Advertise on podcast: Kā labāk dzīvot

Ir  jauki palīdzēt, iesaistīties un izdarīt ko labu citiem. Šonedēļ visā Latvijā norisinās „Labo darbu nedēļa”, kas atgādina – brīvprātīgais darbs neprasa milzu resursus, reizēm pietiek ar dažām stundām, ideju un vēlmi palīdzēt. Par brīvprātīgo darbu, tā iespējām un cilvēkiem, kuri izvēlas savu laiku dāvāt citiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.  Ogres tehnikuma audzēkņi "Labo darbu nedēļā" piedalās jau vairāk nekā 10 gadus. Tehnikumā var apgūt 17 dažādas profesijas un tajā mācās 1500 audzēkņi un jaunieši dara labus darbus ne tikai "Labo darbu nedēļā". Ierakstā uzklausām Ogres tehnikuma šonedēļ direktori Armandu Auziņu un audzēkņus.

Darbs, pat tad, ja ļoti patīk, var ietekmēt cilvēku veselību, nemaz nerunājot par situācijām, ja tā ir par daudz vai ir vēl kādi citi apstākļi, kas ietekmē darbinieku. Ko var darīt uzņēmumi, lai mazinātu izdegšanas riskus, noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē SEB bankas prezidente, valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Starptautiskās inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne un psiholoģe, neformālās izglītības lektore mentālās veselības jomā Kristīne Vagule.

Latvijā veiktā pētījumā atklājies, ka apmēram puse iedzīvotāju pērk jaunu elektroierīci, ja vecā pārstājusi darboties, bet otra puse tomēr steidz salūzušo remontēt. Remontēt vajadzētu vairāk, bet vai šobrīd ir daudz tādu iespēju? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē tehnoloģiju eksperts un blogeris Lauris Āboliņš, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadošā eksperte Laura Reble un "Repair Cafe Rīga" meistars, "Eco Baltia Vide Lab" darbnīcas vadītājs un meistars, kā arī IT speciālists savā uzņēmumā Dagnis Zviedris. Ne visu vajag labot un ne vienmēr vajag labot, bet raidījuma viesi aicina pārdomāti veikt izvēles, domājot par sadzīves tehnikas iegādi vai remontu. -- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzsācis kampaņu, lai veicinātu elektropreču remontu un ilgmūžīgāku jaunu preču iegādi 2024. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju informētību un patērētāju pieredzi rāda, ka, elektroprecei pārstājot darboties, 47% iedzīvotāju parasti iegādājas jaunu, bet tikpat – 47% – cenšas esošo saremontēt. Salīdzinājumā ar 2020. un 2022. gadu, jaunas elektropreces iegāde kļuvusi biežāka. Galvenais iemesls, kāpēc remonts zaudē jaunam pirkumam, ir tā izmaksas – to min 66% aptaujāto. 44% norāda, ka esošā prece ir lēta vai novecojusi, 43% – ka tai beidzies garantijas periods, bet 35% uzskata, ka konkrēto preci nav iespējams saremontēt. Vienlaikus arvien lielāka uzmanību cilvēki pievērš tam, lai salūzusi ierīce automātiski nenozīmētu jaunu pirkumu.

Cilvēki sociālajos medijos nereti pauž neizpratni, kāpēc, piemēram, šonedēļ elektrība maksā mazāk nekā 3 centus par kilovatstundu, bet citu nedēļu cena ir 30 centi. Kā veidojas elektrības cena un kā varam ietekmēt savus tēriņus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Enefit" privātpersonu segmenta atīstības vadītāja Elza Rudzīte un "Elektrum" Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Liepiņa. Pieredzes stāsts. Ivaram Kukainim pieder vairāki nekustamie īpašumi un elektro auto. Mēnesī viņš patērē ap 300 kW elektrības. Ziemā par elektrību maksā 70 līdz 80 eiro mēnesī, vasarā 5 līdz 10 eiro. Ivars vērtē, ka elektrība ir salīdzinoši lēta, bet dārgākās izmaksas rada citi pakalpojumi - piegāde, jaudas uzturēšana un apkalpošana. Uzklausām viņa pieredzi, pērkot elektrību par biržas cenām.

Latvijā ik gadu plaušu vēzi diagnosticē aptuveni 900–1000 cilvēkiem. Īpaši nepatīkami, vēzis bieži tiek konstatēts vēlīnās slimības stadijās. Un tā nav tikai smēķētāju liga. Kā uzlabot šīs slimības profilaksi un diagnostiku un kur esam ar skrīninga ieviešanu? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes loceklis Edgars Āboliņš, pneimonologs, zinošs plaušu veselības jautājumos Gusts Ancāns un radioloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Radziņa. Plaušu vēzi tā sākumstadijās ir grūti pamanīt "Kādreiz to sauca par "kluso slepkavu". Tā ir arī galvenā problēma, šajās agrīnajās stadijās slimībai parasti nav absolūti nekādu simptomu. Ir kaut kur mazs bumbulītis plaušās, ko cilvēks nekādi neizjūt," norāda Gusts Ancāns. "Stratēģija, ka pacients pats atnāks uz konsultāciju vai pie ģimenes ārsta, vai pie speciālista un sāks sūdzēties par raksturīgajiem simptomiem, absolūti nestrādā. Kad jau parādās simptomi, kas var būt klepus, novājēšana un nespēks, kādreiz klasiski rādīja filmās, asins atklepošana, svara zudums, tad jau gandrīz vienmēr tā būs trešā vai ceturtā stadija, un tas jau ir par vēlu. Tur mēs nevaram runāt par radikālu izārstēšanu, tur bieži runājam par paliatīvo ārstēšanu. Prognoze ir ļoti slikta. Tāpēc arī šis skrīnings ir tik ļoti nepieciešams, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs varam kaut ko uzlabot."

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Tieslietu ministriju veikt grozījumus Krimināllikumā, lai pārtrauktu atšķirīgu pieeju tiesu un prokuratūras darbā, vērtējot noziedzīgus nodarījumus pret dzīvniekiem. Kam un kāpēc būtu jāmainās normatīvajos aktos un likumos?  Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, biedrības "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība un kinoloģe Jūlija Elsa.

Lēmumu pieņemšana ir svarīgs process. Kas un kā ietekmē lēmumus, ko svarīgās un ne tik svarīgās situācijās pieņemam, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš. Latvijas universitātes profesors Ivars Austers ierakstā skaidro, ka pirms lēmumu pieņemšanas jāizvērtē, kādas sekas - pozitīvas vai negatīvas varam sagaidīt, un jāpaliek pie tās izvēles, kas dos vislielāko lietderību vai sagaidāmo vērtību, bet šis process nav vienkāršs. "Es aicinātu izkopt rūpību un attiekties pret saviem lēmumiem un domām bez vienaldzības, bet tiešām ar rūpību, jo mēs varam izdarīt labākas izvēles, ja mēs tam atvēlam laiku un nesteidzamies un nepaķērām kaut kādas lietas vienkārši tāpēc, ka nagi niez. Tomēr mēģinam atgriezties pie racionālā, jo tas, man liekas, padarīs mūsu dzīvi kaut nedaudz labāku. Tas būs jauki," vērtē Marija Ābeltiņa.

Pēc vasaras brīvdienām Latvijas Radio 1 ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Par valodas aktualitātēm stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa univeristātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Uzlabot garastāvokli, stiprināt sirdi un saglabāt neatkarību ikdienā. To visu var panākt ar fiziskajām aktivitātēm. Un jā, sākt aktīvu dzīvesveidu nekad nav par vēlu. Kā sportot droši un ar prieku jebkurā vecumā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas fiziskās sagatavotības treneris Roberts Radičuks un dziedātāja Lolita Vambute. Biedrībā „Rīgas aktīvo senioru alianse" darbojas vairāk nekā 700 pensionāri un viens no biedrības mērķiem ir veselības veicināšana. Biedrības telpās galvaspilsētā, Čaka ielā, notiek vingrošanas nodarbības un pēc pilatēm ar Marutu, Austru, Laimu un Zigrīdu tikās Daina Zalamane.

Šomēnes Latvijā prezentēts tiesībpratības indekss, kas parāda ne tikai cilvēku zināšanas par dažādām tiesību tēmām, bet arī to, vai viņi zina savas tiesības un pienākumus krīzes apstākļos. Cik daudz mēs zinām par savām tiesībām? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "LV portāla" galvenā redaktore Edīte Brikmane un tiesībsardze Karīna Palkova. VSIA “Latvijas Vēstnesis” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais tiesībpratības indekss skalā no 4 līdz 16 2026. gadā ir 9,67 punkti, salīdzinot ar 9,97 punktiem pērn. Pētījumā aptaujāti 1008 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 75 gadiem. Edīte Brikmane norāda, ka īpaša uzmanība aptaujā pievērsta tam, vai cilvēki zina valsts nodrošinātas  juridiskās palīdzības pieejamību. Viņa norāda, ka  jāzina likuma panti un punkti, bet jāzina, kur meklēt palīdzību un tā ir saprotama, ja jārisina kāds jautājums. Raidījuma viešņas atzīst, ka noteikti jādomā par informācijas nodošanu cilvēkiem arī ārpus digitālās telpas.

Pavisam netālu no gleznainajiem Daugavas lokiem varena piena upe ieplūst akciju sabiedrības "Latgales piens" piena pārstrādes uzņēmumā, kas ir vienīgais pilna spektra piena produktu ražotājs Latgalē. Vai kefīrs tagad ir citādāks nekā pirms 40 gadiem? Vai tagad ražots siers ir tradicionāls piena produkts? Šos un citus ar piena pārstrādi saistītus jautājumus vaicākam speciālistiem, kad  viesojamies Daugavpilī, akciju sabiedrības "Latgales piens" ražotnē. Stāsta AS "Latgales piens" valdes priekšsēdētājs Valērijs Haritonovs, AS "Latgales piens" valdes loceklis, tirdzniecības daļas vadītājs Pāvels Vilmans un AS "Latgales piens" ražošanas direktore Regīna Piņajeva.

Ārsti ir profesionāļi, kuri dara savu darbu, un nevajadzētu būt tā, ka daži pacienti rod sirdsmieru tikai tad, kad iedevuši ārstam tā saukto „pateicību”. Kāpēc tolerance pret pateicībām joprojām ir augsta un vai pastāv kāds juridisks regulējums, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs un Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele.

Vai iespējams sasniegt Eiropas Savienības valstu izvirzīto mērķi, lai 2030. gadā ceturtdaļa no lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu bioloģiski sertificētai? Uz šo un citiem ar bioloģisko lauksaimniecību saistītiem jautājumiem atbildes meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes loceklis, bioloģiskās zemnieku saimniecības "Salenieki" saimnieks Gustavs Norkārkls, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Eva Šmite. "Tie, kas izvēlas bioloģisko pārtiku, ir ļoti prasīgi," atzīst Ingmārs Ladigs. Viņš arī iesaka bioloģiskos produktus iegādāties nelielos daudzumos. Gustavs Norkārkls norāda, ka tieši reģionos ir grūtības iegādāties cilvēkiem bioloģiskos produktus. Lielākas iespējas ir lielāku pilsētu iedzīvotājiem. "Mums ir jāizaug līdz tam, ka bioloģisko pārtiku iekļaujam savā ikdienā," uzskata Eva Šmite. "Ja ir tik liela sabiedrības daļa, kas vispār nedomā, ko ēst, kā ēst, ko izvēlēties, kāpēc lai novērtētu bioloģiskās pārtikas priekšrocības." Vispirms jārunā par to, kāds ēdiens ir vērtīgs, kāds dod enerģiju, bioloģisko produktu izvēle ir nākamais solis.

Tagad tikai viss sākas! Par lielo rudens stādīšanu un citiem dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Šis mitrais laiks ir lielisks laiks stādīšanai un pārstādīšanai. Ir gana silts, lai stādītu puķes, lai pārstādītu krūmus. Tikai pēc pārstādīšanās jāatceras augus apgriezt. Vienīgi sīpolpuķes vēl nevajadzētu stādīt.

Kādam tas ir suns, kādam – kaķis, bet kādam – strauss. Protams, šis milzu putns nebūs labākā izvēle mīļdzīvnieka lomai, turpretī pērļvistiņas vai skrējējpīles – kāpēc gan ne? Par to, kā pareizi rūpēties par mājputniem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Tautas putnkopju biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, Tautas putnkopju biedrības valdes locekle, zootehniķe un zemnieku saimniecības "Gribēni" saimniece Līga Roga un šķirnes putnu audzētājs un selekcionētājs Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām dekoratīvo mājputnu, eksotisko un skrējējputnu audzētāju Annu Astiču Saldus pagasata Druvā.