropoloģijas studijas Oksfordā. Tagad viņš novilcis lāča masku, labprāt atbild uz jautājumiem, tikai mīt kaut kur tālu pasaulē. Un viņam tas nenoliedzami piestāv. Šī ir septiņu gadu laikā tapusi grāmata, kurā ir vismaz trīs slāņi. Autobiogrāfiskais slāni ar sviestroku, mūzikas klubiem un draugiem; tad slānis ar Ūdrīti (Rolands Ūdris, grupas "The Hobos" līderis, kuru 2016. gada janvārī notrieca automašīna un kurš kopš tā laika ir paralizēts); tad seko mūsu nesenā vēsture no 80. gadu vidus līdz 2006. gadam – pirmās pieredzes Rietumos ar autostopiem, ielu muzicēšanu, pilniem veikalu plauktiem… un bez naudas. Viļa Lācīša autobiogrāfisko romānu "Dzīve, narkotikas un rokenrols" izdevusi "Dienas Grāmata". Mūsu sarunai (tāpat kā grāmatai) noderētu skaņu celiņš ar pieminētajā dziesmām.   Raidījumu atbalsta:
Gatis Līdums grāmatā apkopojis stāstus, kas viņu pavadījuši kopš bērnības
2026/08/09
Alvīne šorīt bija mundra un priecīga. Ances karš… Eņģelis. Astoņgadīgais Valters… Revolūcijas un kari skar kurzemniekus, ietekmē viņu likteņus un aizved arī prom no mājām. Gatis Līdums, kuru līdz šim pazinām kā ģimenes psihoterapeitu un vairāku ar emocijām un attiecībām saistītu grāmatu autoru, tagad pierakstījis "Mirušo kurzemnieku stāstus". Tā ir viņa pirmā daiļliteratūras grāmata. Tajā apkopotie stāsti autoru pavadījuši kopš bērnības. Tie dzimuši vakara sarunās Kurzemes lauku mājās, kad pēc dienas darbiem ģimene sanāca kopā un stāstīja dažādus atgadījumus. Izšķirošais brīdis pienācis pēc vecāku aiziešanas mūžībā. Pirms tam viņš paspējis ierakstīt garas videointervijas ar māti un tēvu: "Viss, kas no šiem stāstiem ir palicis, ir divas videointervijas, vairāk nav nekā”, tā saka autors Gatis Līdums. Gata Līduma "Mirušo kurzemnieku stāstus" izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:
Gudberga Bergsona "Gulbis". Kādas deviņgadīgas pilsētnieces vasara laukos
2026/08/02
Islandiešu folklorā gulbis saistīts ar noslēpumainību, skaistumu un sievišķību. Leģenda vēsta, ka skaistu sieviešu placentas ir gulbja formā. Par gulbjiem islandiešu folklorā un pasaules literatūrā runājam ar tulkotāju Denu Dimiņu, lasot Gudberga Bergsona grāmatu "Gulbis". Pretnostatījums lauki un pilsēta rada fonu kādas meitenes vasarai. Viņa iepazīst lopus, civēkus, seksualitāti un dabu, bet tulkotājam Denam Dimiņam nākas meklēt zirgu nokrāsas latviešu valodā. "Zirgu bars ganījās ļoti dziļi purvā. Tik tālu spilgtajā saulē izskatījās nereāli, citā pasaulē, kurā viņas ķermenī valdīja savādi skaista trauksme, un pa gabalu tie it kā mirdzoši dzirksteļoja. " Tie ir tikai pāris teikumi no Gudberga Bergsona romāna "Gulbis", ko no islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš. Bergsons nāk no "Eiropas malas" – Grindavīkas, viņa misticismu ietekmē Tereze no Avilas, arī Francs Kafka. Un visbeidzot – meitenei romānā "Gulbis" ir tikai deviņi gadi. Gudberga Bergsona romānu "Gulbis" izdevis "Aminori". Raidījumu atbalsta:

Podcast reviews

Read Radio mazā lasītava podcast reviews


0 out of 5
0 reviews

Podcast sponsorship advertising

Start advertising on Radio mazā lasītava relevant audience podcasts


What do you want to promote?