Advertise on podcast: NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Mūsdienās, kad aizvien grūtāk kļūst atšķirt mākslīgā intelekta ģenerēto no cilvēka radītā, nākas uzdot dažādus nepatīkamus jautājumus. Ko īsti nozīmē "mūzika" mūsdienās? Vai tā ir noteiktā veidā sakārtotas skaņas? Vai vispār kaut ko, ko ģenerējis mākslīgais intelekts, vajadzētu saukt par mūziku? Varbūt tas ir "mūzikas izstrādājums"? Atstājot šo diskusijas fokusu industrijas ziņā, raidījumā runāsim par ko citu. Kādai ir jābūt iekšējai telpai, lai mūzika vispār varētu rasties? Kas ir mūzika un tās tapšana, ja atsakāmies uz to raudzīties vienkārši kā patērētāji? Kā šis process ietekmē un maina cilvēku? Raidījuma viešņa ir dziesmu un to tekstu autore Kate Elpo. Sarunu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

“Gaļas rijība ir industrijas veidota, tā nav dabiska, bet radīta, lai mēs patērētu daudz vairāk, nekā mums vajag,” uzskata festivāla “Māksla par gaļas nodokli” līdzrīkotājs Sandris Mūriņš. Festivāla organizatori gaļas nodokļa ieviešanu redz kā vienu no iespējamajiem instrumentiem pārmērīga gaļas patēriņa mazināšanai. Ar laikmetīgās mākslas palīdzību festivāls grib rosināt diskusiju par cilvēku pārtikas izvēļu ietekmi uz vidi, klimatu, dzīvniekiem un veselību. Kopš 1961. gada gaļas ražošana pasaulē ir pieaugusi vairāk nekā pieckārt - no aptuveni 71 līdz 361 miljonam tonnu 2022. gadā. Lopkopība ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības un dabisko dzīvotņu zuduma veicinātājiem, it īpaši lielā zemes patēriņa dēļ - lielāko daļu dabas teritoriju pārveido par ganībām un lopbarības laukiem. Festivāls notiks no 4. līdz 6. septembrim radošajā rūpnīcā “Veldze”. Kādi ir argumenti par un pret gaļas nodokli? Vai un kā ir iespējams samazināt gaļas patēriņu globālā līmenī? Cik liela ir pašu patērētāju ietekme uz tik globāliem procesiem? Studijas viesi ir festivāla “Māksla par gaļas nodokli” līdzrīkotājs Sandris Mūriņš un RSU profesors Miķelis Grīviņš. Raidījumu vada Sanita Rībena.

Saruna par un ap skeitbordu (skrituļdēļošanu) kā dzīves-veidu, apziņas atbrīvošanu un radošuma izpausmi, atlētisku ekstrēmo sporta veidu, sevis pārvarēšanu vai vienkārši sevis un pilsētas iepazīšanu caur aktīvu laika pavadīšanu. Kā tas ļauj iepazīt vidi pilsētā, sabiedrībā, sev apkārt un sevī? Vai skeitboards maina dzīvi? Dažādus personīgās un kolektīvās identitātes veidojošus aspektus apskatīsim ar pilna laika dzīves pieredzētāju Armandu Sakni. Jautājumus uzdod un aurālas korekcijas veic Didzis Taurītis.

Kādas ir dabas un cilvēka attiecības laikmetīgā skatījumā? Tas ir viens no jautājumiem, kas interesē radošās apvienības "Fabulas" komandu. “Fabula” strādā ar starpdisciplināriem projektiem, savienojot dizainu, ekoloģiju, sociālo līdzdalību un pedagoģiju. Tikko klajā nākusi apvienības pirmā grāmata “Saikņotās ainavas: navigācija”. Bilingvālajā (LV+ENG) izdevumā apkopoti astoņu autoru sagatavoti uzdevumi. Tie aicina doties dabā un pieredzēt to citādi. Kā? To uzzināsim raidījumā. Pie mums viesos divas no "Fabulas" dibinātājām: Tīna Alise Drupa un Rūta Jumīte.

Ko mēs zinām par mežiem? Tas atkarīgs no tā, kam uzdodam šo jautājumu. Ir cilvēki, kuri mežus metaforiski salīdzina ar burkānu dobēm: gan meži, gan burkāni ir jākopj, jāizskauž nezāles, jānovāc raža. Ir cilvēki, kuriem meži palīdz atgūties pēc grūtas darba nedēļas - viņi dodas garās pastaigās, izbaudot ainavu un putnu dziesmas. Ir cilvēki, kas mežu saņēmuši mantojumā vai iegādājušies. Viņiem meži ir gan rūpju, gan potenciālu ienākumu avots.Ko mēs zinām par veciem mežiem? Ir pienācis laiks uzzināt par tiem vairāk! Tāpēc radio NABA studijā viesosies ornitologs, rakstnieks un vides aizsardzības aktīvists Viesturs Ķerus un augu eksperte Agnese Priede.

Latvijas Leļļu teātra Mazajā zālē 8. maijā pirmizrādi piedzīvos sezonas pēdējais jauniestudējums - populārzinātnisks mūzikls “Sēnes”. "Pasaulē ir zināmas tūkstošiem sēņu sugu, un to loma ir fascinējoša: tās burtiski "sarunājas" ar koku saknēm, pārstrādā mirušo matēriju jaunā dzīvībā un nodrošina apriti, bez kuras mūsu ikdienas eksistence vienkārši apstātos," saka izrādes režisore un tērpu māksliniece Pamela Butāne, "Arī pats izrādes iestudēšanas process ir micēlijam līdzīgs. Mēs nemēģinājām strādāt kā izolētas vienības, bet gan kā vienots tīkls - sadarbojoties, iedvesmojoties viens no otra idejām un nepārtraukti papildinot kopējo redzējumu." Izrāde uzdod jautājumu: vai mēs esam dabas pārvaldnieki, vai tomēr daļa no milzīga, savstarpēji atkarīga tīkla? Par izrādes tapšanas kontekstu un procesu runāsim ar trīs izrādes veidotājām: Pamelu Butāni, Anci Muižnieci un Agati Bankavu.

Jau kopš pagājušā gadsmita otras puses diezgan populārs ir apgalvojums, ka patērētājs var ietekmēt tirgu - "balsot ar savu maku". Vai tā tiešām ir? Globālo sēklu tirdzniecību kontrolē vien daži lielie tirgus spēlētāji, tāpat tas ir graudu tirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās. Vai tas ietekmē mūsu paradumus? Atbildi neredzēt faktiski ir neiespējami, ja vien esam pazīstami ar formālās loģikas pamatiem. Strukturālā nevienlīdzība, mūsdienu verdzība - arī šie fenomeni ietekmē to, kas nonāk uz mūsu galda, cik mēs par to samaksājam, kurš par to saņem naudu un kurš nesaņem. "Situācija ir komplicēta," sarakstē atzīst raidījuma viesis, RSU profesors Miķelis Grīviņš, "Tiem, kas gribētu mainīties, ir jāpārvar pārak daudz strukturālu ierobežojumu, kas neļauj to darīt." Kādi ir šie ierobežojumi? Kāpēc "labos piemērus" nevaram brīvi pārcelt no viena konteksta uz citu? Vai un kā varam veicināt pārmaiņas pārtikas sistēmās? Kāda ir pētniecības loma šajā kontekstā?

Kādēļ nopietnā, optimizācijas un sasniegumu, peļņas un ikdienišķās "normālības" pasaulē mums vajadzētu domāt par reliģiskām un filosofiskām idejām? Pirmkārt, kā teikts kādā tekstā: "Cilvēks nedzīvo no maizes vien". Otrkārt, Platona dialogā “Protagors” Sokrats brīdina, ka idejas ir bīstamākas par pārtiku. Pārtiku varam apskatīt, pārbaudīt, izsvērt. Mācības turpretī - tiklīdz uzņemtas - vairs nav noliekamas malā kā bojāts produkts. Dvēsele tās uzņem, un cilvēks aiziet vai nu guvis labumu, vai cietis kaitējumu. Tātad ideju "pirkšana" prasa lielāku piesardzību nekā maizes iegāde. Treškārt, kā savā Nobela literatūras prēmijas saņemšanas lekcijā norādīja Josifs Brodskis (1987), īstās briesmas nav tajā, ka grāmatas tiek dedzinātas, bet gan tajā, ka tās netiek lasītas. Pārnesot uz ideju jomu: briesmas nav domāšanā vai jēdzienu lietojumā, bet gan skaidrības trūkumā un neziņā par to izcelsmi, attīstību un jēgu. Raidījuma viesis filosofs Kaspars Eihmanis.

Ģeoprocesi ir ne tikai bioloģiskās un kultūras realitātes fons. Tie caurstrāvo un līdzveido mūsu pasaules pieredzi. Mijiedarbība ir abpusēja, it sevišķi mūsdienās, kad cilvēks aizvien vairāk iejaucas planetārajās norisēs, tās pārvirzot, izjaucot vai paātrinot. Lai nepadotos piesārņojuma un klimata pārmaiņu priekšā, jāmeklē jauni vai sen aizmirsti veidi vides problēmu risināšanai. Ar tehnoloģiskajiem risinājumiem vien nepietiek – vides humanitārās zinātnes rāda, ka mūsu pašreizējo izaicinājumu pamatā ir cilvēka un dabas mijattiecību nobrukums, ko izraisījuši industriālā laikmeta priekšstati par dabu kā ekspluatējamu, nejutīgu un mehānistisku resursu. Būtiski ir stiprināt cilvēka un dabas savstarpējību, kritiski pārdomājot dominējošos priekšstatus par dabu. Tos salīdzinot ar ikdienas pieredzējumu, bieži vien atklājas pavisam citas – daudz tuvākas un personiskākas attiecības ar pasauli. Ogres Vēstures un mākslas muzejā atvērta jauna ekspozīcija "Ģeoprocesi". Kā tā tapa, un kāpēc mums vajadzētu par šo tēmu interesēties, runāsim ar izstādes veidotājām. Ciemos četras viešņas: multidisciplinārā dizainere un vides komunikācijas pētniece Mg. Art. Ance Janevica, skaņu māksliniece Krista Dintere, dizainere, dizaina pētniece un radošās apvienības “Fabula” līdzdibinātāja Tīna Alise Drupa un filozofe, LU asociētā profesore Anne Sauka.

Dmitrijs Lisenko (Dima Bass) ir mūziķis, nirējs, audioinženieris un vides aktīvists. Jau trešo gadu viņš ir arī Eiropas Klimata Pakta vēstnesis. Apmēram četrus gadus Dmitrijs kā brīvprātīgais ir pabijis vairāk nekā 30 valstīs. Šobrīd viņš veido dokumentālo filmu, tā stāsta par vaļiem, delfīniem, zinātniekiem un mūziķiem. Zinātnieki ieraksta ledāju skaņas, vaļu un delfīnu sazināšanos, savukārt mūziķi, izmantojot iegūto audiomateriālu, rada jaunas skaņu kompozīcijas. Vienu no Dmitrija kompozīcijām dzirdēsim arī raidījumā. Kas ir interesantākais un nozīmīgākais, ko Dmitrijs piedzīvojis brīvprātīgajā darbā? Un kāpēc viņš vispār to dara?

Nespējot pretoties kārdinājumam strukturēt realitāti, šajā raidījumā nāksim klajā ar top 5 sliktajām un labajām lietām vides jomā 2025. gadā. Radio NABA studijā viesos Vides izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ulme. Sarakstē pirms raidījuma diezgan ātri kļuva skaidrs, ka top 5 sliktajām lietām ir sīva konkurence - kas paliks aiz svītras, savukārt ar top 5 labajām lietām ir gluži pretēji. "5 labas lietas varbūt 9 dienās varu kaut kā ar lielu iespringšanu izprātot," sarakstē atzinās eksperts. Vai viņam izdevās? To uzzināsim raidījumā!

Kā mainās mūsu skatījums uz dabu, ja raugāmies uz to caur "rūpju" prizmu? Kur sniedzas "rūpju ētikas" saknes un kā tā attīstījusies šobrīd? Vai un kā šis ētikas virziens izpaužas mūsdienu Latvijā? Radio NaABA studijā viesos pētniece Karīna Ješkina. Jau vairākus gadus viņa strādā starpdisciplināros projektos kā vides ģeogrāfijas pētniece Latvijas Universitātē. Kopš maģistrantūras studijām vairāk pievērsusies dabas aizsardzībām tēmām, pētot dabas diskursus Latvijas nacionālajos parkos. Šobrīd doktorantūras studijās iedziļinās tajā, kā sabiedrība pauž un īsteno rūpes par dabu, pievēršoties mežiem, hidrosociālajām attiecībām un vides aizstāvības vēsturei.

Būvniecības nozare rada vairāk nekā 35% CO2 emisiju Eiropā. Būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi veido lielāko daļu no kopējā atkritumu apjoma. Tāpēc pēdējos gados energoefektivitāte un aprites ekonomikas principi arvien vairāk tiek ņemti vērā gan būvējot, gan remontējot. Diemžēl ķīmisko sastāvdaļu kaitīgā ietekme uz vidi un veselību pagaidām tiek aplūkota reti un virspusēji. Neapdomīgi izvēlēta krāsa piesārņos gaisu. Savukārt jumts var būtiski ietekmēt ūdens ekosistēmas. Kā un kāpēc? Par to – un vēl citiem jautājumiem, kas saistīti ar būvniecību, remontu un to ietekmi uz vidi un veselību – mēs runāsim ar Baltijas Vides Foruma eksperti Līgu Stokmani Blauu.

Videi draudzīga teātra prakse, teātris un apritīga domāšana, ekoscenogrāfija un organizācijas ilgtspēja - ko tas nozīmē? Vai tie ir tikai modīgi un skaļi vārdi, kas aizvien biežāk ieskanas arī Latvijas vidē, vai arī tiem seko nopietna un izsvērta rīcība? Septembrī koprades telpā “Sadarbnīca” notika darbnīcu cikla “Videi saudzīga radošā prakse skatuves mākslā” pirmā darbnīca. Oktobrī ieplānotas divas. Darbnīcā piedalās dažādu Latvijas teātru pārstāvji, mākslinieki un studenti. Pasākumu cikls ir daļa no Latvijas Nacionālā teātra virzības uz videi draudzīgu teātra praksi – turpinot pagājušajā sezonā uzsākto ar izrādi "Karalis Ibī un citi monstri". Kas ir lielākie izaicinājumi? Radio NABA studijas sarunā piedalīsies Kitija Balcare, Ph. D. (cand.), teātra kritiķe un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Pamela Butāne, scenogrāfe un vizuālā māksliniece, Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece un Rihards Gāle, Latvijas Nacionālā teātra producents, projekta “Greenstage” vadītājs un Eiropas Klimata pakta vēstnesis Latvijā.

Šonedēļ Zemkopības ministrija izsludinājusi meža nozares attīstības pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Pavirši uzmetot acis, tā šķiet laba ziņa - jo dokumenta mērķis taču ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus, un vai tad tieši sabiedrības interešu neņemšana vērā nav tas, ko Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus pārmet gan iedzīvotāji, gan vides aizsardzības organizācijas? Taču, izrādās, viss nav tik vienkārši. Vai nav tā, ka "sabiedriskā apspriešana" pārāk bieži ir formalitāte, ko valsts un pašvaldības institūcijas pārcieš sakostiem zobiem? Vai ir precedenti, kad tās ir bijušas jēgpilnas un noderīgas? Vai un kā sabiedrība šobrīd var ietekmēt politiskos procesus? Kāda ir mākslas loma šajā kontekstā? Par to radio NABA studijā runāsim ar biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvi Lindu Zuzi, Latvijas Pilsoniskas alianses pārstāvi, līdzdalības praktiķi Inesi Puriņu un režisori Kristu Burāni.