Advertise on podcast: NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Jau Hipokrāts (460.-377. p.m.ē.) "sliktu gaisu" saistīja ar cilvēku veselības problēmām, tiesa, viņa argumentācija varētu mūs pārsteigt. Savukārt 535. gadā Bizantijas imperators Justiniāns (482.-565.) paziņoja, ka [tīrs] gaiss ir kopīgs labums, kas pieder visiem. Vai un kas kopš tā laika ir mainījies? Raidījuma viešņa Latvijas Universitātes profesore Iveta Šteinberga.

Dmitrijs Lisenko (Dima Bass) ir mūziķis, nirējs, audioinženieris un vides aktīvists. Jau trešo gadu viņš ir arī Eiropas Klimata Pakta vēstnesis. Apmēram četrus gadus Dmitrijs kā brīvprātīgais ir pabijis vairāk nekā 30 valstīs. Šobrīd viņš veido dokumentālo filmu, tā stāsta par vaļiem, delfīniem, zinātniekiem un mūziķiem. Zinātnieki ieraksta ledāju skaņas, vaļu un delfīnu sazināšanos, savukārt mūziķi, izmantojot iegūto audiomateriālu, rada jaunas skaņu kompozīcijas. Vienu no Dmitrija kompozīcijām dzirdēsim arī raidījumā. Kas ir interesantākais un nozīmīgākais, ko Dmitrijs piedzīvojis brīvprātīgajā darbā? Un kāpēc viņš vispār to dara?

Nespējot pretoties kārdinājumam strukturēt realitāti, šajā raidījumā nāksim klajā ar top 5 sliktajām un labajām lietām vides jomā 2025. gadā. Radio NABA studijā viesos Vides izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ulme. Sarakstē pirms raidījuma diezgan ātri kļuva skaidrs, ka top 5 sliktajām lietām ir sīva konkurence - kas paliks aiz svītras, savukārt ar top 5 labajām lietām ir gluži pretēji. "5 labas lietas varbūt 9 dienās varu kaut kā ar lielu iespringšanu izprātot," sarakstē atzinās eksperts. Vai viņam izdevās? To uzzināsim raidījumā!

Kā mainās mūsu skatījums uz dabu, ja raugāmies uz to caur "rūpju" prizmu? Kur sniedzas "rūpju ētikas" saknes un kā tā attīstījusies šobrīd? Vai un kā šis ētikas virziens izpaužas mūsdienu Latvijā? Radio NaABA studijā viesos pētniece Karīna Ješkina. Jau vairākus gadus viņa strādā starpdisciplināros projektos kā vides ģeogrāfijas pētniece Latvijas Universitātē. Kopš maģistrantūras studijām vairāk pievērsusies dabas aizsardzībām tēmām, pētot dabas diskursus Latvijas nacionālajos parkos. Šobrīd doktorantūras studijās iedziļinās tajā, kā sabiedrība pauž un īsteno rūpes par dabu, pievēršoties mežiem, hidrosociālajām attiecībām un vides aizstāvības vēsturei.

Būvniecības nozare rada vairāk nekā 35% CO2 emisiju Eiropā. Būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi veido lielāko daļu no kopējā atkritumu apjoma. Tāpēc pēdējos gados energoefektivitāte un aprites ekonomikas principi arvien vairāk tiek ņemti vērā gan būvējot, gan remontējot. Diemžēl ķīmisko sastāvdaļu kaitīgā ietekme uz vidi un veselību pagaidām tiek aplūkota reti un virspusēji. Neapdomīgi izvēlēta krāsa piesārņos gaisu. Savukārt jumts var būtiski ietekmēt ūdens ekosistēmas. Kā un kāpēc? Par to – un vēl citiem jautājumiem, kas saistīti ar būvniecību, remontu un to ietekmi uz vidi un veselību – mēs runāsim ar Baltijas Vides Foruma eksperti Līgu Stokmani Blauu.

Videi draudzīga teātra prakse, teātris un apritīga domāšana, ekoscenogrāfija un organizācijas ilgtspēja - ko tas nozīmē? Vai tie ir tikai modīgi un skaļi vārdi, kas aizvien biežāk ieskanas arī Latvijas vidē, vai arī tiem seko nopietna un izsvērta rīcība? Septembrī koprades telpā “Sadarbnīca” notika darbnīcu cikla “Videi saudzīga radošā prakse skatuves mākslā” pirmā darbnīca. Oktobrī ieplānotas divas. Darbnīcā piedalās dažādu Latvijas teātru pārstāvji, mākslinieki un studenti. Pasākumu cikls ir daļa no Latvijas Nacionālā teātra virzības uz videi draudzīgu teātra praksi – turpinot pagājušajā sezonā uzsākto ar izrādi "Karalis Ibī un citi monstri". Kas ir lielākie izaicinājumi? Radio NABA studijas sarunā piedalīsies Kitija Balcare, Ph. D. (cand.), teātra kritiķe un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Pamela Butāne, scenogrāfe un vizuālā māksliniece, Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece un Rihards Gāle, Latvijas Nacionālā teātra producents, projekta “Greenstage” vadītājs un Eiropas Klimata pakta vēstnesis Latvijā.

Šonedēļ Zemkopības ministrija izsludinājusi meža nozares attīstības pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Pavirši uzmetot acis, tā šķiet laba ziņa - jo dokumenta mērķis taču ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus, un vai tad tieši sabiedrības interešu neņemšana vērā nav tas, ko Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus pārmet gan iedzīvotāji, gan vides aizsardzības organizācijas? Taču, izrādās, viss nav tik vienkārši. Vai nav tā, ka "sabiedriskā apspriešana" pārāk bieži ir formalitāte, ko valsts un pašvaldības institūcijas pārcieš sakostiem zobiem? Vai ir precedenti, kad tās ir bijušas jēgpilnas un noderīgas? Vai un kā sabiedrība šobrīd var ietekmēt politiskos procesus? Kāda ir mākslas loma šajā kontekstā? Par to radio NABA studijā runāsim ar biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvi Lindu Zuzi, Latvijas Pilsoniskas alianses pārstāvi, līdzdalības praktiķi Inesi Puriņu un režisori Kristu Burāni.

Gaļas nodoklis: risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai? Pēdējo 60 gadu laikā globālais gaļas patēriņš ir pieaudzis 2,5 reizes, kamēr savvaļas sugu populācijas ir samazinājušās par satraucošiem 69%. Šo dramatisko bioloģiskās daudzveidības kritumu galvenokārt veicina mežu un dabisko platību izzušana, ko lielā mērā veicina intensīvā lopkopība. Lopkopība ir atbildīga par 67% no pasaules mežu platību zudumiem un ir viens no lielākajiem ekosistēmu piesārņotājiem un iznīcinātājiem. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, Bonnas Universitātes zinātnieki ir secinājuši, ka globālais gaļas patēriņš jāsamazina par 75%. Lai to panāktu, manabalss.lv tiek ierosināts ieviest gaļas nodokli. Tomēr rodas jautājums — vai šāds solis ir patiešām nepieciešams un kādas būtu tā sociālās un ekonomiskās sekas? Par to sestdien diskutēsim ar dzīvnieku draugu Sandri Ādmini un gaļas nodokļa idejas līdzautoru Sandri Mūriņu.

Vai iespējams dzīvot pie dabas Latvijā? Kā pavadīt vasaru tā, lai katra diena būtu harmonisks festivāls - kopienā, ģimenē un līdzsvarā ar dabas procesiem? Ciemos Agnese Vējvilka, daloties ar  pieredzi festivāla organizēšanā, dzīvošanā saskaņā ar dabas ritmiem. Runāsim par Give&Get fesitvālu, tipijiem, Laidu muižas mākslas rezidenci un LaRes festivālu. Jautājumus uzdod Didzis Taurītis un raidījuma autors Sanita Rībena.

"Maģija" ir vārds, kura lietojuma deflācija tieši modernajā laikmetā pārsteidz," žurnāla "Tvērums" šī gada pavasara numurā, kas kā reiz veltīts tēmai "Maģija", raksta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis. Šajā raidījumā pie mums viesosies divi žurnāla veidotāji - Toms Babincevs un Tomass Stepiņš. Noskaidrosim, kā un kāpēc izdevuma redakcijai radās doma maģijai veltīt veselu žurnāla numuru, kādi trendi dominēja iesūtītajos materiālos, kas palika ārpus žurnāla un kas tajā tika iekļauts. Parunāsim arī par maģiju per se - kā šo fenomenu redz raidījuma viesi.

"Bez sēnēm mēs dzīvotu augu zombiju pasaulē. Pareizāk gan teikt – nedzīvotu, jo nebūtu no kā iztikt – nebūtu ne augsnes auglības, ne dzīvnieku barības, ne pašu civilizācijas pamatu," reiz teica biologs, Latvijas Universitātes profesors, bijušais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.Šajā raidījumā runāsim par sēņu nozīmi mūsu dzīvēs, par sēnēm vēsturiskā kontekstā un par to, vai sēnes ir visur. Raidījuma viešņa Evita Veinberga, Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle, sociālantropoloģe un LU doktorante.

Mobilitāte mazapdzīvotās teritorijās vienmēr bijis un joprojām ir izaicinājums ne tikai Latvijas laukos, bet arī citās Eiropas valstīs. Zemā apdzīvotības blīvuma un lielo attālumu starp apdzīvotām vietām dēļ sabiedriskais transports bieži vien ir nepietiekami attīstīts – maz maršrutu, kustību grafiki ne vienmēr pielāgoti vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām, dažkārt vienkārši nav vietējo transporta iespēju. No publisko izdevumu viedokļa tiek uzskatīts, ka nav ekonomiski pamatoti uzturēt sabiedriskā transporta maršrutus, ja lietotāju skaits ir neliels, bet attālumi – lieli.Biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un Rēzeknes novada pašvaldību maija sākumā Rēzeknē rīkos diskusiju “Kā risināt mobilitātes izaicinājumus Latvijas novados?” Organizatori cer radīt telpu viedokļu un informācijas apmaiņai starp dažādu jomu pārstāvjiem – politikas plānotājiem, pašvaldībām, pētniekiem un sabiedrības pārstāvjiem –, lai kopīgi meklētu risinājumus mobilitātes iespēju uzlabošanai Latvijas novadu teritorijās, vienlaikus mazinot atkarību no individuālā autotransporta.Kāds ir "Zaļās brīvības" skatījums uz mobilitātes izaicinājumiem, par to runāsim ar biedrības pārstāvi Maksi Apini.

Kā klimata pārmaiņas var ietekmēt nemateriālo kultūras mantojumu? Iezīmējot šī brīža situāciju Eiropas mērogā, kā biežākais klimata pārmaiņu risks tiek minēti ekstremāli laikapstākļi. Veiktā izpēte atklāj, ka jau pašreiz klimata pārmaiņas tieši skar vairākas Eiropas valstu tradīcijas. Šajā sarakstā iekļautas arī vīnkopības tradīcijas Vācijā, alpīnisms Šveicē, Itālijā, Francijā, Valensijas paelja Spānijā, slidošana pa dabīgo ledu Nīderlandē un Čeri festivāls Itālijā. Arī nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā. Vai un ko varam darīt, lai saglabātu nemateriālās kultūras mantojumu? Studijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Rita Zara un pētniece Kitija Balcare.

Dažādās kultūrās un tradīcijās nāve ir aplūkota kā gals, pārvērtība, pāreja vai ilūzija. Taču neatkarīgi no skatījuma tā paliek vienīgais, par ko mēs nevaram būt droši. Nāve ir absolūti nezināmā iemiesojums, robeža, kuru nevar šķērsot un atgriezties ar pilnīgu izpratni. Mēs baidāmies ne tikai no fiziskajām ciešanām vai neesamības, bet arī no apziņas izdzišanas, no sevis zaudēšanas, no tā, ka viss, kas mēs esam – mūsu atmiņas, domas, sajūtas – varētu vienkārši izzust. Nāve rada eksistenciālu trauksmi, kas izpaužas dažādos veidos: bailēs no nebūtības, no nenovēršamības, no zaudējuma. Vai filosofija var palīdzēt mums tikt galā ar šo trauksmi? Kā dažādās domas tradīcijas ir atradušas veidus, kā mazināt nāves šausmas? Studijas viesis Dr.phil. Kaspars Eihmanis.

"Zaļā atslēga" ir ekosertifikācijas programma, kas darbojas arī Latvijā. Šai programmai var pieteikties viesnīcas un hosteļi, restorāni un kafejnīcas, kempingi un brīvdienu parki, muzeji, tematiskie parki un centri, mazās tūrisma mītnes un konferenču centri. Kurās valstīs darbojas šī programma? Kādi ir tās darbības pamatprincipi? Kā "Zaļajai atslēgai" klājas Latvijā? Par šo un vēl citiem jautājumiem runāsim ar mūsu studijas viesi, Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi.