Advertise on podcast: Priestera katehēze

Par bērnu tiesībām un aizsardzību rūpējas "Centrs Dardedze", kas pastāstīs par valsts likumdošanu attiecībā uz mazgadīgo aizsardzību. Kas ir bērnu aizsardzība, kādēļ vajadzīga un kā tiek nodrošināta (par bērnu tiesību konvenciju)? Kādi ir bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipi? Kā tie darbojas un kā palīdz aizsargāt? Kā tas praktiski palīdz? Vai pietiek tikai ar konvenciju un vadlīnijām? Steriotipisks jautājums, vai bērnam nav par daudz tiesību, bet nav pienākumu jeb robežas? To jautāju redzot bērnu visatļautību skolās, piemēram. Vai tas ir tomēr tikai steriotips? Un kā tad līdzsvarot tiesības ar pienākumiem un veselīgām robežām? Kā valsts definē vardarbību? Kādi ir vardarbības veidi? Vardarbība pasaulē un Latvijā, kāda ir situācija? Kas ir varmakas, kas pastrādā vardarbību pret mazaizsargāto? Kādas ir vardarbības sekas un kā var palīdzēt, dziedināt, ārstēt?

Uzzinot par vardarbības iespējamību cilvēki apjūk un dažādi reaģē, bet kā saprast un kā rīkoties? Kā arī par to kāda ir Baznīcas nākotne pēc šādiem skandāliem? Ko cilvēkiem vajadzētu darīt, kad un ja viņi uzzina par priesteri, kurš ir apsūdzēts? Vai ir jālūdz par potenciālo noziedznieku, vai pietiek ar lūgšanu par potenciāli ļaunprātīgi izmantoto? Kā nenosodīt priesteri pirms tiesas? Kā pasargāt priesteri situācijā, kad pastāv nepatiesas apsūdzības, neuzticība un bailes? Priesteru vidū pieaug nedrošība par savu drošību, jo pastāv draudi, ka varētu tikt apsūdzēti vai pat ļaunprātīgi izmantoti nepiedienīgas uzvedības dēļ, kas ir vērsta pret priesteri. Kāpēc notiek šādas lietas, šādi noziegumi? Kā to var labot? Vai pietiek ar vadlīnijām? Kas jauns ir nesen atjauninātajās pāvesta Franciska pamatnostādnēs, un kā tas palīdzēs tikt galā ar problēmām? Ko darīt cilvēkiem, ja viņi piedzīvo ļaunprātīgu izmantošanu vai ja viņi uzzina par ļaunprātīgu izmantošanu? Kāda ir nākotne un kā pāvesta sūtnis redz Baznīcas attīstību šajā kontekstā? Vai ir kas pozitīvs?

Nedaudz iedziļināsimies cilvēka attīstības psiholoģiskajos procesos un tajā, kas noved līdz neveselīgai attīstībai, kas var beigties vardarbīgā rīcībā. Bet arī par to, ka var un vajag rīkoties lai dziedinātu un parūpētos par sevi un citiem. Kā psiholoģija definē vardarbību? Kas ir seksuālā vardarbība, kā to atpazīt mazgadīgajos? Kā rīkoties, kad novērojam neveselīgas seksualitātes izpausmes? Kā var veicināt veselīgu seksualitātes izaugsmi? Kas būtu veselīga seksualitāte? Kādēļ seksualitāte ir tik ļoti jūtīga un dažubrīd ievainota realitāte? Kā var notikt dziedināšana? Par veselīgu un neveselīgu reliģiozitāti, kas tas ir un kā tas izpaužas un ietekmē cilvēka attīstību, seksualitāti un attiecības ar līdzcilvēkiem?

Uzzinot par vardarbības iespējamību cilvēki apjūk un dažādi reaģē, bet kā saprast un kā rīkoties? Kā arī par to kāda ir Baznīcas nākotne pēc šādiem skandāliem? Ko cilvēkiem vajadzētu darīt, kad un ja viņi uzzina par priesteri, kurš ir apsūdzēts? Vai ir jālūdz par potenciālo noziedznieku, vai pietiek ar lūgšanu par potenciāli ļaunprātīgi izmantoto? Kā nenosodīt priesteri pirms tiesas? Kā pasargāt priesteri situācijā, kad pastāv nepatiesas apsūdzības, neuzticība un bailes? Priesteru vidū pieaug nedrošība par savu drošību, jo pastāv draudi, ka varētu tikt apsūdzēti vai pat ļaunprātīgi izmantoti nepiedienīgas uzvedības dēļ, kas ir vērsta pret priesteri. Kāpēc notiek šādas lietas, šādi noziegumi? Kā to var labot? Vai pietiek ar vadlīnijām? Kas jauns ir nesen atjauninātajās pāvesta Franciska pamatnostādnēs, un kā tas palīdzēs tikt galā ar problēmām? Ko darīt cilvēkiem, ja viņi piedzīvo ļaunprātīgu izmantošanu vai ja viņi uzzina par ļaunprātīgu izmantošanu? Kāda ir nākotne un kā pāvesta sūtnis redz Baznīcas attīstību šajā kontekstā? Vai ir kas pozitīvs?

Baznīcas seksuālie skandāli, kas notiek? Baznīcas mācība atitecībā uz cilvēka vispārējo cieņu, kas ietver arī mazgadīgo un neaizsargāto cieņu, ko Bībele/ teoloģija par to saka? Kas ir šīs cieņas pamats? Ko Baznīca ir darījusi lai šo cieņu veicinātu, novērtētu, atpazītu? Ļaunums Baznīcā notiek, vai ir zināmi iemesli ļaunumam Baznīcā vispārīgi un ar seksualitāti saistītam ļaunumam? Bet vardarbībai ir dažādas fomras un lai arī mazāk aprunātai tomēr pastāv arī garīgā vardarbība, kas tas ir? Ko var darīt lai novērstu? Kā par to runāt, kad redzam, ka notiek vardarbība? Kā var mainīt vardarbības kultūru, kas šobrīd šķeit pastāv Baznīcā?

Vatikāna II koncils reliģisko brīvību pamato ar personas cieņas neatņemamo būtību. Taču vienlaikus izceļ, ka reliģiskā brīvība ir arī Atklāsmes aicinājums kādēļ kristieši tas ir ļoti radikāli jāievēro. Kristus ar savu dzīves un mācības piemēru mums atklāj un dod piemēru, kā respektēt un īstenot reliģisko brīvību. Citiem vārdiem sakot, ticība ir brīvības auglis, ko nevar vardarbīgi uzspiest, bet brīvi pieņemt vai noraidīt. Kristieša pienākums ir dzīvot dzīvi, kas liecinātu par brīvību un patiesību, kas pati var pārliecināt cilvēkus kas meklē Dievu. Tas nenozīmē, ka kristiešiem nav tiesību, ko brīvi var īstenot, bet savas tiesības tie īsteno cieņpilnā veidā un sludina evaņģēliju, bet ne ar "ne-evaņģēliskeim" paņēmieniem, tas ir, vardarbīgi ar varu. Cilvēku individuālas atbildības apziņa nostiprinājusies pieprasa jaunas attiecības, ko jārespektē un jāgarantē ar valsts likumdošanu lai sabiedrība, kas kļūst aizvien dažādāka spētu dzīvot mierā un saticībā.

Sabiedrībā, kas ir pakļauta daudzām jo daudzām ietekmēm ir būtiski, ka cilvēki tiek audzināti patiesai brīvībai. Tas nozīmē mācīt un veidot cilvēka personību tādu, kas no vienas puses ievēro morālo kārtību un cieņu pret likumīgu varu, bet no otras mīl patiesu brīvību. Ir jāaudzina tādas personas, kas ievēro patiesību, spēj pastāvīgi spriest, rīkoties ar atbildību, spētu sadarboties ar citiem un tiektos pēc patiesā un taisnīgā. Citiem vārdiem sakot, kļūtu par atbildīgu personību.

Izmantojot savu brīvību ir jāievēro sociālās atbildības kā arī personiskās atbildības morālā kārtība, kas paredz, ka ievērojot un īstenojot savas tiesības tev ir jārespektē arī otra tiesības. Vatikāna II koncila dokuments Dignitatis Humanae saka, ka ir jāizturas taisnīgi un cilvēcīgi pret visiem cilvēkiem". Valsts likumdošana nosaka normas, kas nodrošina taisnīgi un cieņpilnu izturēšanos vienam pret otru. Tai ir jābūt balstītā objektīvās morāles normās un tāda, kas ņem vērā kopējo labumu jeb sociālo kārtību.