Advertise on podcast: Radio mazā lasītava

Varbūt Terija Pračeta "Diska pasaules romānus" vajadzēja palasīt pirms 3. oktobra, bet šoreiz Pračets mūs sagaida pēc vēlēšanām. Angļu rakstnieks sers Terijs Pračets arī fotogrāfijā izskatās, kā no citas – savas pasaules. Viņa "Diska pasaules romāni" ir komiska, ironiska fantāzijas pasaule par mūsu mazumu, lielumu, īpašībām un darbībām. Ja nu izdodas iesērfot tajā pasaulē, tad tas ir pa īstam. Tā bijis arī izdevniecības "Prometejs" vadītājam Andrim Bekmanim, kurš izdod fantāzijas un fantastikas grāmatas. Šis ir jau otrais romāns, kuru no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Šoreiz romāns "Bruņojušies". (Romāna "Sardze! Sardze!" tulkojums tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai). Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Taču tās rīcībā ir kaprālis Burkāns (teorētiski – rūķis), jaunākais konstebls Kadijs (patiešām rūķis), jaunākais konstebls Grauslis (trollis), jaunākā konsteble Angua (sieviete… lielākoties) un kaprālis Smalkais (diskvalificēts no cilvēces par mēģinājumu tajā iestāties). "Bruņojušies" ir otrais "Diska pasaules romāns", bet tos var lasīt arī jebkādā secībā. Oriģinālā ir 41 komiskas fantāzijas romānu sērija.  Par savu mūža ieguldījumu Terijs Pračets saņēmis Pasaules Fantāzijas balvu. Terija Pračeta "Diska pasaules romāna" izdevums latviešu valodā ir iemesls tikties ar izdevniecības "Prometejs" vadītāju Andri Bekmani. Raidījumu atbalsta:

Jāņa Streiča 90. dzimšanas diena 26. septembrī ir tikai pieturas punkts, lai turpinātu skatīties Streiča filmas, gleznas, lasītu grāmatas, lai gaidītu jaunas interpretācijas. Arī mūzikā. Mums ir bijusi iespēja paviesoties Streiča Visumā, jo vismaz pāris reizes esam devušies Svētceļojumā uz Lietuvu, kur Jānis un Vida dzīvoja pēdējos gadus. Tā kā esam Radio mazā lasītava, tad mums kaut kas vērtīgs ir jālasa. Šoreiz lasām grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms", kuras autore Daira Āboliņa teiks, ka tā ir grāmata, kas tapusi kopā ar Jāni Streiču, runājot par visām 22 Streiča filmām, sākot ar "Kapteiņa Enriko pulksteni" un beidzot ar "Rūdolfa mantojumu". Jāņa Streiča Visumam tagad pievienojas arī izstāde "Cilvēka bērns – Jānis Streičs" un katalogs "Veca mīlestība nerūs…". Raidījumu atbalsta:

Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk". "Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī."  Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā. Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere. Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete". Raidījumu atbalsta:

"Kam nāci tu, vilks?" ir pirmā rindiņa no baltkrievu tautasdziesmas. Eva Vežnaveca šo rindiņu likusi grāmatas nosaukumā. Autore strādāja neatkarīgajā žurnālistikā, kad tas bija iespējams Baltkrievijā, tad aizbrauca uz Varšavu un tur arī nodzīvoja vairākus gadus. Arī grāmata "Kam nāci tu, vilks?" iznāca ārpus Baltkrievijas – izdevniecībā, kurā izdod tikai sieviešu radītus romānus. Šajā grāmatā nav aktuālu politisku ideju, taču ir vilku vārdi un maģiskie akmeņi, ir tāls ciems Baltkrievijā, uz kuru brauc galvenā varone Irina – Rina, jo jāapbērē vecmāmiņa, kas viņu uzaudzinājusi. Priekšvārda autors Andrejs Hadanovičs "Kam nāci tu, vilks?" velk paralēles un atšķirības ar "alkoholiskajām Odisejām", taču tulkotājai Mārai Poļakovai ir citas literārās paralēles. Un tagad laiks atklāt arī baltkrievu tautasdziesmas otro rindiņu:  "Kam nāci tu, vilks? Pēc tā pēdējā." Evas Vežnavecas grāmatu "Kam nāci tu, vilks?" Māras Poļakovas tulkojumā izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:

"Man varbūt ir slikta atmiņa, bet sen neesmu lasījusi tik lielu viļņošanos par kādu grāmatu,” tā mazliet pārfrāzēts skan kāds ieraksts sociālajos tīklos. Tā grāmata ir "Franas Lībovicas lasāmgrāmata", kuru latviski tulkojusi Jana Bērziņa, izdevis "Aminori". Iesakām labāk palasīt un nonākt pie saviem secinājumiem. Nav nācies tikties ar šerpo ņujorkieti, taču Skorsēzes filmā "Iedomājies, ka tā ir pilsēta” gan nejauši var iekrist "Netflix". Grāmatas redaktors Arturs Hansons raksta: "Tulkot asprātības un valodas spēles ir grūts un nepateicīgs darbs, it sevišķi, ja tā ir Lībovica, kas izvirza augstas prasības gan sev, gan citiem un jau ar izteiksmes līdzekļiem atlasa tos, kuri spēs turēties līdzi." Un galu galā, neviens jau neliedz pēc šīs grāmatas lasīt oriģinālus, braukt uz Ņujorku vai skatīties filmas. Frana Lībovica joprojām dzīvo Ņujorkā, jo netic, ka viņai ļauts dzīvot kādā citā vietā. Ekscentriskās Ņujorkas intelektuāles Franas Lībovicas eseju krājuma "Franas Lībovicas lasāmgrāmata" apkopoti darbi "Lielpilsētas dzīve" un "Sabiedrības studijas". Tagad viņa vairs neraksta, bet ir publiskās uzstāšanās meistare. Raidījumu atbalsta:

Raimonds Staprāns "46 epizodes ar un bez ironijas”. Viņš ir gleznotājs, kurš gleznoja lēni. Viņš ir dramaturgs, kurš rakstīja lugas sava drauga Laimoņa Siliņa teātrim Sanfrancisko. Savus topošos memuārus viņš lasīja priekšā draugiem bezgala skaistā mājā pie okeāna Sīrančā. Viņš rakstīja, bet vispirms – ļoti daudz lasīja. Rakstīja un šaubījās, līdz beidzot grāmatā ir šīs "46 epizodes ar un bez ironijas”. Grāmatas literārā redaktore Ieva Struka uzsver – ir ļoti svarīgi, ka šie stāsti ir nonākuši līdz publicēšanai, kaut gan no trim autors tomēr ir atteicies. Dzimis 1926. gadā Rīgā, ārsta un sociāldemokrāta Teodora Staprāna ģimenē, kara gados caur Vācijas bēgļu nometnēm nonācis Amerikā, skolojies glezniecībā un dramaturģijā, dzīves lielāko daļu pavadījis Sanfrancisko, Raimonds Staprāns aizgāja mūžībā šā gada janvārī. Ironisks un pašironisks ir viņa skats gan uz savām gleznotāja gaitām, gan uz trimdas sabiedrību, gan uz izstāžu atklāšanām, gan vadonības idejām, gan iespaidiem padomju un vēlāk – atjaunotajā Latvijā. Raimonda Staprāna grāmatu "46 epizodes ar un bez ironijas” izdevis "Aminori”. Tās atvēršana notika, kā jau duālistam Staprānam pieklātos, viņa izstādē „Klusuma arhitektūra”.   Raidījumu atbalsta:

Tam, ka "Radio mazā lasītava ceļo” ir tālejošs efekts – reālajā dzīvē un vidē satikti savi klausītāji, iegūti jauni; radušās jaunas idejas. Ja apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamajā gadā "Radio mazās lasītavas" ceļojumi pa izglābto grāmatu vietām varētu turpināt vismazākās Latvijas bibliotēkās vai tālās zemēs, kur cilvēkiem ir svarīga latviešu valoda. Šoreiz sarunai Briselē ar tulkotāju Aini Ulmani, kurš iztulkojis angļu rakstnieka Džona Faulza apjomīgo romānu "Daniels Mārtins”’, ir turpinājums – tiekamies ar kādu šīs grāmatas lasītāju, kino pētnieci Danielu Zacmani. Tātad – grāmatas galvenais varonis Daniels Mārtins ir kinoscenārists, kurš raksta Holivudai, bet ir nemierā arī amerikānisko kinovidi, taču šī kinovide ir arī fons dažādām attiecību figūrām Eiropā un Amerikā. Latviešu lasītājam varētu būt pazīstams Džona Faulza romāni "Burvis”, „Kolekcionārs”, "Franču leitnanta sieviete” ( paša tulkotāja nosaukuma variants), kā arī filma pēc šī romāna, kuras nosaukums varētu arī atšķirties latviešu versijā. Tagad arī "Daniels Mārtins". Džona Faulza romānu ‘’Daniels Mārtins” Aiņa Ulmaņa tulkojumā izdevis ‘’Aminori”. Raidījumu atbalsta:

Autors ienāca Latvijas grāmatu pasaulē lāča kostīmā ar pseidonīmu Vilis Lācītis. Toreiz viņa debijas romāns bija "Stroika ar skatu uz Londonu", tagad jaunākais darbs – "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Pa vidu ir vēl daži rakstu darbi un antropoloģijas studijas Oksfordā. Tagad viņš novilcis lāča masku, labprāt atbild uz jautājumiem, tikai mīt kaut kur tālu pasaulē. Un viņam tas nenoliedzami piestāv. Šī ir septiņu gadu laikā tapusi grāmata, kurā ir vismaz trīs slāņi. Autobiogrāfiskais slāni ar sviestroku, mūzikas klubiem un draugiem; tad slānis ar Ūdrīti (Rolands Ūdris, grupas "The Hobos" līderis, kuru 2016. gada janvārī notrieca automašīna un kurš kopš tā laika ir paralizēts); tad seko mūsu nesenā vēsture no 80. gadu vidus līdz 2006. gadam – pirmās pieredzes Rietumos ar autostopiem, ielu muzicēšanu, pilniem veikalu plauktiem… un bez naudas. Viļa Lācīša autobiogrāfisko romānu "Dzīve, narkotikas un rokenrols" izdevusi "Dienas Grāmata". Mūsu sarunai (tāpat kā grāmatai) noderētu skaņu celiņš ar pieminētajā dziesmām.   Raidījumu atbalsta:

Alvīne šorīt bija mundra un priecīga. Ances karš… Eņģelis. Astoņgadīgais Valters… Revolūcijas un kari skar kurzemniekus, ietekmē viņu likteņus un aizved arī prom no mājām. Gatis Līdums, kuru līdz šim pazinām kā ģimenes psihoterapeitu un vairāku ar emocijām un attiecībām saistītu grāmatu autoru, tagad pierakstījis "Mirušo kurzemnieku stāstus". Tā ir viņa pirmā daiļliteratūras grāmata. Tajā apkopotie stāsti autoru pavadījuši kopš bērnības. Tie dzimuši vakara sarunās Kurzemes lauku mājās, kad pēc dienas darbiem ģimene sanāca kopā un stāstīja dažādus atgadījumus. Izšķirošais brīdis pienācis pēc vecāku aiziešanas mūžībā. Pirms tam viņš paspējis ierakstīt garas videointervijas ar māti un tēvu: "Viss, kas no šiem stāstiem ir palicis, ir divas videointervijas, vairāk nav nekā”, tā saka autors Gatis Līdums. Gata Līduma "Mirušo kurzemnieku stāstus" izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Islandiešu folklorā gulbis saistīts ar noslēpumainību, skaistumu un sievišķību. Leģenda vēsta, ka skaistu sieviešu placentas ir gulbja formā. Par gulbjiem islandiešu folklorā un pasaules literatūrā runājam ar tulkotāju Denu Dimiņu, lasot Gudberga Bergsona grāmatu "Gulbis". Pretnostatījums lauki un pilsēta rada fonu kādas meitenes vasarai. Viņa iepazīst lopus, civēkus, seksualitāti un dabu, bet tulkotājam Denam Dimiņam nākas meklēt zirgu nokrāsas latviešu valodā. "Zirgu bars ganījās ļoti dziļi purvā. Tik tālu spilgtajā saulē izskatījās nereāli, citā pasaulē, kurā viņas ķermenī valdīja savādi skaista trauksme, un pa gabalu tie it kā mirdzoši dzirksteļoja. " Tie ir tikai pāris teikumi no Gudberga Bergsona romāna "Gulbis", ko no islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš. Bergsons nāk no "Eiropas malas" – Grindavīkas, viņa misticismu ietekmē Tereze no Avilas, arī Francs Kafka. Un visbeidzot – meitenei romānā "Gulbis" ir tikai deviņi gadi. Gudberga Bergsona romānu "Gulbis" izdevis "Aminori". Raidījumu atbalsta:

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūs noteikti meklēsiet, kāda izskatījās Stellera jūrasgovs, kartēs – visu, kas saistīts ar Bēringa vārdu, bet Helsinkos – dabaszinātņu kolekcijas. Tēlaini izsakoties, šo grāmatu kopā tur jūrasgovs kauli dažādos gadsimtos, pētnieku aizrautība un cilvēku negausība. Somu rakstnieces Īdas Turpeinenas grāmata "Ardievu, teiksmainie!" ir par sugu izzušanu, zinātnieku centieniem tās glābt un komerciāliem uzbrukumiem dabai. Vai daudz kas ir mainījies kopš 18. gadsimta? Lasām kopā ar tulkotāju no somu valodas Maimu Grīnbergu. Raidījumu atbalsta:

Kas biji hipiji Rietumos? Un – kas padomju Latvijā? Kā hipiju subkultūras nonāca aiz dzelzs priekškara? Kur strādāja hipiji, lai būtu iespējami mazākā saskarē ar padomju varu? Kādas bija viņu attiecības ar reliģiju, folkloru un mūziku? Kā varēja pastāvēt hipiju nometnes Gaujā? Līva Zolneroviča uz šiem un citiem jautājumiem meklē atbildes grāmatā "Hipiji Latvijā. 20. gadsimta 60.–90. gadi”. Viņas mērķis bija dot balsi cilvēkiem, kuri pieskaitāmi šai hipiju paaudzei, tāpēc grāmatā blakus pētījuma daļai ir arī intervijas. Starp citu – īsts hipijs nemaz neatzīstot, ka ir hipijs, tā sarunā saka grāmatas autore Līva Zolneroviča, bet pētnieks un grāmatas redaktors Jānis Daugavietis hipiju stāstam piedod plašāku subkultūru kontekstu. Līvas Zolnerovičas grāmatu "Hipiji Latvijā. 20. gadsimta 60.–90. gadi" izdevusi biedrība "Bolderāja". Raidījumu atbalsta:

Grāmatu lasīšanai un sarunām nav ne sākuma, ne gala – viena ved pie nākamās, aizvedot arī uz citām vietām, laikiem un jauniem kultūras notikumiem. Tā bija arī Briselē, kur pēc mūsu sarunas Ilze Vesere interesējās par brāļu Kaudzīšu ceļojumu aprakstiem, lai salīdzinātu, kā viņi 19. gadsimta beigās redzēja Eiropas pilsētas. Viņa pati tikko pabeigusi pētījumu par latviešiem Briselē 20. gadsimta sākumā. Jau 1897. gadā tur studēja Augusts Bija, vēlāk viņam pievienojās Ģederts Eliass (Luiss Lilovs), viņa brāļi un māsa, kā arī Karolīna Kriņģele un Fēlikss Cielēns. Cielēns Briseli raksturoja kā tēlniecības un rožu pilsētu. 1914.gadā Briselē Miķelis Valters izdeva darbu par Latvijas nākotni. Pēc vairāk nekā simts gadiem mēs redzam citu Briseli – Eiropas institūciju un vēsturiskā centra līdzāspastāvēšanu. Ar šo pieturu Briselē Radio mazā lasītava noslēdz vasaras ceļojumu. Tur jau piecarpus gadus darbojas grāmatu klubs, Latvijas pārstāvniecībā izveidota latviešu bibliotēka, un Ainis Ulmanis nupat tulkojis Džona Foulza romānu "Daniels Mārtins". Briselē mums bija svarīgi atgādināt par romānu un monogrāfiju sēriju "Es esmu...", kurā iznākusi arī Arno Jundzes diloģijas otrā grāmata. Pirmā – "Es nemiršu nekad" – veltīta Eduardam Veidenbaumam, savukārt otrā, "Kārļa grāmata", stāsta par viņa brāli Kārli, kurš arī rakstīja dzeju. Raidījumu atbalsta:

Parīze. Monsurī parks. Vasaras karstums, kas pievakarē sasniedz 41 grādu pēc Celsija. Šajā vidē norisinās tikšanās, sarunas un Jāņu piknika kopā būšana, kas kļūst par neatņemamu ceļojuma pieredzes daļu. Parīze katram atklājas citādi. Tā bija arī brāļiem Reinim un Matīsam Kaudzītēm, kuri 19. gadsimta beigās to iepazina, ieceļojot no Briseles. Mūsu maršruts ved pretējā virzienā – no Parīzes uz Briseli. Kaudzīšu ceļojumu apraksti, kas savulaik publicēti presē, simboliski pavada arī Radio mazās lasītavas Eiropas braucienus, sasaistot vēsturisko pieredzi ar mūsdienu skatījumu. Šajā reizē ceļojumā piedalās rakstniece Kristīne Jučkoviča. Viņas stāstu krājumā "Viņa nāk", ko izdevuši "Latvijas Mediji", Parīzei ir būtiska nozīme. Patlaban autore strādā pie jauna romāna par rozēm un dzīvi, kura noskaņa un noslēgums vēl ir tapšanas procesā. Piknika laikā turpinās sarunas ar klausītājiem un notiek autogrāfu sniegšana. Pēc tam ir iespēja individuāli iepazīt Parīzes kultūras un arhitektūras piedāvājumu – apmeklēt Anrī Matisa retrospektīvu, iepazīt modes pasauli Versačes izstādē, apskatīt franču mākslinieka JR interpretācijā pārveidoto Jauno tiltu vai doties uz tādiem nozīmīgiem objektiem kā Parīzes Dievmātes katedrāle, Šekspīra grāmatnīca, Luksemburgas dārzs un Eifeļa tornis. Raidījums turpinās ceļā uz Briseli. Raidījumu atbalsta:

Radio mazā lasītava turpina meklēt jaunus ceļus un klausītājus. Izceļojusies pa Latvijas rakstnieku muzejiem un kultūrvietām, Radio mazā lasītava ceļoja pie latviešiem Minsterē un Freiburgā, Kastaņjolā svinēja Aspazijas dzimšanas dienu, bet šovasar dodas pie Parīzes un Briseles latviešiem. Pirmā pieturvieta jau 21. jūnija vakarā bija Luksemburgā, kur lasījām Agneses Kasparovas tulkoto un sastādīto mūsdienu franču lugu izlasi "Lasīt un spēlēt". Tā ir pirmā no trim iecerētajām mūsdienu franču lugu izlasēm. Šogad būs arī otrā ar frankofono autoru lugām, proti, beļģu, kanādiešu un franciski rakstošo autoru lugām. Trešā grāmata būs veltīta bērnu lugām. Tā kā Luksemburgā ir vairākas valsts valodas – luksemburgiešu, franču un vācu, un Luksemburgā strādā daudzi Latvijas juristi un tulkotāji, sarunas noteikti būs arī par tulkošanu, valodām un grāmatām, protams. Mūsdienu franču lugu izlasi ar Francijas institūta atbalstu izdod "Omnia mea". Raidījumu atbalsta: